Projekta ID
24-TA-313Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
13.08.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka cikliska institucionālā augstākās izglītības iestāžu akreditācija ietver atbilstības vērtējumu, tai skaitā atbilstoši iestādes tipam, norādām, ka viens no būtiskākajiem rezultātu rādītājiem ir absolventu spēja iekļauties darba tirgū studijām atbilstošā jomā (īpaši, ja studijas ir finansējusi valsts). Šis ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas parāda akadēmiskā un arī atbilstošā zinātniskā procesa kvalitāti, jo sevišķi augstākajā profesionālajā izglītībā. Pilnveidojot ziņojumu, aicinām šim aspektam pievērst uzmanību, tai skaitā, lai nodrošinātu tā atspoguļojumu iecerētajā atbilstības vērtēšanas procesā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Aicinām konceptuālajā ziņojumā izvērst informāciju par no augstākās izglītības iestādēm sagaidāmo rīcību un to akreditēto studiju virzienu akreidtiācijas termiņiem, kas atspoguļots tabulā 28. un 29. lp.
Pamatojums
Skaidrojam, ka kā iekšējā, tā arī ārējā tirgū ir ļoti svarīgi, lai potenciālajiem studentiem nebūtu šaubas par viņu izvēlētās studiju programmas akreditācijas spēkā esamību visa studiju procesa garumā un to, ka sekmīgu studiju noslēgumā tiks saņemts valstiski atzīts augstākās izglītības dokuments. Ziņojums, vismaz tajā esošā tabula 28.un 29.lp. nesniedz pietiekamu skaidrību šajā jautājumā. Jāņem vērā, ka dažādiem studiju virzieniem vienā un tajā pašā augstskolā var būt dažādi akreditācijas termiņi, tāpēc jau konceptuālā līmenī ir jābūt skaidrībai par to, kas ir jāpārakreditē un kam tiks pagarināti akreditācijas termiņi, un kā šis process tiks plānots.
Pamatojums
Skaidrojam, ka kā iekšējā, tā arī ārējā tirgū ir ļoti svarīgi, lai potenciālajiem studentiem nebūtu šaubas par viņu izvēlētās studiju programmas akreditācijas spēkā esamību visa studiju procesa garumā un to, ka sekmīgu studiju noslēgumā tiks saņemts valstiski atzīts augstākās izglītības dokuments. Ziņojums, vismaz tajā esošā tabula 28.un 29.lp. nesniedz pietiekamu skaidrību šajā jautājumā. Jāņem vērā, ka dažādiem studiju virzieniem vienā un tajā pašā augstskolā var būt dažādi akreditācijas termiņi, tāpēc jau konceptuālā līmenī ir jābūt skaidrībai par to, kas ir jāpārakreditē un kam tiks pagarināti akreditācijas termiņi, un kā šis process tiks plānots.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Konceptuālā ziņojuma 3.1. sadaļā “Cikliska institucionālā akreditācija Latvijā” paredzēts:
“Augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanas procesā rūpīgi jāizvērtē studiju virzienu akreditācijas grafiks tiem studiju virzieniem, kuri ir saņēmuši akreditāciju uz diviem gadiem un šim procesam jāparedz pārejas noteikumi, lai studiju virzieniem varētu veikt atkārtotu vērtēšanu.”
Pamatojums
Pienākums “veikt atkārtotu vērtēšanu” paredz, ka augstskola, kura gatavojas institucionālajai akreditācijai, šajā svarīgajā procesā ir spiesta paralēli iziet arī faktiski novecojušu procedūru – studiju virzienu akreditāciju. Šāds regulējums var ietekmēt arī zinātnes universitātes, kurām tiek pievienotas konsolidētās augstskolas, kurās ir arī virzieni, kas akreditēti uz 2 gadiem. Tādējādi, veidosies milzīgs papildus slogs – gan gatavot augstskolu (un tās īstenotās studiju programmas) institucionālajai akreditācijai, gan izvērtēt virzienus procedūrā, no kuras saskaņā ar šo ziņojumu plānots atteikties. Aicinām vārdus “veikt atkārtotu vērtēšanu” aizstāt ar vispārīgu aprakstu (“jāparedz kvalitātes nodrošināšanas kārtība pārejas periodā”), likuma grozījumu un MK noteikumu izstrādes gaitā vienojoties par optimālo procedūru.
“Augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanas procesā rūpīgi jāizvērtē studiju virzienu akreditācijas grafiks tiem studiju virzieniem, kuri ir saņēmuši akreditāciju uz diviem gadiem un šim procesam jāparedz pārejas noteikumi, lai studiju virzieniem varētu veikt atkārtotu vērtēšanu.”
Pamatojums
Pienākums “veikt atkārtotu vērtēšanu” paredz, ka augstskola, kura gatavojas institucionālajai akreditācijai, šajā svarīgajā procesā ir spiesta paralēli iziet arī faktiski novecojušu procedūru – studiju virzienu akreditāciju. Šāds regulējums var ietekmēt arī zinātnes universitātes, kurām tiek pievienotas konsolidētās augstskolas, kurās ir arī virzieni, kas akreditēti uz 2 gadiem. Tādējādi, veidosies milzīgs papildus slogs – gan gatavot augstskolu (un tās īstenotās studiju programmas) institucionālajai akreditācijai, gan izvērtēt virzienus procedūrā, no kuras saskaņā ar šo ziņojumu plānots atteikties. Aicinām vārdus “veikt atkārtotu vērtēšanu” aizstāt ar vispārīgu aprakstu (“jāparedz kvalitātes nodrošināšanas kārtība pārejas periodā”), likuma grozījumu un MK noteikumu izstrādes gaitā vienojoties par optimālo procedūru.
Piedāvātā redakcija
“Augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanas procesā rūpīgi jāizvērtē studiju virzienu akreditācijas grafiks tiem studiju virzieniem, kuri ir saņēmuši akreditāciju uz diviem gadiem un šim procesam jāparedz kvalitātes nodrošināšanas kārtība pārejas periodā līdz augstskolas institucionālajai akreditācijai.”
4.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Konceptuālā ziņojuma projektā paredzēts:
“(..) izvēloties citu Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR)) esošu aģentūru, novērtēšana var tikt organizētā sadarbībā ar Akadēmiskā informācijas centra akreditācijas departamentu jeb Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru” (18. lp.).
Tāpat konceptuālajā ziņojumā uzsvērts, ka "(..) izvēlētajai ārvalstu aģentūrai pirms kvalitātes vērtēšanas uzsākšanas būs jādemonstrē Studiju kvalitātes komisijai sava vērtēšanas kapacitāte veikt šo uzdevumu atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā."(18. lp.).
Pamatojums
Atbalstām AIC AIKA iesaisti gadījumā, ja novērtēšanu veic ārvalstu aģentūra. Ierosinām precizēt šo formulējumu, lai izvairītos no domstarpībām par iespējamo ārvalstu aģentūras un AIC AIKA sadarbības formu un metodēm. Ierosinām paredzēt, ka sadarbība notiek konsultāciju formā.
Piedāvātā redakcija:
“(..) izvēloties citu Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR)) esošu aģentūru, novērtēšana tiek organizēta, konsultējoties ar Akadēmiskā informācijas centra akreditācijas departamentu jeb Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru”.
"(..) izvēlētajai ārvalstu aģentūrai pirms kvalitātes vērtēšanas uzsākšanas jākonsultējas ar Akadēmiskā informācijas centra akreditācijas departamentu jeb Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru, lai veiktu šo uzdevumu atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā."
“(..) izvēloties citu Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR)) esošu aģentūru, novērtēšana var tikt organizētā sadarbībā ar Akadēmiskā informācijas centra akreditācijas departamentu jeb Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru” (18. lp.).
Tāpat konceptuālajā ziņojumā uzsvērts, ka "(..) izvēlētajai ārvalstu aģentūrai pirms kvalitātes vērtēšanas uzsākšanas būs jādemonstrē Studiju kvalitātes komisijai sava vērtēšanas kapacitāte veikt šo uzdevumu atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā."(18. lp.).
Pamatojums
Atbalstām AIC AIKA iesaisti gadījumā, ja novērtēšanu veic ārvalstu aģentūra. Ierosinām precizēt šo formulējumu, lai izvairītos no domstarpībām par iespējamo ārvalstu aģentūras un AIC AIKA sadarbības formu un metodēm. Ierosinām paredzēt, ka sadarbība notiek konsultāciju formā.
Piedāvātā redakcija:
“(..) izvēloties citu Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR)) esošu aģentūru, novērtēšana tiek organizēta, konsultējoties ar Akadēmiskā informācijas centra akreditācijas departamentu jeb Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru”.
