Atzinums

Vienlaikus Regulators atkārtoti norāda, ka izmaksu novirzīšana uz siltumenerģijas pakalpojumu sniedzēju (piegādātāju), nozīmē siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu pieaugumu visiem lietotājiem, arī tiem lietotājiem, kas maksājumus veic, kā arī pārmērīga šādas prakses izmantošana var stimulēt zemāku maksājumu disciplīnu. Regulators rosina Ekonomikas ministrijai aicināt valstspilsētu un lielo pilsētu namu apsaimniekotājus apmainīties ar labo praksi maksājumu disciplīnas nodrošināšanā, bez papildu finansiālā sloga novirzīšanas uz regulēto pakalpojumu sniedzējiem.

-

Lūdzam papildināt Noteikumu projektu ar 27.²punktu, kas paredzētu siltumenerģijas komersantam (piegādātājam) tiesības Noteikumu 27.¹punkta izpildes rezultātā radušās izmaksas par nesaņemtajiem maksājumiem un ieņēmumus pēc parādu daļējas vai pilnīgas atgūšanas ietvert siltumenerģijas tarifos.
“27.² Izmaksas par nesaņemtajiem maksājumiem un ieņēmumi pēc daļējas vai pilnīgas parāda apmaksas par saņemtajiem pakalpojumiem, kas radušies piegādātājam šo noteikumu 27.¹punkta izpildes rezultātā, ir iekļaujami piegādātāja siltumenerģijas pakalpojumu tarifos kā neparedzētas izmaksas vai ieņēmumi.”
 

27.² Izmaksas par nesaņemtajiem maksājumiem un ieņēmumi pēc daļējas vai pilnīgas parāda apmaksas par saņemtajiem pakalpojumiem, kas radušies piegādātājam šo noteikumu 27.¹punkta izpildes rezultātā, ir iekļaujami piegādātāja siltumenerģijas pakalpojumu tarifos kā neparedzētas izmaksas vai ieņēmumi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) savas kompetences ietvaros izvērtēja Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā 2022.gada 4.jūlijā atkārtotai saskaņošanai pieteikto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumos Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”” (22-TA-871) (turpmāk – Noteikumu projekts) un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un neiebilst pret to tālāku virzību. Vienlaikus Regulators sniedz šādus priekšlikumus savas kompetences ietvaros.
Lūdzam veikt precizējumus Noteikumu projekta 27.1punktā, lai nodrošinātu skaidrību par veicamajām rīcībām, kas uzskatāmas par piedziņas procesu, kā arī precizēt laika periodu, par kuru nedrīkst būt nesaņemti maksājumi. Regulators piedāvā šo periodu noteikt 12 mēnešu garumā, lai izvairītos no situācijas, kur iepriekšējās apkures sezonas rēķini nav nomaksāti, bet nomaksāts ir tikai pēdējais rēķins, kas vasarā būtu tipiski zemāks. Lūdzam precizēt minēto redakciju sekojoši:
“27.¹ Piegādātājs, kura trīs gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 megavatstundas gadā, slēdz līgumu ar daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvaroto personu par siltumenerģijas piegādes nodrošināšanu daudzdzīvokļu ēkai no 1.oktobra, ja norēķini par siltumenerģiju par iepriekšējiem 12 kalendāriem mēnešiem ir veikti vismaz 80% apmērā no daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieku kopībai attiecīgajos norēķinu periodos izrakstītajiem rēķiniem, savukārt par nesaņemtajiem maksājumiem ir uzsākts parādu piedziņas process, kas ietver vismaz:
27.¹1. paziņojumu par parāda esamību nosūtīšanu dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašniekam;
27.¹2. pašvaldības informēšanu par parāda esamību;
27.¹3. sociālā dienesta sniegtās palīdzības novirzīšanu komunālo maksājumu segšanai, gadījumos, kad attiecīgā fiziskā persona ir sociālā dienesta klients;
27.¹4. prasības pieteikuma par parāda piedziņu iesniegšanu tiesā, ja izpildīti pieteikuma iesniegšanas kritēriji."
 

27.¹ Piegādātājs, kura trīs gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 megavatstundas gadā, slēdz līgumu ar daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvaroto personu par siltumenerģijas piegādes nodrošināšanu daudzdzīvokļu ēkai no 1.oktobra, ja norēķini par siltumenerģiju par iepriekšējiem 12 kalendāriem mēnešiem ir veikti vismaz 80% apmērā no daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieku kopībai attiecīgajos norēķinu periodos izrakstītajiem rēķiniem, savukārt par nesaņemtajiem maksājumiem ir uzsākts parādu piedziņas process, kas ietver vismaz:
27.¹1. paziņojumu par parāda esamību nosūtīšanu dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašniekam;
27.¹2. pašvaldības informēšanu par parāda esamību;
27.¹3. sociālā dienesta sniegtās palīdzības novirzīšanu komunālo maksājumu segšanai, gadījumos, kad attiecīgā fiziskā persona ir sociālā dienesta klients;
27.¹4. prasības pieteikuma par parāda piedziņu iesniegšanu tiesā, ja izpildīti pieteikuma iesniegšanas kritēriji.