Atzinums

Likumprojekta 3. pantā ietvertie grozījumi Elektronisko sakaru likuma 125. panta ceturtajā daļā paredz noteikt, ka administratīvo pārkāpuma procesu par likumprojekta 2. pantā ietvertajā Elektronisko sakaru likuma 124.¹ pantā minēto administratīvo pārkāpumu veic Valsts policija.
Likumprojekta 2. pantā ietvertais Elektronisko sakaru likuma 124.¹ pants paredz, ka par Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma neizpildi informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam piemēro naudas sodu līdz 2% no tā kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.
Atbilstoši e-pierādījumu regulas preambulas 9. punktam secināms, ka e-pierādījumu regulas mērķis ir paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz iestāžu pārrobežu sadarbību e-pierādījumu saglabāšanas un sniegšanas jomā, kuros ņem vērā e-pierādījumu īpašo raksturu. Saskaņā ar e-pierādījumu regulas 16. panta 10. punktu, ja adresāts nepilda savus pienākumus saskaņā ar atzītu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, kura izpildes nodrošināšanu ir apstiprinājusi izpildes iestāde, minētā iestāde saskaņā ar e-pierādījumu regulas 15. pantu piemēro naudas sodu. Pret lēmumu uzlikt naudas sodu ir pieejams efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Līdz ar to secināms, ka e-pierādījumu regulas mērķis ir nodrošināt ātru un nepastarpinātu sadarbību pārrobežu kriminālprocesos, nodrošinot operatīvu, procesuāli efektīvu Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildi.
Vienlaikus atbilstoši e-pierādījumu regulas preambulas 69. un 70. punktam dalībvalstīm jānosaka noteikumi par naudas sodiem, kas piemērojami e-pierādījumu regulas pārkāpumu gadījumos, un jāveic visi nepieciešamie pasākumi šo noteikumu īstenošanai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valsts tiesību aktos paredzētie naudas sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. [..] Novērtējot konkrētā lietā piemērojamo naudas sodu, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi, piemēram, pārkāpuma raksturs, smagums un ilgums, tas, vai pārkāpums ir izdarīts ar nolūku vai nolaidības dēļ, tas, vai pakalpojumu sniedzējs ir saukts pie atbildības par līdzīgiem pārkāpumiem iepriekš, kā arī pie atbildības sauktā pakalpojumu sniedzēja finansiālais stāvoklis. Izņēmuma apstākļos izpildes iestāde, pamatojoties uz minēto novērtējumu, varētu nolemt atturēties no jebkādu naudas sodu piemērošanas. Šajā sakarībā īpaša uzmanība ir jāpievērš mikrouzņēmumiem, kas ārkārtas gadījumā neizpilda Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu cilvēkresursu trūkuma dēļ ārpus parastā darba laika, ja dati tiek pārsūtīti bez nepamatotas kavēšanās.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka attiecīgā naudas soda piemērošanas mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumi vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumi tiek izpildīti, turklāt tiek izpildīti noteiktajos termiņos. Līdz ar to pēc būtības attiecīgā naudas soda piemērošanas iespējamība ir kā viens no preventīviem instrumentiem, lai motivētu izpildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu.
Vienlaikus, vērtējot no efektivitātes viedokļa, efektīva e-pierādījumu regulas prasību īstenošana tiktu nodrošināta, ja viena institūcija nodrošina Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma atzīšanu, izvērtēšanu (vai attiecīgā rīkojuma izpilde nav atsakāma), izpildes kontrolēšanu un nepieciešamības gadījumā arī lēmumu par naudas soda piemērošanas pieņemšanu.
Atbilstoši likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (25-TA-2555) 7. pantā ietvertajai Kriminālprocesa likuma 918. panta otrajai daļai par izpildes iestādi e-pierādījumu regulas 3. panta 17. punkta izpratnē tiek noteikta Ģenerālprokuratūra. Līdz ar to arī Ģenerālprokuratūrai būtu jābūt tai institūcijai, kura saskaņā ar e-pierādījumu regulas 15. pantu un 16. panta 10. punktu piemēro naudas sodu.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Ģenerālprokuratūra nav institūcija, kura atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajai daļai var veikt administratīvā pārkāpuma procesu, var paredzēt, ka naudas sodu atbilstoši e-pierādījumu regulas 15. pantam un 16. panta 10. punktam piemēro administratīvā procesa ietvaros, pieņemot attiecīgu lēmumu jeb administratīvo aktu. Šādā gadījumā atbilstoši Administratīvā procesa likumam tiktu nodrošināta arī e-pierādījumu regulas 16. panta 10. punktā minētais tiesiskās aizsardzības līdzeklis.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Prokuratūras likuma 20. panta pirmajai daļai, ja nepieciešams pārtraukt nelikumīgu darbību, novērst šādas darbības sekas vai nepieļaut pārkāpumu, prokurors iesniedz rakstveida iesniegumu attiecīgajam uzņēmumam, iestādei, organizācijai, amatpersonai vai personai. Savukārt atbilstoši Prokuratūras likuma 20. panta otrajai un trešajai daļai iesniegumā izteikto prasību izpildes un atbildes sniegšanas termiņu nosaka prokurors, ievērojot pārkāpuma raksturu un tā novēršanai nepieciešamo laiku. Ja iesniegumā izteiktās prasības netiek izpildītas vai uz to netiek sniegta atbilde, prokurors ir tiesīgs griezties tiesā vai citā kompetentā institūcijā ar pieteikumu par personas saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Līdz ar to jau pašreiz atbilstoši Prokuratūras likuma 20. pantam prokuroram ir tiesības pieņemt administratīvā procesa ietvaros privātpersonām saistošus lēmumus jeb iesniegumus.
Tāpat vēršam uzmanību, ka atbilstoši likuma “Par policiju” 1. pantam Valsts policija ir apbruņota militarizēta valsts institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Saskaņā ar likuma “Par policiju” 3. panta pirmajai daļai policijas uzdevumi ir garantēt personu un sabiedrības drošību, novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā, kā arī savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.
Ņemot vērā, ka atbilstoši e-pierādījumu regulas 15. pantam un 16. panta 10. punktam naudas soda piemērošanas mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumi vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumi tiek izpildīti un tiek izpildīti noteiktajos termiņos, tad naudas soda piemērošana pēc būtības nav tieši saistīta ar likumā “Par policiju” noteiktajiem Valsts policijas uzdevumiem. Papildus vēršam uzmanību, ka Valsts kontrole lietderības revīzijā Nr. 2.4.1-71/2024 “Kā nodrošināt pietiekamu skaitu policistu?” uzsver nepieciešamību atbrīvot policistus no neraksturīgiem uzdevumiem un koncentrēt Valsts policijas resursus uz pamatfunkcijām, mazināt strukturālu pārslodzi un cilvēkresursu izkliedi. Likumprojektā paredzētā naudas soda piemērotāja funkcijas piešķiršana Valsts policijai pēc būtības paplašina Valsts policijai neraksturīgo uzdevumu loku, prasa specializētu administratīvo procesu kompetenci un palielina institucionālo noslodzi laikā, kad Valsts policijas cilvēkresursu deficīts jau ir konstatēts arī minētajā Valsts kontroles revīzijā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likumprojektu, vienlaikus no tā, izslēdzot likumprojekta 3. pantu, kas paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par likumprojekta 2. pantā ietvertajā Elektronisko sakaru likuma 124.¹ pantā minēto administratīvo pārkāpumu veic Valsts policija. Tāpat lūdzam attiecīgi pārskatīt un precizēt likumprojekta anotācijā norādīto informāciju.
 

