Atzinums

Lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojektu, nosakot atbildīgo iestādi par sadarbību ar pārējām dalībvalstīm un ar Komisiju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu (turpmāk - direktīva Nr. 2008/50/EK) 3. panta "f" punktam, vai sniegt pamatotu skaidrojumu likumprojekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Uzturam izziņas 22. pantā ietverto iebildumu. Norādām, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Skaidrojam, lai ieviestu Eiropas Savienības tiesības nacionālajā tiesību sistēmā, nav obligāti, lai to saturs skaidri un detalizēti formālā un tekstuālā ziņā tiktu pārņemts normatīvajos vai administratīvajos aktos. Pietiek, ja tiek ievērots vispārīgais juridiskais konteksts, lai pietiekami skaidri un precīzi varētu piemērot Eiropas Savienības tiesības (Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-428/04 Commission v Austria, 99. §.). Konkrētajā gadījumā atsauces uz standartiem izdarāmas atbilstoši nacionālo normatīvo aktu prasībām, proti, ja tiek izdarīta netieša atsauce uz standartiem, tad tiesību akta tekstā jāsniedz norāde uz piemērojamajiem standartiem kā iespējamo risinājumu tiesību akta prasību izpildei^*. Tomēr no likumprojekta teksta izriet, ka konkrētais standarts ir jāpiemēro obligāti ("Centram jābūt akreditētam"), ja Centrs veic metožu savstarpējo salīdzināšanu valsts mērogā, līdz ar to šādā gadījumā uz konkrēto standartu likumprojektā (vai uz tā pamata izdotajos noteikumos) jābūt ietvertai precīzai atsaucei.

^{* Lietojot netiešās atsauces, tiek rekomendēta standartu brīvprātīga pielietošana, lai izpildītu tiesību aktā noteiktās obligātās prasības;  gadījumā, ja šie standarti netiek piemēroti, personai, kas izvēlējusies izmantot alternatīvu risinājumu, ir jāpierāda, ka tās tehniskais izpildījuma rezultāts nav sliktāks par to, kas ir noteikts standartos, proti, ļauj izpildīt tiesību aktā noteiktās būtiskās prasības  (sīkāk, kā atsaukties uz standartiem sk., piem., https://m.juristavards.lv/wwwraksti/JV/BIBLIOTEKA/PRAKSES_MATERIALI/ATSAUCES%20UZ%20STANDARTIEM%20TIESIBU%20AKTOS__2022.PDF)}

-

Saistībā ar izziņas 33. punktā ietverto iebildumu lūdzam izslēgt norādi uz to, ka regulējuma izstrādi paredz šajā pantā minētais gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns, vai konkretizēt, ko tieši minētais plāns noteic.

"(3) Lai īstenotu gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā noteiktos pasākumus un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto emisiju samazināšanas un gaisa kvalitātes mērķu izpildi, Ministru kabinets nosaka papildu prasības dažādu tautsaimniecības nozaru radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanai. Ministru kabinets papildu prasības nosaka, ja tiek pārsniegti šī likuma 9.pantā noteiktie gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķi vai pastāv ievērojams risks tos pārsniegt."

Lūdzam likumprojekta 16. panta pirmajā daļā vai likumprojekta anotācijā skaidrot, kādā kārtībā kompetentās valsts iestādes sniedz nosacījumus, tostarp kādā tiesību aktā šie nosacījumi tiek ietverti, nepieciešamības gadījumā atsaucoties uz normatīvajiem aktiem, kas paredz kompetenci šādus tiesību aktus izdot. Kā arī lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot gadījumus, kādos pašvaldība varētu izņēmuma gadījumā pieņemt lēmumus atkāpties no šī panta 16. panta trešajā daļā noteikto prasību ievērošanas un kādā kārtībā šis lēmums tiek pieņemts (tostarp, vai nepieciešams atsevišķs lēmums, vai šis lēmums var tikt atcelts u.tml.).

