Atzinums

Cilvēkkapitāla attīstība ir ilgstošs un komplicēts process, kura rezultātā būtiskas pārmaiņas ir iespējamas tikai garākā laika posmā, līdz ar to arī šāda procesa attīstība ir jāplāno ilgtermiņā – vairākas desmitgades ilgam posmam, definējot galvenos attīstības virzienus šim posmam.
Šobrīd izstrādātā stratēģija ar tās plānoto laika perioda tvērumu var nodrošināt tikai noteiktu darbību vai procesu uzsākšanu, taču izmērāmi rezultāti tautsaimniecībā būs nosakāmi ilgākā periodā.
LDDK aicina izvērtēt un nodrošināt stratēģijas izstrādi ilgtermiņā ar sasniedzamajiem rezultātiem, kur noteiktajam laika posmam (2024.-2027.) tie norādīti ar augstu precizitāti, bet vidējam vai ilgtermiņa plānojumam - izmantojot tautsaimniecībā sasniedzamos KPI.

-

Ņemot vērā valsts visai ierobežotos cilvēkresursus, cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas pamatā būtu liekami divi principi – veidot sistēmu tā, lai katram sabiedrības pārstāvim būtu iespējas pilnveidoties, sasniedzot viņa spējām maksimāli augstu līmeni un atbilstoši iespējām to realizēt darba tirgū, un paralēli veidot sistēmu, kas nodrošinātu iespēju darba devējiem piesaistīt ārvalstu darba spēku jomās un līmeņos, kur vietējais darba tirgus to nespēj nodrošināt, ņemot vērā visai asu konkurenci starptautiskajā darba tirgū.
Abus virzienus nepieciešams atspoguļot kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā ar konkrēti īstenojamiem pasākumiem. 

-

Atbalstot nepieciešamību cilvēkkapitāla attīstībā investēt visai ievērojamus līdzekļus, galvenokārt, uzņēmējdarbības rezultātā nodokļos samaksātos vai publiskos ES fondu resursus, kā katru investīciju gadījumā arī šeit ir jāparedz pārskatāms un caurspīdīgs mehānisms, kā tiek nodrošināts atdeves no investīcijām novērtējums un kārtība, kas sekmētu minēto investīciju maksimāli efektīvu izmantošanu.
Investīciju novērtējuma metodēm jābūt iekļautām stratēģijā, ļaujot tādējādi veidot sabalansētu redzējumu par investīciju un ieguvumu sasaisti.

-

Lūdzam skaidrot stratēģijā lietoto jēdzienu "darba tirgus paplašināšana".

-

Lūdzam rast jēgpilnu skaidrojumu lietotajam jēdzienam "uzņēmēju uzņēmīgums". 

-

Produktivitātes fundamentālie faktori paliek nemainīgi un tie ir saistīti ar ieguldījumiem cilvēkkapitālā, investīcijām un kapitāla intensitātes palielināšanu, spēju iekļauties globālās vērtību ķēdēs, eksporta potenciāla palielināšanu, inovācijām, u.c.

Produktivitātes fundamentālie faktori paliek nemainīgi: darbaspēka profesionālā kvalifikācija, profesionālā un ekonomiskā mobilitāte, ieguldījumi cilvēkkapitālā, investīciju un kapitāla intensitātes palielināšana, spēja iekļauties globālās vērtību ķēdēs, eksporta potenciāla palielināšanu, inovācijām u.c.

Attiecībā uz sadaļu Latvijas darba tirgus izaicinājumi vidējā termiņā aicinām papildināt informāciju, kas paredz
- izveidot sistēmu, kas veicinātu atbildīgu un racionālu atvēlētā valsts budžeta izlietojumu un taupīgu esošo darba resursu izmantošanu, nodrošinot šādus rezultātus: obligāto pamatizglītību apgūst 100% izglītojamo; vidējo profesionālo izglītību nepamet neviens bez kvalifikācijas iegūšanas atbilstoši apgūtajam programmas apjomam; EM kopā ar IZM, plānojot mācību vietas vispārējās vidējās un  profesionālās izglītības iestādēs, nodrošina pamatskolas beidzēju sadalījumu vismaz 50:50.
- Piekrītot, ka pilnā apmērā “EM DARBA TIRGUS VIDĒJA UN ILGTERMIŅA PROGNOZES”, nav iespējams iekļaut cilvēkkapitāla attīstības stratēģijā, tomēr uzskatām, ka pamatparametriem ir jābūt definētiem stratēģijā. EM ziņojumam un MK apstiprinātai stratēģijai ir visai atšķirīgs juridiskais spēks.

