Atzinums

Noteikumu projekta 3.3. un 3.4. apakšpunktā paredzēta fizisko personu datu apstrāde, kurai, saskaņā ar anotācijā un likuma Par policiju 10. un 12. pantā norādīto, likumdevējs tā izdotajā normatīvajā aktā (likumā Par policiju) ir noteicis datu apstrādes tiesisko pamatu un datu apstrādes nolūku, savukārt, saskaņā ar likuma 12. panta ceturto daļu, Ministru kabinetam ir deleģējis noteikt datu subjektus, kuru personas datus paredzēts apstrādāt, apstrādājamo datu veidus (kategorijas) un glabāšanas termiņus, kā arī vienības, kam dati var tikt nodoti un kādā nolūkā.

Inspekcija norāda, ka ņemot vērā tiesību uz personas datu aizsardzību pamattiesību rangu, normatīvajā aktā nepieciešams precīzi definēt gan datu subjektus, kuru personas datus plānots apstrādāt, gan datu apstrādes veidus un glabāšanas termiņus. Ja šāds regulējums normatīvajā aktā netiek ietverts, pastāv risks, ka personu datu apstrāde nebūs atbilstoša Vispārīgās datu aizsardzības regulas datu apstrādes principiem, tostarp likumības, godprātības un pārredzamības principam, no kā izriet, ka datu subjektam jau no normatīvajā aktā paredzētās datu apstrādes normas būtu jāiegūst pietiekami skaidru priekšstatu par to, ka viņa personas dati tiks apstrādāti, kādā nolūkā un apjomā.

Ievērojot minēto Inspekcija lūdz noteikumu projektā skaidri  noteikt apstrādājamo datu veidus, datu glabāšanas termiņus, kā arī vienības kam dati var tikt nodoti un kādā nolūkā. Tā, piemēram, no noteikumu projekta anotācijā norādītās informācijas izriet, ka atsevišķos gadījumos (distances kontrolpirkums) paredzēts apstrādāt arī tādus personu datus kā konta numurs, taču minētie dati nav norādīti noteikumu projekta 3.3. un 3.4.  apakšpunktā. Tāpat nav norādīti personas datuu glabāšanas termiņi un vienības, kam dati var tikt nodoti.
Ievērojot minēto, noteikumu projekts precizējams. 

-

Noteikumu projekts paredz policijas darbiniekam par kontrolpirkuma veikšanu sagatavot kontrolpirkuma veikšanas aktu un nosaka tajā iekļaujamo informāciju. No noteikumu projekta 3.3. un 3.4. apakšpunktā norādītā izriet, ka kontrolpirkuma veikšanas aktā tiks norādīti arī fizisko personu dati, tātad – tiks veikta personu datu apstrāde, un tas tiks darīts pamatojoties uz fizisko personu kā datu subjektu piekrišanu. Tajā pat laikā, noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka datu apstrāde tiks veikta, lai policijas darbinieks varētu īstenot likuma Par policiju 12. panta pirmās daļas 34) punkta tiesības (veikt kontrolpirkumu), tādā veidā nodrošinot likumā Par policiju noteiktos uzdevumus tostarp 10. panta pirmās daļas 4) un 6) punktā noteiktos – veikt izmeklēšanu, atklāt, novērst un pārtraukt noziedzīgos nodarījumus un administratīvos pārkāpumus.

Pirmkārt, Inspekcija lūdz izvērtēt, vai uz noteikumu projektā paredzēto personu datu apstrādi ir attiecināmas arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, vai tomēr tikai Policijas direktīvas, kas transponēta likumā Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā, prasības, ņemot vērā, ka no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2. panta 2. punkta d) apakšpunkta izriet, ka to nepiemēro tādai personu datu apstrādei, ko veic kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Gadījumā, ja piemērojama ir gan Vispārīgā datu aizsardzības regula, gan arī Policijas direktīva, būtu skaidrāk precizējams, kuros gadījumos, kuru normatīvo aktu piemēro. 

Otrkārt, Inspekcija norāda, ka noteikumu projektā paredzētās personu datu apstrādes tiesiskais pamats nevar būt datu subjekta piekrišana. Inspekcija paskaidro, ka gadījumā, ja konkrētajai situācijai ir piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula, tad, ievērojot anotācijā sniegto informāciju, konkrētajā situācijā personu datu apstrādes tiesiskais pamats ir “uzdevums”, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, atbilstoši regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā norādītajam. Savukārt, gadījumā, ja piemērojama ir Policijas direktīva un līdz ar to likums Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā, tad, saskaņā ar minētā likuma 5. pantā noteikto, personu datu apstrādes tiesiskais pamats var būt tikai un vienīgi “uzdevums”, ko veic kompetentā iestāde (policija) konkrētos likumā noteiktos nolūkos, un tādā gadījumā piekrišana nekādā gadījumā nevar būt tiesiskais pamats personu datu apstrādei.

Papildus Inspekcija paskaidro, ka piekrišana kā tiesiskais pamats personu datu apstrādei valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai nav nepieciešama un nebūtu arī lietderīga, jo datu subjekts jebkurā brīdī var atsaukt savu piekrišanu, un tas rada riskus iespējai pienācīgi izpildīt policijas darbiniekam noteiktos pienākumus.

Ievērojot minēto, Inspekcija aicina veikt labojumus noteikumu projekta anotācijā, norādot korektu tiesisko pamatu personu datu apstrādei (kas izriet no likumdevēja izdota normatīvā akta) un veikt attiecīgus labojumus arī noteikumu projekta 3.4. apakšpunktā.

-