-

Lūdzam precizēt pilnvarojuma redakciju, ņemot vērā, ka prasības tiks noteiktas arī attiecīgās atļaujas izsniegšanai.

"5) prasības un kārtību jaunu sēra emisiju samazināšanas paņēmienu izmēģinājumu atļauju izsniegšanai;"

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts, lūdzam izvērtēt arī likumprojekta 21. panta otrās daļas 7. punktā ietvertā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata, un kurš paredz noteikt “flotes degvielas piegādātāju reģistrācijas kārtību un reģistrā iekļaujamās informācijas prasības, kārtību, kādā degvielas piegādātājus izslēdz no flotes degvielas piegādātāju reģistra, un informācijas sniegšanas prasības Eiropas Komisijai par flotes degvielas pieejamību ostās un termināļos.”. Norādām, ka šobrīd no likumprojekta un tā anotācijas nav skaidrs, vai pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" paredz regulēt vienīgi attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu vai tiesības pieņemt arī materiāla rakstura normas, piem., prasības flotes degvielas piegādātājiem un gadījumus, kad degvielas piegādātājus izslēdz no reģistra, tādēļ nepieciešams sniegt likumprojekta anotācijā attiecīgu skaidrojumu.

-

Atkārtoti lūdzam likumprojektu precizēt līdz tādai pakāpei, lai paredzētu, par kādu darbību vai bezdarbību ir paredzama administratīvā atbildība. Skaidrojam, ka prasība pēc tiesību normas skaidrības ir nostiprināta gan Latvijas Republikas Satversmē, gan Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumos. Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pants vispārējā formā satur principu, ka krimināltiesībās atbildībai par tiesībpārkāpumu un sodam jābūt noteiktiem saskaņā ar likumu (lat. val. – nullum crimen, nulla poena sine lege). Nostiprinātā prasība tiek atzīta par izpildītu, ja apsūdzētajam ir iespēja no tiesību normas teksta zināt (nepieciešamības gadījumā arī izmantojot interpretāciju, kas ietverta tiesu nolēmumos), par kādu tieši darbību vai bezdarbību noteikta kriminālatbildība. Arī gadījumos, kad personai likumā tiek paredzēta sodoša rakstura administratīvā sankcija, darbojas iepriekš minētais princips. Skaidrojam, ka likumprojektā var paredzēt atbildību par pašvaldību saistošajos noteikumos noteikto prasību pārkāpšanu, tomēr tieši likumā ir jānosaka visas pārkāpuma pazīmes. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 17. un 18. pantā (likumprojekta anotācijā tiek norādītas kā korespondējošās normas) netiek noteiktas pārkāpuma pazīmes - minētajās normās tiek noteikts deleģējums pašvaldībām noteikt regulējumu noteiktā jomā. Tāpat pārkāpuma pazīmes nevar būt noteiktas likumprojekta anotācijā, kā to izziņā norāda VARAM. Administratīvā pārkāpuma pazīmēm ir jāizriet no likuma.

