Projekta ID
21-TA-1794Atzinuma sniedzējs
"Maxima Latvija" SIA
Atzinums iesniegts
14.04.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
“MAXIMA Latvija” SIA ieskatā norādītais Likumprojekta pants ir papildināms, paredzot, ka tā nosacījumi
ir attiecināmi arī uz sadzīves atkritumu radītāja komercdarbības veikšanas vietā radīto sekundāro
iepakojumu. Sekundārais iepakojums ir iepakojums, ko izmanto noteikta daudzuma tirdzniecībai
paredzētu preču vienību kopīgai iepakošanai, kas var nonākt pie iepakotāja vai patērētāja neizsaiņots vai
arī to atdala no preces tirdzniecības vietā. Šis iepakojums pārsvarā nenokļūst pie patērētāja, tas ir tīrs
materiāls, kas nenonāk tiešā saskarē ar produktiem. Attiecīgi šāda veida izlietotais iepakojums nevar tikt
uzskatīts par atkritumiem, kas pēc sastāva ir līdzīgi mājsaimniecību radītajiem atkritumiem
Lielākoties tirdzniecības vietās, veicot izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, objektīvi nav iespējams
strikti nodalīt terciāro iepakojumu no sekundārā iepakojuma, kā arī tirdzniecības vietās (veikalos)
radītais izlietotais sekundārais iepakojums pēc būtības neatšķiras no terciārā (transporta) iepakojuma.
Tāpat arī sekundārā iepakojuma sastāvs, pārstrādes un apsaimniekošanas process ir identisks terciārā
(transporta) iepakojumam apsaimniekošanas procesam. Tādējādi, Likumprojekta 18. panta
divpadsmitajā daļā paredzot atsevišķu apsaimniekošanas kārtību terciārajam (transporta) iepakojumam
un neietverot tajā arī sekundāro iepakojumu, tiek radīta situācija, kad atkritumu radītājam jānodrošina
sekundārā un terciārā (transporta) iepakojuma šķirošana un dalīta apsaimniekošana tirdzniecības vietā.
Vienlaikus norādām, ka arī no Eiropas Savienības normatīvā regulējuma aspekta nav konstatējami
šķēršļi sekundārā iepakojuma iekļaušanai Likumprojekta 18.panta divpadsmitās daļas tvērumā.
Ņemot vērā minēto piedāvājam Likumprojekta 18.panta divpadsmito daļu izteikt sekojošā redakcijā:
“(12) Sadzīves atkritumu radītājs var nodot pārstrādes vai reģenerācijas veicējam savā komercdarbības
veikšanas vietā radīto izlietoto sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu. Šajā gadījumā sadzīves
atkritumu radītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli slēdz līgumu ar
apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā un attiecībā uz izlietoto
sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu sniedz informāciju par atsevišķi nodoto apjomu
pārstrādes vai reģenerācijas veicējam. Sadzīves atkritumu radītājs līdz kārtējā gada 1.martam informē
vietējo pašvaldību par atsevišķi apsaimniekojamā radītā izlietotā sekundārā un terciārā (transporta)
iepakojuma apjomu”
ir attiecināmi arī uz sadzīves atkritumu radītāja komercdarbības veikšanas vietā radīto sekundāro
iepakojumu. Sekundārais iepakojums ir iepakojums, ko izmanto noteikta daudzuma tirdzniecībai
paredzētu preču vienību kopīgai iepakošanai, kas var nonākt pie iepakotāja vai patērētāja neizsaiņots vai
arī to atdala no preces tirdzniecības vietā. Šis iepakojums pārsvarā nenokļūst pie patērētāja, tas ir tīrs
materiāls, kas nenonāk tiešā saskarē ar produktiem. Attiecīgi šāda veida izlietotais iepakojums nevar tikt
uzskatīts par atkritumiem, kas pēc sastāva ir līdzīgi mājsaimniecību radītajiem atkritumiem
Lielākoties tirdzniecības vietās, veicot izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, objektīvi nav iespējams
strikti nodalīt terciāro iepakojumu no sekundārā iepakojuma, kā arī tirdzniecības vietās (veikalos)
radītais izlietotais sekundārais iepakojums pēc būtības neatšķiras no terciārā (transporta) iepakojuma.
Tāpat arī sekundārā iepakojuma sastāvs, pārstrādes un apsaimniekošanas process ir identisks terciārā
(transporta) iepakojumam apsaimniekošanas procesam. Tādējādi, Likumprojekta 18. panta
divpadsmitajā daļā paredzot atsevišķu apsaimniekošanas kārtību terciārajam (transporta) iepakojumam
un neietverot tajā arī sekundāro iepakojumu, tiek radīta situācija, kad atkritumu radītājam jānodrošina
sekundārā un terciārā (transporta) iepakojuma šķirošana un dalīta apsaimniekošana tirdzniecības vietā.
Vienlaikus norādām, ka arī no Eiropas Savienības normatīvā regulējuma aspekta nav konstatējami
šķēršļi sekundārā iepakojuma iekļaušanai Likumprojekta 18.panta divpadsmitās daļas tvērumā.
Ņemot vērā minēto piedāvājam Likumprojekta 18.panta divpadsmito daļu izteikt sekojošā redakcijā:
“(12) Sadzīves atkritumu radītājs var nodot pārstrādes vai reģenerācijas veicējam savā komercdarbības
veikšanas vietā radīto izlietoto sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu. Šajā gadījumā sadzīves
atkritumu radītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli slēdz līgumu ar
apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā un attiecībā uz izlietoto
sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu sniedz informāciju par atsevišķi nodoto apjomu
pārstrādes vai reģenerācijas veicējam. Sadzīves atkritumu radītājs līdz kārtējā gada 1.martam informē
vietējo pašvaldību par atsevišķi apsaimniekojamā radītā izlietotā sekundārā un terciārā (transporta)
iepakojuma apjomu”
Piedāvātā redakcija
-