Atzinums

Atkārtoti lūdzam precizēt projekta 3. punkta ievaddaļu, ņemot vērā to, ka no Augstskolu likuma 57. panta pirmās daļas 1. punkta izriet, ka augstskolās īsteno pirmā cikla augstāko izglītību, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa piemin pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas. Tādējādi secināms, ka projekta 3. punkta ievaddaļā minētās profesionālās studiju programmas ir jāsašaurina līdz pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmām.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt projekta 4. punkta ievaddaļu, ņemot vērā to, ka no Augstskolu likuma 57. panta pirmās daļas 2. punkta izriet, ka augstskolās īsteno otrā cikla augstāko izglītību, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa piemin pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas. Tādējādi secināms, ka projekta 4. punkta ievaddaļā minētās profesionālās studiju programmas ir jāsašaurina līdz otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmām.

-

Projekta 4.2. apakšpunkts paredz, ka otrā cikla profesionālo augstāko izglītību var iegūt apgūstot profesionālo studiju programmu, kuru īsteno pēc otrā cikla augstākās izglītības apguves. Vēršam uzmanību uz to, ka no Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 1. pielikuma 1. tabulas neizriet, ka šobrīd Latvijā var tikt īstenotas tādas studiju programmas, kādas paredz projekta 4.2. apakšpunkts, proti, kurās iepriekšējās izglītības prasības ir iegūta otrā cikla augstākā izglītība un pēc kuras apguves vēlreiz tiek iegūta otrā cikla augstākā izglītība, kas atbilst ietvarstruktūras septītajam līmenim. Vienlaikus norādām, ka no minēto Ministru kabineta noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas izriet, ka var tikt īstenotas studiju programmas, ko īsteno pēc ārstu izglītības programmām, kas nav doktora studiju programmas, bet pēc kuru apguves tiek iegūta astotajam ietvarstruktūras līmenim atbilstoša augstākā izglītība. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 4.2. apakšpunktā paredzēto. Vienlaikus lūdzam anotācijā sniegt informāciju par to, vai šobrīd Latvijā tiek īstenotas tādas studiju programmas, kā arī sniegt konkrētus piemērus.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka projekta 22.6. apakšpunktā noteikts valsts pārbaudījuma apjoms kredītpunktos, nevis bakalaura darba un diplomdarba (diplomprojekta) apjoms kredītpunktos. Tādējādi lūdzam skaidrot anotācijā, kāpēc projekta 20. punktā ir paredzēts kontaktstundu skaita noteikšanā ņemt vērā tikai bakalaura darba un diplomdarba (diplomprojekta) izstrādei paredzēto apjomu, nevis visu valsts pārbaudījumam paredzēto apjomu, vai precizēt projekta 20. punktu.

-

Augstskolu likuma 58. panta otrā daļa paredz, ka studiju programmas bakalaura grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa paredz, ka pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, tostarp projektā paredzētajās profesionālajās bakalaura studiju programmās, valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens. Tādējādi Augstskolu likums jau ir noteicis, kādas var būt valsts pārbaudījuma sastāvdaļas. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam precizēt projekta 21.3. apakšpunktu, svītrojot tajā ietverto valsts pārbaudījuma sastāvdaļu uzskaitījumu.

-

Augstskolu likuma 58. panta otrā daļa paredz, ka studiju programmas bakalaura grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa paredz, ka pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, tostarp projektā paredzētajās profesionālajās bakalaura studiju programmās, valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens. Tādējādi Augstskolu likums jau ir noteicis, kādas var būt valsts pārbaudījuma sastāvdaļas. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam precizēt projekta 22.6. apakšpunktu, svītrojot tajā ietverto valsts pārbaudījuma sastāvdaļu uzskaitījumu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka projekta 33.4. apakšpunktā noteikts valsts pārbaudījuma apjoms kredītpunktos, nevis maģistra darba un diplomdarba (diplomprojekta) apjoms kredītpunktos. Tādējādi lūdzam skaidrot anotācijā, kāpēc projekta 32. punktā ir paredzēts kontaktstundu skaita noteikšanā ņemt vērā tikai maģistra darba un diplomdarba (diplomprojekta) izstrādei paredzēto apjomu, nevis visu valsts pārbaudījumam paredzēto apjomu, vai precizēt projekta 32. punktu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka no Augstskolu likuma neizriet studiju programmu iedalījums akadēmiskās studiju programmās un profesionālās studiju programmās. Augstskolu likumā ir minētas profesionālās studiju programmas, taču akadēmiskās studiju programmas minētas vairs nav. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 33.3. apakšpunktu.

