Atzinums

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 2024. gada 31.maijā laika posmā no plkst. 00.00 līdz plkst. 02.00 tiks veikti plānoti LVRTC infrastruktūras uzturēšanas darbi. To laikā īslaicīgi var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšanas pakalpojumi ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
Projekta ID
23-TA-2246
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
13.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Ievērojot, ka prasības, kas liedz personai iegūt atbalstu, ir personas tiesību ierobežojums, lūdzu anotācijā iekļaut šādu prasību (ierobežojuma) attaisnojamību, proti, vai ierobežojums ir noteikts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka nav saprotams projektā ietverto subjekta loka izvēles pamatojums, kuras esot sodītas, nevar kandidēt atbalstam. Piemēram, administratīvā atbildība par darba līguma neslēgšanu Darba likuma 158. pantā paredzēta gan fiziskai personai, gan juridiskajai personai. Attiecīgi būtu izvērtējams, vai projekta regulējums nevajadzīgi nepaplašina vai nesašaurina to personu loku, kam vispār varētu noteikt ierobežojumus saistībā ar to izdarītiem pārkāpumiem.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka nav pieļaujams iestāžu pakalpojuma saņemšanas un citus ierobežojumus (tostarp atbalsta pasākumu ierobežojumus), kas saistīti ar personas izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, noteikt Ministru kabineta noteikumos. Minētais jautājums ir jārisina likumdevējam. Attiecīgi, lūdzam svītrot minētās prasības, vai arī pamatot to iekļaušanu noteikumos, ņemot vērā šādus apsvērumus:
1. Lai gan Attīstības finanšu institūcijas likumā ietvertais pilnvarojums 12. panta ceturtajā daļā varētu radīt priekšstatu, ka Ministru kabinets var noteikt nosacījumus, kādiem jāatbilst personai, lai tā varētu kandidēt uz atbalstu, tomēr vērtējot tiesību normas sistēmiski, minētais pilnvarojums attiecas uz finanšu institūcijas darbību, nevis privātpersonu. Tādas prasības, kas piešķir personai atbalstu vai liedz to darīt, būtu nosakāmas likuma līmenī. Tas balstās apsvērumos, ka likumdošanas procesā likumdevējam ir jāizlemj svarīgākie jautājumi. Lai gan noteiktos gadījumos arī Ministru kabinets var noteikt ierobežojumus personai, kas var skart tās pamattiesības, tomēr šajos gadījumos likumā ietvertajam Saeimas pilnvarojumam ir jābūt skaidram un precīzam. 
2. Projekta regulējums noteic personai ierobežojumus saņemt atbalstu saistībā ar faktu, ka tā ir sodīta par pārkāpumu, minēto ierobežojumu nesaistot ne ar soda izpildi, ne sodāmības termiņu.
Nosakot šādus ierobežojošus nosacījumus,kas saistīti ar personas izdarītajiem pārkāpumiem, tiem ir jābūt izsvērtiem, pamatotiem un jāatbilst sodu tiesību principiem.
Proti, noteiktos gadījumos valsts var personai noteikt ierobežojumus, kas saistīti ar personas izdarītajiem pārkāpumiem.
Attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem normatīvajos aktos var būt divas pieejas privātpersonai uzlikto ierobežojumu regulēšanā: 
1) ierobežojumi administratīvās sodīšanas gadījumā;
2) ierobežojumi administratīvā soda neizpildes gadījumā.
Abas pieejas atšķiras, un tām ir dažādi mērķi. Sodāmība  ir tiesiskās sekas, ko personai rada tās atzīšana par vainojamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un administratīvā soda piemērošanā. Sodāmības jēdziens plašākā nozīmē aptver arī citas juridiskas sekas, kas citstarp var izpausties kā tiesību ierobežojums, piemēram, kandidēt uz valsts atbalstu.
Pirmajā gadījumā personai var noteikt ierobežojumu veikt noteiktu darbību vai saņemt valsts atbalstu, tādēļ, ka persona ir sodīta par likumpārkāpumu. Šādos gadījumos ierobežojumi uz personu parasti attiecas līdz brīdim, kad personas sodāmība ir dzēsta.
