Projekta ID
25-TA-1858Atzinuma sniedzējs
AS "Sadales tīkls"
Atzinums iesniegts
10.04.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Aicinām pārskatīt vārda "būvspeciālists" nepieciešamību šajā punktā.
Rūpnieciski izgatavotu inžnierbūvju tirgū konkurē gan vietējie Latvijas , gan ārvalstu ražotāji. Konkurence veicina kvalitāti un nodrošina labāku cenu inženierbūves pasūtītājam.
No rūpnieciski izgatavotu inženierbūvju pasūtītāja un lietotāja skatupunkta nav izprotams, kā šādu prasību par būvspeciālista izstrādātas tehniskās pases nepieciešamību spēs nodrošināt ārvalstu ražotāji, attiecīgi šāds nosacījums rada bažas par būtisku konkurences un piedāvājumu ierobežojumu. Nav izprotams, kā šādu prasību (ka tehnisko pasi izstrādājis būvspeciālists) pasūtītājam pārbaudīt rūpnieciski izgatavotas inženierbūves iepirkuma brīdī. Pastāv bažas, ka šāds nosacījums var radīt problēmas ar būves nodošanu ekspluatācijā, ja nebūs iespējams pierādīt, ka no ražotāja sānemto būves tehnisko pasi tomēr nav izstrādājis būvspeciālists. Rūpnieciski izgatavotu inženierbūvju izgatavošana var būt balstīta uz starptautisku standartu prasībām, kuros ir noteikti būves galvenie raksturlielumi, t.sk. konstrukcijas stiprības un noturības prasības, testēšanas prasības, kā arī būves tehniskajā dokumentācijā ietveramās prasības. Kā piemēru var minēt standartu LVS EN IEC 62271-202:2022 Augstsprieguma komutācijas un vadības iekārtas. 202.daļa: Rūpnieciski izgatavotas maiņstrāvas apakšstacijas nominālajam spriegumam virs 1 kV un līdz 52 kV ieskaitot (IEC 62271-202:2022), atbilstoši kuram tiek izgatavotas kompaktās transformatoru apakšstacijas.
Atbilstoši Būvniecības likumam, būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās. Tiem ir atbilstoša izglītība un saņemts būvprakses sertifikāts.
Nav saprotams, kā šādu prasību nodrošināt ārvalstīs esošam rūpnieciski izgatavoto inženierbūvju ražotājam.
Turklāt jāņem vērā, ka jau citos noteikumu projekta punktos ir lietoti elastīgāki formulējumi, neparedzot "būvspeciālista" iesaisti, bet atbildību nosakot "ražotājam", piemēram:
1.13. tehniskā pase – rūpnieciski ražotas inženierbūves būvprojekta daļa, kuru izstrādā rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs.
124.3 Rūpnieciski ražotas inženierbūves gadījumā par inženierbūves atbilstību izstrādātajai inženierbūves tehniskajai pasei ir atbildīgs rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs.
Tātad ražotājs kopumā atbild par savas piegādātās rūpnieciski izgatavotās inženierbūves atbilstību noteiktajām prasībām un nebūtu vajadzīgs noteikumu punktos uzsvērt, kādiem speciālistiem ir jābūt iesaistītiem rūpnieciski izgatavotas inženierbūves izgatavošanas procesā.
Iepērkot rūpnieciski izgatavotu inženierbūvi pasūtītājs paļaujas uz ražotāja piegādātās inženierbūves atbilstību un tehniskās dokumentācijas atbilstību, par ko kopumā atbild ražotājs, neatkarīgi no tā, kāda persona ir izstrādājusi dokumentāciju.
Rūpnieciski izgatavotu inžnierbūvju tirgū konkurē gan vietējie Latvijas , gan ārvalstu ražotāji. Konkurence veicina kvalitāti un nodrošina labāku cenu inženierbūves pasūtītājam.
