Atzinums

Ekonomikas ministrija turpina uzturēt iebildumu un lūdz papildināt Informatīvo ziņojumu ar detalizētu informāciju par to, kādā veidā tiktu organizēta patērētāju kreditētāju uzraudzība no Latvijas Bankas puses (t.i., kāda būtu uzraudzības intensitāte, kāda veida dokumenti pa kādiem kanāliem būtu jāiesniedz, utt.). Šāda veida informācijas iekļaušana ir nepieciešama, lai varētu objektīvi izvērtēt Informatīvajā ziņojumā iekļautos apgalvojumus par to, ka, nododot patērētāju kreditētāju uzraudzību Latvijas Bankai, uzņēmumiem samazinātos birokrātiskais slogs.

-

Ekonomikas ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu un lūdz papildināt Informatīvo ziņojumu ar detalizētu informāciju par to, cik līdzekļu ietaupīs valsts pārvalde un cik konkrētā reforma izmaksās valsts budžetam, kas ļautu izdarīt objektīvu secinājumus par minētās reformas ekonomisko lietderību.

-

PTAC vēlas uzsvērt ka nav pret funkciju izvērtēšanu, taču  šobrīd iesniegtais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums ir vāji sagatavots un no tā  neizriet nekāda datos balstīta problemātika saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību, ziņojumā nav aprakstīts, kādas ir problēmas vai neatbilstības patērētāju tiesību aizsardzībā, kāpēc ir jāmaina patērētāju tiesību uzraugs. Nav risināts jautājums arī par VID uzraugāmo subjektu NILLTPFN jomā maiņu.
PTAC uzskata, ka uzsāktā reforma ir pretrunā ar birokrātijas samazināšanas plānu, rada uzraudzības sadrumstalotību, tā tiešā veidā palielinās birokrātiju un radīs milzīgas izmaksas, tāpēc nav atbalstāma.
 

