Projekta ID
24-TA-2238Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
27.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
2.
Iebildums
LDDK aicina precizēt likumprojekta tvērumu, nosakot, ka tirgus dalībnieka amatpersonām var tikt noteikta atbildība tikai par aizliegtas vienošanās pārkāpumu publiskā iepirkumā, nevis jebkādu aizliegtas vienošanās pārkāpumu.
Likumprojekta virzība ir pamatota ar nepieciešamību rast risinājumu atbildības noteikšanai uzņēmumu amatpersonām, tostarp ņemot vērā, ka Saeimā vairākkārt nav atbalstīta iecere noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos.
Līdz ar to iniciatīva paredzēt atbildību uzņēmumu amatpersonām iepriekš bija saistīta tieši ar atbildības noteikšanu tikai par uzņēmumu amatpersonu darbībām publiskos iepirkumos, lai pastiprinātu sankcijas par publisko finanšu resursu nelikumīgu iegūšanu aizliegtas vienošanās rezultātā. Tāpēc LDDK ieskatā minētais tvērums šobrīd nebūtu paplašināms, paredzot uzņēmumu amatpersonām atbildību par jebkādu aizliegtu vienošanos.
LDDK aicina ņemt vērā, ka jau šobrīd Konkurences likums paredz Konkurences padomei pilnvaras piemērot ļoti augstas sankcijas tirgus dalībniekam, ja tirgus dalībnieks īsteno aizliegtas vienošanās pārkāpumu. Nav šaubu, ka nelabvēlīgās sekas, ko izraisa Konkurences padomes piemērotie sodi tirgus dalībniekiem, izjūt arī šo tirgus dalībnieku īpašnieki un amatpersonas.
Līdz ar to atbildības noteikšana uzņēmumu amatpersonām, kā rezultātā tiks paredzētas vēl nelabvēlīgākas sekas, varētu būt pamatota tikai attiecībā uz neatļautām darbībām publiskos iepirkumos, kas var izraisīt iepirkumu sadārdzinājumu par publiskiem līdzekļiem, tādējādi radot lielāku kaitējumu sabiedrības interesēm.
LDDK rosina papildināt likumprojekta 2. pantā noteikto likuma 6. panta pirmās daļas 1.1 punktu ar vārdiem “ārējos normatīvajos aktos regulētā publiskā iepirkumā”.
Likumprojekta virzība ir pamatota ar nepieciešamību rast risinājumu atbildības noteikšanai uzņēmumu amatpersonām, tostarp ņemot vērā, ka Saeimā vairākkārt nav atbalstīta iecere noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos.
Līdz ar to iniciatīva paredzēt atbildību uzņēmumu amatpersonām iepriekš bija saistīta tieši ar atbildības noteikšanu tikai par uzņēmumu amatpersonu darbībām publiskos iepirkumos, lai pastiprinātu sankcijas par publisko finanšu resursu nelikumīgu iegūšanu aizliegtas vienošanās rezultātā. Tāpēc LDDK ieskatā minētais tvērums šobrīd nebūtu paplašināms, paredzot uzņēmumu amatpersonām atbildību par jebkādu aizliegtu vienošanos.
LDDK aicina ņemt vērā, ka jau šobrīd Konkurences likums paredz Konkurences padomei pilnvaras piemērot ļoti augstas sankcijas tirgus dalībniekam, ja tirgus dalībnieks īsteno aizliegtas vienošanās pārkāpumu. Nav šaubu, ka nelabvēlīgās sekas, ko izraisa Konkurences padomes piemērotie sodi tirgus dalībniekiem, izjūt arī šo tirgus dalībnieku īpašnieki un amatpersonas.
Līdz ar to atbildības noteikšana uzņēmumu amatpersonām, kā rezultātā tiks paredzētas vēl nelabvēlīgākas sekas, varētu būt pamatota tikai attiecībā uz neatļautām darbībām publiskos iepirkumos, kas var izraisīt iepirkumu sadārdzinājumu par publiskiem līdzekļiem, tādējādi radot lielāku kaitējumu sabiedrības interesēm.
LDDK rosina papildināt likumprojekta 2. pantā noteikto likuma 6. panta pirmās daļas 1.1 punktu ar vārdiem “ārējos normatīvajos aktos regulētā publiskā iepirkumā”.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
4.
Iebildums
Ar likumprojekta 4. pantu piedāvāts papildināt likuma 9.4 panta regulējumu, nosakot, ka Konkurences padome ir tiesīga uzlikt naudas sodu par lēmuma par tiesību ierobežojumu tirgus dalībnieka amatpersonai pārkāpšanu.
LDDK aicina izslēgt šo normu no likumprojekta, jo saskaņā ar likumprojekta 6. pantā piedāvāto likuma 47. pantu, ja pie atbildības sauktā persona nepilda piemēroto tiesību ierobežojumu, tā piespiedu izpilde tiek veikta šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to likumprojekts jau nosaka kārtību, kādā nodrošināma tiesību ierobežojuma piespiedu izpilde, kas atbilstoši minētajai tiesību normai ir veicama, piemērojot Konkurences likuma 8.1 pantā noteikto piespiedu naudu. No likumprojekta anotācijas neizriet skaidrojums, kādēļ tiek piedāvāts paredzēt vienlaicīgi divus atšķirīgus instrumentus lēmuma izpildes nodrošināšanai (soda naudu un piespiedu naudu), kas ir piemērojami atšķirīgā kārtībā.
