Atzinums

PAZIŅOJUMS:
Iekšlietu ministrijas informācijas centrs informē, ka 19.05.2024 19:00-21:00 tiks veikti FPRIS (Fizisku personu reģistrācijas IS) tehniskie darbi, šajā laika posmā iespējami autentifikācijas traucējumi izmantojot vienotās pieteikšanās moduli.
Projekta ID
21-TA-1828
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
24.01.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodevusi saskaņošanai rīkojuma projektu "Par valstij piekrītošo nekustamo īpašumu nodošanu Jelgavas novada pašvaldības īpašumā " (tiesību akta lieta ID 21-TA-151). Ar minēto projektu tiek paredzēts saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu, 42.1, 43. pantu un 45. panta pirmo daļu Finanšu ministrijai nodot bez atlīdzības Jelgavas pašvaldības īpašumā šā rīkojuma pielikumā minētos valstij piekrītošos nekustamos īpašumus, lai saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 9.punktu to izmantotu pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai - palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Lūdzam izvērtēt, vai nekustamais īpašums “Graudnieki” Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā nebūtu jānodod Jelgavas novada pašvaldības īpašumā ar minēto rīkojuma projektu (tiesību akta lietas ID 21-TA-151).

Skaidrojam, ka atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem zemes vienība kadastra apzīmējumu 54560060221 ieskaitīta rezerves zemes fondā. Uz zemes vienības atrodas būves kadastra apzīmējumu 54560060221001 un 54560060221002, taču zemes vienība funkcionāli nav saistīta ar attiecīgajām būvēm.

Norādāms, ka zemes piekritības kritēriji noteikti likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda” un no tā neizriet, ka fakts vien par to, ka zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 54560060221 ir funkcionāli saistīta ar uz tām atrodošajām ēkām, būtu pietiekošs, lai noteiktu, ka zemes vienība piekrīt valstij.

Zemes reforma Jelgavas novada teritorijā pabeigusies 28.01.2016., MK izdodot rīkojumu Nr. 77 “Par zemes reformas pabeigšanu Jelgavas novada lauku apvidū”. Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 17.panta piektajai daļai valstij un vietējām pašvaldībām pēc zemes reformas pabeigšanas piederošo un piekrītošo zemi izvērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai visās novada teritoriālā iedalījuma vienībās. Attiecīgi atbilstoši minētā likuma sestajai daļai šā panta pirmajā daļā minētie zemes gabali, par kuriem šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā pašvaldības un ministrijas Valsts zemes dienesta publicētajos rezerves zemes fondā ieskaitītās un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotās zemes izvērtēšanas sarakstos nav izdarījušas atzīmi par zemes gabala piederību vai piekritību pašvaldībai vai valstij, piekrīt vietējai pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā. Lēmumu par šo zemes gabalu ierakstīšanu zemesgrāmatās pieņem pašvaldība.

No minētā izriet, ka Ministru kabineta noteiktais valstij un vietējām pašvaldībām piekrītošās zemes izvērtēšanas termiņš Jelgavas novada teritorijā beidzies 28.01.2018., attiecīgi tā kā šo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu (54560060221) Ekonomikas ministrija minētajā termiņā nebija noteikusi kā valstij piekrītošu, tā saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17.panta sesto daļu piekrīt pašvaldībai un ierakstāma zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, līdz ar to, tā nav nosakāma kā valstij piekritīga zeme un nav ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šajā sakarā rodas arī Civillikuma 968. pantā noteiktā zemes un ēkas vienotības principa ievērošanas problemātika. 

Rīkojuma projekts ir par zemes nodošanu privatizācijai. Attiecīgi objektu, tajā skaitā zemi var nodot privatizācijai, ja privatizācijas pieteikums saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmo daļu iesniegts līdz 2006.gada 31.augustam, taču ne no rīkojuma projekta, ne tā anotācijas minētais neizriet. Tajā pašā laikā Dzīvojamās mājas dzīvokļi Nr. 1 un Nr. 5 netiek pastāvīgi apdzīvoti, savukārt dzīvoklī Nr. 4 dzīvojošā persona savu dzīvesvietu deklarējusi dzīvojamā mājā kopš 2010. gada. Līdz šim minētā persona nav iesniegusi dokumentus, kas apliecinātu, ka tai ir tiesisks pamats lietot dzīvokli dzīvojamā mājā. Turklāt Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2. panta otrajā daļā noteikts, ka dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.

