Atzinums

Uzturam izziņas 10. punktā ietverto iebildumu un atkārtoti lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt pamatojumu termina "bezemisiju transportlīdzeklis" skaidrojuma atbilstībai Eiropas Parlamenta Padomes 2022. gada 24. februāra Direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk - direktīva Nr. 2022/362) 1. panta 2. punktā ietvertās Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīvas 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk - direktīva Nr. 1999/62/EK) 2. panta 1. punkta 29. punktā minētajam. Lai gan izziņā norādīts uz minētā iebilduma ņemšanu vērā, faktiskas izmaiņas likumprojektā vai anotācijā nav veiktas.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 2. pantu, jo likuma mērķis nevar būt ceļu atbildīgas lietošanas samazināšana.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 3. pantu, norādot, par kādu laika periodu Satiksmes ministrija publicēs informāciju līdz 2025. gada 25. martam.
 

-

Precizējams nodevas maksātāju regulējums, tostarp skatoties kopsakarā ar administratīvās atbildības regulējumu.

1. Tieslietu ministrijas 2023. gada 11. decembra atzinumā bija norādīts, ka projektā jābūt precīzi noteiktam, kurai personai ir pienākums maksāt nodevu. Tomēr arī pašreizējā projekta 5. panta redakcijā ir paredzēts, ka autoceļu lietošanas nodevu maksā transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs. Līdzīgi projekta 24. pantā iekļautajā administratīvās atbildības regulējumā paredzēts, ka sodu piemēro transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai pārvadātājam. Saikļa "vai" lietojums liecina, ka atbildība būtu piemērojama tikai vienai personai (nevis, piemēram, gan transportlīdzekļa īpašniekam, gan pārvadātājam). Pat ja administratīvās atbildības regulējumā varētu saglabāt šādu personu uzskaitījumu, nodevas maksāšanas pienākums ir precizējams, lai privātpersonai būtu vienkārši un precīzi saprotams, kurai personai ir pienākums maksāt nodevu un attiecīgi varēs piemērot administratīvo atbildību.

2. Projekta 5. panta otrajā daļā ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt "autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas veidus un kārtību". Tā kā šāds pilnvarojums var attiekties vienīgi uz procesuāliem jautājumiem, tad secināms, ka arī Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts noteikt, kurai personai attiecīgajā gadījumā ir pienākums maksāt nodevu. Turklāt šāds pamatregulējums būtu ietverams tieši likumā. Par to liecina arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" 10. panta pirmajā un otrajā daļā izveidotā nodevu sistēma.

Vienlaikus aicinām pievērst uzmanību pilnvarojuma kvalitātei un tā saturam. Piemēram, nodevas maksāšanas veidi varētu būt viena no nodevas maksāšanas "kārtības" izpausmēm, lai arī pilnvarojumā "veidi" un "kārtība" ir nošķirti. Tāpat, piemēram, projekta 8. pantā ir ietverta maksāšanas kārtība, tostarp arī maksāšanas veidu regulējums. Līdz ar to nepastāv precīzs likumā un Ministru kabineta noteikumos regulējamo jautājumu nošķīrums.

3. Ievērojot minēto, lūdzam projektā noteikt, kurai personai konkrētā gadījumā ir pienākums maksāt nodevu. Detalizētāks skaidrojums ietverams projekta anotācijā, tostarp par administratīvās atbildības piemērošanas praksi.

Šie apsvērumi attiecas arī uz projekta 14. panta pirmajā daļā un 18. panta otrajā daļā paredzēto nodevas maksāšanas pienākumu kopsakarā ar projekta VI nodaļā ietverto administratīvo atbildību.
 

-

Nodevas maksāšanas pienākums nav attiecināms uz publisku personu saistībā ar to rīcībā esošiem transportlīdzekļiem, kurus izmanto publiskas personas uzdevumu īstenošanai.

