Atzinums

Ņemot vērā VK iebildumu rezultātā KEM piedāvātās notikumu redakcijas izmaiņas, AS "Sadales tīkls" iesniedz viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektā “Kārtība, kādā finansē elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam” (24-TA-7) plānotajām izmaiņām, kuru rezultātā operatoram tiktu deleģēts pienākums aizsargātā lietotāja vietā no valsts iestādēm pieprasīt 19.punktā minētos dokumentus.
 
AS "Sadales tīkls" ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk -KEM) piedāvāto kompromisa redakciju, kas paredz saskaņotajā noteikumu projekta redakcijā ietvert jaunu punktu šādā redakcijā “20. Aizsargātais lietotājs ir tiesīgs deleģēt elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru pieprasīt šo noteikumu 19. punktā minētos dokumentus, kas nav elektroenerģijas sadales sistēmas operatora rīcībā.”, ar kuru KEM centusies ņemt vērā Valsts kancelejas priekšlikumus operatoram deleģēt pienākumu iegūt nepieciešamo informāciju par aizsargāto lietotāju, un sniedz šādu skaidrojumu un iebildumus.
 
1) AS "Sadales tīkls" gada laikā apstrādā 30-40 tūkstošus pieslēguma pieteikumus. Prognozējams, ka pamatoti aizsargātā lietotāja pieslēguma pieteikumi varētu būt vien daži pieteikumi gadā. Jo noteikumu mērķa grupa ir aizsargātie lietotāji, kas dažādu apstākļu rezultātā dzīvesvietu raduši neelektrificētā īpašumā un paši nespēj segt visas sistēmas pieslēguma ierīkošanas izmaksas. Lai īstenotu KEM piedāvāto pieeju, būtu jārada pieeja kā pieslēguma procesā identificēt aizsargāto lietotāju, lai pēc šīs pazīmes veiktu papildu tālākās darbības aizsargātā lietotāja statusa pārbaudei iesaistot valsts iestādes. Šāda pieeja potenciāli radīs būtisku papildu administratīvo slogu ne tikai sistēmas operatoram, bet arī valsts iestādēm, kas daudzkārtīgi pārsniegs resursu ietaupījumu no tā, ka lietotājam pašam nebūtu jāpievieno nepieciešamie dokumenti. No operatora darbības iepriekšējās pieredzes ir iespējams prognozēt, ka ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, ļoti daudzos gadījumos šis aizsargātā lietotāja statuss pieteikumā tiks norādīts nepamatoti (pārpratuma, kļūdas, nezināšanas vai pieteicēja personīgās intereses pēc), piemēram, šādu pazīmi varētu vēlēties arī tādi aizsargātie lietotāji, kuri nav šī mehānisma mērķauditorija. Proti, Elektroenerģijas tirgus likumā tiek definēts aizsargātais lietotājs kā trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam). Šobrīd attiecībā uz elektroenerģijas rēķina samazināšanu šādam statusam atbilst apmēram 90 000 lietotāju. Tā rezultātā operatoram, iesaistot valsts, pašvaldību iestādes, var nākties pārbaudīt pat vairākus simtus vai tūkstošus pieslēguma pieteikumu, kuros būs nepamatoti ielikta atzīme par atbilstību aizsargātā lietotāja pieslēguma atbalsta saņēmēja statusam. Katra šāda kļūdainā pieteikuma apstrādē operators uzreiz iesaistīs vairākas valsts iestādes. Tās būs liekas darbības visās iesaistītajās iestādēs, pretstatā situācijai, kad aizsargātais lietotājs ar apzinātu mērķi (un visticamāk pašvaldības sociālo dienestu atbalstu) būtu pats vērsies attiecīgajās valsts iestādēs un reģistros ar pamatotu pieprasījumu un pēc tam uzsācis pieslēguma procesu.
2) Lai īstenotu KEM piedāvāto risinājumu, operatoram ir jāveic būtiskas izmaiņas operatora pieslēguma pieteikumu apstrādes procesos un sistēmās, lai nekļūdīgi identificētu aizsargātā lietotāja pieteikumus (t.sk. jāveic izmaiņas klientu portālā un klientu apkalpošanas un norēķinu sistēmās) kopējā 30-40 tūkstošu pieteikumu ikgadējā plūsmā (lai zinātu par kuriem ir jāvēršas pēc informācijas pie valsts iestādēm). Tās ir vairāku desmitu tūkst. EUR vērtas informācijas sistēmu labojumu izstrādes. Šādu izstrāžu īstenošanai arī nepieciešami vairāki mēneši laika (jo citas plānotās izstrādes jau ir saplānotas vairākiem mēnešiem uz priekšu). Turklāt izmaiņas būtu jāveic arī elektroenerģijas tirgotāju klientu apkalpošanas portālos, jo arī lielākie elektroenerģijas tirgotāji nodrošina iespēju caur viņu portāliem pieteikt pieslēguma ierīkošanu. Ņemto vērā būtisko apstrādājamo pieteikumu skaitu, pieslēguma process sistēmas operatora pusē ir ļoti automatizēts. Jaunas lietotāju grupas izveide (īpašas pieteikumu apstrādes nodrošināšana) prasa nozīmīgas izmaiņas procesos un sistēmās. Alternatīvi risinājumi, kas būtu īstenojami bez sistēmu izmaiņām un kuros aizsargātais lietotājs tiktu identificēts pēc pieteikumam pievienotas papildu informācijas, ir iespējami, tomēr attiecīga apstrādes pieeja radīs pieteikumu manuālas apstrādes darbības, kurās potenciāli var rasties dažādas kļūdas un pieteikumu apstrāde būs lēnāka.
3) Sistēmas operators nav valsts/pašvaldību iestāde, tāpēc informācijas iegūšana par citu personu no valsts iestādēm ir komplicēta, operatoram nav brīves piekļuves attiecīgajiem valsts reģistriem. Piemēram, lai iegūtu datus no fizisko personu reģistra, operatoram būtu jāraksta motivēts iesniegums par katru no pieslēguma pieteikumiem, kurā norādīts (gan pamatoti/gan nepamatoti) aizsargātā lietotāja statuss. Noteikumu sākotnējā redakcija faktiski paredzēja tikai Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) iesaisti aizsargātā lietotāja statusa pārbaudei, kas kā valsts iestāde arī varētu vienkāršāk iegūt un sniegt operatoram visas valstij pieejamās un pieslēguma procesa norisei nepieciešamās ziņas par aizsargāto lietotāju. Ja mērķis ir nodrošināt "vienas pieturas" principu aizsargātā lietotāja pieslēguma procesā, tad tieši BVKB varētu būt par galveno kontaktpunktu un procesa koordinatoru, caur kuru pieslēguma process tiktu uzsākts, un arī noslēgts līdz ar maksājumu veikšanu operatoram.
4) AS "Sadales tīkls" kopš 2017.gada, kad spēku zaudēja iepriekšējie aizsargātā lietotāja pieslēguma noteikumi, ir veikusi būtisku uzņēmuma efektivitātes pilnveides programmu, par 30% (jeb ~680 darbiniekiem) samazinājusi darbinieku skaitu, t.sk. pieteikumu apstrādē iesaistītos darbiniekus. Būtisku papildu veicamo darbību apjomu operators esošo resursu ietvaros operators nevar uzņemties. Jāuzsver, ka neskatoties uz toreizējo noteikumu noteiktajām iespējām operatoram tiešā veidā iegūt informāciju, arī iepriekšējo noteikumu darbības laikā informācija tika iegūta tieši no pieteikumu pieteicējiem (pamatojoties uz iepriekšējo noteikumu 9.punktu).
5) Uzliekot pienākumu operatoram aizsargātā lietotāja vietā iegūt informāciju no iestādēm, noteikumu projektā ir nepieciešami būtiski papildinājumi, kas noteiktu pienākumu attiecīgajām iestādēm šādu informāciju izsniegt, līdzīgi kā tas bija iepriekšējā noteikumu redakcijā ( noteikumu 8.punkts). Bet jānorāda, ka arī iepriekšējo noteikumu darbības laikā, informāciju operatoram sniedza pieteikuma iesniedzējs (9.punkts), nevis iestādes.



