Atzinums

Lūdzam izteikt Ministru kabineta (turpmāk - MK) rīkojuma projekta 4.punktu šādā redakcijā: “Plānā iekļauto pasākumu īstenošanu atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros”.
 

-

Plāna 8. un 19.lpp. vairākkārt veiktas atsauces uz to, ka notiek darbs pie Stratēģiskā publiskā iepirkuma ceļa kartes izveides, kas ietvers arī sociāli atbildīga publiskā iepirkuma attīstības pasākumus. Vienlaikus nav konkretizēts, kura/-s institūcijas minēto ceļa karti izstrādā.
Tāpat 3.3. pasākumā paredzēts noteikt Labklājības ministriju kā atbildīgo un Finanšu ministriju (FM) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) kā līdzatbildīgās institūcijas, lai izstrādātu stratēģisko iepirkumu attīstības ceļa karti sociāli atbildīgu publisko iepirkumu jomā. Lūdzam Labklājības ministriju detalizētāk skaidrot, kādu ceļa karti plānots izstrādāt un kāda būs FM un IUB loma ceļa kartes pasākumu īstenošanā.
Vēršam uzmanību, ka 2024.gada 20.februārī FM Eiropas Komisijas projekta ietvaros rīkoja darbnīcu par stratēģiskā publiskā iepirkuma veicināšanu, kuras ietvaros tika uzsākts darbs pie stratēģiskā publiskā iepirkuma ceļa kartes izstrādes, tostarp diskutējot arī par pasākumiem sociāli atbildīga publiskā iepirkuma veicināšanai. Pēdējā sanāksmē starp FM un LM par minētajā ceļa kartē ietveramiem pasākumiem, kas tika virzīti darbnīcas ietvaros attiecībā uz sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, LM pauda nostāju, ka esošajā situācijā attiecīgu pasākumu īstenošanu uzņemties nevar un tam nav nepieciešamo resursu. Līdz ar to tika nolemts ceļa kartē attiecīgus pasākumus nevirzīt.
Vienlaikus šobrīd FM darbu pie ceļa kartes izstrādes neturpina, ņemot vērā, ka ir plānota vispārēja publisko iepirkumu sistēmas reforma, un ceļa kartē plānotie pasākumi publisko iepirkumu jomā ir zaudējuši aktualitāti.
 

-

Ņemot vērā, ka Sociālās ekonomikas plāna 2026.–2029. gadam (turpmāk – Plāns) ietvaros tiek paredzēts izveidot dažādus atbalsta pasākumus Plāna mērķa sasniegšanai un šobrīd nav iespējams izslēgt, ka šo pasākumu īstenošanai publiskie līdzekļi var tikt piešķirti saimnieciskās darbības veicējiem (piemēram, Plāna 6.sadaļas 2.5.pkt. “Sociālās ekonomikas dalībnieku motivēšana pakalpojumu pieejamības veicināšanai noteiktām personu grupām”, atbildīgas/līdzatbildīgas institūcijas: LM, NVO, 22.lpp.), lūdzam papildināt Plānu ar informāciju, ka, ieviešot Plānā paredzētos pasākumus, tiks izvērtēts, vai katrā pasākumā piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām kumulatīvajām komercdarbības atbalsta raksturojošajām pazīmēm un gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus.
 

-

Lūdzam, ievērojot MK 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”  2.pielikumā noteiktās prasības, papildināt plāna projektu ar tabulu “Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu”, norādot tajā informāciju par visām iesaistītajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām un plāna projekta finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Attiecīgi lūdzam papildināt plāna projekta 1.sadaļu ar informāciju par plāna projektā iekļauto pasākumu īstenošanai pieejamo kopējo finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem sadalījumā pa gadiem.
 

-

Finanšu ministrija iebilst pret plāna projektā ietverto 3.4. pasākumu “Sociālo ekonomiku atbalstošas nodokļu sistēmas veidošana” un lūdzam svītrot plāna projekta 6. sadaļas “Sociālās ekonomikas plāns 2026.–2029.gadam” tabulas “3. sistēmiskais rīcības virziens: Sociālo ekonomiku veicinošo sistēmu attīstība” trešo politikas rezultatīvo rādītāju “Nodokļu sistēmā paredzēti stimuli sociālo ietekmi radošai saimnieciskajai darbībai” un svītrot šīs tabulas 3.4. pasākumu “Sociālo ekonomiku atbalstošas nodokļu sistēmas veidošana”.

-

Lūdzam svītrot Finanšu ministriju no līdzatbildīgām institūcijām par plāna projekta 6. sadaļas “Sociālās ekonomikas plāns 2026.–2029.gadam” tabulas “3. sistēmiskais rīcības virziens: Sociālo ekonomiku veicinošo sistēmu attīstība” 3.2. pasākuma rezultatīvā rādītāja “Nākamā ES fondu perioda plānošanas dokumentos iestrādāts piedāvājums sociālās ekonomikas vajadzībām grantu, aizdevumu, garantiju un ieguldījumu kapitālā veidā.” sasniegšanu, ņemot vērā, ka Finanšu ministrija pilda ES fondu vadošās iestādes funkcijas.
Vienlaikus lūdzam precizēt kāds tieši laika periods ir domāts zem norādītā “Nākamā ES fondu perioda”.
 