Turklāt būtiski uzsvērt, ka tiesību ierobežojums tirgus dalībnieka amatpersonai jau pats par sevi ir uzskatāms par sodu konkrētajai amatpersonai. Soda izpilde nebūtu nodrošināma, paredzot jaunu papildus sodu (soda naudu), jo lēmuma par tiesību ierobežojuma piemērošanu neizpilde nav uzskatāma par jaunu, atsevišķu pārkāpumu.
Priekšlikums:
Izslēgt likumprojekta 4. pantu.
LDDK aicina izslēgt šo normu no likumprojekta, jo saskaņā ar likumprojekta 6. pantā piedāvāto likuma 47. pantu, ja pie atbildības sauktā persona nepilda piemēroto tiesību ierobežojumu, tā piespiedu izpilde tiek veikta šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to likumprojekts jau nosaka kārtību, kādā nodrošināma tiesību ierobežojuma piespiedu izpilde, kas atbilstoši minētajai tiesību normai ir veicama, piemērojot Konkurences likuma 8.1 pantā noteikto piespiedu naudu. No likumprojekta anotācijas neizriet skaidrojums, kādēļ tiek piedāvāts paredzēt vienlaicīgi divus atšķirīgus instrumentus lēmuma izpildes nodrošināšanai (soda naudu un piespiedu naudu), kas ir piemērojami atšķirīgā kārtībā.
Turklāt būtiski uzsvērt, ka tiesību ierobežojums tirgus dalībnieka amatpersonai jau pats par sevi ir uzskatāms par sodu konkrētajai amatpersonai. Soda izpilde nebūtu nodrošināma, paredzot jaunu papildus sodu (soda naudu), jo lēmuma par tiesību ierobežojuma piemērošanu neizpilde nav uzskatāma par jaunu, atsevišķu pārkāpumu.
Priekšlikums:
Izslēgt likumprojekta 4. pantu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta 6. pantā piedāvātajā likuma 46. panta pirmajā daļā noteikts, ka viens no apstākļiem, kuru Konkurences padome vērtēs, piemērojot tiesību ierobežojumu, ir tas, vai pārkāpumu izdarījusi personu grupa.
Konkurences likumā nav definēts jēdziens “personu grupa”, tomēr atbilstoši Krimināllikuma 19. pantam nodarījums ir izdarīts “grupā”, ja to tieši izdarījušas divas vai vairākas personas. Sodu tiesībās par tādiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti personu grupā, tiek paredzēta smagāka atbildība (piemēram, tas ir atbildību pastiprinošs apstāklis gan krimināltiesībās (Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 2. punkts), gan administratīvo pārkāpumu tiesībās (Administratīvās atbildības likuma 21. panta 6. punkts)).
Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tirgus dalībnieku amatpersonām tiek paredzēta atbildība par aizliegtu vienošanos, kas vienmēr ietvers vismaz divu personu rīcību, piedāvātā likuma 46. panta pirmās daļas redakcija izraisa bažas, ka Konkurences padome visos gadījumos konstatēs, ka pārkāpums ir izdarīts personu grupā, un piemēros smagāku atbildību.
Līdz ar to apstāklis, ka pārkāpumu ir izdarījusi “personu grupa”, būtu izslēdzams no to apstākļu loka, kurus Konkurences padome ir tiesīga vērtēt, piemērojot tiesību ierobežojumu.
Priekšlikums:
Izslēgt no likumprojekta 6. pantā piedāvātā likuma 46. panta pirmās daļas vārdus “pārkāpumu izdarījusi personu grupa”.
Konkurences likumā nav definēts jēdziens “personu grupa”, tomēr atbilstoši Krimināllikuma 19. pantam nodarījums ir izdarīts “grupā”, ja to tieši izdarījušas divas vai vairākas personas. Sodu tiesībās par tādiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti personu grupā, tiek paredzēta smagāka atbildība (piemēram, tas ir atbildību pastiprinošs apstāklis gan krimināltiesībās (Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 2. punkts), gan administratīvo pārkāpumu tiesībās (Administratīvās atbildības likuma 21. panta 6. punkts)).
Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tirgus dalībnieku amatpersonām tiek paredzēta atbildība par aizliegtu vienošanos, kas vienmēr ietvers vismaz divu personu rīcību, piedāvātā likuma 46. panta pirmās daļas redakcija izraisa bažas, ka Konkurences padome visos gadījumos konstatēs, ka pārkāpums ir izdarīts personu grupā, un piemēros smagāku atbildību.
Līdz ar to apstāklis, ka pārkāpumu ir izdarījusi “personu grupa”, būtu izslēdzams no to apstākļu loka, kurus Konkurences padome ir tiesīga vērtēt, piemērojot tiesību ierobežojumu.
Priekšlikums:
Izslēgt no likumprojekta 6. pantā piedāvātā likuma 46. panta pirmās daļas vārdus “pārkāpumu izdarījusi personu grupa”.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
LDDK aicina likumā paredzēt noilguma termiņu tirgus dalībnieka amatpersonas atbildībai.