1. Projekta 7. panta pirmajā daļā citastarp ir norādīts, ka autoceļu lietošanas nodevu nemaksā, piemēram, par Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas padotībā esošo iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku un pašvaldības policijas iestāžu transportlīdzekļiem, kā arī par operatīvajiem transportlīdzekļiem. Līdzīgs regulējums ir paredzēts projekta 20. pantā par pašvaldības ceļu nodevas maksāšanas pienākumu, bet tādi izņēmumi nav attiecināti uz ceļu infrastruktūras nodevu. No šāda veida regulējuma secināms, ka arī publiskām personām ir pienākums maksāt nodevu. Pretējā gadījumā minētie izņēmumi (atbrīvojumi) nemaz nebūtu nepieciešami.

2. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana, t. i., kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 2. punkts). Līdzīga rakstura mērķis varētu būt arī pašvaldības nodevai, lai gan likumā tas tiešā tekstā nav norādīts.

Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, īstenojot tai noteiktās funkcijas un uzdevumus (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā un trešā daļa). Publiskas personas rīcība nav regulējama ar nodevu palīdzību. Tai nereti nemaz nav izvēles, vai īstenot konkrēto rīcību. Vienlaikus jāievēro, ka arī starpiestāžu maksājumi par kādas iestādes veicamo darbību nav pieļaujami un bieži vien teorētiski nav iespējami (ja tās ir vienas publiskas personas iestādes). Tādējādi nodevu maksāšanas pienākums ir pretrunā publiskas personas uzdevumu īstenošanas pienākumiem un sadarbības principam valsts pārvaldē.

3. Kā jau minēts iepriekšējā Tieslietu ministrijas atzinumā, tad šāda veida atbrīvojumu regulējums rada situācijas, ka administratīvā atbildība tiek nepamatoti piemērota amatpersonām vai pat publiskām personām. Formāli publisko tiesību juridiskās personas amatpersonai var piemērot administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kurus izdarījusi publisko tiesību juridiskā persona, tostarp kā transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs, turētājs). Tomēr valsts pārvaldē tiesību normu īstenošanas kontrole tiek nodrošināta hierarhiskās uzraudzības un sadarbības veidā, savukārt konkrētu amatpersonu rīcības kontrolei ir paredzēta disciplināratbildība. Administratīvā atbildība šādu situāciju risinājumam nebūt nav primārais un atbilstošākais instruments.

4. Ievērojot minēto, no visām projektā minētajām ceļu nodevām būtu "atbrīvojamas" publiskas personas (precīzāk – tām nemaz nevar būt nodevu maksāšanas pienākuma). Sistēmiskā skatījumā šāds atbrīvojumu regulējums nemaz nav nepieciešams, tas jau izriet no nodevas un publiskas personas rīcības būtības. Jebkurā gadījumā precīzs skaidrojums par to, ka nodevu maksāšanas pienākums neattiecas uz publiskām personām, ietverams projekta anotācijā.
 

-

Likumā izveidojams ceļu infrastruktūras nodevas pienācīgs pamatregulējums. Ja projektā paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam, tad projektā ietveramas vadlīnijas, kā šis pilnvarojums īstenojams.

1. Līdz šim Satversmes tiesa nav tieši vērtējusi jautājumu, vai administratīvos pārkāpumus ir jānosaka vienīgi likumdevējam. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sankciju noteikšana par noziedzīgu nodarījumu ir saistīta ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni valstī, tādējādi sankciju noteikšana kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē (Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts). Līdzīgs secinājums attiecināms arī uz citām krimināltiesiska (sodoša) rakstura sankcijām.

Sodam ir jābalstās uz parlamenta (formālā likumdevēja) pieņemtu likumu vai parlamentam vismaz jābūt galvenajam un galīgajam likumdevējam (nulla poena sine lege parlamentaria) (Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by Luc J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185). Līdz ar to īpaša uzmanība pievēršama arī pilnvarojuma Ministru kabinetam kvalitātei, tā saturam, apjomam un citām pilnvarojumu raksturojošām pazīmēm. Sodošās normas precizitātei nav pietiekami, ja pārkāpuma pazīmes atrodamas izpildvaras normatīvajā aktā, kas balstīts uz nepietiekami precīzu pilnvarojumu (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 102. lpp.).