Otrajā minētajā gadījumā, ierobežojumus valsts var noteikt, lai veicinātu piemērotā soda izpildes samaksu.Tāpēc tiesību normā ir iespējams paredzēt, ka valsts liedz kādu pakalpojumu tādēļ, ka persona nav izpildījusi piemēroto naudas sodu. 
Abi minēto veidu ierobežojumi var būtiski skart personas iespējas iegūt sev vēlamo labumu vai tiesības. Attiecīgi šādu ierobežojumu izvērtēšana un paredzēšana būtu jāuztic likumdevējam. Piemēram,  attiecībā uz gadījumiem, kad persona sodu nav izpildījusi, Administratīvās atbildības likuma 2. panta trešā daļa noteic, ka nozaru likumos var noteikt arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda izpildes.
Minētajā tiesību normā vārds "likumi" ir lietots šaurā nozīmē, proti, iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvā soda neizpildes gadījumā nevar noteikt Ministru kabineta noteikumos. 
Attiecīgi šādus un  ar sodāmību vērstus ierobežojumus ir jāizlemj likumdevējam.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam anotācijā sniegt izvērstu un pamatotu skaidrojumu termiņiem, kas liedz personai kandidēt uz atbalstu noteiktu laiku saistībā ar izdarītajiem pārkāpumiem. Tipiskā gadījumā valsts ierobežojumus noteic, vai nu uz sodāmības laiku vai līdz soda izpildei. 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Informācija par personas sodāmību ir ierobežotas pieejamības. Lūdzam anotācijā skaidrot, kur un kā tiek fiksēta personas piekrišana šādas informācijas apstrādei.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam svītrot projekta 31. punktu, kas paredz papildināt noteikumus ar 55.1 punktu.
Vēršam uzmanību, ka projektā izteiktais noteikumu 55.punkts dublē Komisijas regulas Nr. 651/2014 38.a panta 5. punkta otrajā teikumā noteikto, ka "Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu ēkā, nav attiecināmās izmaksas".
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam svītrot projektā izteikto 61.punktu vai pamatot šāda regulējuma iekļaušanu projektā. 
Vēršam uzmanību, ka šajā punktā iekļautais regulējums attiecas uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 normu piemērošanas jautājumiem. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības regulas ir tieši piemērojamas, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktu pārākuma principu, ir izvērtējams, cik lielā mērā nacionālajos normatīvajos aktos nepieciešams iekļaut plašas atsauces uz regulu normām.
Vēršam uzmanību arī uz noteikumu jau šobrīd ievērojamo apjomu un to, ka liela daļa noteikumu teksta veido dažāda veida atsauces uz regulu normām.  
Atbilstoši minētajam lūdzam vērtēt arī citas projektā ietvertās normas, kas formulētas kā atsauces uz regulu normām, piemēram, bet ne tikai, noteikumu projektā paredzēto 65.1punktu. T.i., lūdzam vērtēt, vai šādu regulējumu objektīvi nepieciešams ietvert nacionālajā regulējumā.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam skaidrot projekta 44. punktā izteiktā 64.1 punkta būtību, kā arī atbilstību Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantam. Vēršam uzmanību, pirmkārt, ka minētās regulas 41. panta 5. punktu "Ieguldījumu atbalstu piešķir jaunuzstādītām vai atjaunotām jaudām. Atbalsta summa nav atkarīga no izlaides."
Otrkārt, no projekta 44. punktā paredzētā regulējuma skaidri neizriet, vai komersants, kas uzsācis iekārtas ekspluatāciju, nedrīkst pieteikties atbalstam, vai arī atbalsta piešķiršanu pārtrauc pēc iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas, vai arī normai ir vēl kāds citāds tvērums attiecībā uz atbalsta piešķiršanas vai pārtraukšanas brīdi. Lūdzam normas mērķi, ja nepieciešams, saistībā ar noteikumu 64. punktā paredzētajiem grozījumiem, skaidrot projekta anotācijā un nepieciešamības gadījumā precizēt projektu.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka no projekta anotācijas nav secināms, vai ir vērtēta šāda regulējuma ietekme uz jau piešķirto atbalstu vai jau iesniegtiem atbalsta pieteikumiem.
Piedāvātā redakcija
-