Projekta ID
25-TA-3014Atzinuma sniedzējs
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Atzinums iesniegts
29.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Asociācija ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu un tā pielikumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, un pauž atbalstu finanšu sektora prudenciālās (risku) uzraudzības funkcijas koncentrēšanai vienā kompetentā iestādē - Latvijas Bankā.
Asociācija vienlaikus uzskata, ka finanšu sektora patērētāju tiesību aizsardzības funkcija šobrīd ir jāsaglabā Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē. Asociācija ierosina, ka pirms lēmuma pieņemšanas par šīs funkcijas nodošanas Latvijas Bankai nepieciešams izstrādāt un publiski apspriest visaptverošu Patērētāju tiesību aizsardzības finanšu nozarē koncepciju. Šajā koncepcijā būtu jāsniedz redzējums, kā patērētāju tiesību aizsardzībai Latvijā būtu jāattīstās, un kādi papildus uzraudzības un regulatorie pasākumi nepieciešami, lai to stiprinātu. Nododot patērētāju tiesību aizsardzību Latvijas Bankai bez jebkādām izmaiņām Latvijas Bankas pārvaldē, mūsuprāt, nevar: patērētāju tiesību interešu aizsardzība var radīt mērķkonfliktus ar citām Latvijas Bankas funkcijām, it īpaši ar prudenciālo (risku) uzraudzību, finanšu stabilitātes nodrošināšanu (makro-prudenciālo uzraudzību), kā arī noregulējuma funkciju. Jautājumu par izmaiņām Latvijas Bankas pārvaldībā var veikt tikai pēc šo priekšlikumu sagatavošanas un publiskas apspriekšanas.
Asociācija uzskata, ka visi nebanku kreditētāji ir jāpakļauj prudenciālajai uzraudzībai, un šīs prudenciālās uzraudzības īstenošana ir jāveic Latvijas Bankai. Lielākajiem nebanku kreditētājiem, mūsu ieskatā, varētu būt piemērota bankas vai “mazās bankas” licence un prudenciālā uzraudzība, bet mazākajiem kreditētājiem varētu tikt piemērots krājaizdevu sabiedrībām līdzīgs prudenciālais regulatīvais ietvars. Šāds risinājums strikti ievērotu proporcionalitātes principu. Latvijas Bankas veiktā prudenciālā uzraudzība nevis samazinātu, bet - tieši pretēji – palielinātu šī sektora starptautisko konkurētspēju un atvērtību inovatīviem risinājumiem. Vienlaikus tas arī palielinātu iespēju nebanku kreditētājiem arvien plašāk iesaistīties Latvijas tautsaimniecības finansēšanā.
Īpaši vēlamies pievērst uzmanību, ka nebanku kreditētāji var ietekmēt finanšu stabilitāti vairākos veidos. Tas, ka tie nepiesaista depozītus, nenozīmē, ka to maksātnespēja un bankrots nevar ietekmēt visas finanšu sistēmas stabilitāti. Nebanku kreditori ir saistīti ar pārējo finanšu sistēmu caur vairākiem kanāliem, it īpaši caur finansēšanas kanālu. Tāpat vairāku nebanku kreditētāju obligācijas ir kotētas biržā, un to maksātnespēja var ietekmēt investoru uzticību vērtspapīru tirgum un finanšu sektoram kopumā.
Atsevišķi nebanku kreditētāji jau šobrīd ietilpst banku grupās, līdz ar to uz tiem jau šobrīd attiecas prudenciālais regulējums, un šāda regulējuma ieviešana neradīs ievērojamu papildu administratīvo slogu.
Tāpat vēlamies uzskaitīt papildus ieguvumus, ieviešot nebanku kreditētāju prudenciālo uzraudzību un to deleģējot Latvijas Bankai:
vienādi spēles noteikumi visiem tirgus dalībniekiem: piemērojot prudenciālās prasības nebanku kreditētājiem, tiktu vienādotas prasības, kas tiek izvirzītas visiem patērētāju kreditētājiem, tai skaitā kapitāla prasības, risku pārvaldības prasības, korporatīvās pārvaldības prasības un kiberdrošības prasības. Salīdzināma uzraudzības prakse specifiskiem riskiem, kas raksturīgi līdzīgiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tirgus dalībnieka licences veida, un salīdzināmu uzraudzības maksas noteikšanas principu piemērošana nodrošinās vienlīdzīgu konkurenci.
finanšu pratības veicināšana būs efektīvāka, ja vienas iestādes - Latvijas Bankas - rīcībā būs visaptveroša informācija par visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Cīņa ar finanšu krāpšanu kļūs efektīvāka. Tieša nebanku kreditētāju uzraudzība veicinās efektīvāku koordināciju sabiedrības aizsardzībā pret finanšu krāpšanu. Prudencālo prasību piemērošana ietver arī vienotas prasības attiecībā uz IT risku un kiberisku pārvaldību, tādējādi stiprinot nebanku kreditētāju nozares noturību pret kiberapdraudējumiem un finanšu krāpšanas riskiem.