No rūpnieciski izgatavotu inženierbūvju pasūtītāja un lietotāja skatupunkta nav izprotams, kā šādu prasību par būvspeciālista izstrādātas tehniskās pases nepieciešamību spēs nodrošināt ārvalstu ražotāji, attiecīgi šāds nosacījums rada bažas par būtisku konkurences un piedāvājumu ierobežojumu. Nav izprotams, kā šādu prasību (ka tehnisko pasi izstrādājis būvspeciālists) pasūtītājam pārbaudīt rūpnieciski izgatavotas inženierbūves iepirkuma brīdī. Pastāv bažas, ka šāds nosacījums var radīt problēmas ar būves nodošanu ekspluatācijā, ja nebūs iespējams pierādīt, ka no ražotāja sānemto būves tehnisko pasi tomēr nav izstrādājis būvspeciālists. Rūpnieciski izgatavotu inženierbūvju izgatavošana var būt balstīta uz starptautisku standartu prasībām, kuros ir noteikti būves galvenie raksturlielumi, t.sk. konstrukcijas stiprības un noturības prasības, testēšanas prasības, kā arī būves tehniskajā dokumentācijā ietveramās prasības. Kā piemēru var minēt standartu LVS EN IEC 62271-202:2022 Augstsprieguma komutācijas un vadības iekārtas. 202.daļa: Rūpnieciski izgatavotas maiņstrāvas apakšstacijas nominālajam spriegumam virs 1 kV un līdz 52 kV ieskaitot (IEC 62271-202:2022), atbilstoši kuram tiek izgatavotas kompaktās transformatoru apakšstacijas.
Atbilstoši Būvniecības likumam, būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās. Tiem ir atbilstoša izglītība un saņemts būvprakses sertifikāts.
Nav saprotams, kā šādu prasību nodrošināt ārvalstīs esošam rūpnieciski izgatavoto inženierbūvju ražotājam.
Turklāt jāņem vērā, ka jau citos noteikumu projekta punktos ir lietoti elastīgāki formulējumi, neparedzot "būvspeciālista" iesaisti, bet atbildību nosakot "ražotājam", piemēram:
1.13. tehniskā pase – rūpnieciski ražotas inženierbūves būvprojekta daļa, kuru izstrādā rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs.
124.3 Rūpnieciski ražotas inženierbūves gadījumā par inženierbūves atbilstību izstrādātajai inženierbūves tehniskajai pasei ir atbildīgs rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs.
Tātad ražotājs kopumā atbild par savas piegādātās rūpnieciski izgatavotās inženierbūves atbilstību noteiktajām prasībām un nebūtu vajadzīgs noteikumu punktos uzsvērt, kādiem speciālistiem ir jābūt iesaistītiem rūpnieciski izgatavotas inženierbūves izgatavošanas procesā.
Iepērkot rūpnieciski izgatavotu inženierbūvi pasūtītājs paļaujas uz ražotāja piegādātās inženierbūves atbilstību un tehniskās dokumentācijas atbilstību, par ko kopumā atbild ražotājs, neatkarīgi no tā, kāda persona ir izstrādājusi dokumentāciju.
Piedāvātā redakcija
1.11. rūpnieciski ražota inženierbūve – inženierbūve, kas izgatavota ražošanas procesa ietvaros atbilstoši ražotāja izstrādātajai rūpnieciski ražotas inženierbūves tehniskajai pasei;
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Aicinām atkārtoti izvērtēt šāda punkta nepieciešamību.
Rūpnieciski izgatavotu inženierbūvju tirgū konkurē gan vietējie Latvijas , gan ārvalstu ražotāji. Konkurence veicina kvalitāti un nodrošina labāku cenu inženierbūves pasūtītājam.