-

Attiecībā uz sadaļu "Ārvalstu studentu piesaiste", aicinām precizēt izmantotos rādītājus:
- Noslēgto sadarbības  līgumu skaits - minimālais skaits 4 sadarbības līgumi 4 gadu laikā. Uzskatām, ka rādītājs neatspoguļo piesaistes efektivitāti.
- precizēt rādītāju 1 / 1 / 5 / 2 - kā šis rādītājs, ņemot vērā sasaisti ar mājas lapu uzturēšanu, liecina par kvalitatīvām izmaiņām. 

-

LDDK aicina papildināt stratēģijas kopsavilkumu, norādot, ka normatīvo aktu izstrādes procesā jānoslēdz darbs pie profesionālās izglītības uz sniegumu balstīta finansēšanas modeļa izstrādes (31.05.2016. MK sēdes protokols Nr.2639).

-

Lūdzam papildināt stratēģijas sadaļu "Esošā situācija, izaicinājumi", sniedzot ieskatu šādos jautājumos:
-Latvijas tautsaimniecību atpalicība produktivitātē pat no citām Baltijas valstīm, piemēram, būvniecībā;
- 2007. gada izstrādātais profesionālās izglītības finansēšanas modelis nav pārskatīts, līdz ar to tā ietekme uz darba tirgu, kā arī finansējuma nepietiekamība salīdzinājumā ar citām valstīm. 
- budžeta resursu sadale profesionālās izglītības iestādēm izglītības resorā (bez nacionāla regulējuma);
- neesoša risinājuma, ko un kam darīt ar izglītojamiem, kuri neiegūst valstī obligāto pamatizglītību vai nespēj nokārtot vispārējās vidējās izglītības standartam atbilstošos eksāmenus.
- atbalstot nepieciešamību prognozēt IKT speciālistu un absolventu ar STEM specialitātēm skaitus, aicinām izvērtēt esošo vispārējās izglītības iestāžu absolventu gatavību to nodrošināt un paredzēt atbilstošu pasākumu kopumu STEM zināšanu līmeņa paaugstināšanai vispārizglītojošajās skolās (pedagogu sagatavošana, noturēšana skolās un pārkvalifikācija, programmai atbilstošu mācību līdzekļu, palīglīdzekļu, t.sk. iekļaujošās izglītības nodrošināšanai, un metodisko materiālu sagatavošana, u.t.t.).
- digitālās prasmes profesionālajā izglītībā ir darba tirgū ļoti nozīmīgs, katrā jomā atšķirīgs konkrētu prasību kopums, un tas nebūs mērāms ar iedzīvotāju ar pamata digitālajām prasmēm procentu. Aicinām katru no šiem parametriem un sasniedzamos rezultātus tajos definēt atsevišķi.

-

Attiecībā uz sadaļu "Pārvaldība" uzskatām, ka informācija par Valsts kontroles revīziju pieaugušo izglītībā un citi Valsts kontroles revīziju materiāli, kas saistīti ar cilvēkkapitāla attīstību, kā arī punktā 2.4.minētais ziņojums būtu liekami stratēģijas pielikumā. Šobrīd nav skaidrs, kāpēc informācija par minēto valsts kontroles ziņojumu kā vienīgā ir pievienota sadaļai “Cilvēkkapitāla attīstības padome”.
Tāpat aicinām norādīt konkrētas rīcības, kas tiks ieviestas, lai novērstu revīzijas ietvaros konstatētos trūkumus cilvēkkapitāla attīstības jomā, kā arī atbildīgās iestādes.