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar risku izvērtējumu, skaidrojot, riskus un nepieciešamos risku mazinošos pasākumus attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību, ja tiek atcelta valsts nodeva par komersanta ienākšanu tirgū un ikgadējā nodeva par prasību uzraudzību.
Ņemot vērā, ka Informatīvais ziņojums pamatots ar uzraudzības nodevas samazināšanu, PTAC atgādina un aicina ņemt vērā, ka valsts nodevas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un uzraudzību patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai līdzšinējā apmērā tika noteikta ar normatīvo aktu grozījumiem 2019. gadā (Ministru kabineta 08.10.2019. noteikumu Nr.471 “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai””). Valsts nodevu mērķis bija valsts budžeta papildināšana, nodrošinot ik gadu papildu ieņēmumus valsts budžetā 3 000 000 euro. PTAC aicina Informatīvajā ziņojumā arī atspēkot minēto grozījumu anotācijā norādīto: "Valsts nodevas apmēram ir jābūt tādam, kas liecina par kapitālsabiedrības finansiālo spēju nodarboties ar kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu un kapitālsabiedrības ilgtermiņa nolūki nodrošina tādu godprātīgu kapitālsabiedrību esamību kreditēšanas tirgū, kas savu darbību plāno ilgtermiņā, attiecīgi arī kvalitatīvu un tiesību aktiem atbilstošu pakalpojumu sniegšanu patērētājam. No patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa īslaicīgu tirgus dalībnieku esamība patērētāju kreditēšanas tirgū nav vēlama, jo patērētājam ir būtiska pakalpojuma sniedzēja stabilitāte un reputācija, par ko liecina kapitālsabiedrības ilglaicīga darbība un rūpīga pārvaldība". 
Līdz ar to PTAC lūdz veikt risku izvērtējumu un ietvert to informatīvajā ziņojumā, īpaši ņemot vērā patērētāju tiesību aizsardzības prizmu, proti, kāda ietekme uz patērētāju tiesību uzraudzību notiks, nekontrolēti samazinot vai atceļot valsts nodevas par ienākšanu tirgū un prasību uzraudzību, kas būtu pretrunā ar valsts nodevu palielināšanas mērķi minētajos MK noteikumos.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka tieši Latvijas Bankas tiešā uzraudzībā esošie finanšu pakalpojumu sniedzēju praksē ir novērota pārlieku piesardzīga kreditēšanas prakse un riska neuzņemšanās (de-risking). PTAC licencētie subjekti vēsturiski ir ar augstāku riska apetīti un tāpēc šajā nozarē PTAC rūpīgi seko līdzi normatīvo aktu ievērošanai un uzraudzībai, lai nepieļautu patērētāju nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās. PTAC pieņemtie lēmumi vienmēr bijuši pamatoti un vairāk kā 10 gadu laikā neviens pret finanšu iestādēm pieņemtais lēmums tiesā nav ticis atcelts, atcelts daļā vai samazināts piemērotā soda apmērs. Līdz ar to pamatoti var uzskatīt, ka PTAC pieņemtie lēmumi ir pamatoti, atbilstoši un tiesiski.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka Valsts nodevās par patērētāju kreditētāju uzraudzību valsts budžets saņem vidēji 2 miljonus EUR, savukārt 11 darbinieku tiešās izmaksas gada laikā ir nepilni 400 tūkstoši EUR. Līdz ar to zaudējumi valsts budžetam kā minimums būs pusotrs miljons EUR. Līdztekus jāņem vērā, ka Latvijas Banka, lai arī neatkarīga lēmumu pieņemšanā, tomēr nav atsevišķa, no valsts nodalīta iestāde. Tā rīkojas ar Latvijas Republikas mantu un Latvijas Bankas izmaksas ir Latvijas Republikas izmaksas.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka PTAC finanšu pakalpojumu uzraudzību bez parādu ārpustiesas atgūšanas un apdrošināšanas, īsteno PTAC Pirmā finanšu pakalpojumu uzraudzības daļa, kurā strādā 11 darbinieki, kas veic visu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību patērētāju tiesību nozarē, tajā skaitā vērtē procedūras, noteikumus, licencē patērētāju kreditētājus, reģistrē hipotekāro kredītu starpniekus, vērtē līguma noteikumus, mājaslapu un patērētājiem sniedzamās informācijas atbilstību, uzrauga negodīgu komercpraksi, vērtē patērētāju kreditēšanas reklāmas, izskata patērētāju sūdzības, piedalās politikas veidošanā, veic starptautisko sadarbību, uzrauga patērētāju kreditētājus NILLTPFN jomā, kā arī veic daudz citu funkciju.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka nav saprotams, kā patērētāju tiesību sadalīšana starp divām uzraugošajām iestādēm, no kurām Latvijas Bankai nav nekādas pieredzes un izpratnes, veicinātu mērķtiecīgāku cilvēkresursu izmantošanu, vienotu kultūru un mazākas izmaksas. Tieši otrādi, PTAC uzskata, ka funkciju sadalīšana palielinās birokrātisko slogu, palielinās nenoteiktību, juridisko slogu un būtiski palielinās izmaksas.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka jāņem vērā, ka parādu ārpustiesas atgūšanas nozare nav atraujama finanšu iestāžu uzraudzības, jo:
90,37% parādu portfelī esošo parādu ir no finanšu nozares – kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem;
Vairāk nekā puse (51,59%) no parādu atguvēju portfelī esošo parādu apjoma ir no kredītiestādēm (nepilns miljards EUR);
Vairums par parādu ārpustiesas atguvējiem saistītās sūdzības saistītas ar sākotnēji izsniegto kredītu, nevis par pašu parāda atgūšanas procesu.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, detalizēti skaidrojot, kā apvienojot naudas atmazgāšanas un klientu izpētes uzraudzību ar patērētāju interešu aizsardzību, tiek radīts saskaņots, vienmērīgs un saprotams normatīvais ietvars. Patērētāju tiesību aizsardzība ir pilnībā nodalāma no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPFN) normatīvo aktu uzraudzības.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka Latvijas Banka šobrīd neskata sūdzības un nesniedz patērētāju konsultācijas. Sūdzību gadījumā patērētāji tiek pārsūtīti PTAC. Sūdzību un konsultāciju apskatu par finanšu pakalpojumiem PTAC jau 14 gadus publicē PTAC mājaslapā. Nav norādīti nekādi kvantitatīvie vai kvalitatīvie dati, kas apliecinātu, Latvijas Banka spētu izskatīt sūdzības ātrāk, efektīvāk un kvalitatīvāk.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka nepamatoti izskan pieņēmumi par iespējamu pakalpojumu cenu samazināšanos, ja prasību uzraudzība tiktu nodota Latvijas Bankai. Latvijas Banka neregulē pakalpojumu cenas un tieši banku sektorā Latvijā ir dārgākie kredīti visā Eirozonā.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka šobrīd nav saskatāmas pazīmes, kas liecinātu par pārmērīgu piesardzību attiecībā uz PTAC licencētajiem patērētāju kreditētājiem, tieši otrādi, sabiedrības diskusijas par pakalpojumu pieejamību skar kredītiestādes, kuras jau pašlaik ir Latvijas Bankas uzraudzībā. Savukārt PTAC licencētie subjekti ir augstāku riska apetīti un tāpēc šajā nozarē PTAC rūpīgi seko līdzi normatīvo aktu ievērošanai un uzraudzībai, lai nepieļautu patērētāju nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka visi PTAC licencējamie subjekti, par spīti PTAC stingrībai un piemērotajiem sodiem, atbalsta patērētāju tiesību uzraudzības nodrošināšanu PTAC. Patērētāju tiesību uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai neatbalsta arī Finanšu nozares asociācija.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka PTAC jau šobrīd nodrošina līdzsvarotu uzraudzības ietvaru, nodrošinot sabiedrības reālās vajadzības pēc pieejamiem, saprotamiem un godīgiem finanšu pakalpojumiem ne tikai patērētāju kreditēšanā, bet pār visiem finanšu pakalpojumiem, ņemot vērā, ka PTAC ir galvenā patērētāju tiesību uzraudzības iestāde un uzrauga patērētāju tiesību ievērošanu visā finanšu pakalpojumu nozarē, tajā skaitā attiecībā uz kredītiestādēm.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka šobrīd Latvijas Banka neizskata sūdzības un strīdus, bet individuālos iesniegumus pārsūta izskatīšanai PTAC. Līdz ar to jau tagad ir nodrošināta vienota prakse un ērta procesa izskatīšana patērētājiem. Patērētāju tiesību normatīvo aktu sadrumstalošanu starp PTAC un Latvijas Banku tieši otrādi – veicinātu birokrātiju, dažādu viedokļu paušanu par normatīvo aktu piemērojamību un grautu sabiedrības uzticēšanos.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka atstājot patērētāju tiesību uzraudzību PTAC kompetencē, tiek nodrošināta saskaņotība un koordinācija, kā arī vienveidīga normatīvo aktu piemērošana par visām patērētāju tiesībām. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un Reklāmas likuma galvenā uzraudzības iestāde ir PTAC. Sadalot funkcijas un noņemot finanšu nozares, tiks panākts pretējais, proti, radīta sadrumstalotība šo normatīvo aktu uzraudzībā un piemērošanas praksē.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka Finanšu pakalpojumu pieejamības uzraudzībā galvenā problemātika saistīta tieši ar Latvijas Bankas pašreizējā kompetencē esošo kredītiestāžu politiku. Patērētāju kreditētāji to inovatīvo tehnoloģiju dēļ jau tagad nodrošina pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, tostarp reģionālajā griezumā, saņemot finanšu pakalpojumus.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka PTAC jau tagad īsteno vienotu un efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un klientu izpētes (AML/KYC) prasību ievērošanas uzraudzību tā kompetencē esošajiem subjektiem. Neatbilstības vai būtiska prasību pārklāšanās ar Latvijas Bankas subjektiem nav novērota.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka PTAC īsteno aktīvu, uz riskiem balstītu uzraudzību, proaktīvi novēršot pārkāpumus un piemērojis administratīvos sodus 630`000 tūkstošu EUR apmērā.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka PTAC jau tagad īsteno, uzrauga un nodrošina augstas kvalitātes:
- Līguma noteikumu izvērtēšanu;
- Pirmslīguma informācijas pārbaudi;
- Procentu un citu izmaksu aprēķinu pareizību;
- Mājaslapās norādītās informācijas kvalitāti, atbilstību un prasību ievērošanu;
- Komercprakses uzraudzību;
- Reklāmu atbilstību;
- Kredīta kopējo izmaksu atbilstību normatīvajiem aktiem;
- Citu prasību ievērošanu.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka šobrīd nav novērojama funkciju dublēšanās ar Latvijas Banku, jo PTAC ir vienīgā patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, kas īsteno patērētāju tiesību uzraudzību pār visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka PTAC kā galvenajai patērētāju tiesību aizsardzības iestādei ir vairāk kā 20 gadu pieredze patērētāju tiesību uzraudzībā, kādas nav Latvijas Bankai. PTAC jau tagad nodrošina vienotu, strukturētu un uz sabiedrības interesēm orientētu uzraudzības un aizsardzības mehānismu, kas ļauj efektīvi reaģēt uz izaicinājumiem un veidot ilgtspējīgu, caurspīdīgu un sabiedrībai pieejamu finanšu vidi Latvijā.
 

