Atzinums

1. Likumprojekta 9.panta trešā daļa paredz, ka zemes konsolidācijas priekšlikumu var iesniegt institūcija, kuras kompetencē ir sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosināšana un atsavināšanas nodrošināšana. Bet sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību noteic, ne tikai normatīvie akti par zemes ierīcību, bet arī speciālie normatīvie akti, kā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums un 15.03.2011. Ministru kabineta noteikumi Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu”, kas nosaka konkrētu kārtību nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām. Tie nosaka, ka vispirms Ministru kabinets vai pašvaldība pieņem konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā projekta īstenošanu, kā īstenošanai nepieciešams veikt nekustamā īpašuma atsavināšanu. Atlīdzības noteikšanai institūcija izveido atlīdzības noteikšanas komisiju, atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus (ko veido tirgus vērtība un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu). Turklāt atlīdzību izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā vai, vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku, izmanto citu taisnīgu atlīdzības kompensācijas veidu (piedāvājot citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu). Lai gan ir iespējama līdzvērtīga nekustamā īpašuma apmaiņa, tomēr valstij īpašumā esošie nekustamie īpašumi pārsvarā ir tikai tādi, kas nepieciešami tai deleģēto funkciju un uzdevumu izpildei, respektīvi nav daudz vai vispār nemaz tādu īpašumu, kurus varētu nodot apmaiņai. Kā arī Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums noteic gadījumus, kad sabiedrības vajadzībām atsavināto īpašumu bijušais īpašnieks var atgūt (ja institūcija gada laikā no dienas, kad tai īpašuma tiesības uz atsavināto nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā, atzīst minēto nekustamo īpašumu vai tā daļu par nevajadzīgu, bet pēc šī termiņa beigām bijušajam īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināto nekustamo īpašumu).
Tā kā sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesam ir noteikta konkrēta kārtība, tad Pašvaldības ieskatā to varētu nebūt iespējams, vai arī būtu ļoti apgrūtinoši, apvienot ar zemes konsolidācijas procesu.
Likumprojekta 9.panta trešajā un ceturtajā daļā ir paredzēts, ka pašvaldība atbalsta zemes ierīcības projekta izstrādi, bet nav norādīts kādā tieši veidā, līdz ar to Pašvaldība tekstu “atbalstot zemes ierīcības projekta izstrādi” iesaka aizstāt ar “izdodot zemes ierīcības projekta nosacījumus”, kā tas ir norādīts Anotācijā, kas arī samazinās birokrātisko slogu, jo pašvaldībām nebūs jāgatavo atsevišķs paziņojums par atbilstību kādam zemes konsolidācijas mērķim.
Likumprojekta 9.panta piektā daļa paredz, ka apliecinājumu par zemes robežu pārkārtošanas risinājuma atbilstību kādam no zemes konsolidācijas mērķiem vietējā pašvaldība norāda lēmumā par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu, ja izstrādātais zemes ierīcības projekta risinājums atbilst kādam no zemes konsolidācijas priekšlikumā norādītajiem zemes konsolidācijas mērķiem. Tā kā pašvaldībām zemes ierīcības projekta priekšlikuma stadijā ir jāizvērtē tā atbilstība zemes konsolidācijas mērķim, tad Pašvaldība lūdz Anotācijā paskaidrot, kādos gadījumos apstiprināmais zemes ierīcības projekts var neatbilst zemes konsolidācijas mērķim. Tāpat Pašvaldība lūdz Anotācijā vai Likumprojektā paskaidrot kāda veida dokumentam jābūt šā panta piektā daļa minētajam apliecinājumam par atbilstību kādam no mērķiem, t.i., vai apliecinājums ir atsevišķs dokuments vai kā citādi. Vienlaicīgi nav saprotams, kādā veidā pašvaldība var izvērtēt šā likuma 1.panta pirmās daļas 13.punktā noteikto mērķi – “vides aizsardzību”. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 02.08.2016. noteikumi Nr.505 “Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi”, uz kuru pamata tiks izstrādāts zemes ierīcības projekts konsolidācijai, neparedz vides aizsardzību, kādā aspektā tā būtu jāvērtē. Lielākoties zemes ierīcības projektus pašvaldībā vērtē un uzrauga zemes ierīcības inženieris, kam ir iegūta attiecīgā izglītība zemes ierīcības jomā. Zemes ierīcības inženiera pienākums nav izvērtēt jautājumus vides aizsardzības jomā, par to atbildīgs ir vides speciālists. Jāņem vērā, ka vides speciālista kompetence nav zemes ierīcības joma. Līdz ar to no Likumprojekta un Anotācijas nepaliek skaidrs, kā izvērtēt šo mērķi – vai iesniegtais priekšlikums tam atbilst vai nē, tāpēc lūdzam precizēt Anotāciju, sniedzot detalizētu paskaidrojumu, kā izvērtēt atbilstību mērķim. Iesaistīt divus dažādus speciālistus būt nerentabli un tas radītu papildu administratīvo slogu.