Arī Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Šī prasība pēc noteikumu galveno satura virzienu norādīšanas nozīmē Saeimas obligātu saturisko virsvadību. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets var tikai konkretizēt (detalizēt) Saeimas pieņemto likumu, pie tam šī konkretizējuma virzienam jau jābūt noteiktam Saeimas likuma pilnvarojumā. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā. Bez tam Ministru kabinetam, īstenojot šo pilnvarojumu, protams, jāņem vērā arī visa likuma mērķis, jēga, sistēma, kā arī tiesību sistēma kopumā (Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008-2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.-186. lpp.).

Projektā ietvertajam pilnvarojumam ir jāatbilst iepriekš minētajām prasībām, citastarp jāsatur vadlīnijas (satura virzieni), kā attiecīgo pilnvarojumu īstenot.

2. Projekta 25. pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par "autoceļa posma lietošanu", ja ceļu infrastruktūras nodeva nav samaksāta vai nav samaksāta pilnā apmērā. Tādējādi autoceļa posma noteikšana ir būtisks jautājums, kas saistīts ar soda piemērošanu. Tas pats, protams, attiecas uz nodevas apmēru un transportlīdzekli. Līdz ar to likumdevējam pašam šie jautājumi ir pienācīgi jānoregulē likumā. Pretējā gadījumā projektā ietvertais administratīvās atbildības regulējums neatbildīs prasībai, ka sodam (atbildībai) jābūt noteiktai ar likumu.

Projekta 13. panta otrajā daļā esošajā pilnvarojumā ir paredzēts, ka  Ministru kabinets nosaka 1) transportlīdzekļus un 2) autoceļu posmus, par kuru lietošanu maksājama ceļu infrastruktūras nodeva. Taču projektā esošais regulējums neatklāj, kādi kritēriji ir izmantojami, lai šo pilnvarojumu īstenotu. Citiem vārdiem sakot, pastāv pamatotas bažas, ka autoceļu posmu un transportlīdzekļu noteikšanā Ministru kabinetam būs ārkārtīgi plaša rīcības brīvība un tās ietvarus likumdevējs precīzi pat nevar iepriekš paredzēt. Tādējādi arī administratīvās atbildības piemērošanas gadījumus likumdevējs pats nebūs galīgi un izšķiroši noteicis. Vienlaikus šī pieeja ir acīmredzami un sistēmiski pretēja autoceļu lietošanas nodevas detalizētajam regulējumam likumā.

Līdzīgi arī projekta 15. panta otrajā daļā Ministru kabinetam ir paredzēts pilnvarojums noteikt ceļu infrastruktūras nodevas "aprēķināšanas kritērijus". Šādi kritēriji būtu jānosaka jau likumdevējam.

Ievērojot minēto, lai varētu paredzēt administratīvo atbildību, nepieciešams precizēt ar to saistīto nodevu pamatregulējumu, tostarp pilnvarojumus Ministru kabinetam. Citādi krimināltiesiska (sodoša) rakstura piespiedu ietekmēšanas līdzekļu jeb sodu noteikšana un piemērošana tiesiski nav pieļaujama.

3. Iepriekš minētie apsvērumi attiecas arī uz projektā paredzēto pašvaldības ceļu nodevas un ar to saistītās administratīvās atbildības regulējumu. Lai arī pašvaldībai varētu būt tiesības noteikt konkrētus ceļus, laiku un nodevas apmēru, pietiekami konkrētiem kritērijiem, kā to izdarīt līdzvērtīgi ikvienā pašvaldības teritorijā, jābūt ietvertiem projektā.
 

-

Lūdzam likumprojekta 15. panta trešajā un ceturtajā daļā minētās definīcijas integrēt normās, kas regulē attiecīgo jautājumu.
 

-

Tieslietu ministrija pievienojas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izteiktajiem iebildumiem.

-

Uzturam iepriekš izteiktos iebildumus par likumprojektu un tā anotātciju (izziņas 42., 43.punkts) par to, ka no projekta dokumentiem nav secināms, kādu informāciju ir paredzēts iegūt no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas un kādā veidā. Līdz ar to nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt regulējuma pamatotību un tā ieviešanas iespējamību.
Daļa no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā ietvertās informācijas ir pieejama atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā.
Lūdzam precizēt normu vai anotācijā sniegt skaidrojumu par likumprojekta 18. panta sestās daļas 3. punktu, proti, par to, kādus konkrēti datus pašvaldībai plānots iegūt no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas un lūdzam anotācijā precizēt, kā praktiski tiks īstenota šo datu iegūšana.