-

Ņemot vērā vispārīgo un nekonkrēto funkciju dalījumu, vēršam uzmanību, ka sadaļā "Nozaru vajadzību pasūtījuma nodrošināšana izglītības sistēmā mērķa grupām / prasmju pārvaldības risinājumu attīstība, izglītības satura un programmu kvalitātes kontrole" uzskatām, ka nepieciešams definēt, ka nozaru pasūtījumam un tā izpildes kontrolei, gan profesionālā satura kvalitātes kontrolei jābūt nozaru kompetencē. 
Atbalstot priekšlikumu, ka EM veido pasūtījumu darba tirgus vajadzībām, aicinām precizēt, kā minētais tiks nodrošināts, ja paralēli šim dokumentam tiek veidots augstākās izglītības finansēšanas institucionālais modelis, kas paredz ievērojami lielāku augstskolu patstāvību, lemjot par studiju vietu skaitu un  sadalījumu pa studiju jomām.

-

Sadaļā "DATOS UN PIERĀDĪJUMOS BALSTĪTI LĒMUMI, ANALĪTIKA" aicinām uzsvērt, ka cilvēkkapitāla attīstības monitoringam tiek veidota vienota datu bāze (nevis katrai ministrijai sava), pie kam veidota tā, lai tā ļautu analizēt arī sabiedrisko resursu izmantošanas efektivitāti cilvēkkapitāla attīstībā dažādos izglītības veidos, pakāpēs un jomās.
Atbilstoši tam ir jāparedz arī vienotas tālākizglītības un/vai pārkvalifikācijas sistēmas izveide. Bez tam aicinām stratēģijā precīzi noteikt, kā abos minētos procesos tiek nodrošināta nozaru līdzdalība un darba devēju pārstāvniecība. 

-

Attiecībā uz sadaļu "NOZARU EKSPERTU PADOMJU ATTĪSTĪBAS KONCEPTS" lūdzam papildināt:
- darba tirgus prognožu validācijā nepieciešams paredzēt nepieciešamību identificēt pieprasījumu ne tikai uzņēmumos, bet arī valsts sektorā, kas nodrošina to, ka valsts pastāv, tiek izpildītas valsts saistības pret ES, tiek uzturēti pamatpakalpojumi - drošība (policija, ugunsdzēsība), kritiskā infrastruktūra (ūdens, notekūdeņi, siltumapgāde, komunikācijas, enerģētika), izglītības sistēma.
NEP jāturpina darboties arī ministriju un valsts iestāžu pārstāvjiem (nodrošinot to jēgpilnu līdzdalību un izpratni par nozares jautājumiem), kam jāspēj nodrošināt informāciju par ministriju prioritāšu sasniegšanai nepieciešamo speciālistu skaitu. Piemēram, šobrīd zaļā kursa īstenošanai netiek sagatavoti speciālisti, ministrijās nav kvalificētu speciālistu, kas paši spētu sagatavot valsts politikas. Pretējā gadījumā mums būs nozares pieprasījumi, uzņēmumi, izslēdzot no prognozēšanas kritisku darba tirgus speciālistu daļu, bez kuriem nav realizējamas arī valsts pamatfunkcijas. Jādefinē valsts pasūtījums mazskaitlīgajās profesijās un jāizstrādā valsts motivācijas modelis jauniešus pievērsties valstij būtiskām profesijām (stipendijas, garantētas darba vietas, budžeta vietas, nozaru ministriju finansēta izglītība, piemēram vides aizsardzībā (līdzīgi kā tas ir Igaunijā, daļa no dabas resursa nodokļiem tiek atvēlēta profesionālās izglītības stiprināšanai vides sektorā), vai citi modeļi). 
- profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību apstiprināšana un harmonizēšana ar ES darba tirgus prasmēm.