Šobrīd likumprojektā nav noteikts noilguma termiņš, pēc kura notecēšanas Konkurences padome vairāk nevarētu saukt tirgus dalībnieka amatpersonu pie atbildības. Tomēr LDDK ieskatā nebūtu pieļaujams, ka amatpersonai tiek noteikts tiesību ierobežojums par ļoti seniem konkurences tiesību pārkāpumiem, jo tas būtu pretrunā ar tiesisko noteiktību, kā arī nesasniegtu likumprojekta mērķi, ja amatpersona jau sen ir izdarījusi pārkāpumu un pēc pārkāpuma izdarīšanas ir labojusies un nav izdarījusi jaunus pārkāpumus.
Ar likumprojektu piedāvātā sistēma, kādā tiek piemērota atbildība tirgus dalībnieku amatpersonām, pēc būtības līdzinās administratīvajai atbildībai, kas tiek piemērota saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 118. panta pirmajai daļai “administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.”
Ievērojot minēto, arī Konkurences likumā tirgus dalībnieka amatpersonu atbildībai būtu nosakāms līdzīgs noilguma termiņš. Turklāt noilguma paredzēšana tirgus dalībnieku amatpersonām arī veicinātu to, ka Konkurences padome ātrāk uzsāk un izmeklē lietas par iespējamiem pārkāpumiem.
Priekšlikumi:
1. Papildināt likumprojekta 6. pantā noteikto likuma 43. panta otro daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“3) kopš konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas, ir pagājis vairāk nekā viens gads.”
2. Papildināt likumprojekta 6. pantā noteikto likuma 46. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:
“(4) Tirgus dalībnieka amatpersonai var piemērot tiesību ierobežojumu, ja kopš konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas, nav pagājis vairāk nekā viens gads.”
Šobrīd likumprojektā nav noteikts noilguma termiņš, pēc kura notecēšanas Konkurences padome vairāk nevarētu saukt tirgus dalībnieka amatpersonu pie atbildības. Tomēr LDDK ieskatā nebūtu pieļaujams, ka amatpersonai tiek noteikts tiesību ierobežojums par ļoti seniem konkurences tiesību pārkāpumiem, jo tas būtu pretrunā ar tiesisko noteiktību, kā arī nesasniegtu likumprojekta mērķi, ja amatpersona jau sen ir izdarījusi pārkāpumu un pēc pārkāpuma izdarīšanas ir labojusies un nav izdarījusi jaunus pārkāpumus.
Ar likumprojektu piedāvātā sistēma, kādā tiek piemērota atbildība tirgus dalībnieku amatpersonām, pēc būtības līdzinās administratīvajai atbildībai, kas tiek piemērota saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 118. panta pirmajai daļai “administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.”
Ievērojot minēto, arī Konkurences likumā tirgus dalībnieka amatpersonu atbildībai būtu nosakāms līdzīgs noilguma termiņš. Turklāt noilguma paredzēšana tirgus dalībnieku amatpersonām arī veicinātu to, ka Konkurences padome ātrāk uzsāk un izmeklē lietas par iespējamiem pārkāpumiem.
Priekšlikumi:
1. Papildināt likumprojekta 6. pantā noteikto likuma 43. panta otro daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“3) kopš konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas, ir pagājis vairāk nekā viens gads.”
2. Papildināt likumprojekta 6. pantā noteikto likuma 46. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:
“(4) Tirgus dalībnieka amatpersonai var piemērot tiesību ierobežojumu, ja kopš konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas, nav pagājis vairāk nekā viens gads.”
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
LDDK aicina likumprojektā precīzāk definēt tirgus dalībnieka amatpersonas atbildības priekšnoteikumus, lai nepieļautu situāciju, kurā sods tiek piemērots amatpersonai, kas nav izdarījusi pārkāpumu.
No likumprojekta 6. pantā piedāvātā likuma 43. panta skaidri neizriet, ka pie atbildības saucamas tikai tādas tirgus dalībnieka amatpersonas, kas ir izdarījušas attiecīgo konkurences tiesību pārkāpumu. Savukārt likumprojekta 6. pantā piedāvātajā likuma 46. pantā norādīts uz apstākļiem, kas jāizvērtē, piemērojot tiesību ierobežojumu, tomēr arī no šīs tiesību normas skaidri neizriet, ka pie atbildības saucamas tikai tādas tirgus dalībnieka amatpersonas, kas ir izdarījušas attiecīgo konkurences tiesību pārkāpumu.
LDDK uzskata, ka tirgus dalībnieku amatpersonām nav paredzama atbildība tikai par to vien, ka amatpersonas ieņem šo amatu laikā, kad tirgus dalībnieks ir īstenojis konkurences tiesību pārkāpumu. Jāņem vērā, ka tirgus dalībniekam vienlaikus var būt dažādas amatpersonas (vairāki valdes locekļi, padomes locekļi, prokūristi, parastie komercpilnvarnieki, u.c.), no kurām konkurences tiesību pārkāpumu var faktiski izdarīt tikai viena amatpersona. Turklāt ilgstošu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā tirgus dalībnieku amatpersonas var mainīties, jaunajām amatpersonām nemaz neesot informētām un neapzinoties to, ka tirgus dalībnieks īsteno vai ir īstenojis konkurences tiesību pārkāpumu.
