Atzinums

LLSA biedrs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedz šādu priekšlikumu:
Ņemot vērā, ka V līmeņa slimnīcās koncentrējās sarežģītākie ārstniecības gadījumi, kur tiek pielietotas mūsdienīgas, dārgas ārstēšanas metodes, jo tās nav iespējams nodrošināt zemāka līmeņa slimnīcās, apmaksu par tām ir nepieciešams izdalīt ārpus  ar diagnozēm saistīto grupu (Diagnosis related groups – jeb DRG) fiksētā maksājuma un maksājuma par Iezīmētajām programmām, maksājot par tām papildus  pēc divu zvaigznīšu manipulāciju apmaksas principa, tādejādi samazinot “ārmaļnieku” veidošanās gadījumus V līmeņa slimnīcās, piemēram, invazīvo radioloģisko manipulāciju papildus apmaksa dzemdību, insulta u.tml. gadījumos.

-

LLSA biedrs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedz šādu priekšlikumu:
Pacientu ārstēšanās intensīvajā terapijā (III, II līmenis) apmaksai jānotiek atbilstoši faktiskajām izmaksām.

-

LLSA biedrs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedz šādu priekšlikumu:
Ārstniecības iestādes veiktā darba indeksa (turpmāk - CMI indekss) aprēķinos ir jāiekļauj finansējums pārrēķinātajiem/jaunajiem manipulāciju tarifiem, it īpaši, ja tiem ir būtiska tieša ietekme uz Slimnīcas finanšu rezultātiem (piemēram, ablācijas) un to turpmāku pieejamību Latvijas iedzīvotājiem,jo Slimnīcai nav iespējams iegādāties nepieciešamās medicīnas preces, ja finansējums par pārrēķināto tarifu faktiski nav.

-

LLSA biedrs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedz šādu priekšlikumu:
GD ietvaros ēdināšanas izmaksas jāietver atbilstoši Slimnīcu faktiskajām izmaksām. PSKUS gadījumā 11 EUR/GD apmērā, nevis 7 EUR/GD.

-

LLSA biedrs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedz šādu priekšlikumu:
Nepieciešams pārskatīt un palielināt stacionāro pacientu gultas dienas (turpmāk - GD) aprēķinos iekļauto bezzvaigznīšu manipulāciju summu uz 1 GD Slimnīcai (V līmeņa slimnīca), ņemot vērā darba intensitāti un efektivitāti. Slimnīcā, palielinot gultu noslodzi un saīsinot vidējo stacionāro pacientu ārstēšanas dienu skaitu, veikto izmeklējumu summai (bezzvaigznīšu manipulācijas) uz vienu GD ir lielāka ietekme un tādejādi veidojas lielāka diference starp vidēji Latvijā gultas dienas tarifā ierēķināto.

-

LLSA biedrs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedz šādu priekšlikumu:
Papildus, aicinām uzsākt diskusiju ar Slimību profilakses un kontroles centru par profila kategorijas maiņu no Terapijas uz Ķirurģiju 34. Uroloģijas pieaugušo profilam, 54. Otorinolaringoloģijas profilam, kā arī ierosinām virzīt nosaukuma maiņu uz 02. Internās medicīnas profilu 02. Terapijas profilam (2.tabula, 23.lpp.).
 

-

LLSA biedrs, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" sniedz sekojošu priekšlikumu:
Ņemot vērā V līmeņa slimnīcu sniegto pakalpojumu specifiku, atbilstoši terciāra līmeņa slimnīcai, t. skaitā nodrošinot sarežģītu ārstēšanu, ārstu konsīlijus stacionāriem pacientiem, kas būtiski atšķiras no zemāka līmeņu slimnīcām, V līmeņa slimnīcām nepieciešams noteikt šādu gultu skaita attiecību uz ārstu, ārstniecības un pacientu aprūpes un aprūpes atbalsta personām norādītājos profilos: (2.tabula, 23.lpp., izdarīt grozījumus šādās pozīcijās).
- dzemdību aprūpe 10 (ārsti) iepriekšējo 20 vietā un 10 ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu iepriekšējo 16 vietā;
- internā medicīna 6 (ārsti) iepriekšējo 10 vietā, ārstniecības un pacientu aprūpes personas 6 iepriekšējo 10 vietā un pacientu aprūpes atbalsta personas 5 iepriekšējo 10 vietā.

2.tabula, 23.lpp., izdarīt grozījumus šādās pozīcijās:
- dzemdību aprūpe 10 (ārsti) iepriekšējo 20 vietā un 10 ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu iepriekšējo 16 vietā;
- internā medicīna 6 (ārsti) iepriekšējo 10 vietā, ārstniecības un pacientu aprūpes personas 6 iepriekšējo 10 vietā un pacientu aprūpes atbalsta personas 5 iepriekšējo 10 vietā.

