Atzinums

Likumprojekta 5.pants paredz papildināt Būvniecības likumu ar 14.2 pantu, kura ceturtā daļa noteiks, ka tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par normatīvajos aktos noteikto maksimālo termiņu būvprojekta izstrādei.
Vēršam uzmanību uz to, ka no minētā regulējuma nav skaidrs, kā var noteikt tehnisko noteikumu derīguma termiņu to izsniegšanas brīdī. Pirmās grupas būvēm būvprojekta izstrādes termiņš būvniecības regulējumā nav noteikts. Ministru kabineta 2014.gada 1.oktobra noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 77.punkts nosaka, ka būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš otrās un trešās grupas būvēm ir pieci gadi. Ja tehnisko noteikumu saņemšanas brīdī otrās vai trešās grupas būves būvniecībai vēl nav saņemta būvatļauja, kas sevī ietver projektēšanas nosacījumus, tad arī šīm būvēm būvprojekta izstrādes termiņš būvniecības regulējumā nav noteikts.
Vienlaikus Gaso vērš Jūsu uzmanību uz to, ka pārmērīgi gara tehnisko noteikumu derīguma termiņa noteikšana būtiski palielina risku, ka būvprojekta izstrādes brīdī tehnisko noteikumu prasības vairs nebūs aktuālas.
 