Lai novērstu to, ka sods tiek piemērots tirgus dalībnieka amatpersonai, kura nav izdarījusi konkurences tiesību pārkāpumu, likumā skaidri jāparedz, ka amatpersonai var būt piemērojama atbildība tikai tad, ja konkrētā amatpersona ar savu rīcību (darbību vai bezdarbību) ir izdarījusi konkurences tiesību pārkāpumu. Savukārt Konkurences padomei tās pieņemtajā lēmumā būtu skaidri jāmotivē, kādas amatpersonas konkrētas rīcības izpausmes pierāda, ka tieši šī persona, ieņemot tirgus dalībnieka amatpersonas amatu, ir izdarījusi konkurences tiesību pārkāpumu.
Priekšlikums:
Aizstāt likumprojekta 6. pantā noteiktā likuma 43. panta pirmajā daļā vārdus “ja konkurences tiesību pārkāpums īstenots” ar vārdiem “ja konkurences tiesību pārkāpumu ar savu rīcību izdarījusi tirgus dalībnieka amatpersona”.
No likumprojekta 6. pantā piedāvātā likuma 43. panta skaidri neizriet, ka pie atbildības saucamas tikai tādas tirgus dalībnieka amatpersonas, kas ir izdarījušas attiecīgo konkurences tiesību pārkāpumu. Savukārt likumprojekta 6. pantā piedāvātajā likuma 46. pantā norādīts uz apstākļiem, kas jāizvērtē, piemērojot tiesību ierobežojumu, tomēr arī no šīs tiesību normas skaidri neizriet, ka pie atbildības saucamas tikai tādas tirgus dalībnieka amatpersonas, kas ir izdarījušas attiecīgo konkurences tiesību pārkāpumu.
LDDK uzskata, ka tirgus dalībnieku amatpersonām nav paredzama atbildība tikai par to vien, ka amatpersonas ieņem šo amatu laikā, kad tirgus dalībnieks ir īstenojis konkurences tiesību pārkāpumu. Jāņem vērā, ka tirgus dalībniekam vienlaikus var būt dažādas amatpersonas (vairāki valdes locekļi, padomes locekļi, prokūristi, parastie komercpilnvarnieki, u.c.), no kurām konkurences tiesību pārkāpumu var faktiski izdarīt tikai viena amatpersona. Turklāt ilgstošu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā tirgus dalībnieku amatpersonas var mainīties, jaunajām amatpersonām nemaz neesot informētām un neapzinoties to, ka tirgus dalībnieks īsteno vai ir īstenojis konkurences tiesību pārkāpumu.
Lai novērstu to, ka sods tiek piemērots tirgus dalībnieka amatpersonai, kura nav izdarījusi konkurences tiesību pārkāpumu, likumā skaidri jāparedz, ka amatpersonai var būt piemērojama atbildība tikai tad, ja konkrētā amatpersona ar savu rīcību (darbību vai bezdarbību) ir izdarījusi konkurences tiesību pārkāpumu. Savukārt Konkurences padomei tās pieņemtajā lēmumā būtu skaidri jāmotivē, kādas amatpersonas konkrētas rīcības izpausmes pierāda, ka tieši šī persona, ieņemot tirgus dalībnieka amatpersonas amatu, ir izdarījusi konkurences tiesību pārkāpumu.
Priekšlikums:
Aizstāt likumprojekta 6. pantā noteiktā likuma 43. panta pirmajā daļā vārdus “ja konkurences tiesību pārkāpums īstenots” ar vārdiem “ja konkurences tiesību pārkāpumu ar savu rīcību izdarījusi tirgus dalībnieka amatpersona”.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Atsaucoties uz likumprojekta 2. pantā sniegto LDDK skaidrojumu, LDDK lūdz papildināt likumprojekta 6. pantā noteikto likuma 43. panta otrās daļas 2. punktu pēc vārdiem “aizliegtas vienošanās aizliegums” ar vārdiem “ārējos normatīvajos aktos regulētā publiskā iepirkumā”.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Atsaucoties uz likumprojekta 2. pantā sniegto LDDK skaidrojumu, LDDK lūdz papildināt likumprojekta 6. pantā noteikto likuma 43. panta pirmo daļu pēc vārdiem “Par tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumu” ar vārdiem “ārējos normatīvajos aktos regulētā publiskā iepirkumā”.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi Konkurences likumā
Priekšlikums
Saskaņā ar Konkurences likuma 27.1 pantu Konkurences padomes lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi, izņemot lēmuma darbību daļā par soda uzlikšanu.
Likumprojektā nav skaidri noteikts, vai Konkurences padomes lēmuma par tiesību ierobežojuma piemērošanu tirgus dalībnieku amatpersonai pārsūdzēšana apturēs šī lēmuma izpildi. Tomēr jāņem vērā, ka tirgus dalībnieka amatpersonas tiesību ierobežošana ir atzīstama par būtisku privātpersonas tiesību ierobežojumu, kuram ir sodošs raksturs.
