Atzinums

Ziņojuma priekšlikumu sadaļā cita starpā norādīts, ka, lai nodrošinātu secinājumos ietvertās turpmākās rīcības īstenošanu, nepieciešams: "izvērtēt nepieciešamību sagatavot priekšlikumus grozījumiem publisko iepirkumu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, atrunājot publisko iepirkumu līgumos ietveramās pušu tiesības un pienākumus konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā, kā arī izstrādāt papildu metodiskos materiālus (vadlīnijas) par iepriekš minētajiem jautājumiem (atbildīgā iestāde – Finanšu ministrija, līdzatbildīgās iestādes – IUB, KP, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija)." (Priekšlikums Nr.2.)
Lūdzam Ekonomikas ministriju nenorādīt Ziņojumā pie priekšlikuma Nr. 2. Tieslietu ministriju kā līdzatbildīgo iestādi. Skaidrojam, ka Tieslietu ministrija nav atbildīga par valsts politikas veidošanu publisko iepirkumu jomā, tāpat arī Tieslietu ministrija neīsteno politiku jautājumos, kas saistīti ar konkurenci, ievērojot Latvijas tautsaimniecības intereses un Eiropas Savienības iekšējā tirgus prasība. Ņemot vērā minēto, nav nekādā pamata Ziņojumā norādīt Tieslietu ministriju kā līdzatbildīgo iestādi pie minētā priekšlikuma.
 

-

Informatīvā ziņojuma "Par īstenojamiem pasākumiem, lai veicinātu aktīvāku publisko pasūtītāju iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ" (turpmāk – Ziņojums) 3.3. sadaļā "KP iesaiste metodiskā atbalsta sniegšanā" norādīts, ka Konkurences Padome (turpmāk – KP) varētu izveidot no iestādes pamatfunkcijām nošķirtu struktūrvienību, kas palīdzētu publiskajām iestādēm atgūt zaudējumus, sniedzot metodisku atbalstu. Šāda atbalsta sniegšanas veids varētu būt konsultāciju sniegšanas - skaidrojot KP jau izstrādāto metodisko materiālu kontekstā par zaudējumu atgūšanu ar konkrētās lietas apstākļiem. Kā arī pēc publiskā pasūtītāja lūguma KP varētu iesaistīties arī zaudējumu aprēķināšanā.
No iepriekš minētā Tieslietu ministrija secina, ja KP iespējamai struktūrvienībai varētu būt konsultējoša loma attiecībā uz publisko iestāžu zaudējumu piedziņu.
Taču Ziņojumā vienlaicīgi norādīts, ka: "Izveidojot atsevišķu, no iestādes pamatfunkcijām nošķirtu struktūrvienību, KP priekšsēdētājs īstenotu funkcionālo padotību pārraudzības formā pār struktūrvienību, neiesaistoties atzinuma sniegšanā un tā saturā pēc būtības, tajā pat laikā saglabājot VPIL, KL un KP nolikumā noteiktās iestādes administratīvā darba vadīšanas funkcijas. Struktūrvienības eksperta atzinums netiktu vērtēts kā, pirmkārt, eksperta atzinums Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, jo atzinums sniegts pirmstiesas procesā, proti, tiesvedībā KP neatkarīgās struktūrvienības eksperta atzinums var tikt vērtēts atšķirīgi – gan kā eksperta atzinums, gan kā rakstveida pierādījums. Otrkārt, tas nebūtu KP kā institūcijas sniegtais atzinums tiesas procesā KL 21. panta un CPL 89. panta pirmās daļas izpratnē. Tomēr attiecībā uz ekspertam nepieciešamo zināšanu, sniegtā atzinuma kvalitāti un neatkarību būtu piemērojama CPL 122. panta ceturtā daļa, kas nosaka, ka eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to. Tas nozīmē, ka šīs neatkarīgās KP struktūrvienības ekspertu sniegtos atzinumus ar savu parakstu apliecinātu paši eksperti."
No minētā Ziņojuma tomēr īsti nav skaidrs, kāda tad būs šīs jaunās KP struktūrvienības loma, sniedzot palīdzību publiskajām iestādēm zaudējumu atgūšanā. Kā jau tika norādīs, no Ziņojuma 3.3. sadaļas "KP iesaiste metodiskā atbalsta sniegšanā" pirmās daļas izriet, ka šī loma būs konsultatīva un atbalstoša. Savukārt otrajā daļā jau tiek runāts par KP struktūrvienības atzinumu, uz kuru it kā būs attiecināma CPL 122.panta ceturtā daļa. Norādām, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 121.panta otro daļu - ekspertīzi izdara Tiesu ekspertu likumā noteiktās personas. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās tiesa. Ja nepieciešams, var izraudzīties vairākus ekspertus. Līdz ar to Ziņojumā norādītā Civilprocesa likuma 122.panta ceturtā daļa nebūtu piemērojama attiecībā uz KP struktūrvienības ekspertiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt ziņojumu, konkrēti noradot jaunās KP struktūrvienības funkcijas un lomu, sniedzot atbalstu publiskajām iestādēm zaudējumu atgūšanā, proti, kā šis atbalsts Ekonomikas ministrijas ieskatā izpaudīsies.
Tāpat Ziņojumā ir norādīts, ka: "Salīdzinājumam ar administratīvajā procesā reglamentēto eksperta lomu iestādē norādāms, ka par ekspertu Administratīvā procesa likuma 59. panta otrās daļas izpratnē (regulē informācijas iegūšanu iestādē) uzskatāms lietpratējs, kas labi pārzina kādu tehnisku, ekonomisku, medicīnisku vai citu jomu un var sniegt kvalitatīvu vērtējumu vai atzinumu kādā jautājumā. Eksperta viedokļa noskaidrošana šā panta izpratnē nav pakļauta formālajām prasībām, kādas paredzētas tiesas procesā (178.-182. pants)."
Lūdzam skaidrot, kāpēc Ziņojumā ir iekļauta minētā rindkopa? Norādām, ka Civilprocesa likumā nepastāv šāds lietpratēja institūts, līdz ar to nav saprotams, kāpēc Ziņojumā ir salīdzinājumam ir ietverta atsauce uz Administratīvā procesa likuma 59.pantu. Vai Ekonomikas ministrijas ieskatā Civilprocesa likuma regulējums būtu papildināms ar jaunu lietpratēja institūtu, kā ietvaros tad KP sniegs atzinumu? Ja tas tomēr nav Ekonomikas ministrijas mērķis, tad lūdzam Ziņojumā nenorādīt ne atsauces uz Civilprocesa likuma 122.panta ceturto daļu, ne atsauces uz Administratīvā procesa likumu.

 

-