Atzinums

Informatīvais ziņojums (26.lpp) paredz IZM uzdevumu - "Nepieciešams mācību programmās atjaunot veselības mācības vai veselības pratības priekšmetu vai integrējot to starpnozaru mācību priekšmetos".
Vēršam uzmanību, ka vispārējās pamatizglītības obligātajā saturā ir nodrošināta veselības izglītības satura apguve integrēti vairākos mācību priekšmetos, piemēram, sports un veselība, dabaszinības, ģeogrāfija, fizika, bioloģija, dizains un tehnoloģijas, sociālās zinības, teātra māksla. Apgūstot mācību saturu par veselības jautājumiem integrēti, sākot no 1. klases, izglītojamais pēctecīgi konstruē zināšanas, veido izpratni, attīsta prasmes, stiprina motivāciju un ieradumus, mācās pārnest un izmantot apgūtās zināšanas un prasmes jaunās ar savu un citu veselību saistītajās situācijās. Valsts izglītības attīstības aģentūra 2024. gada oktobrī īstenoja veselībpratības monitoringa darbu vispārizglītojošo iestāžu 10. klašu un profesionālo izglītības iestāžu 1. kursa izglītojamiem ar mērķi identificēt, kādā mērā sasniegti valsts pamatizglītības standartā noteiktie plānotie sasniedzamie rezultāti veselības izglītības jautājumos, ietverot tos starppriekšmetu mācību saturā. Aģentūra apkopoja 17588 izglītojamo rezultātus. Monitoringa darbā iegūtais kopējais vidējais vērtējums ir 74,6%. Iegūtie monitoringa darba rezultāti kopumā ir vērtējami pozitīvi un neuzrāda kritiskas situācijas izglītojamo zināšanu līmenī par veselībpratības jautājumiem.

Turpināt pilnveidot veselības izglītības saturu, tai skaitā aktualizējot mācību priekšmetu programmas un īstenot pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumus, lai nodrošinātu skolēniem aktuālās zināšanas un prasmes veselības izglītībā.
 

Lūgums 2.1. apakšsadaļā precizēt, uz kādām iestādēm ir norādīts teikumā "Atbildīgās iestādes lielākoties nespēj savlaicīgi pamanīt un reaģēt uz problēmām bērna uzvedībā, un tā vietā turpina jau gadiem iedibināto praksi – sodīt." (11. lpp.)
 

-

Lūgums apsvērt iespēju 2. apakšsadaļas pirmajā rindkopā vārdā “pusaudzis” vietā izmantot jēdzienu “jaunietis”, ņemot vērā, ka par pusaudžiem bieži apzīmē pilngadību nesasniegušus jauniešus, savukārt jauniešu vecums saskaņā ar Jaunatnes likumu ir no 13 līdz 25 gadiem.

Jauniešu vecums ir dzīves laika posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad jaunieši piedzīvo strauju fizisko, kognitīvo un psihosociālo attīstību un tā ietekmē to, kā jaunieši jūtas, domā, pieņem lēmumus un mijiedarbojas ar apkārtējo pasauli. Šajā fāzē jaunieši iegūst zināšanas un prasmes, iedibina uzvedības modeļus, piemēram, saistībā ar saskarsmi ar citiem cilvēkiem, uzturu, fiziskām aktivitātēm, apreibinošu vielu lietošanu un seksuālām aktivitātēm, kas var aizsargāt jaunieti un apkārtējo veselību un labbūtību vai tieši pretēji – apdraudēt tās tagad un nākotnē. Tas ir arī laiks, lai iemācītos pārvaldīt emocijas un veidot attiecības, kā arī apgūtu prasmes, kas būs svarīgas, lai uzņemtos pieaugušā lomu. Turpmākās labbūtības, izaugsmes un psihosociālās attīstības veiksmīgai norisei ļoti svarīgi ir pirmie gadi pēc pilngadības sasniegšanas. 
 

Informatīuvais ziņojums paredz IZM uzdevumu - Nodrošināt izglītības apguvi tālmācības programmā. Atbilstoši Profesionālās izglītības likumam profesionālās izglītības ieguves formas ir klātiene, neklātiene, pašizglītība, bet ne tālmācība. 

Nodrošināt izglītības, izņemot profesionālas izglītības, apguvi tālmācības programmā. 

Lūdzam  2. tabulu par valsts un pašvaldību atbalstu jaunietim pēc ārpusģimenes aprūpes papildināt ar valsts  atbalsta veidu " ikmēneša stipendija profesionālās izglītības programmu izglītojamam divu minimālo stipendiju apmērā, uzsākot mācības profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmā"
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumiem  Nr. 818 "Noteikumi par stipendijām" pilngadīgie bez vecāku gādības palikušie izglītojamie vai bāreņi ikmēneša stipendiju divu minimālo stipendiju apmērā saņem, sākot no pirmā mācību mēneša visu stipendiju piešķiršanas periodu ( septembris - decembris), līdz nākamajam stipendiju piešķiršanas periodam, kad stipendijas apmēru nosaka atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem. 
 

-

Lai norādītā informācija par priekšrocībām uzņemšanai izglītības iestādēs būtu pilnībā atspoguļota, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu (5.lpp), norādot, ka pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 2. maija noteikumi Nr. 220 "Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām" 10. punktu  bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai uzņem prioritārā kārtā, ja iestājpārbaudījumā persona uzrāda vienādu rezultātu ar citu personu.

-