-

Papildus lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar PTAC aprēķiniem:
Valsts izmaksas:
- IT sistēmu pielāgošana, personāla apmācība, normatīvā regulējuma izstrāde – aptuveni 1,2 miljoni EUR
- Normatīvā regulējuma pielāgošana (Minimums 25 normatīvie akti): ~250 000 EUR – 1 000 000 EUR
- Esošā personāla apmācība vai jaunu darbinieku piesaistei: ~ 200 000 EUR - 350 000 EUR
- Papildus zaudējumi valsts budžetam nodevu apmērā ik gadu:  1,5 milj. EUR
KOPĀ valstij funkciju pāreja varētu izmaksāt ~ 3,5 milj. EUR
Komersantu izmaksas:
- Darbinieku apmācība, iekšējo procedūru un kārtību grozījumi, licencēšanas procedūru pārstrukturēšana, jaunu atskaišu formātu ieviešana, grozījumi līgumos, pirmslīguma informācijā, IT sistēmu pārstrāde u.c.: 100 – 500 tūkstoši EUR vienam komersantam.
KOPĀ funkciju pāreja valstij un komersantiem varētu izmaksāt no 3,5 milj. – 8 milj. EUR, ikgadējs zaudējums valsts budžetam – 1,5 milj. ik gadu.

Minētā sakarā lūdzam Informatīvajā ziņojumā detalizēt izvērst valsts un komersantu izmaksas saistībā ar plānoto reformu, attiecīgi pamatojot ieguvumus no ekonomiskā viedokļa. 

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, norādot, ka valsts nodevas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un uzraudzību patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai līdzšinējā apmērā tika noteikta ar normatīvo aktu grozījumiem 2019. gadā (Ministru kabineta 08.10.2019. noteikumu Nr.471 “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai””), kad tika nolemts:
1)     paaugstināt valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu no 71`140 EUR līdz 250`000 EUR;
2)     paaugstināt valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) darbības uzraudzību no 14`225 EUR līdz 55`000 EUR.
Šādu lēmumu pieņēma galvenokārt ar mērķi papildināt valsts budžetu.
Pagājušajā gadā no šīs nozares valsts budžeta ieņēmumi bija 2 991 250 EUR. PTAC finanšu pakalpojumu uzraudzībā strādā 11 darbinieki, kuru gada izmaksas ir nepilni 400 tūkstoši EUR. Viņi uzrauga ne tikai 38 licencētos patērētāju kreditētājus, bet visus finanšu pakalpojumus no patērētāju tiesību aizsardzības skatpunkta. Darbinieku pienākumos ietilpst licencēšana, kreditētāju darbības uzraudzība, patērētāju iesniegumu un sūdzību izskatīšana, vadlīniju un ieteikumu izstrāde, konsultāciju sniegšana, statistikas apkopošana, kā arī līgumu noteikumu, reklāmu, pirmslīguma informācijas, mājaslapu un negodīgas komercprakses kontrole.
Vēršam uzmanību, ka Latvijas Bankas cilvēkresursu izmaksas ir vismaz divas reizes augstākas par PTAC kompetento cilvēkresursu izmaksām.
PTAC tiešā veidā nesaņem nevienu no šīm maksām, nedz arī soda naudas. Viss nonāk Latvijas Valsts budžetā, un tiek izlietots atbilstoši sabiedrības vajadzībām. Līdz ar to zaudējumi valsts budžetam kā minimums būs pusotrs miljons EUR gadā. Un pašlaik nav izvērtēta arī šo grozījumu negatīvā ietekme uz valsts budžetu.
Uzsveram, ka nodevu apjoms vai esamība nekādā veidā neietekmē PTAC budžetu, jo, kā minēts, šīs maksas tiešā veidā tiek maksātas valsts budžetā. PTAC galvenais arguments šīs funkcijas paturēšanai ir augsta un kompleksa patērētāju aizsardzība patērētāju kreditēšanas un citās jomās. PTAC kā galvenajai patērētāju tiesību aizsardzības iestādei ir vairāk kā 20 gadu pieredze patērētāju tiesību uzraudzībā, kādas nav Latvijas Bankai. PTAC jau tagad nodrošina vienotu, strukturētu un uz sabiedrības interesēm orientētu uzraudzības un aizsardzības mehānismu, kas ļauj efektīvi reaģēt uz izaicinājumiem un veidot ilgtspējīgu, caurspīdīgu un sabiedrībai pieejamu finanšu vidi Latvijā.
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 5.2., 5.3. sadaļu par izmaksu novērtējumu. Nav ietverti izdevumi IT infrastruktūras pielāgošanai, kā arī nav ietverti izdevumi par sūdzību, iesniegumu un patērētāju kolektīvo interešu lietu izskatīšanu. PTAC norādītās izmaksas ietver visu darbinieku atalgojumu, kas veic visas iepriekš norādītās funkcijas. Nepieciešami datos balstīti aprēķini par izdevumiem un funkcijām, kāpēc Latvijas Banka būtu efektīvāka. Pēc PTAC aprēķiniem IT sistēmu izstrādes izmaksas pārsniegtu 1 miljonu EUR. Lūdzam arī skaidrot, vai Latvijas Bankas izdevumu aprēķinā ietilpst visu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības izmaksas patērētāju tiesību uzraudzības jomā? PTAC gada laikā finanšu pakalpojumu jomā vidēji izskata 300-400 rakstveida iesniegumus, sniedz 2000 konsultāciju, kā arī izskata ap 150 administratīvajām lietām.
 

-

Lūdzam precizēt informatīva ziņojuma 4.sadaļu – nav norādītas datu atsauces un nav saprotams, kāpēc aprakstīts viss nebanku finanšu sektors, kur patērētāju kreditētāji ir tikai maza daļa. Tāpat nav skaidrs, kāda sniegtajai informācijai ir saistība ar ziņojuma būtību. Secinājumu sadaļas 2. un 3. apakšpunkts ir atrauts no apraksta un nav pamatots.
 

-

Lūdzam precizēt patiesībai neatbilstošo informāciju, ka PTAC neveic risku profilēšanu. NILLTPFN jomā PTAC ir risku matrica, uz kuras pamata notiek risku profilēšana. Līdztekus PTAC uzraugāmajiem likuma subjektiem ir prudenciālajām prasībām pielīdzināmas prasības, kas noteiktas MK noteikumos. Savukārt statistikas datus PTAC regulāri apkopo, pārbauda, analizē un nodod Latvijas Bankai. Patērētāju kreditētāji nav sistēmiski būtiski, tiem nav tiesību piesaistīt noguldījumus, līdz ar to tiem nav arī izvirzītas prudenciālās prasības.
 

-

Lūdzam pārstrādāt sadaļu par Kredītu reģistra datu integrāciju. Lai realizētu patērētāju kreditētāju datu nodošanu Kredītu reģistram, nav nepieciešama uzraudzības maiņa. Atgādinām, ka tieši Latvijas Bankas iebildumu dēl jau sākotnēji patērētāju kreditētājiem tika liegta piekļuve Kredītu reģistram un iebildumu dēļ tika izstrādāts alternatīvs un veiksmīgs regulējums, valstī izveidojot Kredītinformācijas birojus, kas apkopo vairāk informācijas nekā Kredītu reģistrs.
 

