Atzinums

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" (turpmāk - MKKR) 8.punktā noteikto ministrijas ir atbildīgas par sabiedrības informēšanu par Ministru kabinetā izskatāmo nozarei nozīmīgo un sabiedrības interesēm svarīgo MKKR 2. punktā minēto dokumentu (turpmāk – projekti) saturu un būtiskajām izmaiņām. Tā ietvaros ministrijas laikus plāno un nodrošina komunikāciju ar sabiedrību par projektiem un pieņemtajiem lēmumiem Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē un Ministru kabineta sēdē.
Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt, vai 1.punkts pirms vārdiem "Ministru kabineta sēdēs" būtu papildināms ar citu sēžu, kur atklāti izskata starp valsts pārvaldes institūcijām vai sabiedrības pārstāvjiem nesaskaņotus jautājumus, kam nodrošināma īpaši koordinēta komunikācija, uzskaitījumu.

-

Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumu Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" 4.2.apakšpunktā noteikts, ka Valsts kanceleja koordinē valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību darbu, kā arī plānotās izmaiņām nolikumā paredz, ka Valsts kancelejas funkcija ir veidot un īstenot valsts pārvaldes komunikācijas politiku, tostarp stratēģiskās komunikācijas politiku (Ministru kabineta noteikumu projekts "Valsts kancelejas nolikums" (23-TA-251).
Konceptuālajā ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam norādīts, ka Valsts kancelejas StratCom vada Valsts pārvaldes komunikācijas koordinācijas grupu (turpmāk – Komunikācijas grupa) – slēgtu, konsultatīvu koordinācijas formātu, ko lieto ikdienā un krīzes situācijās, lai veidotu vienotu valsts pārvaldes stratēģisko komunikāciju un koordinētu vēstījumus ar dažādām mērķauditorijām, identificētu komunikācijas izaicinājumus un potenciālos risinājumus, kā arī apmainītos ar operatīvo informāciju par Ministru kabineta sēdē izskatāmiem jautājumiem vai citām nozaru aktualitātēm. 
Ievērojot minēto, lūdzam aizstāt vārdu "valdības" ar vārdiem "valsts pārvaldes".
 

-

Parasti grupas sastāv no grupas locekļiem. Projektā grupas locekļi tiek dēvēti gan par dalībniekiem, gan par pārstāvjiem (7.punkts). Lūdzam novērst šo nekonsekvenci.

-

Pamatojoties uz projekta 1.punkta iebilduma argumentāciju, lūdzam papildināt 3.2.apakšpunktu aiz vārda "valsts" ar vārdu "pārvaldes".

-

Lūdzam skaidrot, kurā komunikācijas sadarbības forumā būs iespēja ministrijām sakoordinēt komunikācijas pasākumus attīstības plānošanas dokumentos (dažāda mēroga) izvirzāmo (izstrādes stadijā) un izvirzīto (lēmējinstitūcijās jau apstiprināto) mērķu sasniegšanai  un organizējot un koordinējot ārējo normatīvo aktu* īstenošanai nepieciešamo komunikāciju. Vai tas būtu iespējams šajā?

* Piemēram, sabiedrībai svarīgiem jau pieņemtajiem tiesību aktiem vai to projektiem izstrādes, saskaņošanas un lēmuma pieņemšanas stadijā, piemēram:
a) kuri būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas;
b) kad tiek izstrādāts pilnīgi jauns vai pārizdots tiesību akta projekts;
c) tiesību akts vai projekts paredz sabiedrībai vai kādai tās grupai jaunas tiesības vai pienākumus;
d) tiesību akta ieviešana rada papildu izmaksas vai administratīvo slogu sabiedrībai vai kādai sabiedrības grupai;
e) tiesību akta vai tā projekts skar cilvēka pamattiesību jautājumus;
f)  tiesību akts vai tā projekts maina procedūras, iesaisītās personas, atbildību u. tml.

-

Lūdzam norādīt, kam tiks sniegti ieteikumi.

-

Lūdzam norādīt lēmumu pieņemšanas principus un balsošanas kārtību. Piemēram, vai lēmumus pieņem balsojot klātesošiem balsstiesīgiem grupas locekļiem vienbalsīgi vai varbūt grupa lēmumus pieņem ar klātesošo grupas locekļu vienkāršu balsu vairākumu, bet, ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir grupas vadītāja balss.

-

Lūdzam vērtēt, vai komisijas sēžu norises formātu - klātienē vai attālināti - būtu nosakāms MK līmenī (maznozīmīgs jautājums, kas konceptuāli neietekmē grupas darbības iznākumu) jeb labāk par to vienoties komunikācijas grupas ietvaros (ja nepieciešams, pielāgojoties apstākļiem - sanāk klātienē, ja nav iespējams noorganizēt attālinātu sēdi (nav interneta, elektrības utt.) vai jautājumus tomēr grib apspriest personīgāk) vai atsevišķos gadījumos rīkoties atbilstoši jau normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ko nevajag dublēt nolikumā (lai apspriestu informāciju, kura ir valsts noslēpums, nav nepieciešams nolikumā noteikt, ka to dara "piemērotā vietā", jo kur to apspriež nosaka citi normatīvie akti). Mūsuprāt, šāda grupas darba ierobežošana ir lieka un vārdi "un notiek attālināti" un otrais teikums ir svītrojami.
Papildus gan būtu jāvērtē, kā nodrošināt, lai komunikācijas grupas locekļiem būtu speciāla atļauja informācijas, kura ir valsts noslēpums apspriešanai. Iespējams, ka tā varētu būt viena no prasībām komunikācijas grupas locekļa kandidatūrai. Ja šādas prasības nav, tad grupas darbā nevar apspriest tāda tipa jautājumus, kas satur informāciju, kura ir valsts noslēpums un lai ar to iepazītos ir nepieciešams saņemt speciālu atļauju.

-

Lūdzam aizpildīt minēto sadaļu, ņemot vērā to, ka projekts paredz virkni jaunu pienākumu, kuriem ir identificējami izpildītāji - Valsts kanceleja (Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments  (StratCom) un tā vadītājs, Komunikācijas departamenta vadītājs), Ministru kabineta preses sekretārs, Ministru prezidenta preses sekretārs, visu ministriju komunikācijas struktūrvienību vadītāji (vai deleģētie pārstāvji), ministru padomnieki komunikācijas jomā, saistīti ar sadarbību ar Ministru kabinetu, Krīzes vadības padomi un Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centru.

-

Komunikācijas grupas uzdevums būs sniegt ieteikumus pielāgotai komunikācijai un rīcībai, lai veicinātu sabiedrības piederību valstij, tostarp aktīvu pilsonisko līdzdalību, kā arī sabiedrības informētību un uzticēšanos valsts institūcijām un to komunikācijai. Ievērojot minēto, lūdzam norādīt regulējuma ietekmi 8.1.12. punktā.

-

Projekta 1.punktā aicinām aizstāt vārdus "komunikācijas grupa" ar vārdiem "Valsts pārvaldes komunikācijas koordinācijas grupa" un izveidot saīsinājumu "komunikācijas grupa".

-

Mūsuprāt, vārdi "kas ikdienā ir atbildīgi par grupā iesaistītās institūcijas politisko un nozares komunikāciju" ir lieki, jo grupas locekļi jau ir noteikti tādi, kas saistīti ar ikdienas komunikāciju.

-