Tā kā sods nebūtu izpildāms, iekams Konkurences padomes lēmums nav kļuvis nepārsūdzams vai ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru Konkurences padomes lēmums atstāts spēkā, tad skaidrības nolūkā Konkurences likuma 27.1 pants precizējams, nosakot, ka lēmuma pārsūdzēšana aptur lēmuma darbību arī daļā par tiesību ierobežojuma piemērošanu tirgus dalībnieka amatpersonai.
Ja Ekonomikas ministrijas ieskatā tas izriet jau no spēkā esošās Konkurences likuma 27.1 panta redakcijas, LDDK aicina papildināt likumprojekta anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.
Priekšlikums:
Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz papildināt likuma 27.1 pantu ar vārdiem “un daļā par tiesību ierobežojuma piemērošanu tirgus dalībnieka amatpersonai”.
Likumprojektā nav skaidri noteikts, vai Konkurences padomes lēmuma par tiesību ierobežojuma piemērošanu tirgus dalībnieku amatpersonai pārsūdzēšana apturēs šī lēmuma izpildi. Tomēr jāņem vērā, ka tirgus dalībnieka amatpersonas tiesību ierobežošana ir atzīstama par būtisku privātpersonas tiesību ierobežojumu, kuram ir sodošs raksturs.
Tā kā sods nebūtu izpildāms, iekams Konkurences padomes lēmums nav kļuvis nepārsūdzams vai ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru Konkurences padomes lēmums atstāts spēkā, tad skaidrības nolūkā Konkurences likuma 27.1 pants precizējams, nosakot, ka lēmuma pārsūdzēšana aptur lēmuma darbību arī daļā par tiesību ierobežojuma piemērošanu tirgus dalībnieka amatpersonai.
Ja Ekonomikas ministrijas ieskatā tas izriet jau no spēkā esošās Konkurences likuma 27.1 panta redakcijas, LDDK aicina papildināt likumprojekta anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.
Priekšlikums:
Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz papildināt likuma 27.1 pantu ar vārdiem “un daļā par tiesību ierobežojuma piemērošanu tirgus dalībnieka amatpersonai”.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi Konkurences likumā
Priekšlikums
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) konceptuāli atbalsta likumprojektu, jo administratīvās atbildības noteikšana uzņēmumu amatpersonām ir vērtējama kā daudz samērīgāks un efektīvāks risinājums amatpersonu atbildības paredzēšanai iepretim iepriekš Saeimā virzītajiem priekšlikumiem par kriminālatbildības noteikšanu par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos.
LDDK ieskatā administratīvās atbildības paredzēšana uzņēmumu amatpersonām ir vērtējama kā samērīgāks risinājums, jo kriminālatbildība ir smagākā atbildības forma, kas izraisa uzņēmējdarbības vides nepievilcību, kā arī rada augstus riskus par nepamatotu uzņēmēju iesaistīšanu ilgstošos kriminālprocesos ar būtiskiem uzņēmēju tiesību ierobežojumiem.
Piemēram, t.s. “būvnieku karteļa” lietā Konkurences padome bija ierosinājusi pārkāpuma lietu un vēlāk izbeidza lietas izpēti pret 8 uzņēmumiem (gandrīz pusi no uzņēmumiem, par kuriem Konkurences padome sākotnēji bija izteikusi pieņēmumu, ka viņi ir piedalījušies kartelī), nekonstatējot viņu darbībās konkurences tiesību pārkāpumu.[1] Ja par konkurences tiesību pārkāpumiem būtu paredzēta amatpersonu kriminālatbildība, tad ar šādu lietu saistītā kriminālprocesā, iespējams, būtu nepamatoti iesaistītas astoņu uzņēmumu amatpersonas, pret kurām būtu veiktas dažādas kriminālprocesuālas darbības un piemēroti drošības līdzekļi.
Salīdzinājumam, Apvienotajā Karalistē ir noteikta kriminālatbildība par konkurences tiesību pārkāpumiem, taču kopš kriminālatbildības noteikšanas 2002. gadā ir tikušas ierosinātas 7 kriminālizmeklēšanas, no kurām 3 tika izbeigtas pierādījumu trūkuma dēļ, neceļot apsūdzību, bet vēl viena tika izbeigta tiesā. Savukārt vienā no 3 lietām, kas tika iztiesātas, vairākas personas tika attaisnotas.[2] No minētā redzams, ka kriminālatbildība Apvienotajā Karalistē ir bijusi gan neefektīva, gan nepamatoti ierobežojusi uzņēmēju tiesības, jo kriminālprocesi tikuši ierosināti un apsūdzības celtas arī pret nevainīgiem uzņēmējiem.
Atzīmējams, ka arī ārvalstu literatūrā pamatoti izteikta kritika, ka kriminālsodi par konkurences tiesību pārkāpumiem ietekmē konkurētspēju un uzņēmumu izvēli par darbības vietu, gluži tāpat kā nodokļu slogs. Līdz ar to kriminālatbildības noteikšana var rezultēties ar negatīvām sekām, uzņēmumiem izvēloties izvairīties no valstīm kriminālatbildības noteikumu dēļ.[3]
LDDK ieskatā Latvija nevar atļauties eksperimentēt ar īpaši smagu sankciju, t.sk. cietumsodu, noteikšanu uzņēmējiem, jo tas var vēl vairāk apdraudēt Latvijas uzņēmējdarbības vides pievilcību. Tāpēc administratīvās atbildības noteikšana uzņēmumu amatpersonām ir atbalstāma, jo tas ir alternatīvs risinājums, kas efektīvi sasniegs iecerēto mērķi, vienlaikus neizraisot iepriekš minētās negatīvās sekas.