-

Lūdzam pārstrādāt un pamatot reformas ieguvumu sadaļu. Informatīva ziņojuma 5 punkti 6.lapaspusē neapraksta ne pierādījumus, ne arī identificētās problēmas. Minētajiem apgalvojumiem nav dokumentāra vai datos balstīta pamatojuma.
 

-

Lūdzam izvērsti precizēt problemātiku saistībā ar VID uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem NILLTPFN jomā, tajā skaitā paredzot šīs problemātikas risinājumu. Norādāms, ka saskaņā ar NILLTPFN likuma 45.panta (2) prim daļas 1.punktu - PTAC uzrauga likuma subjektus — personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Attiecīgi, VID nav kompetences uzraudzīt tos kreditētājus, kuriem licenci izsniedz PTAC. Līdzīgi kā kredītiestādes, kas arī nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, neuzrauga VID, tāpat arī PTAC licencēto subjektu uzraudzībā, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, VID nevajadzētu uzraudzīt. Jāņem vērā, ka PTAC un Latvijas Bankas uzraudzībā esošo subjektu uzraudzība no NILLTPFN puses ir skaidri atrunāta MK noteikumos Nr.705 un līdz šim nav bijusi neviena domstarpība uzraugu starpā. Tieši VID nepareizā izpratne par NILLTPFN likuma piemērošanu rada funkciju pārklāšanās risku.
 

-

Lūdzam precizēt patiesībai neatbilstošo informāciju visā informatīvā ziņojuma tekstā, kas rada iespaidu, ka Latvijas Banka izskata patērētāju sūdzības, tas neatbilst patiesībai. Patērētāju sūdzības un iesniegumus, tajā skaitā par pamatkontu un kredītiestāžu rīcību izskata tikai PTAC. Latvijas Banka regulāri visus iesniegumus par patērētāju tiesību pārkāpumiem pārsūta izskatīšanai PTAC un uz visiem PTAC sagatavo atbildes patērētājiem, kā arī ņem vērā kolektīvo lietu izskatīšanā.
 

-

Lūdzam precizēt statistisko informāciju un apgalvojumus atbilstoši statistikas datiem – kreditēšanas nozarē ir 40% kritumu pakalpojumu sniedzēju skaitā piecu gadu laikā nevar uzskatīt par strauju pieaugumu. 2020.gadā bija 57 licencētie patērētāju kreditori, 2025 – 39
 

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar rīcības plānu attiecībā uz parādu ārpustiesas atguvējiem un atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Vēršam uzmanību, ka parādu ārpustiesas atgūšanas nozare ir cieša ar finanšu sistēmu saistīta nozare, kur parādu portfelī ir 1,6 miljardi EUR parādi no kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem jeb vairāk kā 90%. No visa parādu atguvēju parādu portfela 51,59% ir tieši kredītiestāžu nodotie parādu portfeļi!
 

-

Lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidri norādīt, kādām prasībām Latvijas Banka uzrauga kredītiestādes un citus finanšu tirgus dalībniekus. Šobrīd viss ir sajaukts kopā un rada iespaidu, ka Latvijas Banka līdz šim būtu uzraudzījusi finanšu sektoru no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa. Līdz ar to jāpapildina ar kompetenci un jānorāda, ka PTAC līdz šim veic patērētāju tiesību uzraudzību pilnā apmērā uz visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem un problemātika patērētāju tiesību uzraudzībā nav konstatēta.
 

-

PTAC ir izvērtējis precizēto Informatīvo ziņojumu un iebilst pret tā pieņemšanu un apstiprināšanu. PTAC uzskata, ka informatīvais ziņojums ir zemas kvalitātes, apraksts ir haotisks un secinājumi atrauti no apraksta. Nav ņemti vērā iepriekš minētie apsvērumi un iebildumi.
Lūdzam skaidri definēt problemātiku un situācijas aprakstu. Šobrīd nav saprotams:
- Problēmas būtība un cēlonis, kas tieši finanšu sistēmā ir sadrumstalots, kādas funkcijas dublējas un kāpēc;
- problemātika saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību, ziņojumā nav aprakstīts, kādas ir problēmas vai neatbilstības patērētāju tiesību aizsardzībā, kāpēc ir jāmaina patērētāju tiesību uzraugs;
- vai vispār ir identificēta problemātika, ar ko PTAC netiktu galā, kādas tieši problēmas vai neatbilstības ir konstatētas. Kādā veidā un ar kādu pamatojumu Latvijas Banka, kurai nav nekādas pieredzes un izpratnes par patērētāju tiesību aizsardzību, spētu nodrošināt augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni;
- mērķis, ko ar plānoto reformu plānots panākt;
- kādi ir ieguvumi Latvijas valstij no šīs apjomīgās reformas;
- kādi ir paredzamie izdevumi un zaudējumi gan valstij, gan komersantiem;
- kāds ir nozares komersantu viedoklis;
- kāds ir patērētāju tiesību uzraudzības iestāžu sadarbības partneru viedoklis;
- kāpēc netiek risināts jautājums par VID uzraugāmo subjektu uzraudzību, nav sniegta skaidrība;
- kāpēc netiek apskatīti jautājumi saistībā ar parādu ārpustiesas atguvēju uzraudzību, kas ir cieša ar finanšu pakalpojumiem saistīta nozare.

-

PTAC ir izvērtējis precizēto Informatīvo ziņojumu un iebilst pret tā pieņemšanu un apstiprināšanu. PTAC uzskata, ka informatīvais ziņojums ir zemas kvalitātes, apraksts ir haotisks un secinājumi atrauti no apraksta. Nav ņemti vērā iepriekš minētie apsvērumi un iebildumi.

Lūdzam skaidri definēt problemātiku un situācijas aprakstu. Šobrīd nav saprotams:
- Problēmas būtība un cēlonis, kas tieši finanšu sistēmā ir sadrumstalots, kādas funkcijas dublējas un kāpēc;
- problemātika saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību, ziņojumā nav aprakstīts, kādas ir problēmas vai neatbilstības patērētāju tiesību aizsardzībā, kāpēc ir jāmaina patērētāju tiesību uzraugs;
- vai vispār ir identificēta problemātika, ar ko PTAC netiktu galā, kādas tieši problēmas vai neatbilstības ir konstatētas. Kādā veidā un ar kādu pamatojumu Latvijas Banka, kurai nav nekādas pieredzes un izpratnes par patērētāju tiesību aizsardzību, spētu nodrošināt augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni;
- mērķis, ko ar plānoto reformu plānots panākt;
- kādi ir ieguvumi Latvijas valstij no šīs apjomīgās reformas;
- kādi ir paredzamie izdevumi un zaudējumi gan valstij, gan komersantiem;
- kāds ir nozares komersantu viedoklis;
- kāds ir patērētāju tiesību uzraudzības iestāžu sadarbības partneru viedoklis;
- kāpēc netiek risināts jautājums par VID uzraugāmo subjektu uzraudzību, nav sniegta skaidrība;
- kāpēc netiek apskatīti jautājumi saistībā ar parādu ārpustiesas atguvēju uzraudzību, kas ir cieša ar finanšu pakalpojumiem saistīta nozare.