Asociācija vienlaikus uzskata, ka finanšu sektora patērētāju tiesību aizsardzības funkcija šobrīd ir jāsaglabā Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē. Asociācija ierosina, ka pirms lēmuma pieņemšanas par šīs funkcijas nodošanas Latvijas Bankai nepieciešams izstrādāt un publiski apspriest visaptverošu Patērētāju tiesību aizsardzības finanšu nozarē koncepciju. Šajā koncepcijā būtu jāsniedz redzējums, kā patērētāju tiesību aizsardzībai Latvijā būtu jāattīstās, un kādi papildus uzraudzības un regulatorie pasākumi nepieciešami, lai to stiprinātu. Nododot patērētāju tiesību aizsardzību Latvijas Bankai bez jebkādām izmaiņām Latvijas Bankas pārvaldē, mūsuprāt, nevar: patērētāju tiesību interešu aizsardzība var radīt mērķkonfliktus ar citām Latvijas Bankas funkcijām, it īpaši ar prudenciālo (risku) uzraudzību, finanšu stabilitātes nodrošināšanu (makro-prudenciālo uzraudzību), kā arī noregulējuma funkciju. Jautājumu par izmaiņām Latvijas Bankas pārvaldībā var veikt tikai pēc šo priekšlikumu sagatavošanas un publiskas apspriekšanas.
Asociācija uzskata, ka visi nebanku kreditētāji ir jāpakļauj prudenciālajai uzraudzībai, un šīs prudenciālās uzraudzības īstenošana ir jāveic Latvijas Bankai. Lielākajiem nebanku kreditētājiem, mūsu ieskatā, varētu būt piemērota bankas vai “mazās bankas” licence un prudenciālā uzraudzība, bet mazākajiem kreditētājiem varētu tikt piemērots krājaizdevu sabiedrībām līdzīgs prudenciālais regulatīvais ietvars. Šāds risinājums strikti ievērotu proporcionalitātes principu. Latvijas Bankas veiktā prudenciālā uzraudzība nevis samazinātu, bet - tieši pretēji – palielinātu šī sektora starptautisko konkurētspēju un atvērtību inovatīviem risinājumiem. Vienlaikus tas arī palielinātu iespēju nebanku kreditētājiem arvien plašāk iesaistīties Latvijas tautsaimniecības finansēšanā.
Īpaši vēlamies pievērst uzmanību, ka nebanku kreditētāji var ietekmēt finanšu stabilitāti vairākos veidos. Tas, ka tie nepiesaista depozītus, nenozīmē, ka to maksātnespēja un bankrots nevar ietekmēt visas finanšu sistēmas stabilitāti. Nebanku kreditori ir saistīti ar pārējo finanšu sistēmu caur vairākiem kanāliem, it īpaši caur finansēšanas kanālu. Tāpat vairāku nebanku kreditētāju obligācijas ir kotētas biržā, un to maksātnespēja var ietekmēt investoru uzticību vērtspapīru tirgum un finanšu sektoram kopumā.
Atsevišķi nebanku kreditētāji jau šobrīd ietilpst banku grupās, līdz ar to uz tiem jau šobrīd attiecas prudenciālais regulējums, un šāda regulējuma ieviešana neradīs ievērojamu papildu administratīvo slogu.
Tāpat vēlamies uzskaitīt papildus ieguvumus, ieviešot nebanku kreditētāju prudenciālo uzraudzību un to deleģējot Latvijas Bankai:
vienādi spēles noteikumi visiem tirgus dalībniekiem: piemērojot prudenciālās prasības nebanku kreditētājiem, tiktu vienādotas prasības, kas tiek izvirzītas visiem patērētāju kreditētājiem, tai skaitā kapitāla prasības, risku pārvaldības prasības, korporatīvās pārvaldības prasības un kiberdrošības prasības. Salīdzināma uzraudzības prakse specifiskiem riskiem, kas raksturīgi līdzīgiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tirgus dalībnieka licences veida, un salīdzināmu uzraudzības maksas noteikšanas principu piemērošana nodrošinās vienlīdzīgu konkurenci.
finanšu pratības veicināšana būs efektīvāka, ja vienas iestādes - Latvijas Bankas - rīcībā būs visaptveroša informācija par visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Cīņa ar finanšu krāpšanu kļūs efektīvāka. Tieša nebanku kreditētāju uzraudzība veicinās efektīvāku koordināciju sabiedrības aizsardzībā pret finanšu krāpšanu. Prudencālo prasību piemērošana ietver arī vienotas prasības attiecībā uz IT risku un kiberisku pārvaldību, tādējādi stiprinot nebanku kreditētāju nozares noturību pret kiberapdraudējumiem un finanšu krāpšanas riskiem.
Piedāvātā redakcija
-