No rūpnieciski izgatavotu inženierbūvju pasūtītāja un lietotāja skatupunkta nav izprotams, kā šādu prasību par būvspeciālista izstrādātas tehniskās pases nepieciešamību spēs nodrošināt ārvalstu ražotāji, attiecīgi šāds nosacījums rada bažas par būtisku konkurences un piedāvājumu ierobežojumu. Nav izprotams, kā šādu prasību (ka tehnisko pasi izstrādājis būvspeciālists) pasūtītājam pārbaudīt rūpnieciski izgatavotas inženierbūves iepirkuma brīdī. Ja pasūtītājs iekļaus nolikumā šo MK noteikumu nosacījumu, tad visticamāk no ārvalstu piegādātājiem rūpnieciski izgatavotās inžnierbūves iepirkt vairs nebūs iespējams. Pastāv bažas, ka šāds nosacījums var radīt problēmas ar būves nodošanu ekspluatācijā, ja nebūs iespējams pierādīt, ka no ražotāja saņemto būves tehnisko pasi tomēr nav izstrādājis būvspeciālists. Rūpnieciski izgatavotu inženierbūvju izgatavošana var būt balstīta uz starptautisku standartu prasībām, kuros ir noteikti būves galvenie raksturlielumi, t.sk. konstrukcijas stiprības un noturības prasības, testēšanas prasības, kā arī būves tehniskajā dokumentācijā ietveramās prasības. Kā piemēru var minēt standartu LVS EN IEC 62271-202:2022 Augstsprieguma komutācijas un vadības iekārtas. 202.daļa: Rūpnieciski izgatavotas maiņstrāvas apakšstacijas nominālajam spriegumam virs 1 kV un līdz 52 kV ieskaitot (IEC 62271-202:2022), atbilstoši kuram tiek izgatavotas kompaktās transformatoru apakšstacijas.
Atbilstoši Būvniecības likumam, būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās. Tiem ir atbilstoša izglītība un saņemts būvprakses sertifikāts.
Nav saprotams, kā šādu prasību nodrošināt ārvalstīs esošam rūpnieciski izgatavoto inženierbūvju ražotājam.
Turklāt jāņem vērā, ka jau citos noteikumu projekta punktos ir lietoti elastīgāki formulējumi, neparedzot "būvspeciālista" iesaisti, bet atbildību nosakot "ražotājam", piemēram:
1.13. tehniskā pase – rūpnieciski ražotas inženierbūves būvprojekta daļa, kuru izstrādā rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs.
124.3 Rūpnieciski ražotas inženierbūves gadījumā par inženierbūves atbilstību izstrādātajai inženierbūves tehniskajai pasei ir atbildīgs rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs.
Tātad ražotājs kopumā atbild par savas piegādātās rūpnieciski izgatavotās inženierbūves atbilstību noteiktajām prasībām un nebūtu vajadzīgs noteikumu punktos uzsvērt, kādiem speciālistiem ir jābūt iesaistītiem rūpnieciski izgatavotas inženierbūves izgatavošanas procesā.
Iepērkot rūpnieciski izgatavotu inženierbūvi pasūtītājs paļaujas uz ražotāja piegādātās inženierbūves atbilstību un tehniskās dokumentācijas atbilstību, par ko kopumā atbild ražotājs, neatkarīgi no tā, kāda persona ir izstrādājusi dokumentāciju.
Rūpnieciski izgatavotu inženierbūvju tirgū konkurē gan vietējie Latvijas , gan ārvalstu ražotāji. Konkurence veicina kvalitāti un nodrošina labāku cenu inženierbūves pasūtītājam.