Potenciālais aizsargāto lietotāju pieteikumu skaits ir nebūtisks, tāpēc ir jāvērtē un jāņem vērā samērīgums starp slogu atsevišķiem aizsargātājiem lietotājiem (dažām personām gada laikā) un papildu radītajām izmaksām operatoram (visu sistēmu un procesu pārveidei) un valsts iestādēm, kas būs saistītas ar jauna procesa ieviešanu un vairāku simtu vai tūkstošu nepamatotu kļūdainu un nepamatotu pieteikumu apstrādi. Katra nepamatotā pieteikuma gadījumā operators automātiski vērsīsies visās procesā visas iesaistītajās valsts iestādes, prasot no tām informāciju, jo bez valsts iestāžu sniegtās informācijas pieprasīšanas operators nevar novērtēt vai pieteikums ir pamatots vai nepamatots. Nepamatotu pieteikumu skaits uz 30-40 tūkstošu kopējo pieteikumu fona var sasniegt vairākus simtus vai tūkstošus, tāpēc piedāvātā pieeja radīs vēl lielāku administratīvo slogu arī pārējām iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, pretstatā noteikumu projekta pamata versijā paredzētajai pieejai, ka pirms aizsargātā lietotāja pieslēguma procesa uzsākšanas lietotājs pats (ar pašvaldības atbalstu) saņemtu attiecīgās izziņas. Ir arī jāņem vērā, ka jaunā noteikumu redakcija ir būtiski vienkāršojusi iespējas saņemt šo valsts atbalstu, jo ir būtiski samazināts iesniedzamās informācijas un kritēriju apjoms, kas iepriekš liedza saņemt šo atbalstu.
AS "Sadales tīkls" ieskatā, lai palīdzētu aizsargātajiem lietotājiem elektrificēt to mājokļus, ir būtiski, ka tiek iedarbināts iepriekšējā noteikumu redakcijā paredzētais mehānisms bez turpmākas kavēšanās. Ir pamatoti, ka, veidojot jaunus noteikumus, netiek pazaudēts mērķis radīt lietotājiem iespējami vienkāršus procesus. Tomēr šobrīd paredzot pamata pieslēgumu procesā izmaiņas, nozīmētu radīt nesamērīgu lielu un visdrīzākais vairumā gadījumu nevajadzīgu slogu sistēmas operatoram un iesaistītājām valsts pārvaldes iestādēm. Iespējams, šajā situācijā pie noteikumu apstiprināšanas būtu pamatoti noteikt pārskata klauzulu, piemēram, uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai pēc 3 gadiem izvērtēt praktisko noteikumu piemērošanu un nepieciešamības gadījumā rosināt grozījumus ministru kabineta noteikumos.

AS "Sadales tīkls" aicina saglabāt 19.punktā paredzēto pieeju, ka visus nepieciešamos dokumentus no valsts iestādēm un reģistriem iegūst  pats aizsargātais lietotājs pirms pieslēguma procesa uzsākšanas. 

-