"(..) izvēlētajai ārvalstu aģentūrai pirms kvalitātes vērtēšanas uzsākšanas jākonsultējas ar Akadēmiskā informācijas centra akreditācijas departamentu jeb Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru, lai veiktu šo uzdevumu atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā."
Piedāvātā redakcija
“(..) izvēloties citu Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR)) esošu aģentūru, novērtēšana tiek organizēta, konsultējoties ar Akadēmiskā informācijas centra akreditācijas departamentu jeb Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru”.
"(..) izvēlētajai ārvalstu aģentūrai pirms kvalitātes vērtēšanas uzsākšanas jākonsultējas ar Akadēmiskā informācijas centra akreditācijas departamentu jeb Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru, lai veiktu šo uzdevumu atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā."
"(..) izvēlētajai ārvalstu aģentūrai pirms kvalitātes vērtēšanas uzsākšanas jākonsultējas ar Akadēmiskā informācijas centra akreditācijas departamentu jeb Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru, lai veiktu šo uzdevumu atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā."
5.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir izvērtējusi pilnveidoto Konceptuālo ziņojumu “Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju” (24-TA-313) (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) un kopumā atbalsta institucionālās akreditācijas ieviešanu un ziņojuma tālāku virzību, vienlaikus izsakot šādus priekšlikumus:
Konceptuālā ziņojuma projektā paredzēts, ka IZM “aicina virzīt pamatscenāriju – augstskolas un koledžas sedz kvalitātes vērtēšanas izdevumus” (5. lp.). Arī rīkojuma projekta 1. punktā paredzēts atbalstīt risinājumu: “augstskolu un koledžu finansēts kvalitātes vērtēšanas posms.”
Pamatojums
Šāda pieeja nebija iekļauta iepriekšējā ziņojuma redakcijā. Aicinām IZM izvērtēt iespējas atbalstīt citus iespējamos scenārijus, kas aprakstīti sadaļā “5.3. Cikliskas institucionālās akreditācijas izmaksu scenāriji”, proti – valsts budžeta finansējums (3. scenārijs) vai dalīts – valsts un augstskolu un koledžu finansējums (2.).
Jāņem vērā, ka jaunas akreditācijas sistēmas izveide balstās ne tikai uz augstskolu un koledžu kārtējo akreditāciju izmaksām. Ievērojamus resursus arī pēc ES fondu projektu noslēguma prasīs AIC AIKA datu bāzu uzturēšana un citu AIC AIKA funkciju īstenošana, kas aprakstītas ziņojumā – tam ir jāparedz stabils valsts budžeta finansējums.
Tāpat aicinām precizēt, vai kā varētu mainīties finansēšanas noteikumi, ja augstākās izglītības iestāde izvēlas kvalitātes novērtējumu veikt citā EQAR reīstrā reģistrētā aģentūrā.
Konceptuālā ziņojuma projektā paredzēts, ka IZM “aicina virzīt pamatscenāriju – augstskolas un koledžas sedz kvalitātes vērtēšanas izdevumus” (5. lp.). Arī rīkojuma projekta 1. punktā paredzēts atbalstīt risinājumu: “augstskolu un koledžu finansēts kvalitātes vērtēšanas posms.”
Pamatojums
Šāda pieeja nebija iekļauta iepriekšējā ziņojuma redakcijā. Aicinām IZM izvērtēt iespējas atbalstīt citus iespējamos scenārijus, kas aprakstīti sadaļā “5.3. Cikliskas institucionālās akreditācijas izmaksu scenāriji”, proti – valsts budžeta finansējums (3. scenārijs) vai dalīts – valsts un augstskolu un koledžu finansējums (2.).
Jāņem vērā, ka jaunas akreditācijas sistēmas izveide balstās ne tikai uz augstskolu un koledžu kārtējo akreditāciju izmaksām. Ievērojamus resursus arī pēc ES fondu projektu noslēguma prasīs AIC AIKA datu bāzu uzturēšana un citu AIC AIKA funkciju īstenošana, kas aprakstītas ziņojumā – tam ir jāparedz stabils valsts budžeta finansējums.
Tāpat aicinām precizēt, vai kā varētu mainīties finansēšanas noteikumi, ja augstākās izglītības iestāde izvēlas kvalitātes novērtējumu veikt citā EQAR reīstrā reģistrētā aģentūrā.
Piedāvātā redakcija
-