[1] PTAC priekšrocības:
PTAC kā galvenajai patērētāju tiesību aizsardzības iestādei ir vairāk kā 20 gadu pieredze patērētāju tiesību uzraudzībā, kādas nav Latvijas Bankai. PTAC jau tagad nodrošina vienotu, strukturētu un uz sabiedrības interesēm orientētu uzraudzības un aizsardzības mehānismu, kas ļauj efektīvi reaģēt uz izaicinājumiem un veidot ilgtspējīgu, caurspīdīgu un sabiedrībai pieejamu finanšu vidi Latvijā.
Šobrīd nav novērojama funkciju dublēšanās ar Latvijas Banku, jo PTAC ir vienīgā patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, kas īsteno patērētāju tiesību uzraudzību pār visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

PTAC jau tagad īsteno, uzrauga un nodrošina augstas kvalitātes:
- Līguma noteikumu izvērtēšanu;
- Pirmslīguma informācijas pārbaudi;
- Procentu un citu izmaksu aprēķinu pareizību;
- Mājaslapās norādītās informācijas kvalitāti, atbilstību un prasību ievērošanu;
- Komercprakses uzraudzību;
- Reklāmu atbilstību;
- Kredīta kopējo izmaksu atbilstību normatīvajiem aktiem;
- Citu prasību ievērošanu.

PTAC īsteno aktīvu, uz riskiem balstītu uzraudzību, proaktīvi novēršot pārkāpumus un piemērojis administratīvos sodus 630`000 tūkstošu EUR apmērā.

PTAC jau tagad īsteno vienotu un efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un klientu izpētes (AML/KYC) prasību ievērošanas uzraudzību tā kompetencē esošajiem subjektiem. Neatbilstības vai būtiska prasību pārklāšanās ar Latvijas Bankas subjektiem nav novērota.

Finanšu pakalpojumu pieejamības uzraudzībā galvenā problemātika saistīta tieši ar Latvijas Bankas pašreizējā kompetencē esošo kredītiestāžu politiku. Patērētāju kreditētāji to inovatīvo tehnoloģiju dēļ jau tagad nodrošina pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, tostarp reģionālajā griezumā, saņemot finanšu pakalpojumus.

Atstājot patērētāju tiesību uzraudzību PTAC kompetencē, tiek nodrošināta saskaņotība un koordinācija, kā arī vienveidīga normatīvo aktu piemērošana par visām patērētāju tiesībām. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un Reklāmas likuma galvenā uzraudzības iestāde ir PTAC. Sadalot funkcijas un noņemot finanšu nozares, tiks panākts pretējais, proti, radīta sadrumstalotība šo normatīvo aktu uzraudzībā un piemērošanas praksē.

Šobrīd Latvijas Banka neizskata sūdzības un strīdus, bet individuālos iesniegumus pārsūta izskatīšanai PTAC. Līdz ar to jau tagad ir nodrošināta vienota prakse un ērta procesa izskatīšana patērētājiem. Patērētāju tiesību normatīvo aktu sadrumstalošanu starp PTAC un Latvijas Banku tieši otrādi – veicinātu birokrātiju, dažādu viedokļu paušanu par normatīvo aktu piemērojamību un grautu sabiedrības uzticēšanos.

PTAC jau šobrīd nodrošina līdzsvarotu uzraudzības ietvaru, nodrošinot sabiedrības reālās vajadzības pēc pieejamiem, saprotamiem un godīgiem finanšu pakalpojumiem ne tikai patērētāju kreditēšanā, bet pār visiem finanšu pakalpojumiem, ņemot vērā, ka PTAC ir galvenā patērētāju tiesību uzraudzības iestāde un uzrauga patērētāju tiesību ievērošanu visā finanšu pakalpojumu nozarē, tajā skaitā attiecībā uz kredītiestādēm.

Visi PTAC licencējamie subjekti, par spīti PTAC stingrībai un piemērotajiem sodiem, atbalsta patērētāju tiesību uzraudzības nodrošināšanu PTAC. Patērētāju tiesību uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai neatbalsta arī Finanšu nozares asociācija.
Šobrīd nav saskatāmas pazīmes, kas liecinātu par pārmērīgu piesardzību attiecībā uz PTAC licencētajiem patērētāju kreditētājiem, tieši otrādi, sabiedrības diskusijas par pakalpojumu pieejamību skar kredītiestādes, kuras jau pašlaik ir Latvijas Bankas uzraudzībā. Savukārt PTAC licencētie subjekti ir augstāku riska apetīti un tāpēc šajā nozarē PTAC rūpīgi seko līdzi normatīvo aktu ievērošanai un uzraudzībai, lai nepieļautu patērētāju nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās.

Nepamatoti izskan pieņēmumi par iespējamu pakalpojumu cenu samazināšanos, ja prasību uzraudzība tiktu nodota Latvijas Bankai. Latvijas Banka neregulē pakalpojumu cenas un tieši banku sektorā Latvijā ir dārgākie kredīti visā Eirozonā.
Latvijas Banka šobrīd neskata sūdzības un nesniedz patērētāju konsultācijas. Sūdzību gadījumā patērētāji tiek pārsūtīti PTAC. Sūdzību un konsultāciju apskatu par finanšu pakalpojumiem PTAC jau 14 gadus publicē PTAC mājaslapā. Nav norādīti nekādi kvantitatīvie vai kvalitatīvie dati, kas apliecinātu, Latvijas Banka spētu izskatīt sūdzības ātrāk, efektīvāk un kvalitatīvāk.

Nav saprotams, kā apvienojot naudas atmazgāšanas un klientu izpētes uzraudzību ar patērētāju interešu aizsardzību, tiek radīts saskaņots, vienmērīgs un saprotams normatīvais ietvars. Patērētāju tiesību aizsardzība ir pilnībā nodalāma no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPFN) normatīvo aktu uzraudzības.