-

Attiecībā uz pasākumu "Plānotās STEM izglītības un prasmju veicināšanas aktivitātes/rezultāti/ termiņi"
- pilnveidojot nozaru kvalifikāciju struktūru STEM (un ne tikai) nozarēs, ņemt vērā straujo darba tirgus prasību attīstību šajās nozarēs un paredzēt kārtību, kas ļautu ātri veikt nepieciešamās izmaiņas šajās prasībās, veicot nepieciešamās izmaiņas mācību programmās un metodikā. Lūdzam arī pamatot iekļauto rādītāju "Aktualizēto profesijas standartu un tajā ietverto profesionālo kvalifikāciju skaits", analizējot faktisko profesiju standartu aktualizācijas vajadzību;
- aicinām paredzēt kārtību, ka potenciālie pedagoģijas programmu studenti (īpaši STEM priekšmetos) jau pirms studiju uzsākšanas zina, kā tiks dzēsti viņu studiju un studējošo kredīti.
- iekļaut precīzu grafiku, kas paredz programmām atbilstošu mācību grāmatu, uzdevumu krājumu un citu metodisko un atbalsta materiālu sagatavošanu, dažādām grūtības pakāpēm, ņemot vērā skolēnu iepriekšējo sagatavotības līmeni, ieskaitot iekļaujošo izglītību, visos, bet, pirmkārt, STEM jomas mācību priekšmetos. Paredzēt tam atbilstošu finansējumu, nepieciešamības gadījumā veidojot atsevišķu valsts programmu (vērtējot atsauci tikai uz ES finansējuma nepietiekamību).
- paredzēt iespēju studēt par valsts budžeta līdzekļiem vidējās vecuma grupas cilvēkiem, kas augstāko izglītību ir ieguvuši laika posmā, kad bija citāda darba tirgus struktūra, un kuru iegūtās specialitātes vairs nav darba tirgū pieprasītas.
- plānojot finansējuma STEM studējošajam pieaugumu līdz 80% no OECD vidējā rādītāja un nepieciešamo STEM studentu skaitu, veikt atbilstošu finanšu aprēķinu par nepieciešamo papildus finansējumu augstākajā izglītībā. Minētos mērķus nevarēs sasniegt “Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros”.
- ņemot vērā, ka studijas STEM jomās ir dārgākas kā vidēji, procentuāls šo jomu studentu skaita palielinājums, nesamazinot kopējo valsts budžeta finansēto studentu skaitu, nebūs iespējams esošā finansējuma ietvaros. Ja budžeta vietu skaits tiek samazināts, nepieciešams paredzēt papildus finansējumu studiju kreditēšanai. Stratēģijas pielikumā aicinām pievienot atbilstošu aprēķinu punktos 2.12.un 2.13.minētajam, kā arī citiem punktiem, kas prasa papildus finansējumu.

-

Attiecībā uz sadaļu "DARBA TIRGUS PAPLAŠINĀŠANA":
- plānojot darbaspēka reģionālo mobilitāti, nav ietverts stratēģijā aspekts par darba devēju esamību, to skaita palielinājumu reģionālā griezumā. Cieši korelē ar darba vietu esamību, to rašanos, lai pēcāk veicinātu darbaspēka iespējamo mobilitāti.
- vēršam uzmanību, ka darba tirgus analīzē novecošanās un demogrāfiski nav vienīgais pamata radītājs. 
- stratēģijas rīcības plānā nav ietverts atbalsts potenciāli jauno darba vietu rašanai un iedzīvināšanai. 
- lūdzam precizēt "Sagatavots rīcības plāns papildu īres mājokļu  pieejamībai" rādītāju (1) - vai paredzēts viens plāns visiem iespējamajiem variantiem jeb viens modelis visos gadījumos;
- norādām, ka darba devēji jau vairākkārt ir norādījuši uz nepieciešamību identificēt efektīvus atbalsta instrumentus  bezdarbniekiem, kas ilgstoši vai atkārtoti atrodas bezdarbinieku rindās un šobrīd tas nav iekļauts stratēģijā;
- Darba vietā apgūstamo iemaņu programmu paplašināšana, sniedzot atbalstu mērķa grupai un darba devējam - lūdzam nodrošināt papildu informāciju par programmu un mērķa grupu, kas šobrīd vispārīgi norādīta;
- attiecībā uz pasākumu kopumu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju grupu motivācijai un iesaistei darba tirgū aicinām pirms Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas apstiprināšanas Ministru kabinetā to izskatīt Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā un stratēģijā iekļaut tikai pasākumus, ko paredzēts realizēt, nevis uzskaitīt visus priekšlikumus, kas varbūtēji tiks vai netiks akceptēti.