Likumprojekta 9.panta ceturtās daļas 1.punktā minēts “Ja zemes ierīcības projekts nav izstrādājams, vietējā pašvaldība zemes konsolidācijas priekšlikumu nevērtē”. No minētās likuma normas nav saprotami vārdi “priekšlikumu nevērtē”. Norādām, ka ikvienā gadījumā, ja ir iesniegts iesniegums ar grafisko pielikumu zemes ierīcības projekta izstrādei, pašvaldībai tas ir jāizvērtē un tikai tad, ja izvērtēšanas procesā atklājas, ka zemes ierīcības projekts nav izstrādājams, jo tas ir pretrunā ar zemes ierīcību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, piem., nav iespējams nodrošināt piekļuvi, tad pašvaldība atsaka izdot zemes ierīcības projekta nosacījumus, pamatojot atteikuma iemeslu. Konkrētajā gadījumā izriet, ka gadījumos, ja zemes ierīcības projekts nav izstrādājams, tad to atstāj bez izvērtēšanas un iesniedzējam nekādu atbildi nesniedz, kas ir pretrunā ar Ministru kabineta 02.08.2016. noteikumu Nr.505 “Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi” 11.2.apakšpunktu “Ja normatīvie akti nepieļauj projekta izstrādi, vietējā pašvaldība atsaka izsniegt projekta izstrādes nosacījumus, pieņemot attiecīgo lēmumu”. Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.pantam un Administratīvā procesa likuma 15.panta sestajai daļai, ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks. Šajā gadījumā būtu piemērojams Likumprojekta 9.panta ceturtās daļas 1.punkts, kad priekšlikumu nevērtē. Lūdzam precizēt minēto Likumprojekta normu un noteikt kādas būtu veicamās darbības nevērtēšanas gadījumā – atteikums, informatīva vēstule zemes īpašniekiem vai kādi citi pienākumi.
Tā kā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas sabiedrības vajadzībām veicama uz atsevišķa likuma pamata, tad Pašvaldības ieskatā zemes konsolidācija ar piespiedu īpašuma atsavināšanu nav apvienojama un Likumprojekta 9.panta sestā daļas teksts “izņemot nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas sabiedrības vajadzībām gadījumos” ir lieks.