Tiesību literatūrā arī pamatoti norādīts, ka, vērtējot to, vai pastāv vajadzība noteikt kriminālatbildību, ir jāizsver, vai pastāv un ir izmantoti kādi citi audzināšanas vai piespiedu līdzekļi pret tiesībpārkāpējiem un cik ilgā laikā tas ticis darīts.[4] Fiziskām personām līdz šim nav paredzēta atbildība par konkurences tiesību pārkāpumiem, tāpēc, ja tiek atzīta nepieciešamība paredzēt atbildību arī fiziskām personām, tieši administratīvā atbildība ir vērtējama kā pareizāks risinājums.
Turklāt administratīvā atbildība uzņēmumu amatpersonām ir vērtējama arī kā daudz efektīvāks risinājums, ņemot vērā, ka jau šobrīd Konkurences padome darbojas administratīvā procesa ietvaros, un tāpēc Konkurences padome spēs administratīvā procesa ietvaros pietiekami efektīvi piemērot sodus arī uzņēmumu amatpersonām.
Ja uzņēmumu amatpersonām tiktu paredzēta kriminālatbildība, lietas būtu jāizmeklē un jāiztiesā Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tās izmeklējot citai iestādei, prokuratūrai ceļot apsūdzību, kā arī tiesai iztiesājot lietas atsevišķā procesā. Turklāt personas saukšanai pie kriminālatbildības būtu atšķirīgs pierādīšanas standarts, jo personas vaina būtu jāpierāda ārpus saprātīgām šaubām, kas būtiski atšķiras no pierādīšanas standarta administratīvā procesā. Tā kā kriminālprocesā ārpus saprātīgām šaubām būtu jāpierāda arī pats fakts, ka tikusi noslēgta aizliegta vienošanās, Konkurences padomes konstatētais fakts nebūtu pietiekams personas saukšanai pie kriminālatbildības. Policijai, prokuratūrai un tiesai pirmšķietami nav kapacitātes un nepieciešamie resursi, lai šāda kriminālprocesa norise būtu efektīva un kvalitatīva, turklāt veidotos iespējami sarežģījumi arī gadījumā, kad tiesas paralēlos procesos (administratīvā tiesa un tiesa, kas iztiesātu krimināllietu) nonāktu pie atšķirīgiem secinājumiem par tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem (piemēram, par to, vai tika noslēgta aizliegta vienošanās).
Visbeidzot, kriminālatbildības piedraudējums arī atturētu uzņēmējus no atļautas sadarbības, kas var nest dažādus ieguvumus sabiedrībai. Proti, saskaņā ar Konkurences likuma 11. panta otro daļu par spēkā esošām tiek atzītas tādas vienošanās, kuras veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu un ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, ja izpildās pārējie šajā normā noteiktie kritēriji. Tādējādi vienošanās, ar kuru tirgus dalībnieki saskaņo savas dalības nosacījumus publiskā iepirkumā, piemēram, vienojoties par kopīgu dalību, var būt atļauta un nest ieguvumus sabiedrībai.
Pie līdzīgiem apstākļiem Igaunijas Augstākā tiesa ir attaisnojusi krimināllietā apsūdzētās personas, atzīstot, ka to vienošanās par kopīgu dalību iepirkumā atbilst individuālajiem izņēmuma kritērijiem.[5] Minētais atkārtoti iezīmē gan to, ka kriminālprocesu norise par konkurences tiesību pārkāpumiem būtu ļoti sarežģīta un neefektīva, jo izmeklējošai iestādei, prokuratūrai un tiesai, kas iztiesātu krimināllietu, nemaz nav zināšanu un pieredzes, lai izvērtētu un ārpus saprātīgām šaubām konstatētu, piemēram, ka noslēgtā vienošanās neizpilda Konkurences likuma 11. panta otrajā daļā noteiktos izņēmuma kritērijus, gan arī to, ka, pastāvot kriminālatbildības piedraudējumam, tirgus dalībnieki atturēsies no atļautas sadarbības publiskos iepirkumos, kas citādi nestu ieguvumus patērētājiem un sabiedrībai kopumā.
Apkopojot minēto, kā arī ņemot vērā, ka Saeimā 2024. gada laikā jau divreiz tika noraidīta iniciatīva paredzēt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos[6], lai ieviestu noteiktību par plānotajām tiesiskā regulējuma izmaiņām, LDDK aicina papildināt likumprojekta anotāciju ar secinājumiem, ka likumprojekts ir alternatīvs risinājums kriminālatbildības noteikšanai uzņēmumu amatpersonām par konkurences tiesību pārkāpumiem un kriminālatbildības noteikšana uzņēmumu amatpersonām nav nepieciešama, ņemot vērā, ka administratīvā atbildība ir samērīgāks un efektīvāks risinājums ar likumprojektu iecerētā mērķa sasniegšanai.