LLSA biedrs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedz šādu priekšlikumu:
Pilnveidojot neatliekamās medicīnas funkcijas slimnīcās, nepieciešams izvērtēt ne tikai darbaspēka izmaksu iekļaušanu to pakalpojumu/funkciju finansējumā, bet arī laboratoriskos un vizuālās diagnostikas izmeklējumus, kas ir būtiski pacienta stāvokļa izvērtēšanai, iekļaušanu izmaksās. Šobrīd laboratoriskās un diagnostikās izmeklēšanas neiekļaušana pakalpojuma izmaksās būtiski ietekmē ambulatoro kvotu un tās apjomu.

-

LLSA biedrs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedz šādu priekšlikumu:
Nosakot snieguma rādītājus slimnīcu darbības izvērtēšanai, nepieciešams snieguma rādītājus salāgot ar jau esošajiem un noteiktajiem rādītājiem katrai slimnīcai tā, lai neradītu lieku slogu visām iesaistītajām institūcijām, papildus vienojoties par snieguma rādītāju uzskaites un interpretācijas metodoloģiju.

-

LLSA biedrs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedz šādu priekšlikumu:
Veicot slimnīcu tīkla pilnveides pasākumus, nosakot snieguma rādītājus un ieviešot jaunus pilnveides plānus, nepieciešams ņemt vērā, ka slimnīcā ir izstrādātas un ieviešanas procesā esošas vidējā termiņa darbības stratēģijas, kas ietver konkrētus finanšu un nefinanšu mērķu rādītājus, kuru starpā ir ne vien slimnīcas peļņa un apgrozījums, ieņēmumi un izdevumi, bet arī pacientu skaits, gultu noslodze, vidējais ārstēšanās ilgums. Jebkādas izmaiņas, kas var skart minētos finanšu un nefinanšu rādītājus, ir savlaicīgi plānojamas un modelējamas, vērtējamas korelācijā ar pacientu skaitu un pieejamo finansējuma apjomu.

-

LLSA biedrs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedz šādu priekšlikumu:
Pilnvērtīgai priekšlikumu izvērtēšanai un pacientu plūsmu prognozēšanai pietrūkst papildus informācijas par tādiem dokumentiem kā Pacientu nogādāšanas plāns u.c. dokumenti, kas ir minēti Informatīvajā ziņojumā par izmaiņām slimnīcu tīklā. Jāatzīmē, ka konkrēto plānu ieviešana var būtiski ietekmēt slimnīcu nefinanšu un finanšu rādītāju izpildi, kas noteikta to vidējā termiņa darbības stratēģijās.

-

LLSA biedrs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedz šādu priekšlikumu:
Visaptverošai un pilnvērtīgai veselības aprūpes tīkla sakārtošanai un visu resursu plānošanai ir nepieciešams izmantot datus par katras slimnīcas atbildības teritoriju un šajā teritorijā esošo pacientu skaitu. Šobrīd, finanšu un citu resursu plānošana slimnīcu tīklā tiek plānota un organizēta atrauti no pacientu skaita slimnīcā un tās atbildības teritorijas, tādējādi padarot par neiespējamu slimnīcu tīkla darbības plānošanu un efektivitātes izvērtēšanu, līdzekļu piešķiršanas pamatotību. Slimnīcu tīkla darbības plānošanā būtu izmantojami vēsturiskie slimnīcu darbības, t.sk. ar pacientu ārstēšanu saistīti izdevumu rādītāji (t.sk. pacientu skaits, gultu noslodze, veikto bezzvaigznīšu manipulāciju summa uz GD, ēdināšanas faktiskās izmaksas u.c.), lai noteiktu pacientu un to veselības aprūpei nepieciešamo resursu reālistisko apjomu. Papildus, ir nepieciešams novērst nestabilitāti ikgadējā pacientu skaita plānošanā, t.i. vadīties pēc slimnīcu faktiskā darba apjoma iepriekšējos gados, nevis gadu no gada plānojot konstantu pacientu skaitu, kas neatbilst faktam.

-

LLSA biedrs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) ir  sniedz šādu priekšlikumu:
Pilnveidojot Latvijas slimnīcu darbības organizāciju, līdztekus nepieciešams būtiski pilnveidot sniegto pakalpojumu apmaksas kārtību, balstoties ne tikai minimālajās veselības pakalpojumu nodrošināšanas prasībās, bet šis prasības veidot balstoties uz  pacientu skaitu, to teritoriālā izkliedē  un konkrētas slimnīcas sniegto pakalpojumu apjomā, tādējādi izveidojot loģisku korelāciju starp iedzīvotājus skaitu slimnīcas atbildības teritorijā, pacientu  skaitu slimnīcās un finansējuma apjomu, kas tiek plānots konkrēta veselības aprūpes profila nodrošināšanai. Finansējuma un citu resursu plānošana nav skatāma atrauti no pacientu skaita konkrētā slimnīcā un reģionā. Papildus, jebkāda veida slimnīcu darbības tīkla uzlabojumu nebalstīšana pacientu skaita datos, rada šķēršļus pilnvērtīgai slimnīcu tīkla darbības izvērtēšanai (piemēram, kā pamatojas DRG finansējuma pieaugums reģionos utt.) un finanšu resursu piešķiršanai slimnīcām, tādējādi radot arī nevienlīdzīgus finansiālos apstākļus slimnīcās.

-