Atzinums

Projekta ID
21-TA-1087
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
11.07.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Priekšlikums
Atkārtoti norādām, ka no likumprojekta 4. panta redakcijas nav saprotams, kādos gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – pārvalde) noteic nepieciešamību saņemt kokkopja (arborista) pozitīvu rakstveida atzinumu aizsargājama koka, aizsargājamā dendroloģiskajā stādījumā augoša koka vai aizsargājamā alejā augoša koka (turpmāk visi kopā – aizsargājams koks) nociršanai vai novākšanai. Likumprojektam pievienotajā izziņā par institūciju atzinumos sniegtajiem iebildumiem un priekšlikumiem (turpmāk – izziņa) skaidrots, ka likumprojekts neprecizē gadījumus, kādos pārvalde nosaka nepieciešamību saņemt kokkopja (arborista) pozitīvu rakstveida atzinumu aizsargājama koka nociršanai vai novākšanai, lai nodrošinātu pārvaldes rīcības brīvību un tiesības vērtēt katru gadījumu individuāli. Izziņā skaidrots, ka, "ietverot normā konkrētu gadījumu loku jeb raksturojošo apstākļu uzskaitījumu, pastāvētu risks, ka regulējums ierobežos Dabas aizsardzības pārvaldes iespējas piesaistīt speciālistu tādā gadījumā, kad tā zināšanas un viedoklis būtu īpaši noderīgs (izšķirošs) lēmuma pieņemšanā.".

Tieslietu ministrijas ieskatā, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajā daļā nostiprināto likuma atrunas principu, kā arī ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" noteikto pārvaldes kompetenci, likumprojekta 4. pantā būtu nosakāms vismaz vispārējs kritēriju uzskaitījums, kuriem izpildoties, pārvaldei visos gadījumos ir pienākums saņemt kokkopja (arborista) pozitīvu rakstveida atzinumu pirms rakstveida atļaujas izsniegšanas aizsargājama koka nociršanai vai novākšanai, vienlaikus nepieciešamības gadījumā paredzot tiesības pieprasīt kokkopja (arborista) pozitīvu rakstveida atzinumu aizsargājama koka nociršanai vai novākšanai arī citos, likumprojekta 4. pantā neminētos gadījumos, ja pārvalde uzskata to par nepieciešamu.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 4. punktu.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
Priekšlikums
Aicinām atkārtoti izvērtēt likumprojekta 7. panta trešās daļas redakciju, jo no teikuma uzbūves šajā panta daļā vēl joprojām var rasties kļūdains iespaids, ka teikuma daļa par to, ka "zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam" tiek attiecināta arīdzan uz bezīpašnieka lietām, kaut arī nekustamo īpašumu par bezīpašnieka lietu atzīst tiesa. Attiecīgi, ja nepieciešams, lūdzam precizēt arī anotāciju.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Priekšlikums
Papildus vēlamies paust Tieslietu ministrijas viedokli par Zemkopības ministrijas izziņā izteikto priekšlikumu (izziņas 42. punkts) iekļaut likumprojektā Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. pantam pietuvinātu regulējumu. Ņemot vērā to, ka Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka ar konkrēto likumu par labu valstij Iekšlietu ministrijas personā tiek nodibināts servitūts uz citām personām piederošo zemi, kura nepieciešama, lai nodrošinātu nepieciešamo ārējās robežas infrastruktūras objektu izbūvi, Tieslietu ministrijas ieskatā konkrēti šāda regulējuma ietveršana likumprojektā nebūtu atbalstāma, jo rada vairākas būtiskas neskaidrības par ar likumu noteiktā servitūta tiesiskajām sekām, kas var arī radīt nesamērīgu nekustamo īpašumu īpašnieku īpašuma tiesību ierobežojumu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Tieslietu ministrijas ieskatā nepieciešams izvērtēt/precizēt anotācijā ietverto informāciju attiecībā uz bezīpašnieka lietu un bezmantinieku mantu, piemēram, nav skaidrs, kādēļ anotācijā norādīts, ka "vienlaikus jāņem vērā, ka īpašums var būt reģistrēts gan īpašumā, gan valdījumā, gan arī lietošanā (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 6. punkta izpratnē)", proti, nav saprotams, kā tieši tas attiecināms uz likumprojekta 7. pantā ietverto regulējumu. Norādām, ka Civillikuma 382. pants nosaka, ka “mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā”, savukārt Civillikuma 994. panta pirmajā daļā noteikts, ka “par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās”. Ņemot vērā to, ka likumprojekta 7. pants runā tikai par projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu (kura īpašnieks ir miris), nevis kaut kāda veida saistību tiesībām, kuras piederējušas mantojuma atstājējam un kuras vēl nav pārvērstas lietu tiesībās – īpašuma tiesībās uz sabiedrībās vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu, kā arī to, ka par valstij piekrītošu bezmantinieku mantu būtu atzīstams tikai tāds nekustamais īpašums, uz kuru mirušajai personai bijušas īpašuma tiesības, ierosinām skaidrības labad anotācijā neiekļaut informāciju par to, ka zeme vai būves var būt arī valdījumā un lietošanā.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Vēl joprojām anotācijā pie problēmas un risinājuma apraksta par likumprojekta 3. pantu (rīcība ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem objektiem) trūkst pilnīga informācija par to, kā likumprojektā ietvertais regulējums atšķiras no regulējuma normatīvajos aktos par valsts kultūras pieminekļu aizsardzību, kā arī skaidrojums šāda atšķirīga regulējuma nepieciešamībai, tādēļ skaidrības labad ierosinām papildināt anotāciju, piemēram, attiecībā uz panta ceturto daļu. Vienlaikus lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši aktuālajai 3. panta redakcijai, jo anotācijā vēl joprojām norādīts, ka "norma paredz noregulēt rīcību ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem objektiem, kas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā, iesākumā nosakot, ka Baltica projekta īstenošanas teritorijā esošus valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļus vai tā daļas saglabā, un ka šo pieminekļu vai to daļu to iznīcināšana vai bojāšana ir aizliegta".
Piedāvātā redakcija
-