Tāpat saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 6. punktu ikvienu neizīrētu valsts dzīvokli vispirms jāpiedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas neizīrētais dzīvoklis. Ja mēneša laikā attiecīgās pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa pārņemšanu pašvaldības īpašumā, neizīrēto dzīvokli privatizē Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā, pārdodot to izsolē.

No minētā izriet, ka dzīvokļi 1, 5 un 4. jāpiedāvā nodot pašvaldībai un, tā kā pašvaldībai piekrīt arī zeme zem ēkas, tad iespējams risinājums šajā gadījumā, ja nav privatizācijas ierosinājuma, būtu nodot pašvaldībai visu ēku.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Saskaņā ar rīkojuma projektu tiek plānots nodot privatizācijai nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemes un būvēm (ēkām). Vēršam uzmanību, ka, Tieslietu ministrijas ieskatā, no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018. gada 27. augusta sprieduma civillietā Nr. C30490718/24 izriet, ka tikai būves tiek atzītas par bezīpašnieka lietu un tās piekrīt valstij. Savukārt zeme zem būvēm atrodas zemes rezerves fondā. Līdz ar to ar rīkojuma projektu privatizācijai var nodot tikai valstij piekritīgās būves (ēkas) bez zemes. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka nododamo nekustamo īpašumu sastāvā nav zemes.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt rīkojuma projektu un, kur tas nepieciešams, arī anotāciju.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.1. Pamatojums
Iebildums
Lūdzam izvērtēt tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamības pamatojumā ietverto atsauci uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 7.panta otro daļu, kas nosaka: "(2) Ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus."

No anotācijas un paskaidrojošajiem dokumentiem izriet, ka būves saistītas ar zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 54560060221 "Graudnieki", Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā, ar kopējo platību 0,7090 ha. Zemes vienība ar Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Jelgavas biroja 2019.gada 25.marta aktu Nr.11-12-Z/71  ieskaitīta rezerves zemes fondā.

Tāpat anotācijā ir atsauce uz Zemes pārvaldības likuma 17.panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu valdītājs ir attiecīgā vietējā pašvaldība līdz brīdim, kad Ministru kabinets izdod rīkojumu par to ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda.

Savukārt Zemes pārvaldības likuma 17. panta sestā daļa nosaka, ka šā panta pirmajā daļā minētie zemes gabali, par kuriem šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā pašvaldības un ministrijas Valsts zemes dienesta publicētajos rezerves zemes fondā ieskaitītās un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotās zemes izvērtēšanas sarakstos nav izdarījušas atzīmi par zemes gabala piederību vai piekritību pašvaldībai vai valstij, piekrīt vietējai pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā. Lēmumu par šo zemes gabalu ierakstīšanu zemesgrāmatās pieņem pašvaldība.

No minētā izriet, ka zeme šobrīd nav ne valsts, ne pašvaldības īpašumā (zeme nav ierakstīta zemesgrāmatā ne uz valsts, ne uz pašvaldības vārda), līdz ar to atsauce uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 7.panta otro daļu nav pamatota. 

Lūdzam skaidrot, vai un kādēļ būtu piemērojama likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 7. panta otrā daļa.

Tāpat lūdzam skaidrot, kāds ir pašvaldības viedoklis attiecībā uz tās valdījumā esošo zemes vienību, vai un kā pašvaldība nodos sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" tās valdījumā esošo zemes vienību, vai pašvaldībai pirms zemes vienības nodošanas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" tas nav jāieraksta zemesgrāmatā, lai izpildītos likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 7. panta otrā daļa.

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību anotāciju papildināt ar skaidrojošu informāciju par zemes vienību, kā arī rīkojuma projektu papildināt ar normu, kā pašvaldība nodos zemes vienību valstij.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Rīkojuma projekts
Priekšlikums
Ja privatizācijai tiek nodots viens īpašums, daži Ministru kabineta rīkojuma projekti ietver nosaukumā konkrēta nekustamā īpašuma adresi. 
Sk., piemēram:
https://likumi.lv/ta/id/313018-par-valsts-ipasuma-objekta-krejotava-liepas-pagasta-priekulu-novada-bnodosanu-privatizacijai
https://likumi.lv/ta/id/314398-par-valsts-ipasuma-objekta-padures-pagasta-kuldigas-novada-bnodosanu-privatizacijai
https://likumi.lv/ta/id/316978-par-valsts-ipasuma-objekta-valdgale-valdgales-pagasta-talsu-novada-bnodosanu-privatizacijai

Vienotas prakses veidošanai, lūdzam izvērtēt, vai rīkojuma projekta nosaukumā būtu ietverama nekustamā īpašuma adrese. 
Piedāvātā redakcija
-