-

Attiecībā uz sadaļu "PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS PIEDĀVĀJUMS UN KVALITĀTE":
- aicinām konkrētajā sadaļā pēc būtības iekļaut tādus reformu pasākumus, kas nodrošina pilnvērtīgu pārkvalifikāciju darba tirgū. LDDK iebilst turpmākai ES finansējuma izlietojumam bez konkrēti sasniedzamiem ietekmes rādītājiem attiecībā uz tautsaimniecību (iebildums attiecināms uz visiem pasākumiem un attiecīgi plānotajiem avotiem). Līdz ar to nesaskaņojam plānotos pasākumus, īpaši norādot uz to, ka plāna ietvaros paredzēts pārkvalifikācija tikai 26 000 personām, kamēr faktiskā vajadzība skar daudz plašāku darba tirgu (300 - 400 tk. nodarbināto ar zemu izglītības līmeni), kā arī tikpat liela daļa darba tirgus, kuru nozares pieprasa kvalifikācijas paaugstināšanu. 
- Informatīvo mārketinga kampaņu (dažādu formu aktivitātes, izmantojot dažādus kanālus reģionālā griezumā) īstenošana pieaugušo izglītības popularizēšanai - rādītājs  100 000 - reprezentē tikai nelielu daļu no sabiedrības, kāds ir tā pamatojums;
- Profilēšanas sistēmu un prasmju novērtēšanas rīku izstrāde un pilnveidošana efektīvai pieaugušo iesaistei izglītības pasākumos, ņemot vērā dažādus faktorus (vecumu, izglītības/ ienākumu līmeni) - norādām, ka tikai šie rādītāji nav pietiekami jēgpilnai iesaistes plānošanai, nepieciešama arī sasaiste ar reālu darba devēju un novērtējumu esošajām prasmēm;
- Darba devēji iebilst pret individuālo mācību kontu risinājuma virzību bez to ilgtspējas, piemērotības izvērtējuma un integrācijas vienotā cilvēkkapitāla IT sistēmu ietvarā. 
- aicinām EM izmantot LB, OECD datos un citu valstu pieredzē balstītu risinājumu ieviešanu Latvijas pieaugušo izglītības sistēmas reformēšanā. 

-

LDDK norāda, ka esošajā stratēģijā nav redzams sistēmisks un konceptuāls skatījums uz cilvēkkapitālu kā šobrīd Latvijas tautsaimniecības nozīmīgāko pieejamo resursu. Nav informācijas par kopējo rādītāju, kritēriju sasaisti starp plānotajiem darbības virzieniem. Ir mēģināts uzskaitīt dažādas aktivitātes un apakšaktivitātes, bet nav vērtējums, kā tās sava starpā korelē vai nekorelē. 
Norādītie sasniedzamie redzultāti nereprezentē būtisku ietekmi vai ambiciozitāti, to izvēle rada šaubas par to ietekmi uz tautsaimniecību. Stratēģijai vajadzētu nostiprināt skaidru vīziju par sasniedzamo rezultātu visu pasākumu ieviešanas procesā. 
Līdzīgi kā rezultātu noteikšanā nav saprotama metode vai pieeja, tikpat nestrukturētas ir darbības, dažas detalizēti rakstorojot, kamēr citās dotas tikai vispārīgs uzstādījums. Tādējādi rodas priekšstats, ka dokumentam ir dažāda autorība un līdz ar to - nav stratēģiskā redzējuma uz pārresoru īstenošanu.

-

Ņemot vērā LDDK atbildību par nozaru ekspertu padomju darbības koordinēšanu, lūdzam papildināt sadaļu par NEP attīstības konceptu ar informāciju par funkciju īstenošanas sasaisti ar valsts deleģētajām funkcijām un finansēšanas avotiem. 

-