2. Likumprojekta 9.panta otrajā daļā minēts, ka “Pirms zemes konsolidācijas īstenošanas uzsākšanas zemes īpašnieki vienojas par zemes robežu pārkārtošanas risinājumu”. Anotācijā ir minēts teksts “Cita starpā noteikumu Nr. 505 12. punktā noteikts, ka ierosinātājs iesniegumam par projekta izstrādi pievieno grafisko pielikumu ar kartogrāfisko materiālu, kurā ir shematiski attēlota projektētā teritorija, projektētajā teritorijā esošās būves un projektētās robežas”. Jau šobrīd, izstrādājot zemes ierīcības projektus, ierosinātājam sagādā problēmas pašam sagatavot grafisko pielikumu ar sadales/apvienošanas/robežu pārkārtošanas risinājumiem. Zemes ierīcībā sertificētas personas nevēlas iesaistīties grafisko pielikumu izstrādē pirms vietējā pašvaldība ir izdevusi nosacījumus projekta izstrādei. Parasta zemes ierīcības projekta gadījumos ierosinātājs pats uzzīmē vēlamo risinājumu, kas bieži vien ir kļūdains un neprecīzs, jo ierosinātajam nav vajadzīgās kompetences zemes ierīcības jomā, lai attēlotu vēlamo rezultātu. Konsolidācijas ietvaros veicamās robežu pārkārtošanas darbības būs daudz kompleksākas un sarežģītākas. Lielākajai daļai konsolidācijas ierosinātāju kartogrāfiskie materiāli, lai attēlotu robežu pārkārtošanas risinājumus, nav pieejami, minēto prasību par grafiskā pielikuma sagatavošanu par zemes robežu pārkārtošanas risinājumu nemaz nevar izpildīt. Līdz ar to pastāv arī risks, ka zemes īpašniekiem savā starpā vienoties par robežu pārkārtošanas risinājumu būs apgrūtinoši. Pašvaldības ieskatā zemes īpašnieki paši nevarēs definēt, kuram no šā likuma 1.panta pirmās daļas 13.punktā noteiktajiem mērķiem projekts ir izstrādājams, tāpat paši nespēs sagatavot grafisko pielikumu. Prognozējams, ka radīsies ļoti daudz neskaidrību un kļūdu, kas kavēs projekta izstrādi.
Tāpat Anotācijā minēts, ka “vietējai pašvaldībai, atbilstoši noteikumu Nr. 505 11.2. apakšpunktam, jāizvērtē ierosinājums zemes ierīcības projekta izstrādei”. Pašvaldība norāda uz to, ka jau šobrīd, izvērtējot zemes ierīcības projektus, pašvaldībai jāizvērtē ne tikai īpašuma piederība, bet arī visi juridiskie šķēršļi, kas skar zemes ierīcības projekta izstrādi. Izstrādājot zemes ierīcības projektu zemes konsolidācijas gadījumā, iesaistīto zemes vienību un dalībnieku skaists būs daudz lielāks. Anotācijā un Likumprojektā šobrīd nav ietverts nekāds ierobežojums uz dalībnieku skaitu, kas nozīmē, ka tas ir neierobežots. Pašvaldības ieskatā būtu precizējams Likumprojekts nosakot ierobežojumus vienai projekta teritorijai, t.i., nosakot optimālu teritorijas robežlielumu.
Vēršam uzmanību arī uz zemes ierīcības projekta izstrādes un realizēšanas termiņiem.  Ministru kabineta 02.08.2016. noteikumu Nr.505 “Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi” 15.1 punktā ir noteikts, ka pašvaldības izsniegto projekta izstrādes nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir divi gadi līdz projekta iesniegšanai vietējā pašvaldībā. Savukārt Zemes ierīcības likuma 22.panta pirmā daļa nosaka, ka zemes ierīcības projekts un tā grozījumi īstenojami četru gadu laikā pēc zemes ierīcības projekta apstiprināšanas. Izstrādājot zemes ierīcības projektu zemes konsolidācijas gadījumā, Pašvaldības ieskatā būtu nosakāmi garāki termiņi, jo minētā konsolidācijas projekta apjoms būs ievērojami lielāks (nekā parastajos zemes ierīcības gadījumos) un, var gadīties, ka projekta izstrādi nevar veikt divu gadu laikā, tāpat kā tā realizāciju – četru gadu laikā, jo konsolidācijas zemes ierīcības projekts paredz daudz plašāku veicamo darbību kopumu nekā tas ir parastajos zemes ierīcības gadījumos. Lūdzam Likumprojektā vai citos saistošajos normatīvajos aktos noteikt ilgākus termiņus projekta izstrādei un īstenošanai.