[1] Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmums Nr. 22 (Prot. Nr. 50, 3.§), 24. punkts.
[2] Andreas Stephan, The Cartel Trial: Issues of Dishonesty and Jury Nullification, Journal of Competition Law & Economics, Volume 19, Issue 2, June 2023, (p.312-332).
[3] Pasewaldt D. Zehn Jahre Strafbarkeit wettbewerbsbeschränkender Absprachen bei a usschreibungen gemäß § 298 StGB Zeitschrift für Internationale Strafrechtsdogmatik. 2008., S. 91.
[4] Krimināllikuma izstrāde un attīstība gadu gaitā: caur atmiņu prizmu. Uldis Krastiņš. Jurista Vārds, 09.04.2024., Nr. 15 (1333).
[5] Parallel proceedings. Implications of penal and administrative competition enforcement in Estonia. Elo Tamm. Competition Law Insight. 2021.
[6] Pirmo reizi – ģenerālprokurora Jura Stukāna priekšlikums noraidīts 2024. gada 26. marta Juridiskās komisijas sēdē. Otro reizi – Saeimas deputāta Andreja Judina priekšlikums noraidīts 2024. gada 5. septembra Saeimas plenārsēdē.
LDDK ieskatā administratīvās atbildības paredzēšana uzņēmumu amatpersonām ir vērtējama kā samērīgāks risinājums, jo kriminālatbildība ir smagākā atbildības forma, kas izraisa uzņēmējdarbības vides nepievilcību, kā arī rada augstus riskus par nepamatotu uzņēmēju iesaistīšanu ilgstošos kriminālprocesos ar būtiskiem uzņēmēju tiesību ierobežojumiem.
Piemēram, t.s. “būvnieku karteļa” lietā Konkurences padome bija ierosinājusi pārkāpuma lietu un vēlāk izbeidza lietas izpēti pret 8 uzņēmumiem (gandrīz pusi no uzņēmumiem, par kuriem Konkurences padome sākotnēji bija izteikusi pieņēmumu, ka viņi ir piedalījušies kartelī), nekonstatējot viņu darbībās konkurences tiesību pārkāpumu.[1] Ja par konkurences tiesību pārkāpumiem būtu paredzēta amatpersonu kriminālatbildība, tad ar šādu lietu saistītā kriminālprocesā, iespējams, būtu nepamatoti iesaistītas astoņu uzņēmumu amatpersonas, pret kurām būtu veiktas dažādas kriminālprocesuālas darbības un piemēroti drošības līdzekļi.
Salīdzinājumam, Apvienotajā Karalistē ir noteikta kriminālatbildība par konkurences tiesību pārkāpumiem, taču kopš kriminālatbildības noteikšanas 2002. gadā ir tikušas ierosinātas 7 kriminālizmeklēšanas, no kurām 3 tika izbeigtas pierādījumu trūkuma dēļ, neceļot apsūdzību, bet vēl viena tika izbeigta tiesā. Savukārt vienā no 3 lietām, kas tika iztiesātas, vairākas personas tika attaisnotas.[2] No minētā redzams, ka kriminālatbildība Apvienotajā Karalistē ir bijusi gan neefektīva, gan nepamatoti ierobežojusi uzņēmēju tiesības, jo kriminālprocesi tikuši ierosināti un apsūdzības celtas arī pret nevainīgiem uzņēmējiem.
Atzīmējams, ka arī ārvalstu literatūrā pamatoti izteikta kritika, ka kriminālsodi par konkurences tiesību pārkāpumiem ietekmē konkurētspēju un uzņēmumu izvēli par darbības vietu, gluži tāpat kā nodokļu slogs. Līdz ar to kriminālatbildības noteikšana var rezultēties ar negatīvām sekām, uzņēmumiem izvēloties izvairīties no valstīm kriminālatbildības noteikumu dēļ.[3]
LDDK ieskatā Latvija nevar atļauties eksperimentēt ar īpaši smagu sankciju, t.sk. cietumsodu, noteikšanu uzņēmējiem, jo tas var vēl vairāk apdraudēt Latvijas uzņēmējdarbības vides pievilcību. Tāpēc administratīvās atbildības noteikšana uzņēmumu amatpersonām ir atbalstāma, jo tas ir alternatīvs risinājums, kas efektīvi sasniegs iecerēto mērķi, vienlaikus neizraisot iepriekš minētās negatīvās sekas.
Tiesību literatūrā arī pamatoti norādīts, ka, vērtējot to, vai pastāv vajadzība noteikt kriminālatbildību, ir jāizsver, vai pastāv un ir izmantoti kādi citi audzināšanas vai piespiedu līdzekļi pret tiesībpārkāpējiem un cik ilgā laikā tas ticis darīts.[4] Fiziskām personām līdz šim nav paredzēta atbildība par konkurences tiesību pārkāpumiem, tāpēc, ja tiek atzīta nepieciešamība paredzēt atbildību arī fiziskām personām, tieši administratīvā atbildība ir vērtējama kā pareizāks risinājums.
Turklāt administratīvā atbildība uzņēmumu amatpersonām ir vērtējama arī kā daudz efektīvāks risinājums, ņemot vērā, ka jau šobrīd Konkurences padome darbojas administratīvā procesa ietvaros, un tāpēc Konkurences padome spēs administratīvā procesa ietvaros pietiekami efektīvi piemērot sodus arī uzņēmumu amatpersonām.