Jāņem vērā, ka parādu ārpustiesas atgūšanas nozare nav atraujama finanšu iestāžu uzraudzības, jo:
90,37% parādu portfelī esošo parādu ir no finanšu nozares – kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem;
Vairāk nekā puse (51,59%) no parādu atguvēju portfelī esošo parādu apjoma ir no kredītiestādēm (nepilns miljards EUR);
Vairums par parādu ārpustiesas atguvējiem saistītās sūdzības saistītas ar sākotnēji izsniegto kredītu, nevis par pašu parāda atgūšanas procesu.

Nav saprotams, kā patērētāju tiesību sadalīšana starp divām uzraugošajām iestādēm, no kurām Latvijas Bankai nav nekādas pieredzes un izpratnes, veicinātu mērķtiecīgāku cilvēkresursu izmantošanu, vienotu kultūru un mazākas izmaksas. Tieši otrādi, PTAC uzskata, ka funkciju sadalīšana palielinās birokrātisko slogu, palielinās nenoteiktību, juridisko slogu un būtiski palielinās izmaksas.
PTAC finanšu pakalpojumu uzraudzību bez parādu ārpustiesas atgūšanas un apdrošināšanas, īsteno PTAC Pirmā finanšu pakalpojumu uzraudzības daļa, kurā strādā 11 darbinieki, kas veic visu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību patērētāju tiesību nozarē, tajā skaitā vērtē procedūras, noteikumus, licencē patērētāju kreditētājus, reģistrē hipotekāro kredītu starpniekus, vērtē līguma noteikumus, mājaslapu un patērētājiem sniedzamās informācijas atbilstību, uzrauga negodīgu komercpraksi, vērtē patērētāju kreditēšanas reklāmas, izskata patērētāju sūdzības, piedalās politikas veidošanā, veic starptautisko sadarbību, uzrauga patērētāju kreditētājus NILLTPFN jomā, kā arī veic daudz citu funkciju.

Valsts nodevās par patērētāju kreditētāju uzraudzību valsts budžets saņem vidēji 2 miljonus EUR, savukārt 11 darbinieku tiešās izmaksas gada laikā ir nepilni 400 tūkstoši EUR. Līdz ar to zaudējumi valsts budžetam kā minimums būs pusotrs miljons EUR. Līdztekus jāņem vērā, ka Latvijas Banka, lai arī neatkarīga lēmumu pieņemšanā, tomēr nav atsevišķa, no valsts nodalīta iestāde. Tā rīkojas ar Latvijas Republikas mantu un Latvijas Bankas izmaksas ir Latvijas Republikas izmaksas.
Uzsverams, ka tieši Latvijas Bankas tiešā uzraudzībā esošie finanšu pakalpojumu sniedzēju praksē ir novērota pārlieku piesardzīga kreditēšanas prakse un riska neuzņemšanās (de-risking). PTAC licencētie subjekti vēsturiski ir ar augstāku riska apetīti un tāpēc šajā nozarē PTAC rūpīgi seko līdzi normatīvo aktu ievērošanai un uzraudzībai, lai nepieļautu patērētāju nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās. PTAC pieņemtie lēmumi vienmēr bijuši pamatoti un vairāk kā 10 gadu laikā neviens pret finanšu iestādēm pieņemtais lēmums tiesā nav ticis atcelts, atcelts daļā vai samazināts piemērotā soda apmērs. Līdz ar to pamatoti var uzskatīt, ka PTAC pieņemtie lēmumi ir pamatoti, atbilstoši un tiesiski.

[2] Iebildumi:

Lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidri norādīt, kādām prasībām Latvijas Banka uzrauga kredītiestādes un citus finanšu tirgus dalībniekus. Šobrīd viss ir sajaukts kopā un rada iespaidu, ka Latvijas Banka līdz šim būtu uzraudzījusi finanšu sektoru no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa. Līdz ar to jāpapildina ar kompetenci un jānorāda, ka PTAC līdz šim veic patērētāju tiesību uzraudzību pilnā apmērā uz visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem un problemātika patērētāju tiesību uzraudzībā nav konstatēta.

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar rīcības plānu attiecībā uz parādu ārpustiesas atguvējiem un atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Vēršam uzmanību, ka parādu ārpustiesas atgūšanas nozare ir cieša ar finanšu sistēmu saistīta nozare, kur parādu portfelī ir 1,6 miljardi EUR parādi no kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem jeb vairāk kā 90%. No visa parādu atguvēju parādu portfela 51,59% ir tieši kredītiestāžu nodotie parādu portfeļi!

Lūdzam precizēt statistisko informāciju un apgalvojumus atbilstoši statistikas datiem – kreditēšanas nozarē ir 40% kritumu pakalpojumu sniedzēju skaitā piecu gadu laikā nevar uzskatīt par strauju pieaugumu. 2020.gadā bija 57 licencētie patērētāju kreditori, 2025 – 39
Lūdzam precizēt patiesībai neatbilstošo informāciju visā informatīvā ziņojuma tekstā, kas rada iespaidu, ka Latvijas Banka izskata patērētāju sūdzības, tas neatbilst patiesībai. Patērētāju sūdzības un iesniegumus, tajā skaitā par pamatkontu un kredītiestāžu rīcību izskata tikai PTAC. Latvijas Banka regulāri visus iesniegumus par patērētāju tiesību pārkāpumiem pārsūta izskatīšanai PTAC.

Lūdzam izvērsti precizēt problemātiku saistībā ar VID uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem NILLTPFN jomā, tajā skaitā paredzot šīs problemātikas risinājumu. Norādāms, ka saskaņā ar NILLTPFN likuma 45.panta (2) prim daļas 1.punktu - PTAC uzrauga likuma subjektus — personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Attiecīgi, VID nav kompetences uzraudzīt tos kreditētājus, kuriem licenci izsniedz PTAC.

Līdzīgi kā kredītiestādes, kas arī nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, neuzrauga VID, tāpat arī PTAC licencēto subjektu uzraudzībā, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, VID nevajadzētu uzraudzīt. Jāņem vērā, ka PTAC un Latvijas Bankas uzraudzībā esošo subjektu uzraudzība no NILLTPFN puses ir skaidri atrunāta MK noteikumos Nr.705 un līdz šim nav bijusi neviena domstarpība uzraugu starpā. Tieši VID nepareizā izpratne par NILLTPFN likuma piemērošanu rada funkciju pārklāšanās risku.

Lūdzam pārstrādāt un pamatot reformas ieguvumu sadaļu. Informatīva ziņojuma 5 punkti 6.lapaspusē neapraksta ne pierādījumus, ne arī identificētās problēmas. Minētajiem apgalvojumiem nav dokumentāra vai datos balstīta pamatojuma.

Lūdzam pārstrādāt sadaļu par Kredītu reģistra datu integrāciju. Lai realizētu patērētāju kreditētāju datu nodošanu Kredītu reģistram, nav nepieciešama uzraudzības maiņa. Atgādinām, ka tieši Latvijas Bankas iebildumu dēl jau sākotnēji patērētāju kreditētājiem tika liegta piekļuve Kredītu reģistram un iebildumu dēļ tika izstrādāts alternatīvs un veiksmīgs regulējums, valstī izveidojot Kredītinformācijas birojus, kas apkopo vairāk informācijas nekā Kredītu reģistrs.