-

Augstskolu likuma 58. panta otrā daļa paredz, ka studiju programmas maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa paredz, ka otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, tostarp projektā paredzētajās profesionālajās maģistra studiju programmās, valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens. Tādējādi Augstskolu likums jau ir noteicis, kādas var būt valsts pārbaudījuma sastāvdaļas. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam precizēt projekta 33.4. apakšpunktu, svītrojot tajā ietverto valsts pārbaudījuma sastāvdaļu uzskaitījumu.

-

Lūdzam svītrot projekta 36. punktu, jo tajā ietvertais regulējums jau izriet no projekta 29. un 30. punkta.

-

Lūdzam svītrot projekta 37. punktu, ņemot vērā to, ka tajā ietvertais regulējums jau izriet no projekta 39. punkta.

-

Projekta 38. punkts paredz, ka maģistra studiju programmas saturu atbilstoši iegūstamajam grādam nosaka saskaņā ar profesijas standartu. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka pēc maģistra studiju programmas var tikt piešķirta arī profesionālā kvalifikācija, atbilstoši kurai nosakāms studiju programmas saturs, kā arī profesijas standarts attiecināms uz profesionālo kvalifikāciju, nevis iegūstamo grādu. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam precizēt projekta 38. punktu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka projekta 43.6. apakšpunktā noteikts valsts pārbaudījuma apjoms kredītpunktos, nevis diplomdarba (diplomprojekta) apjoms kredītpunktos. Tādējādi lūdzam skaidrot anotācijā, kāpēc projekta 42. punktā ir paredzēts kontaktstundu skaita noteikšanā ņemt vērā tikai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādei paredzēto apjomu, nevis visu valsts pārbaudījumam paredzēto apjomu, vai precizēt projekta 42. punktu.

-

Projekta VIII nodaļa nosaka obligāto saturu tām profesionālajām studiju programmām, pēc kuru apguves var piešķirt gan sestajam ietvarstruktūras līmenim atbilstošu kvalifikāciju, gan septītajam ietvarstruktūras līmenim atbilstošu kvalifikāciju. Vienlaikus no VIII nodaļā ietvertā regulējuma neizriet, ka atkarībā no studiju programmas apguves rezultātā iegūstamā kvalifikācijas līmeņa ir atšķirīgs studiju programmas saturs. Piemēram, bakalaura un maģistra studiju programmas noslēgumā ir valsts pārbaudījums, kura apjoms bakalaura un maģistra studiju programmās ir atšķirīgs. Katram ietvarstruktūras līmenim ir noteikts iegūstamo zināšanu, prasmju un kompetenču apjoma līmenis, tādējādi arī studiju programmām, kurās iegūst atšķirīgus ietvarstruktūras līmeņus, ir jābūt atšķirīgām. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta VIII nodaļā ietverto regulējumu un to attiecīgi precizēt vai papildināt anotāciju ar skaidrojumu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka projekta 51.3. apakšpunktā noteikts valsts pārbaudījuma apjoms kredītpunktos, nevis diplomdarba (diplomprojekta) apjoms kredītpunktos. Tādējādi lūdzam skaidrot anotācijā, kāpēc projekta 50. punktā ir paredzēts kontaktstundu skaita noteikšanā ņemt vērā tikai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādei paredzēto apjomu, nevis visu valsts pārbaudījumam paredzēto apjomu, vai precizēt projekta 50. punktu.

-

Aicinām anotācijā sniegt piemēru projekta 14., 24., 38., 46. punktā minētajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka profesionālās augstākās izglītības programmā studējošam attiecīgai profesijai nepieciešamo kompetenci, teorētisko un praktisko zināšanu apjomu.

-