Ja uzņēmumu amatpersonām tiktu paredzēta kriminālatbildība, lietas būtu jāizmeklē un jāiztiesā Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tās izmeklējot citai iestādei, prokuratūrai ceļot apsūdzību, kā arī tiesai iztiesājot lietas atsevišķā procesā. Turklāt personas saukšanai pie kriminālatbildības būtu atšķirīgs pierādīšanas standarts, jo personas vaina būtu jāpierāda ārpus saprātīgām šaubām, kas būtiski atšķiras no pierādīšanas standarta administratīvā procesā. Tā kā kriminālprocesā ārpus saprātīgām šaubām būtu jāpierāda arī pats fakts, ka tikusi noslēgta aizliegta vienošanās, Konkurences padomes konstatētais fakts nebūtu pietiekams personas saukšanai pie kriminālatbildības. Policijai, prokuratūrai un tiesai pirmšķietami nav kapacitātes un nepieciešamie resursi, lai šāda kriminālprocesa norise būtu efektīva un kvalitatīva, turklāt veidotos iespējami sarežģījumi arī gadījumā, kad tiesas paralēlos procesos (administratīvā tiesa un tiesa, kas iztiesātu krimināllietu) nonāktu pie atšķirīgiem secinājumiem par tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem (piemēram, par to, vai tika noslēgta aizliegta vienošanās).
Visbeidzot, kriminālatbildības piedraudējums arī atturētu uzņēmējus no atļautas sadarbības, kas var nest dažādus ieguvumus sabiedrībai. Proti, saskaņā ar Konkurences likuma 11. panta otro daļu par spēkā esošām tiek atzītas tādas vienošanās, kuras veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu un ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, ja izpildās pārējie šajā normā noteiktie kritēriji. Tādējādi vienošanās, ar kuru tirgus dalībnieki saskaņo savas dalības nosacījumus publiskā iepirkumā, piemēram, vienojoties par kopīgu dalību, var būt atļauta un nest ieguvumus sabiedrībai.
Pie līdzīgiem apstākļiem Igaunijas Augstākā tiesa ir attaisnojusi krimināllietā apsūdzētās personas, atzīstot, ka to vienošanās par kopīgu dalību iepirkumā atbilst individuālajiem izņēmuma kritērijiem.[5] Minētais atkārtoti iezīmē gan to, ka kriminālprocesu norise par konkurences tiesību pārkāpumiem būtu ļoti sarežģīta un neefektīva, jo izmeklējošai iestādei, prokuratūrai un tiesai, kas iztiesātu krimināllietu, nemaz nav zināšanu un pieredzes, lai izvērtētu un ārpus saprātīgām šaubām konstatētu, piemēram, ka noslēgtā vienošanās neizpilda Konkurences likuma 11. panta otrajā daļā noteiktos izņēmuma kritērijus, gan arī to, ka, pastāvot kriminālatbildības piedraudējumam, tirgus dalībnieki atturēsies no atļautas sadarbības publiskos iepirkumos, kas citādi nestu ieguvumus patērētājiem un sabiedrībai kopumā.
Apkopojot minēto, kā arī ņemot vērā, ka Saeimā 2024. gada laikā jau divreiz tika noraidīta iniciatīva paredzēt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos[6], lai ieviestu noteiktību par plānotajām tiesiskā regulējuma izmaiņām, LDDK aicina papildināt likumprojekta anotāciju ar secinājumiem, ka likumprojekts ir alternatīvs risinājums kriminālatbildības noteikšanai uzņēmumu amatpersonām par konkurences tiesību pārkāpumiem un kriminālatbildības noteikšana uzņēmumu amatpersonām nav nepieciešama, ņemot vērā, ka administratīvā atbildība ir samērīgāks un efektīvāks risinājums ar likumprojektu iecerētā mērķa sasniegšanai.
[1] Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmums Nr. 22 (Prot. Nr. 50, 3.§), 24. punkts.
[2] Andreas Stephan, The Cartel Trial: Issues of Dishonesty and Jury Nullification, Journal of Competition Law & Economics, Volume 19, Issue 2, June 2023, (p.312-332).
[3] Pasewaldt D. Zehn Jahre Strafbarkeit wettbewerbsbeschränkender Absprachen bei a usschreibungen gemäß § 298 StGB Zeitschrift für Internationale Strafrechtsdogmatik. 2008., S. 91.
[4] Krimināllikuma izstrāde un attīstība gadu gaitā: caur atmiņu prizmu. Uldis Krastiņš. Jurista Vārds, 09.04.2024., Nr. 15 (1333).
[5] Parallel proceedings. Implications of penal and administrative competition enforcement in Estonia. Elo Tamm. Competition Law Insight. 2021.
[6] Pirmo reizi – ģenerālprokurora Jura Stukāna priekšlikums noraidīts 2024. gada 26. marta Juridiskās komisijas sēdē. Otro reizi – Saeimas deputāta Andreja Judina priekšlikums noraidīts 2024. gada 5. septembra Saeimas plenārsēdē.
Piedāvātā redakcija
-