Lūdzam precizēt patiesībai neatbilstošo informāciju, ka PTAC neveic risku profilēšanu. NILLTPFN jomā PTAC ir risku matrica, uz kuras pamata notiek risku profilēšana. Līdztekus PTAC uzraugāmajiem likuma subjektiem ir prudenciālajām prasībām pielīdzināmas prasības, kas noteiktas MK noteikumos. Savukārt statistikas datus PTAC regulāri apkopo, pārbauda, analizē un nodod Latvijas Bankai. Patērētāju kreditētāji nav sistēmiski būtiski, tiem nav tiesību piesaistīt noguldījumus, līdz ar to tiem nav arī izvirzītas prudenciālās prasības.

Lūdzam precizēt informatīva ziņojuma 4.sadaļu – nav norādītas datu atsauces un nav saprotams, kāpēc aprakstīts viss nebanku finanšu sektors, kur patērētāju kreditētāji ir tikai maza daļa. Tāpat nav skaidrs, kāda sniegtajai informācijai ir saistība ar ziņojuma būtību. Secinājumu sadaļas 2. un 3. apakšpunkts ir atrauts no apraksta un nav pamatots.

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 5.2., 5.3. sadaļu par izmaksu novērtējumu. Nav ietverti izdevumi IT infrastruktūras pielāgošanai, kā arī nav ietverti izdevumi par sūdzību, iesniegumu un patērētāju kolektīvo interešu lietu izskatīšanu. PTAC norādītās izmaksas ietver visu darbinieku atalgojumu, kas veic visas iepriekš norādītās funkcijas. Nepieciešami datos balstīti aprēķini par izdevumiem un funkcijām, kāpēc Latvijas Banka būtu efektīvāka. Pēc PTAC aprēķiniem IT sistēmu izstrādes izmaksas pārsniegtu 1 miljonu EUR. Lūdzam arī skaidrot, vai Latvijas Bankas izdevumu aprēķinā ietilpst visu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības izmaksas patērētāju tiesību uzraudzības jomā? PTAC gada laikā finanšu pakalpojumu jomā vidēji izskata 300-400 rakstveida iesniegumus, sniedz 2000 konsultāciju, kā arī izskata ap 150 administratīvajām lietām.

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, norādot, ka valsts nodevas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un uzraudzību patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai līdzšinējā apmērā tika noteikta ar normatīvo aktu grozījumiem 2019. gadā (Ministru kabineta 08.10.2019. noteikumu Nr.471 “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai””), kad tika nolemts:

1)     paaugstināt valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu no 71`140 EUR līdz 250`000 EUR;
2)     paaugstināt valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) darbības uzraudzību no 14`225 EUR līdz 55`000 EUR.

Šādu lēmumu pieņēma galvenokārt ar mērķi papildināt valsts budžetu.

Pagājušajā gadā no šīs nozares valsts budžeta ieņēmumi bija 2 991 250 EUR. PTAC finanšu pakalpojumu uzraudzībā strādā 11 darbinieki, kuru gada izmaksas ir nepilni 400 tūkstoši EUR. Viņi uzrauga ne tikai 38 licencētos patērētāju kreditētājus, bet visus finanšu pakalpojumus no patērētāju tiesību aizsardzības skatpunkta. Darbinieku pienākumos ietilpst licencēšana, kreditētāju darbības uzraudzība, patērētāju iesniegumu un sūdzību izskatīšana, vadlīniju un ieteikumu izstrāde, konsultāciju sniegšana, statistikas apkopošana, kā arī līgumu noteikumu, reklāmu, pirmslīguma informācijas, mājaslapu un negodīgas komercprakses kontrole.
Vēršam uzmanību, ka Latvijas Bankas cilvēkresursu izmaksas ir vismaz divas reizes augstākas par PTAC kompetento cilvēkresursu izmaksām.

PTAC tiešā veidā nesaņem nevienu no šīm maksām, nedz arī soda naudas. Viss nonāk Latvijas Valsts budžetā, un tiek izlietots atbilstoši sabiedrības vajadzībām. Līdz ar to zaudējumi valsts budžetam kā minimums būs pusotrs miljons EUR gadā. Un pašlaik nav izvērtēta arī šo grozījumu negatīvā ietekme uz valsts budžetu.

Uzsveram, ka nodevu apjoms vai esamība nekādā veidā neietekmē PTAC budžetu, jo, kā minēts, šīs maksas tiešā veidā tiek maksātas valsts budžetā. PTAC galvenais arguments šīs funkcijas paturēšanai ir augsta un kompleksa patērētāju aizsardzība patērētāju kreditēšanas un citās jomās. PTAC kā galvenajai patērētāju tiesību aizsardzības iestādei ir vairāk kā 20 gadu pieredze patērētāju tiesību uzraudzībā, kādas nav Latvijas Bankai. PTAC jau tagad nodrošina vienotu, strukturētu un uz sabiedrības interesēm orientētu uzraudzības un aizsardzības mehānismu, kas ļauj efektīvi reaģēt uz izaicinājumiem un veidot ilgtspējīgu, caurspīdīgu un sabiedrībai pieejamu finanšu vidi Latvijā.

[3] Papildus lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar PTAC aprēķiniem:

Valsts izmaksas:
- IT sistēmu pielāgošana, personāla apmācība, normatīvā regulējuma izstrāde – aptuveni 1,2 miljoni EUR
- Normatīvā regulējuma pielāgošana (Minimums 25 normatīvie akti): ~250 000 EUR – 1 000 000 EUR
- Esošā personāla apmācība vai jaunu darbinieku piesaistei: ~ 200 000 EUR - 350 000 EUR
- Papildus zaudējumi valsts budžetam nodevu apmērā ik gadu:  1,5 milj. EUR
KOPĀ valstij funkciju pāreja varētu izmaksāt ~ 3,5 milj. EUR

Komersantu izmaksas:
- Darbinieku apmācība, iekšējo procedūru un kārtību grozījumi, licencēšanas procedūru pārstrukturēšana, jaunu atskaišu formātu ieviešana, grozījumi līgumos, pirmslīguma informācijā, IT sistēmu pārstrāde u.c.: 100 – 500 tūkstoši EUR vienam komersantam.
KOPĀ funkciju pāreja valstij un komersantiem varētu izmaksāt no 3,5 milj. – 8 milj. EUR, ikgadējs zaudējums valsts budžetam – 1,5 milj. ik gadu.