-

Likumprojekta 12.pants paredz papildināt Būvniecības likumu ar 19.4 pantu, kas pēc spēkā stāšanās regulēs atbildības sadalījuma jautājumus pazemes ārējo inženiertīklu bojājumu gadījumos. Jauna regulējuma ietvaros ir paredzēts noteikt, ka būvniecības procesa dalībnieki nenesīs atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējam inženiertīklam būs nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka tas neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju informācijā, izņemot, ja atšķirība starp saskaņoto informāciju un faktisko situāciju dabā būs nebūtiska, kā arī gadījumos, ja atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā vai dati par to nav reģistrēti Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.
Gaso skatījumā piedāvātais regulējums ne tikai neveicinās administratīvā sloga mazināšanu būvniecības procesā, bet arī radīs apdraudējumu būvdarbu veicējiem, komercdarbības videi un iedzīvotāju drošībai, kā arī radīs administratīvo slogu būvvaldēm un tiesām. Savu viedokli pamatojam ar šādiem apsvērumiem:
Pirmkārt, pazemes ārējam inženiertīklam nodarīto bojājumu atbildības nastas piekritības balstīšana uz nebūtisku atšķirību starp saskaņoto informāciju un faktisko situāciju dabā, vairos strīdīgas situācijas, kuru atrisināšana ārpus tiesas nebūs iespējama. Turklāt, pie šāda regulējuma arī tiesām būs grūti nonākt līdz objektīvam strīda atrisinājumam. Līdz ar to Gaso skatījumā par administratīvo slogu mazināšanu nevar uzskatīt regulējumu, kas nepietiekamās konkrētības dēļ veicinās strīdīgu situāciju rašanos, kuru atrisināšana lielākoties būs iespējama tikai strīdu risināšanu un tiesvedības ietvaros. Tas arī būtiski paildzinās būvdarbu procesus.
Otrkārt, Gaso vērš uzmanību uz to, ka attiecībā uz dabasgāzes sadales sistēmas inženiertīklu precīzu izvietojumu šobrīd nevar pilnībā paļauties uz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (turpmāk – ATIS) esošajiem datiem. Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas veidošana tika uzsākta iepriekšējā gadsimta sešdesmitos gados. Tas nozīmē, ka ievērojama dabasgāzes sadales sistēmas daļa ir izbūvēta PSRS laikos, kad gāzesvadu atrašanās vietas precizitātei nebija izvirzītas īpašas prasības. Ievērojot to laiku tehniskās iespējas, gāzesvadu pozicionēšanai pamatā izmantoja “pie cita objekta piesaistes metodi”. Šobrīd daļa objektu, pie kuriem bija piesaistīti gāzesvadi, dabā nepastāv. Tas nozīmē, ka dabasgāzes sadales sistēmas operatoram par atsevišķo gāzesvadu atrašanās vietu ir tikai aptuvena informācija. Tādā pašā detalizācijas pakāpē informācija ir nodota ATIS.
Svarīgi atzīmēt, ka stingrākas prasības attiecībā uz ārējo inženiertīklu uzmērīšanu tika ieviestas tikai 2012.gadā, kad Ministru kabinets izdeva 2012.gada 24.aprīļa noteikumus Nr.281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”. Ievērojot minēto, šobrīd nav juridiska pamata izvirzīt prasību par nekavējoši esošas atbilstošas kvalitātes izpildmērījumu gāzesvadiem, kas tika izbūvēti līdz iepriekš minēto noteikumu spēkā stāšanās.
Gaso, kā sadales sistēmas operators, ir ieinteresēts savā īpašumā esošo visu gāzesvadu atbilstošas kvalitātes izpildmērījumu nodrošināšanā un to sistēmiski nepārtraukti īsteno. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka līdz 2012.gadam izbūvēto gāzesvadu attiecīgas kvalitātes izpildmērījumu nodrošināšana ir apjomīgs un dārgs process, kas bieži vien ir saistīts ar gāzesvadu atrakšanas (šurfēšanas) darbiem. Sadales sistēmas gāzesvadi pārsvarā atrodas pazemē trešajām personām piederošās zemēs un Aizsargjoslu likums neparedz inženiertīklu turētājam tiesības veikt rakšanas darbus trešajām personām piederošās zemēs vien ar nolūku precizēt gāzesvadu atrašanos, lai varētu to precīzi digitāli atainot sistēmās. Aizsargjoslu likuma 35.pants dod tiesības energoobjekta aizsargjoslā veikt objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai un pārbūvei nepieciešamos darbus. Sadales sistēmas gāzesvadi lielākoties ir izbūvēti apdzīvotās vietās ar blīvu apbūvi un satiksmi (piemēram, Rīgas centrs) un nav nepieciešams šī atzinuma ietvaros skaidrot, kāda situācija veidotos, ja vienlaikus tiktu uzsākta visu veco gāzesvadu izpildmērījumu veikšana Rīgā, veicot gāzesvadu atrakšanas (šurfēšanas) darbus, ņemot vērā, ka jauno kārtību paredzēts ieviest ar 2025.gada 1.novembri. Ja ar likumu tiktu piešķirtas tiesības inženiertīklu turētājam veikt rakšanas darbus trešo personu zemēs ar nolūku pārmērīt inženiertīklus to precīzai digitālai uzmērīšanai, visu vēsturiski ierīkoto gāzesvadu novietojuma nekavējošas atrakšanas, pārmērīšanas un digitāli precīzas atainošanas darbi un to izmaksas būtu ārkārtīgi apjomīgi, to radītais slogs radītu būtiski lielākas izmaksas nekā, ja tas tiktu veikts pakāpeniski, iesaistoties visām pusēm. Turklāt jāņem vērā, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju izmaksas ietekmē tarifus, tādējādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja apjomīgas izmaksas var ietekmēt gala patērētājus.
Noslēgumā Gaso atgādina, ka dabasgāze ir sprādzienbīstams energoresurss. Gāzesvada pārrāvuma gadījumā veidojas sprādzienbīstama zona, kas attiecīgos apstākļos var novest līdz letālām sekām. Papildus, gāzesvada pārrāvums var radīt dabasgāzes piegādes pārtraukšanu vairākiem gazificētiem objektiem, kas īpaši apkures periodā, var būtiski apdraudēt iedzīvotāju labklājību un komercdarbības realizācijas vidi.
Ņemot vērā minēto, Gaso kategoriski nepiekrīt Būvniecības likuma papildināšanai ar 19.4 pantu pašreizējā piedāvātajā redakcijā, un aicina likumdevēju apzināties faktisko inženiertīklu mērījumu stāvokli Latvijā, un ar likumu nodrošināt iedzīvotāju drošību: noteikt, ka būvdarbu veicējam pirms jebkādiem zemes darbiem inženiertīklu tuvumā ir jāsaņem saskaņojums no inženiertīklu turētāja, kurš saskaņojumu izsniedzot, izvērtē katru konkrēto vietu un situāciju.

-