No rūpnieciski izgatavotu inženierbūvju pasūtītāja un lietotāja skatupunkta nav izprotams, kā šādu prasību par būvspeciālista izstrādātas tehniskās pases nepieciešamību spēs nodrošināt ārvalstu ražotāji, attiecīgi šāds nosacījums rada bažas par būtisku konkurences un piedāvājumu ierobežojumu. Nav izprotams, kā šādu prasību (ka tehnisko pasi izstrādājis būvspeciālists) pasūtītājam pārbaudīt rūpnieciski izgatavotas inženierbūves iepirkuma brīdī. Ja pasūtītājs iekļaus nolikumā šo MK noteikumu nosacījumu, tad visticamāk no ārvalstu piegādātājiem rūpnieciski izgatavotās inžnierbūves iepirkt vairs nebūs iespējams. Pastāv bažas, ka šāds nosacījums var radīt problēmas ar būves nodošanu ekspluatācijā, ja nebūs iespējams pierādīt, ka no ražotāja saņemto būves tehnisko pasi tomēr nav izstrādājis būvspeciālists. Rūpnieciski izgatavotu inženierbūvju izgatavošana var būt balstīta uz starptautisku standartu prasībām, kuros ir noteikti būves galvenie raksturlielumi, t.sk. konstrukcijas stiprības un noturības prasības, testēšanas prasības, kā arī būves tehniskajā dokumentācijā ietveramās prasības. Kā piemēru var minēt standartu LVS EN IEC 62271-202:2022 Augstsprieguma komutācijas un vadības iekārtas. 202.daļa: Rūpnieciski izgatavotas maiņstrāvas apakšstacijas nominālajam spriegumam virs 1 kV un līdz 52 kV ieskaitot (IEC 62271-202:2022), atbilstoši kuram tiek izgatavotas kompaktās transformatoru apakšstacijas.
Atbilstoši Būvniecības likumam, būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās. Tiem ir atbilstoša izglītība un saņemts būvprakses sertifikāts.
Nav saprotams, kā šādu prasību nodrošināt ārvalstīs esošam rūpnieciski izgatavoto inženierbūvju ražotājam.
Turklāt jāņem vērā, ka jau citos noteikumu projekta punktos ir lietoti elastīgāki formulējumi, neparedzot "būvspeciālista" iesaisti, bet atbildību nosakot "ražotājam", piemēram:
1.13. tehniskā pase – rūpnieciski ražotas inženierbūves būvprojekta daļa, kuru izstrādā rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs.
124.3 Rūpnieciski ražotas inženierbūves gadījumā par inženierbūves atbilstību izstrādātajai inženierbūves tehniskajai pasei ir atbildīgs rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs.
Tātad ražotājs kopumā atbild par savas piegādātās rūpnieciski izgatavotās inženierbūves atbilstību noteiktajām prasībām un nebūtu vajadzīgs noteikumu punktos uzsvērt, kādiem speciālistiem ir jābūt iesaistītiem rūpnieciski izgatavotas inženierbūves izgatavošanas procesā.
Iepērkot rūpnieciski izgatavotu inženierbūvi pasūtītājs paļaujas uz ražotāja piegādātās inženierbūves atbilstību un tehniskās dokumentācijas atbilstību, par ko kopumā atbild ražotājs, neatkarīgi no tā, kāda persona ir izstrādājusi dokumentāciju.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Segto darbu aktiem nevajadzētu būt noteiktiem kā obligātai prasībai. Tie varētu tikt gatavoti tikai tādā gadījumā, ja to paredzējis būvniecības ierosinātājs, pieprasījis būvuzraugs vai tehnisko prasību izsniedzējs attiecībā uz savu objektu (inženiertīklu) šķērsojumiem vai tuvinājumiem. No vispārīgajiem būvnoteikumiem segto darbu akti jau ir izņemti, atsevišķu inženierbūvju noteikumos tie vēl palikuši. Ja ne šī projekta ietvaros, tad drīzumā to vajadzētu sakārtot.
Piedāvātā redakcija
118. Darbi, kuru pārbaude pēc pilnīgas būvdarbu pabeigšanas nav iespējama, pieņemami ar segto darbu aktu uzreiz pēc to izpildes, ja to paredzējis kāds no būvniecības procesa dalībniekiem vai tehnisko noteikumu izdevējiem attiecībā uz šķērsojumiem vai tuvinājumiem ar to objektiem.