Atzinums

SIA “Finanza”, turpmāk – Sabiedrība, ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” (projekta ID 25-TA-3014),  turpmāk – Ziņojums, neatbalsta tā tālāku virzību, kā arī pauž zemāk minētos iebildumus.

[1.] Uzraudzības funkciju izvērtēšanas neesamība un uzraudzības dublēšanās
Ziņojumā nav sniegts esošās licencētu patērētāju kreditētāju tirgus uzraudzības izvērtējums, skaidri identificējot uzraudzības aspektus, ko nepieciešams mainīt vai uzlabot. Nav skaidrs, vai esošajā uzraudzībā pēc būtības kas ir maināms. Tāpat Ziņojumā nav definēts kas tieši uzraudzībā mainītos, neskaitot paša uzrauga maiņu. Vai Latvijas Banka pārņemtu esošos uzraudzības procesus, vai veidotu jaunus. Tāpat Ziņojumā nav ietverts novērtējums, vai un kāpēc šos uzraudzības aspektus nav iespējams mainīt vai uzlabot esošās uzraudzības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centra, ietvaros.

Turklāt nav saprotams, kāpēc Ziņojumā nav ietverta izvērtējuma sadaļa par esošās pārraudzības reformu tiem komersantiem, kuru uzraudzību veic gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan Valsts ieņēmumu dienests. Šādu subjektu nodošanu Patērētāju tiesību aizsardzības centram patiesi varētu samazināt birokrātiju, koncentrējot uzraudzību vienā subjektā. Īpaši ņemot vērā to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs jau šobrīd seko līdzi caur šādu subjektu datu ievākšanu par juridiskām personām izsniegto aizdevumu portfeli. Attiecīgi būtu jāsāk ar jau esošu uzraudzības funkciju dublēšanās novēršanu, pēc tam izvērtējot kur efektīvāk akumulēt visu uzraudzības funkciju.


[2.] Ierobežota kompetence patērētāju tiesību uzraudzībā
Saskaņā ar Ziņojuma rezolūcijas daļas 1. un 2.punktu licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība, tajā skaitā patērētāju tiesību ievērošanu iecerēts nodot Latvijas Bankai. Vienlaikus Ziņojumā (sk. Ziņojuma 5.lpp.) skaidri norādīts, ka Latvijas Bankas kompetencē šobrīd neietilpst patērētāju tiesību un interešu aizsardzība. Nav skaidrs kā tieši var uzlaboties patērētāju kreditēšanas tirgus uzraudzība, samazinot uzraudzības iestādē koncentrēto kompetences līmeni patērētāju tiesību aizsardzībā. No jauna veidot kompetenci citā iestādē ir laikietilpīgs un resursu ietilpīgs projekts bez acīmredzamiem ieguvumiem, kā arī ilgāk kā 15 gados Patērētāju tiesību aizsardzības centrā uzkrātās kompetences un pieredzes pārlieku zems novērtējums.


[3.] Līdz šim pieņemto lēmumu ilgstoša neieviešama
Ziņojuma 6. lappusē kā viens no licencētā patērētāju kreditēšanas tirgus uzrauga maiņas ieguvumiem tiek norādīts vienotu un efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un klientu izpētes (AML/KYC) prasību ieviešana. Jau šobrīd uz visiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas subjektiem neatkarīgi no uzrauga ir piemērojams viens un tas pats Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums. Lai gan likuma subjektu pienākumi ir identiski, to tiesības savā starpa būtiski atšķiras. Turklāt šīs tiesību atšķirības nav saistības ar uzraudzības iestādi vai uzraudzības procesu kā tādu. Šobrīd saskaņā ar likumu tikai kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no valsts uzturētām datu bāzēm. Attiecīgi licencētie patērētāju kreditētāji joprojām to dara par maksu. Šīs atšķirības attiecībā uz likumā noteikto subjekta pienākumu veikšanai nepieciešamās informācijas līdztiesīgu ieguvi ir konstatējis un atzinis arī Ministru kabinets, bet jau kopš 2021. gada 1. jūlija šādu tiesību vienmērīga piemērošana tiek atlikta. Tāpēc Ziņojuma vietā būtu jāsāk jau ar esošo lēmumu ieviešanu un procesu uzlabošanu.


[4.] Patērētāju kreditēšanas tirgus nepilnīgs izvērtējums
Ziņojums tiek sākts ar apgalvojumu, ka Latvijā patērētāju kreditēšanas nozare strauji attīstās, un tajā ienāk arvien jauni tirgus dalībnieki. No tā secināms, ka Ziņojums tapis, balstoties nepilnīgā informācijā par patērētāju kreditēšanas nozari. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra publiski pieejamajiem pārskatiem par patērētāju kreditēšanas tirgus darbību aizvadītājos gados patērētāju kreditēšanas tirgus dalībnieku skaits ir būtiski samazinājies – no 61 kapitālsabiedrības ar spēkā esošu licenci 2019.gada 31.decembrī līdz 37 kapitālsabiedrībām 2024. gada 31. decembrī (Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2025. gadā vēl nav pieejams). Tas ir samazinājums par vairāk kā 39%.

Tāpat Ziņojumā tiek ignorēts apstāklis, ka būtisku daļu no licencētajiem patērētāju kreditētājiem veido komercbankām pilnībā piederošas sabiedrības, kas pamatā nodarbojas ar transportlīdzekļu līzingu. Tādejādi ievērojamu daļu no uzskaitītā Latvijas licencētā patērētāju kreditēšanas tirgus izsniegto aizdevumu portfeļa faktiski veido komercbankas. Minētie tirgus dalībnieki pēc būtības būtu pieskaitāmi komercbanku darbības rādītājiem, turklāt pašus patērētāju pieteikumus primāri apstrādā pašas komercbankas. Būtu apsverams šo sabiedrību uzraudzību nodot Latvijas Bankai. Turklāt jau šobrīd šo sabiedrība dalībnieki var lemt par šādu aizdevumu apkalpošanu nepastarpināti no kredītiestādes, neiesaistot licencētas meitas sabiedrības. Attiecīgi Latvijas Banka jau esošās uzraudzības ietvaros varētu veicināt kredītiestāžu darbības koncentrēšanos pašās kredītiestādēs, tādejādi kredītiestādēm nedeformējot priekšstatu par citiem patērētāju kreditēšanas tirgus segmentiem.


[5.] Reformas pārsteidzīgi sasteigta virzīšana
Kritiski vērtējama prakse tik būtiskus dokumentus kā Ziņojums saskaņošanai izplatīt 23. decembrī, vienlaikus noteikt termiņu saskaņojumiem 5. janvāri. Tādejādi būtiski tiek ierobežota sabiedrības līdzdalība, kā arī kaitēts līdzdalības kvalitātei.
 

-