Atzinums

Attiecībā uz apbūves tiesīgā tiesībām tiesībām ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu, lūdzam normu izteikt kā jaunu 4.panta ceturto prim daļu. Attiecīgi arī precizējot pārējās likumprojekta normas.

Tieslietu ministrijas ieskatā šādu normu nevar iekļaut Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļas 10.apakšpunktā, jo minēta panta daļā minētie subjekti, kuriem ir šādas tiesības, ir tie subjekti, kuri ar publisko personu atrodas šādās attiecībās vēsturisku apstākļu dēļ, zemes reformas dēļ un nav radušās brīvprātīgi.




 

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu par likumprojekta 2.pantu, kas piešķir apbūves tiesīgajam tiesības noteiktos gadījumos ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu korelācijā ar piešķirto apbūves tiesību termiņu, kas ir būtiska apbūves tiesību sastāvdaļa. Attiecībā uz minēto, būtiski anotācijā skaidrot vārdu salikumu “izpildoties noteiktajiem priekšnosacījumiem”, lai ikviens, kas iepazīstas ar anotācijas saturu gūst pārliecību, kurā brīdī šīs tiesības ierosināt atsavināšanu sākas un kurā brīdī zūd.

Tāpat saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju secināms, ka izsoles noteikumos tiks paredzēta kārtība, kādā apbūves tiesīgajam tiek piešķirtas tiesības ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu. Gadījumā, ja apbūves tiesīgais noteiktu kritēriju izpildes rezultātā neizmanto iespēju (tiesības) iegādāties zemesgabalu par nosacīto cenu, tiks rīkota zemesgabala izsole un minētā persona būs tiesīga iegādāties publiskas personas nekustamo īpašumu – apbūvei nodoto zemesgabalu – izsolē vispārējā kārtībā. Šāds risinājums dod pašvaldībai iespēju kontrolēt, vai investors pilda uzņemtās saistības nolīgtajā apjomā un termiņos. Pēc būvju nodošanas ekspluatācijā pašvaldība nav ieinteresēta apbūves tiesības uzturēšanā un būtu gatava zemi investoram atsavināt par tirgus cenu.


Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka likumprojekta 2.pants noteiktos gadījumos piešķir apbūves tiesīgajam tiesības ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu. Tāpēc, ja izsoles rezultātā apbūves tiesīgais iegūst apbūves tiesības, piemēram, uz 30 gadiem (kas ir apbūves tiesības viena no būtiskajām sastāvdaļām) angāra būvniecībai ar iespēju (tiesībām) ierosināt atsavināšanu, neskaidrs paliek jautājums par izsoles noteikumos paredzēto kārtību, izmantot šīs atsavināšanas tiesības, ja pēc angāra celtniecības un nodošanas ekspluatācijā publiskajai personai vairs nav intereses par zemesgabalu. Pirmšķietami apbūves tiesīgajam ir izvēles brīvība (jo norma runā par tiesībām, nevis pienākumu), neizmantojot atsavināšanas ierosināšanas tiesības, apbūves tiesību līgums paliktu spēkā visus 30 gadus. Apbūves tiesīgajam nav pienākuma iegādāties zemesgabalu un apbūves tiesību spēkā esamības laikā apbūves tiesīgajam ir tiesības celt un lietot uz publiskas personas zemes angāru kā īpašniekam. Citiem vārdiem sakot, anotācijā būtu jāiekļauj skaidrojums par apbūves tiesību termiņa un izsoles noteikumos paredzētās kārtības korelāciju, kā arī par nosacījumiem, kurā brīdī šīs tiesības ierosināt atsavināšanu apbūves tiesīgajam zūd, proti, vai tās ir spēkā visu apbūves tiesību spēkā esības laikā (pirmšķietami, tad tas nonāk pretrunā ar mērķi, ka pēc būves uzbūvēšanas un nodošanas ekspluatācijā publiskai personai nav interese par zemesgabalu)?
 

-

Lūdzam anotācijā skaidri uzsvērt un norādīt, ka uz likumprojekta izstrādes brīdi Civillikums nepieļauj apbūves tiesības izmantot dzīvojamo māju vai īres māju būvniecībai.

-