-

Tieslietu ministrija iepriekš ir izteikusi iebildumu par to, ka likumprojektā netiek definēts, kas ir "neatbilstošs transportlīdzeklis". Paskaidrojot, ka  "neatbilstošs transportlīdzeklis" ir viena no administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, kurai ir jābūt skaidri noteiktai.
VARAM izziņā norāda sekojošo: "Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka par zemo emisiju zonai neatbilstošu transportlīdzekļiem var uzskatīt tos transportlīdzekļus, kas ir vecāki un atbilst zemākajām EURO klasēm un līdz ar to rada arī lielāku gaisa piesārņojumu. Taču pašvaldībai tiek dota rīcības brīvība un atkarībā no konkrētajā pilsētā pastāvošajām gaisa kvalitātes problēmām un veiktajiem emisiju aprēķiniem, pašvaldība pati var noteikt kādā apmērā un cik lielus ierobežojumus būtu jānosaka, ka sabiedrībai varētu nodrošināt labu gaisa kvalitāti, kas nepārsniedz ES tiesību aktos noteiktos normatīvus."
Tieslietu ministrija varētu atbalstīt likumprojektā noteikto atbildības regulējumu tādā gadījumā, ja likuma līmenī tiktu noteikts, kādos gadījumos (pie kādiem gaisa kvalitātes mērījumiem) pašvaldība var noteikt pilsētas teritoriju par zemo emisiju zonu (šobrīd mērījumi un zemo emisijas zonu noteikšana likumprojektā tiek deleģēta Ministru kabinetam un pašvaldībām (11. un 18. pants)). Tāpat Tieslietu ministrijas ieskatā iespējamie ierobežojumi noteiktiem transportlīdzekļiem arī būtu nosakāmi likuma līmenī. VARAM izziņā norādītie neatbilstošu transportlīdzekļu kritēriji "vecāks", "atbilst zemākajām EURO klasēm" ir ļoti nenoteikts.

 

-

Tieslietu ministrija iepriekš lūdza likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot, kas ir "neatbilstošs kurināmais" likumprojekta izpratnē, ņemot vērā, ka par neatbilstoša kurināmā izmantošanu tiek paredzēta sodoša rakstura sankcija. Tāpat norādīja, ka nav skaidri saprotama pārkāpuma pazīme "citu attiecībā uz šo iekārtu izmantošanu noteikto prasību neievērošanu". 
No VARAM izziņas un anotācijas izriet, ka arī šajā jautājumā (neatbilstoša kurināmā noteikšana) pašvaldībām ir rīcības brīvība - likuma līmenī netiek noteikti kritēriji, kādos gadījumos pašvaldība ir tiesīga ierobežot noteikta kurināmā izmantošanu apkurē. 
Lai Tieslietu ministrija varētu atbalstīt administratīvo atbildību par neatbilstoša kurināmā izmantošanu, lūdzam likuma līmenī noteikt administratīvā pārkāpuma pazīmes.

-

Līdzīgi kā iepriekš izteiktajos iebildumos par administratīvajiem pārkāpumiem, lūdzam likumprojektā noteikt administratīvā pārkāpuma pazīmes.

-

Lūdzam precizēt redakciju, nodrošinot tās atbilstību Administratīvās atbildības likuma 2. panta otrajai daļai un 115. panta pirmajai daļai. Normas redakcija par kompetenci neatbilst Administratīvās atbildības likuma regulējumam.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktu, jo atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"  27. punktam likumprojektā, ja nepieciešams, raksta pārejas noteikumus, kur nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu, bet likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktā minētais plāns saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 11. punktu ir viens no politikas plānošanas dokumentu veidiem.
Papildus lūdzam precizēt likumprojekta pārejas noteikumu 3. punktā minēto termiņu, ņemot vērā, ka likumprojekta spēkā stāšanās termiņš pašlaik ir plānots 2025. gada 1. marts.
 

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta Pārejas noteikumu 3. punktu, nodrošinot atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK, 6. pantā noteiktajam. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekts jebkurā gadījumā stājas spēkā vēlāk par 2024. gada septembri.

-

Atkārtoti lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot pamatojumu konkrētajam likumprojekta spēkā stāšanās termiņam, tostarp atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanas termiņiem, kurus paredzēts ieviest ar likumprojektu.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojektā ietvertā norma jāinterpretē tā, ka minēto monitoringu veic katru gadu (periodiskuma kritērijs). Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka likumprojektā nav ietverta atbilstoša norma, tādēļ lūdzam attiecīgi papildināt likumprojektu vai precizēt likumprojekta anotācijā ietverto informāciju. Saistībā ar minēto lūdzam likumprojekta anotācijas 5. sadaļā norādīt visas likumprojekta normas, ar kurām tiek ieviestas 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978. gada Protokolu, 1997. gada Protokols (Konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums)(ar grozījumiem) saistības.