Uzņēmumu reģistrs neiebilst pieejai, ka Uzņēmumu reģistra informācijas pieprasītājs saņems datus atbilstoši Uzņēmumu reģistra darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam, veidā, kādā Uzņēmumu reģistra informāciju iespējams saņemt, neradot Uzņēmumu reģistram papildu administratīvo un finansiālo slogu, piemēram, patstāvīgi izmantojot Uzņēmumu reģistra datus, kas ikvienam bez maksas ir pieejami atvērto datu formātā.

Lūdzam likumprojekta 18. panta astotajā daļā norādīt konkrētu laika posmu, par kuru pašvaldība sniegs attiecīgo informāciju.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar informāciju, kas ir tās iestādes, kurām pašvaldība nosūta saistošos noteikumus atzinuma sniegšanai un kas tie par ierobežojumiem, kas varētu būt pašvaldību saistošajos noteikumos, kuru dēļ šāda saskaņošana jāveic. Vienlaikus norādām, ka projektā nav regulējuma, kādas sekas būs tam, ja šīs iestādes izteiks iebildumus par pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Lūdzam attiecīgi papildināt arī likumprojektu.

-

Atkārtoti izvērtējams nodevu piedziņas regulējums (projekta 21. un 22. pants), proti, tā atbilstība vispārīgajam nokavēto nodokļu un nodevu maksājumu regulējumam un piedziņas lietderība pati par sevi.

1. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta desmitā daļa noteic, ka šajā likumā noteiktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība (izņemot šā panta vienpadsmitajā daļā minēto nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgas izpildes procesu) attiecas arī uz nokavēto nodevu un citu obligāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā. Tādējādi nesamaksāto nodevu un izdevumus par nokavēto nodevu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodevas administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodevu maksājumu piedziņu.

Līdz ar to nodevu piedziņas mehānisms jau pastāv, to nav nepieciešams vēlreiz regulēt projektā vai paredzēt atšķirīgu regulējumu (piemēram, jautājumus rada projekta 21. panta trešajā daļā minētais paziņojums par nodevas parādu).

2. Administratīvās atbildības likuma 25. pants noteic, ka administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods. Tātad vispārīgi soda piemērošana neatbrīvo no pienākuma samaksāt nodevu. Šāds regulējums ir spēkā jau šobrīd, un to nav nepieciešams projektā vēlreiz īpaši atkārtot.

3. Jautājumam par administratīvā soda piemērošanu un izpildi un nesamaksātās nodevas vienlaicīgu piedziņu īpaša uzmanība tika pievērsta Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgās darba grupas 2024. gada 28. marta sēdē. Bija dzirdami dažādi viedokļi par šāda mehānisma īstenošanu, vairāku dažāda veida procesu vienlaicīgu esību un nodevas piedziņas lietderību kopumā, salīdzinot ar šobrīd pastāvošo praksi. Līdz ar to nepieciešams rūpīgi izvērtēt nodevas piedziņas lietderību un ietvert argumentētu pamatojumu projekta anotācijā. Ja tiks secināts, ka nesamaksātās nodevas piedziņa nav nepieciešama, tad projektā ietverams atbilstošs regulējums. Proti, ja personai ir piemērots administratīvais sods par ceļu nodevas nesamaksāšanu, tad nesamaksāto nodevu nepiedzen.

Publiskai personai ir pienākums tās mantu izmantot tiesiski un lietderīgi. Ir jāizvērtē, vai nodevas piedziņa pati par sevi nerada lielākus izdevumus. Tāpat uzmanība pievēršama naudas soda apmēram. Nav pieļaujams, ka valsts vai pašvaldība iztērētu vairāk līdzekļu, lai tikai iekasētu nesamaksāto nodevu.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta 6.¹ daļa noteic, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 euro. Tas attiecas arī uz nodevu piedziņu. Turklāt jāievēro, ka minētā summa tika aprēķināta 2012. gadā, šobrīd publiskas personas izdevumu apjoms varētu būt vēl lielāks. Salīdzinājumam, piemēram, autoceļu lietošanas nodevas lielākā dienas likme ir tikai 12 eiro.

