Atzinums

Veselības ministrija iebilst likumprojekta tālākai virzībai.
Lai uzsāktu ietekmes cilvēka veselībai izvērtēšanu, ir jāsaņem atzinums no kādas kompetentas iestādes par dažādu piesārņojošo faktoru faktisko lielumu, ko radījis piesārņojuma veicējs, un to ietekmi uz cilvēka veselību. Veselības inspekcija neveic vides faktoru monitoringu kopumā un nenosaka to ietekmi uz cilvēka veselību, kā arī Veselības inspekcijas rīcībā nav ne tehniskie resursi, ne speciāli tam apmācīti cilvēkresursi. Veselības inspekcijas ārstiem – ekspertiem arī nav kompetence vērtēt ar ārstniecību nesaistītus jautājumus.
Uzskatām, ka izvērtējumu par piesārņojošo darbību rezultātā nodarīto kaitējumu pacienta veselībai, varētu gatavot ekspertu komisija, kurā darbojas ne tikai speciāli tam apmācīti ārsti – eksperti, bet arī vides eksperti un, iespējams, vēl kādi citi eksperti, līdzīgi kā Arodslimību ārstu komisija arodslimībās izskata saistību starp darba vides kaitīgajiem faktoriem un veselības traucējumiem un sniedz komisijas atzinumu.
Jāņem vērā, ka lēmumam par atlīdzību par piesārņojošo darbību rezultātā nodarīto kaitējuma cilvēka veselībai izmaksu jābūt administratīvajam aktam, ko izdod amatpersona, un ka pacientam ir administratīvā akta apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas tiesības, kas prasa papildus cilvēkresursus šo darbību administrēšanai.
Papildus arī ir jāvērtē vai ir izmaksu efektīvi un racionāli šādas funkcijas nodrošināšanai veidot jaunu sistēmu, jeb ir iespējams pielāgot jau esošo, kas piemēram tiek izmantota arodveselības cēloņsakarību noteikšanai. Tas arī ir būtiski šobrīd, kad tiek akcentēta nepieciešamība samazināt valsts funkcijas un izmaksas.  Līdz ar to, uzskatām, ka ir nepieciešama diskusija par to kas būtu visefektīvākais veids šādas funkcijas ieviešanai.
 

-

Lūdzam tiesību aktā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam izdot ne tikai noteikumus, kas noteiks prasības un kārtību, kādā pieprasa un piešķir vai atsaka piešķirt kompensāciju par operatora darbības rezultātā nodarīto kaitējumu cilvēka veselībai, bet arī deleģējumu noteikt kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smagumu kritērijus un tiem noteikto īpatsvaru, uz kuru pamata lemt par izmaksas apmēru.

-

Lūdzam precizēt anotāciju, skaidrojot, ka par Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi atbildīga ir Klimata un enerģētikas ministrija, bet līdzatbildīgā Veselības ministrija. Tā kā likuma mērķis ir nepieļaut kaitējumu cilvēka veselībai, un cilvēka veselībai nodarītais kaitējums ir pēc operatora veiktajām piesārņojošām darbībām, kuru laikā netika ievēroti atļaujas nosacījumi vai normatīvajos aktos noteiktas prasības, kas jāuzrauga vides institūcijām, tad arī kārtību, kādā veidā un kādā apmērā saņemt kompensāciju, ja kaitējums veselībai ir nodarīts, ir jānosaka Klimata un enerģētikas ministrijai, sadarbojoties ar Veselības ministriju jautājumā par nodarītā kaitējuma cilvēka veselībai izvērtēšanu.

-