-

Atzinīgi novērtējam likumprojekta anotācijas 5. sadaļas pilnveidošanu, tomēr lūdzam minētajā sadaļā vēl:
pirmkārt, norādīt, kā tiek pārņemts direktīvas Nr. 2008/50/EK 24. panta 1. punkta otrajā daļā minētais izņēmums (skaidrojam, ka principā šāds izņēmums būtu atrunājams likumprojektā);
otrkārt, skaidrot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza direktīvu 1999/13/EK,  3. panta 4. punkta pārņemšanu;
treškārt, skaidrot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/802, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem 18. panta pārņemšanu;
ceturtkārt, precizēt skaidrojumu par direktīvas Nr. 2008/50/EK 25. panta 1. un 3. punkta prasību pārņemšanu likumprojekta 15. panta trešajā daļā. Norādām, ka 15. panta trešā daļa runā par Latvijas pašvaldību kopīgi izstrādātiem plāniem;
visbeidzot, skaidrot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regulas (ES) Nr. 2016/1628 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK, prasību ieviešanu likumprojekta 22. panta pirmajā un septītajā daļā.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 1. panta 7. punktā izslēgt vārdus "un kas var radīt kaitējumu īpašumam", ņemot vērā, ka minētā norāde sašaurina direktīvas Nr. 2008/50/EK 2. panta 2. punktā ietverto termina skaidrojumu, proti, kaitējums videi var būt konstatējams arī apstākļos, ja nepastāv kaitējuma apdraudējums īpašumam.

-

Lūdzam izslēgt vai precizēt likumprojekta 3. panta pirmo daļu, norādot aktuālo regulējumu, kas likumprojektā vispārīgi tiek noregulēts, jo, piemēram, likumprojektā norādīti gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķi, nevis gaisa aizsardzības mērķi, tāpat, piemēram, prasības traucējošo smaku ierobežošanai noteiks Ministru kabinets, nevis likums u.tml.

-

Lūdzam likumprojekta 10. panta trešajā daļā vārdu "nopietns", kā nejuridisku, izslēgt vai aizstāt ar vārdu "nozīmīgs" vai "būtisks".

-

Lūdzam likumprojekta 11. panta trešajā daļā aizstāt saikli "un" ar saikli "vai", jo var būt nepieciešams attiecīgo ietekmi nepieļaut, novērst vai samazināt arī attiecībā uz vidi kopumā, ņemot vērā direktīvas Nr. 2008/50/EK 2. panta 9. punktā noteikto.

-

Lūdzam precizēt, izvairoties no liekvārdības.

"(7) Ministru kabinets nosaka pašvaldības ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna saturu, plāna izstrādāšanas kārtību un kārtību, kādā sniedz pārskatu par plāna izpildi."

Lūdzam tehniski precizēt.

"(5) Lai īstenotu šī panta pirmajā daļā noteiktos noteikumus, pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā zemo emisiju zonā:"

Lūdzam precizēt likumprojekta 18. panta sesto daļu, lai regulējums noteiktu, kas ir tās iestādes, kurām pašvaldība nosūta saskaņošanai saistošos noteikumus un kāda būs pašvaldības rīcība, ja iestādes, kurām nosūtīti saskaņošanai saistošie noteikumi, tos nesaskaņos.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu, ņemot vērā, ka likumprojekta 24. pantā nav iekļauts regulējums par lēmumu pārsūdzēšanu, vienlaikus lūdzam skaidrot, kādus lēmumus, kādās institūcijās var apstrīdēt atbilstoši likumprojekta 24. pantam.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā iekļauto informāciju attiecībā uz Pašvaldību likumu, jo tas ir stājies spēkā 2023. gada 1. janvārī, nevis ir izstrādes stadijā, kā nekorekti norādīts likumprojekta anotācijā.
 

-