4. Tieslietu ministrijas 2023. gada 11. decembra atzinumā bija norādīts, ka ir nepieciešams izvērtēt ierobežojumu autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas nesamaksas gadījumā samērīgumu kopsakarā ar piemērojamo sodu un tā piespiedu izpildes līdzekļiem. Projekta anotācijā šāds izvērtējums nav atrodams. Tas pats attiecas arī uz ierobežojumiem saistībā ar nodevas piedziņu, ja tāda projektā tiks saglabāta.
 

-

Precizējams, vai pārrobežu informācijas apmaiņa par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem attiecināma uz administratīvā pārkāpuma procesu vai ceļu nodevas kontroli.

Tieslietu ministrijas 2023. gada 11. decembra atzinumā bija norādīts, ka no projektā esošā regulējuma nav skaidri secināms, vai tas attiecas tikai uz kontroles pasākumiem, vai skar arī rīcību administratīvā pārkāpuma procesā. No tā var būt atkarīga ne tikai regulējuma vieta projekta struktūrā, bet arī pieļaujamība šādu regulējumu ietvert projektā kopumā.

Arī šobrīd projekta 23. punkts ir ietverts nodaļā par ceļu nodevas kontroli, taču tā saturs liecina, ka nav izslēgta tā izmantošana arī administratīvā pārkāpuma procesa laikā. Līdzīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta direktīva (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā nav sasaistīta ar konkrētu procesu.

Ievērojot minēto, precizējams projekts un ietverams atbilstošs skaidrojums projekta anotācijā.
 

-

Redakcionāli precizējams administratīvās atbildības regulējums (nodaļas un pantu nosaukumi, liekvārdība pārkāpumu pazīmēs), kā arī projekta anotācijā iekļaujams administratīvās atbildības kritēriju un soda izvēles skaidrojums.

1. Administratīvās atbildības regulējumu nozaru likumos izstrādā vienveidīgi, ievērojot normatīvo aktu projektu izstrādes noteikumus un likumdevēja attīstīto praksi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 58. lpp.). Līdz ar to projekta struktūra veidojama līdzīgi citos likumos esošajam administratīvās atbildības regulējumam un izmantojamas tādas pašas vārdiskās izteiksmes.

2. Nodaļas nosaukumā iekļaujama administratīvo pārkāpumu joma. Līdz ar to projekta VI nodaļas nosaukums izsakāms, piemēram, šādā redakcijā: "Administratīvie pārkāpumi ceļu nodevas jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā".

3. Ja administratīvās atbildības regulējums ir apvienots nodaļā, tad pantu nosaukumos nav nepieciešams iekļaut vārdus "administratīvā atbildība" vai "administratīvais pārkāpums". Tādu pieeju izmanto likumos, kur nav izmantots iedalījums nodaļās. Šajā gadījumā pietiek ar nodaļas nosaukumu, lai likuma adresāti spētu viegli identificēt, kur ir atrodams administratīvās atbildības regulējums. Tāpat panta nosaukumam jābūt lakoniskam un jāatbilst panta saturam. Projekta 24., 25. un 26. pantā nav paredzēta atbildība par nodevas maksāšanas noteikumu kā tādu neievērošanu, bet pavisam konkrēti – par attiecīgās nodevas nesamaksāšanu.
Ievērojot minēto, projekta 24., 25. un 26. pantu nosaukumu varētu izteikt, piemēram, šādā veidā: "Autoceļu lietošanas nodevas nesamaksāšana" (vispārinot, "[Nodevas veids] nesamaksāšana").

4. Pārkāpuma definējumā ietveramas tikai nepieciešamās pārkāpuma pazīmes. Nav vajadzīgs veidot plašākus aprakstus. Piemēram, projekta 24. un 25. pantā nav nepieciešami vārdi "likumā noteiktā". Turklāt ceļa infrastruktūras nodevas gadījumā projekts paredz, ka autoceļu posmu noteiks Ministru kabineta noteikumi. Pašsaprotami, ka šādam autoceļa posmam ir jābūt tiesiski atbilstoši noteiktam.