-

Plānošanas dokumenta projekta  4.4. sadaļā “sabiedriskā labuma organizācijas” ir iekļauts sekojošais: “Papildus Latvijā tiek vērtēta iespēja piemērot UIN biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības rezultātā gūtajiem ienākumiem, ja tie tiek izmantoti biedru labā.” Vēršam uzmanību, ka jau šobrīd Biedrību un nodibinājumu likuma 7. panta otrā daļa aizliedz biedrības un nodibinājuma ienākumus izmantot biedru labā, savukārt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2. panta otrās daļas 7. punktā ir noteikts, ka biedrības un nodibinājumi nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli, ja vien to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem. Savukārt, uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķina tad, kad peļņa tiek sadalīta nevis gūta, kas nozīmē, ka biedrībām un nodibinājumiem uzņēmumu ienākuma nodoklis radīsies tikai tad, ja tās veiks nosacītu peļņas sadali. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt minētajā sadaļā norādīto šādā redakcijā: "Papildus Latvijā tiek vērtēta iespēja noteikt, ka biedrības un nodibinājumi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji". Papildus lūdzam aizstāt sekojošos vārdus "UIN atlaidi ziedotājiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem ziedotājiem" ar vārdiem "UIN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem ziedotājiem”, ņemot vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas paredz gan iespēju piemērot atvieglojumus, gan atlaidi.
 

-

Ņemot vērā, ka plānošanas dokumenta projektā “Sociālās ekonomikas plāns 2026.–2029. gadam” iekļautā informācija tiek vērtēta, lai veidotu vienotu izpratni par sociālās ekonomikas sektora nozīmīgumu publiskā sektora organizācijās un sabiedrībā, lūdzam 4.2. sadaļā “Sociālie uzņēmumi” ietvert visus atbalsta veidus, kas paredzēti minētajam sektoram. Norādām, ka minētajā sadaļā ietverts nepilnīgs apkopojums, kur uzsvars likts uz sociālajiem uzņēmumiem piešķirtajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā" (24-TA-2) tiek iekļauta iespēja kapitālsabiedrībām, kurām piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, peļņu sadalīt dividendēs. Līdz ar to, atbilstoši minētā likumprojekta anotācijai, turpmāk tiek izslēgti uzņēmumu ienākuma nodokļa atbalsti, kuri praksē netiek izmantoti.  Tādējādi, atbilstoši esošajai situācijai, lūdzam izslēgt arī Plānošanas dokumenta projekta 5.2.3. sadaļā “Sociālo ekonomiku veicinošo sistēmu attīstība” iekļauto skaidrojumu: “Viens no sociālās ekonomikas attīstības veicinātājiem var būt atbalstošas nodokļu sistēmas veidošana. Nepieciešams izanalizēt pašreizējos stimulus sociālās ekonomikas dalībniekiem (biedrības un nodibinājumi pamatā netiek aplikti ar UIN; sociālajiem uzņēmumiem noteikts UIN bāzes samazinājums par noteiktiem izdevumu veidiem). Tāpat sociālo uzņēmumu regulējumā varētu mīkstināt peļņas sadales aizliegumu, atļaujot daļēju peļņas sadalīšanu dividendēs tiem sociālajiem uzņēmumiem, kas pēdējo gadu laikā nav saņēmuši neatmaksājamo palīdzību no publiskiem finansējuma avotiem.” 


 

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 4.1.apakšsadaļas tabulā “Aktīvie sociālās ekonomikas dalībnieki (2023. gada 31. decembrī)” norādīto kopējo aktīvo biedrību skaitu, jo, sasummējot tabulā norādīto aktīvo biedrību skaitu pa veidiem, veidojas 9 162 biedrības, nevis 9 134, kā arī lūdzam precizēt norādīto kopējo apgrozījumu/ieņēmumu summu, jo, sasummējot kopējo apgrozījumu/ieņēmumus pa biedrību veidiem, veidojas 1 473 318 euro, nevis 1 473 319 euro.
 

-

Lūdzam plāna projekta 6.sadaļas 1.2.pasākumam ailē “Līdzatbildīgas institūcijas” svītrot vārdus un komatu “EM, citas”, līdzīgi kā norādīts 1.3.pasākumam, ievērojot informācijas atspoguļošanas vienoto principu.
 

-

Aicinām precizēt plāna projekta 4.7.nodaļas nosaukumu "Sociālās ekonomikas saskarīgās jomas", aizstājot vārdu "saskarīgās" ar vārdu "pietuvinātās" vai kādu citu sinonīmu. 

-

Aicinām plāna projektā pievienot tabulu numurus, lai to pārlūkošana un atsaukšanās uz tām būtu ērtāka un pārskatāmāka, īpaši gadījumos, kad tabulas tiek pieminētas plāna projekta tekstā.

-

Aicinām aktualizēt plāna projekta 4.3.sadaļā "Biedrības un nodibinājumi" datus par biedrību un nodibinājumu skaitu Latvijā. Latvijas Pilsoniskā alianse ir publicējusi 2024. gada biedrību un nodibinājumu sektora monitoringu, kurā apkopoti dati par organizāciju skaita dinamiku, darbības un finanšu situācijas attīstību, kā arī nodarbinātību sektorā, reģionālo salīdzinājumu un specifiski sabiedriskā labuma organizācijām. Tajā teikts, ka 2024. gadā Latvijā ir 27,5 tūkstoši reģistrētu nevalstisko organizāciju, un no tām aptuveni 87,7 % ir biedrības un nodibinājumi.
Savukārt Lursoft dati uz  2025. gada 24. septembri liecina, ka reģistrēto sabiedrisko organizāciju, biedrību un nodibinājumu kopskaits ir 35 167. No tiem biedrību skaits ir 29 023, bet nodibinājumu skaits — 1 933.

-