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunkta sadaļā “Risinājuma apraksts” par e-pierādījumu regulas prasību īstenošanu ir norādīts, ka par izpildes iestādi tiek uzskatīta Valsts policija un ka likumprojektā “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (25-TA-2555) ietvertajā Kriminālprocesa likuma 918. panta otrajā daļā ir noteikts, ka Valsts policija ir izpildes iestāde e-pierādījumu regulas 3. panta 17. punkta izpratnē.
Vēršam uzmanību, ka ņemot vērā notikušās diskusijas likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” saskaņošanas procesā, minētais likumprojekts ir ticis precizēts un atbilstoši tā 7. pantā ietvertajai Kriminālprocesa likuma 918. panta otrajai daļai par izpildes iestādi e-pierādījumu regulas 3. panta 17. punkta izpratnē ir noteikta Ģenerālprokuratūra. Līdz ar to, lai nodrošinātu likumprojekta anotācijā norādītās informācijas atbilstību likumprojektā “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” ietvertajam tiesiskajam regulējuma, lūdzam pārskatīt un attiecīgi precizēt likumprojekta anotācijā norādīto informāciju.
 

-

Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) (turpmāk – anotācija) 1.3. apakšpunkta sadaļā “Risinājuma apraksts” ir norādīts, ka administratīvo pārkāpumu lietas uzsākšanu un sagatavošanu izskatīšanai par likumprojekta 2. pantā ietverto Elektronisko sakaru likuma 124.² pantā minēto administratīvo pārkāpumu veic Datu valsts inspekcija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu par administratīvās atbildības piemērošanu pieņem Valsts policija.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojekta 4. pantā ietvertajiem grozījumiem Elektronisko sakaru likuma 125. panta otrajā daļā administratīvā pārkāpuma procesu par likumprojekta 2. pantā ietvertajā Elektronisko sakaru likuma 20.² pantā minēto administratīvo pārkāpumu veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Līdz ar to, lai nodrošinātu likumprojekta anotācijā norādītās informācijas atbilstību likumprojekta 4. pantā ietvertajam tiesiskajam regulējumam, lūdzam pārskatīt un attiecīgi precizēt likumprojekta anotācijā norādīto informāciju.
 

-

Precizēt likumprojekta anotācijas 6.2. apakšpunktā ietverto atsauci uz Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, aizstājot to ar atsauci uz Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”.

-