5. Projekta 27. pantu, lai uzskatāmi nošķirtu kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā, ieteicams iedalīt divās daļās (pirmajā daļā ietverama Valsts policijas amatpersonu kompetence, otrajā daļā – pašvaldības policijas amatpersonu kompetence).

6. Projekta anotācijā ir ļoti vispārīgi ietverts administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums, kā arī atsevišķas norādes par soda apmēra izvēles pamatojumu. Minētais skaidrojums precizējams, turklāt ievērojot arī katra ceļu nodevas veida īpatnības.

Nav pamatoti norādīt, ka "ceļu nodevas maksāšanas pārkāpumu nav iespējams novērst ar administratīvā akta izdošanu vai citiem līdzekļiem". Eksistē nesamaksāto nodevu piedziņas mehānisms, kuru turklāt projektā vēl īpaši regulē. Ja pastāv nodevas piedziņas un ar to saistīto izdevumu piedziņas iespējamība, kā arī tehnisko līdzekļu izmantošanas apjoms ir tāds, ka personai ir mazas iespējas izvairīties no pārkāpuma fiksēšanas, tad administratīvā soda nepieciešamība nav acīmredzama. Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgās darba grupas 2024. gada 28. marta sēdē tika izteikti dažādi argumenti par administratīvi procesuālu līdzekļu izmantošanu. Projekta anotācijā šie apsvērumi nav vērtēti.

Tāpat nav konkrēta pamatojuma soda veida un apmēra (it īpaši naudas soda minimālā apmēra) izvēlei saistībā ar katru pārkāpumu (sk. arī 2021. gada 29. decembra spriedumu lietā Nr. 2021‑09‑01). Šajā ziņā īpaši sarežģīts ir jautājums par soda apmēru projekta 25. un 26. pantā, tostarp šo nodevu likme (apmērs) nemaz nav zināms.

7. Iepriekšējā projekta redakcijā vismaz saistībā ar autoceļu lietošanas nodevu bija paredzēta iespēja šo nodevu samaksāt arī pēc autoceļa posma izmantošanas līdz nākamās dienas beigām. Diemžēl pašreizējā projektā šāda iespēja vairs nav saglabāta. Lai arī nav atbalstāma paaugstināta likme šādā gadījumā (tad maksājums iegūtu soda pazīmes), iespēja samaksāt nodevu kādu laiku pēc autoceļa posma lietošanas ir vērtējama pozitīvi un būtu saglabājama. Tas nodrošinātu labāku un ērtāku pakalpojumu privātpersonai. Turklāt šādā veidā varētu samazināt iespējamo administratīvā pārkāpuma procesu skaitu. Ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, kas ļautu izvairīties no represīvu līdzekļu piemērošanas privātpersonai. Iespēja samaksāt nodevu pēc autoceļa posma lietošanas būtu attiecināma uz visiem ceļu nodevu veidiem.

8. Papildus izvērtējama administratīvā pārkāpuma procesa tipiskās norises atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta direktīvā (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā izveidotajam informēšanas mehānismam un citām prasībām.

9. Projekta anotācijā ietverama plašāka informācija par pārkāpumu raksturu. Šobrīd projekta anotācijā ir norādīts: "Ņemot vērā to, ka arvien vairāk pieaug pārkāpumu skaits, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ir problēma, ka transportlīdzekļa īpašnieks var tikt sodīts par autoceļu lietošanas nodevas nesamaksāšanu par vairākas reizes dienā, jo praksē tas netiek atzīts par ilgstošu pārkāpumu." Šāda prakse nav atbalstāma. Visi projektā iekļautie pārkāpumi ir tipiski ilgstoši administratīvie pārkāpumi, kuri uzskatāmi par pabeigtiem ar administratīvā soda piemērošanas brīdi (Administratīvās atbildības likuma 26. panta pirmā daļa) vai tam līdzvērtīga apstākļa iestāšanos. Turklāt vērtējama arī turpināta administratīvā pārkāpuma esība. Kamēr personai nav vismaz paziņots par fiksētu pārkāpumu, tai vēlreiz sodu piemērot nevar.
 

