Atzinums

Ar Likumprojekta  23.pantu Civillikuma 705.pantā noteikts, ka mantojuma atstājēja kreditoriem, kuru prasījumi nav nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, jāpiesaka savas kreditoru pretenzijas.  
Ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” 259.¹ pantā ir noteikts notāra pienākums apzināt mantojuma atstājēja mantiniekus, mantu, kā arī mantojuma atstājēja kreditorus, t.sk. tos,  kuru prasījumi nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu. Ņemot vērā to, ka mantojuma atstājējam var būt nodokļu parādi un kreditors var būt arī nodokļu administrācija, sniedzot atzinumu par minēto likumprojektu, tika ierosināts, noteikt notāram pienākumu pārliecinās par nodokļu parādu esamību Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības attiecīgajos nodokļu maksājumu uzskaites reģistros.
Ņemot vērā minēto, uzskatam, ka Valsts ieņēmumu dienestam līdzīgi kā nodrošinātam kreditoram nav jāpiesaka savas kreditora pretenzijas. 

Ierosinām 705.pantā otro daļu izteikt šādi:
“Sludinājuma par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā mantojuma atstājēja kreditoriem, kuru prasījumi nav nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, vai kuri nav nodokļu administrācija, jāpiesaka savas kreditora pretenzijas.”
 

Ar likumprojektu noteikts, ka mantojuma atklāšanās gadījumā, nodokļu prasījumi tiek pielīdzināti nodrošināto kreditoru prasījumiem, t.i. nodokļu prasījumi ir sedzami vienlaikus ar nodrošināto kreditoru prasījumiem.
Atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai nodokļi tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9. punktu). Jebkurš nodoklis, nodrošina ieņēmumus valsts budžetā, kuri tālāk var tikt izlietoti sabiedrības labklājības aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 13. punktu). Savukārt Civilprocesa likums paredz, ka nodokļu prasījumi ir augstāk par kreditoriem, kuru prasījumi nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu  (Civilprocesa likuma 624., 628. pants).
Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka nav pamats neattiecināt vispārējos prasījumu summu sadalīšanas principus arī uz tiem līdzekļiem, kas tiek iegūti mantošanas tiesību ceļā.
Tādējādi ierosinām precizēt 707., 711.pantu, nosakot, ka nodokļu parādi ir sedzami pirms citiem parādiem un prasījumiem, kā arī 711.pantā minētajiem kreditora izdevumiem par mantojuma saraksta sastādīšanu.
 

-

Šobrīd pastāv divi atšķirīgi atbildības par mantojuma atstājēja parādiem režīmi, viens, kur mantinieku atbildība nav ierobežota ar mantotā apmēru - mantiniekiem ir pienākums norēķināties ar mantojuma atstājēja kreditoriem pilnā apmērā un otrs, kur mantinieku atbildība ir ierobežota ar mantoto mantu - gadījumos, kad mantinieki izmanto inventāra tiesību. Ņemot vērā minēto un izdarītos grozījumus Civillikumā, ir izvērtējams un papildināms tiesību normu regulējums, kā arī iekļaujams skaidrojums likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijā), kādā kārtībā notiek turpmākā rīcība mantojuma lietās, kuras ir uzsāktas, bet līdz Civillikuma normu grozījumu spēkā stāšanās brīdim vēl nav pabeigtas, tai skaitā uzsākta piedziņa uz mantinieka mantu, kura nav ierobežota ar mantotā apmēru.

-

Likumprojekta mērķis ir modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas "Mantojuma tiesības" regulējumu.  Tostarp Likumprojekts saglabā iespēju pieņemt mantojumu klusējot.
Vēršam uzmanību, lai arī Likumprojekts paredz limitēt iespēju pieņemt mantojumu klusējot, tas nerisina jautājuma problemātiku pēc būtības no īpašumtiesību aspekta. Jo, saglabājot iespēju pieņemt mantojumu klusējot, gadījumos, kad mantojuma atstājējam kreditoru nav un mantinieks ir tikai viens, kas klusējot turpina dzīvot nekustamajā īpašumā kā tiesiskais valdītājs, tiek veicinātas situācijas, kad mantinieks pieņemto mantojumu – nekustamo īpašumu ar nodomu nenostiprina uz sava vārda, bet lieto, lai piemēram, izvairītos no saviem kreditoriem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt, vai tomēr attiecībā uz mantojamo nekustamo īpašumu gadījumos, kad mantojuma atstājējam kreditoru nav un mantinieks ir tikai viens, nebūtu arī jānosaka, ka mantojumu var pieņemt tikai ar gribas paušanu, lai nākotnē izvairītos no sekām, kas radīsies nesakārtotu īpašumu attiecību rezultātā, jo sevišķi gadījumos, kad mantinieks, kas pieņēmis mantojumu klusējot izvairās no saviem kreditoriem vai nomirst.

-

Likumprojekts neparedz pārejas kārtību mantojuma lietām, kuras uzsāktas līdz likumprojekta spēkā stāšanās dienai.Pašreizējā mantojuma kārtība praksē ir pierādījusi, ka līdz mantojuma apliecības izsniegšanai, ka apliecina mantinieka tiesības uz atstāto mantjumu, var paiet vairāki gadi. Tādēļ mantinieka pienākums izpildīt mantojumā saņemtās saistības ieilgst vairāku gadu garumā.Līdz ar to likumprojekta anotācijā ir jāsniedz skaidrojums par rīcību ar jau uzsāktām mantojuma lietām, kas nav pabeigtas, līdz likumprojekta spēkā stāšanas dienai. 
Vienlaikus  Civillikumā nav pārejas noteikumi, bet ir speciāls likums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada,mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", līdz ar to ierosinām izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada,mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību".  
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas IV sadaļu ar nepieciešamību veikt grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada,mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" paredzot pārejas noteikumus par uzsāktajām mantojuma lietām.

-