[4] PTAC vēlas uzsvērt ka nav pret funkciju izvērtēšanu, taču  šobrīd iesniegtais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums ir vāji sagatavots un no tā  neizriet nekāda datos balstīta problemātika saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību, ziņojumā nav aprakstīts, kādas ir problēmas vai neatbilstības patērētāju tiesību aizsardzībā, kāpēc ir jāmaina patērētāju tiesību uzraugs.
PTAC uzskata, ka uzsāktā reforma ir pretrunā ar birokrātijas samazināšanas plānu, tā tiešā veidā palielinās birokrātiju un radīs milzīgas izmaksas, tāpēc nav atbalstāma.u

 

-

Ekonomikas ministrija uztur iepriekš sniegto iebildumu par plānoto uzraudzības reformu.
Lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, ir nepieciešams skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, kas šobrīd iztrūkst.
Lai pieņemtu lēmumu, ir jābūt skaidrai problēmai vai trūkumiem esošajā uzraudzības modelī, ko nepieciešams atrisināt, vai redzamiem ieguvumiem, ieviešot uzraudzības reformu.

1. Esošā uzraudzības sistēma
Nebanku kreditēšanas portfelis un no jauna izsniegto kredītu apjoms aug, atmaksas kvalitāte laba (uz 2024.gada beigām vidēji nozarē – 95,87% bez kavējuma vai ar kavējumu līdz 30 dienām) – šie rādītāji neliecina par problēmu esošajā uzraudzības modelī, nav saņemtas sūdzības arī no nozares.
Funkciju dublēšanās nav konstatēta:
1) Patērētāju tiesību uzraudzību īsteno viena iestāde – PTAC.
2) Kredītiestādes uzrauga Latvijas Banka.
3) PTAC uzrauga patērētāju kreditētājus, kas nav kredītiestādes un kam PTAC ir izsniedzis licenci.
4) Nelicencētos juridisko personu kreditētājus uzrauga VID.
Vienīgā pārklāšanās atsevišķos gadījumos vērojama AML uzraudzības jomās, ko ir iespējams risināt bez reformas veikšanas.

2. Jaunās uzraudzības sistēmas ietekme
Atbilstoši ziņojumam, ārpus LB finanšu sektora uzraudzības paliek:
1) Nelicencētie kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (juridisku personu kreditētāji);
2) Ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji (15 licencētajiem parādu ārpustiesas atguvējiem, kas nav nošķirama no finanšu sistēmas - parādu portfelī ir 1,6 miljardi EUR parādi no kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem jeb vairāk kā 90%).
Ja izvirzītā problēma ir uzraudzības ietvara sadrumstalotība – plānotā reforma to nerisina.
Ziņojums nesatur pietiekami detalizētu informāciju par to, kādā veidā tiktu organizēta nebanku kreditētāju uzraudzība no Latvijas Bankas puses. Līdz ar to nav iespējams novērtēt izmaksu, birokrātiskā un administratīvā sloga palielināšanos/samazināšanos nozarei, kas ir būtisks elements izsvērta lēmuma pieņemšanai.

Ietekme uz patērētāju aizsardzību:
Šobrīd visus LB uzraugāmos subjektus no patērētāju tiesību viedokļa, tajā skaitā negodīgas komercprakses, reklāmas, līguma noteikumiem utt. - uzrauga PTAC. Plānotā reforma patērētāju tiesību uzraudzību/sūdzību izskatīšanu sadrumstalos no vienas iestādes – divās. Ņemot vērā, ka LB nav pieredzes patērētāju tiesību aizsardzībā un sūdzību izskatīšanā, vismaz sākotnēji, patērētāju aizsardzības līmenis varētu samazināties.
PTAC sekmīgi īsteno patērētāju tiesību uzraudzību ne tikai attiecībā uz licencētajiem patērētāju kreditētājiem, bet visu finanšu nozari, nav saprotams, kāds būtu ieguvums, sadrumstalojot patērētāju aizsardzības ietvaru un nododot visu vai daļu patērētāju tiesību uzraudzību Latvijas Bankai.
Sadrumstalojot patērētāju tiesību uzraudzības ietvaru nebūs iespējams īstenot vienotu, profesionāli koordinētu pieeju patērētāju aizsardzībā. Pastāv risks atšķirīgai interpretācijai, piemēram, attiecībā uz negodīgu komercpraksi.
Ietekme uz nozari:
Reforma pirmšķietami nonāk pretrunā birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas mērķim attiecībā pret PTAC licencētajiem kreditētājiem, jo, nenoliedzami, būs nepieciešana politiku, iekšējo procesu un sistēmu pārskatīšana un pielāgošana atbilstoši LB prasībām.
Negatīva ietekme esošajiem un topošajiem investoriem – neskaidrība par uzraudzības sistēmas reformu, izskanējušie viedokļi par iespējamo prudenciālo uzraudzību, “mazās bankas” licenci un kiberdrošības prasību ieviešanu nebanku kreditētājiem - rada nedrošu investīciju vidi.
Ir riski, ka atsevišķi tirgus dalībnieki var aiziet no Latvijas tirgus, piemēram, saņemot licenci Lietuvā. Tas var samazināt kreditētāju skaitu, kā rezultātā veidosies tirgus koncentrēšanās, kas neveicinās kreditēšanu vai zemākas procentu likmes.

Līdz ar to, Ekonomikas ministrijas ieskatā, Informatīvais ziņojums nesatur pietiekamu risināmās problēmas aprakstu un skaidrus ieguvumus, lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu. Ziņojumā iztrūkst skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, turklāt ziņojums neatspoguļo nozares viedokli, kas ir vairākkārt ticis pausts FM.

-

EM iepriekš izteiktais iebildums nav ņemts vērā, bet mēs to uzturam. Ziņojumā noteikts, ka politikas veidošana patērētāju tiesību aizsardzības jomā turpina īstenot EM.
No valsts pārvaldes efektivitātes viedokļa ir būtiski, ka finanšu nozares politika ir vienās rokās nevis tā tiek sadrumstalota. Nozares politikas koncentrēšana vienas ministrijas pārraudzībā ļauj redzēt kopainu un līdzsvarot dažādas intereses. Ja politika ir sadrumstalota, var rasties pretrunīgi vai pat savstarpēji konkurējoši mērķi. Šajā gadījumā Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē. EM ieskatā patērētāju interešu aizsardzības politiku kreditēšanas jomā ir jānodod Finanšu ministrijai. Tādā veidā visa finanšu politika tiks koncentrēta vienā iestādē. 

-

Iebilstam pret protokollēmumā noteikto termiņu – līdz 2026. gada 30. aprīlim izstrādāt un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē grozījumus normatīvajos aktos.
Šāds termiņš ir nepietiekams normatīvo aktu grozījumu izstrādei. Pēc EM aplēsēm, lai īstenotu šo reformu, ir nepieciešams veikt grozījumus kā minimums 18 normatīvajos aktos.

-