-

Uzturam izziņas 66. punktā minēto iebildumu un atkārtoti lūdzam skaidrot anotācijā likumprojekta pārejas noteikumu 1. punkta nepieciešamību.
 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt tiesību normās balstītu pamatojumu likumprojekta Pārejas noteikumu 3. punktā ietvertā spēkā stāšanās termiņa atbilstībai direktīvas Nr. 2022/362 4. panta pirmajā daļā noteiktajam šīs direktīvas prasību pārņemšanas termiņam. Ja attiecīgu pamatojumu nav iespējams sniegt, lūdzam izslēgt minēto likumprojekta punktu, nodrošinot minētās direktīvas prasību iespējami drīzu pārņemšanu.

-

Vēršam uzmanību, ka izziņas 68. punktā iekļautais iebildums nav ņemts vērā, proti, anotācijas 1.1. sadaļā "Apraksts" iekļautais teikums: "Savukārt autoceļu lietošanas nodeva ir maksa par laiku (vinjete), kas ir noteikta jau pašlaik spēkā esošajā Autoceļu lietošanas nodevas likumā", ir jāprecizē, jo Autoceļu lietošanas nodevas likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka autoceļu lietošanas nodevu maksā par laiku, kurā paredzēts lietot autoceļus saskaņā ar šā likuma 2.pielikumā noteiktajām likmēm. Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. sadaļu "Pašreizējā situācija" ar informāciju par tiesiskā regulējuma izmaiņām, kādas sagaidāmas, kad spēku zaudēs Autoceļu lietošanas nodevu likums un stāsies spēkā likumprojekts "Ceļu nodevu likums", vienlaikus lūdzam iekļaut anotācijā informāciju, kāpēc ir jāpieņem jauns likums, kas noteiks autoceļu nodevu regulējumu.

 

-

Saistībā ar izziņas 80. punktā un 81. punktā ietvertajiem iebildumiem atkārtoti lūdzam likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļā:
1) nodrošināt, ka visos gadījumos, uz kuriem norādīts izziņas 80. punktā minētajā iebildumā, tiek sniegts pamatojums direktīvas rīcības brīvības izmantošanai (tostarp konsekventi visos gadījumos norādot arī to, kā tieši rīcības brīvība tiek izmantota, jo šobrīd lielākoties ietverta vispārīga atsauce uz likumprojekta pantiem vai pielikumu) vai neizmantošanai (šobrīd lielākoties vispārīgi norādīts, ka Latvija izmanto rīcības brīvību direktīvas prasību nepārņemt);
2) detalizētāk, proti, direktīvas panta punktu, apakšpunktu un daļu līmenī skaidrot jo īpaši izziņas 81. punktā minētajā iebildumā norādīto direktīvas normu (bet arī direktīvas Nr. 1999/62/EK 7.j panta) pārņemšanu likumprojektā un citos nacionālajos tiesību aktos. Papildus lūdzam gadījumos, ja ar likumprojektu konkrētas direktīvas prasības netiek pārņemtas pilnībā (piemēram, prasības, kuras paredzēts pārņemt ar likumprojekta 15. pantu), lūdzam to arī precīzi norādīt (proti, norādīt, kuras tieši direktīvas normas netiek pārņemtas likumprojektā), kad un kādā veidā tiks nodrošināta attiecīgo direktīvas prasību pārņemšana pilnībā (tai skaitā konsekventi precīzi norādot uz likumprojekta vienībām, kas paredz pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai), kā arī norādīt institūciju, kura ir par pārņemšanu atbildīga. Kā arī lūdzam skaidrot direktīvas 1999/62/EK 7.e panta 1. un 2. punkta un 7.b panta prasību pārņemšanu likumprojekta 2. pielikumā, jo attiecīgās direktīvas vienības regulē infrastruktūras lietošanas maksu, kas nav likumprojekta 2. pielikuma regulēšanas priekšmets (proti, 2. pielikums regulē autoceļu lietošanas nodevas likmes).

-

Projekta anotācijas 7. sadaļā ietverams projekta ietekmes uz pārvaldes uzdevumiem izvērtējums. Tā kā projekts, piemēram, paredz jaunus administratīvos pārkāpumus, tad vismaz pārvaldes uzdevumu apjoms noteikti mainīsies.
 

-