3. Likumprojekta 9.panta sestajā daļā ir paredzēts, ka par zemes robežu pārkārtošanas īstenošanu zemes konsolidācijas ietvaros zemes īpašnieki vienojas, noslēdzot līgumu par zemes maiņu. Anotācijā minēts teksts “zemes robežu pārkārtošana, zemes vienību daļu apmaiņas gadījumā, ir viens no zemes ierīcības darbiem, kuram ir izstrādājams zemes ierīcības projekts”, kā arī teksts “ka par zemes robežu pārkārtošanas īstenošanu zemes īpašnieki vienojas, noslēdzot līgumu par zemes maiņu”.
 Līgumu noslēgšanu, sekas un spēkā esamību regulē Civillikuma noteikumi par tiesiskiem darījumiem. No minētās likuma normas nav saprotams, kādā veidā izpaudīsies zemes maiņas līgumu noslēgšana, jo šobrīd nav tāda mehānisma, kas to regulētu, tāpat nav mehānisma kā noteikt maiņas zemes novērtējumu (jo būs gadījumi, kad vienam īpašuma zemes kvalitāte ir labāka (ieguldīti līdzekļi augsnes uzlabošanā) nekā citam ar ko pārkārto robežas), kā rezultātā iesaistītajam personām tas var radīt strīdus, ekonomiskus zaudējumus un aizkavēt projekta īstenošanu. Pašvaldības ieskatā, par maiņas zemi tomēr būtu jāparedz taisnīga atlīdzība un mehānisms kā to īstenot un uzraudzīt. Vēršam uzmanību, ka šobrīd parastos zeme ierīcības projekta gadījumos, kur starp blakus esošiem īpašumiem tiek pārkārtotas robežas, īpašnieki par zemes vienības daļu, ko pievieno citam īpašuma, slēdz pārdevuma-pirkuma līgumu un vienojas par taisnīgu samaksu. Šādos gadījumos, ja tā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pircējs iesniedz pašvaldībā iesniegumu par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības, bet jau šobrīd ir problemātiski piemērot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.¹ panta prasības, jo esošā zemes vienības daļa jau ir pievienota citai zemes vienībai, bet darījuma summa ir tikai par šo daļu nevis visu zemes vienību, līdz ar to nav īsti iespējams izmantot likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības.
Kopumā izvērtējot Likumprojektu un Anotāciju secināms, ka, izvēloties otro piedāvāto risinājumu, kas paredz vienkāršotu zemes konsolidācijas procesu, tiks radīts neefektīvs un smagnējs zemes konsolidācijas process, kas palielinās pašvaldību administratīvo slogu, jo konsolidācijas projektu, kas tiks realizēti ar zemes ierīcības projektu, izstrāde ir ilgstošs un sarežģīts process, kura koordinēšana, juridisko šķēršļu risināšana, dažādu konsultāciju sniegšana, uzraudzība, tiesvedība (jo lēmums par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu ir administratīvais akts) būs jāveic pašvaldībai.
Vēlamies atzīmēt, ka Anotācijā minētais teksts “zemes konsolidācijā veicamās darbības zemes īpašniekiem bija zināmas, jo praksē zemes robežu pārkārtošanai izstrādājamais zemes ierīcības projekts tiek īstenots jau no 2007.gada 1.janvāra, kad spēkā stājās Zemes ierīcības likums” nav korekts, jo zemes īpašniekiem nav zināmas šādas izmaksas, kādas tās būs zemes ierīcības projekta izstrādē un realizācijā tieši konsolidācijas gadījumos, jo šādi gadījumi ar pašreizējiem zemes ierīcības projektiem valstī nav izstrādāti un tos nemaz nebija iespējams izstrādāt. Praksē tiek īstenoti pavisam cita satura un mērķa zemes ierīcības projekti, kas ietver tikai pierobežnieku īpašumus, t.i. iesaistīto zemes vienību skaits robežu pārkārtošanā ir neliels un parasti tiek pārkārtoti daži kopīgie robežposmi. Norādām, ka Zemes ierīcības likuma pamata redakcijā, kas stājās spēkā 01.01.2007. bija ietverts konsolidācijas jēdziens, kas atšķīrās no pašreizējā konsolidācijas jēdziena. Ar  12.11.2015. grozījumiem, kas izdarīti Zemes pārvaldības likumā 1.panta piektā daļa (kas noteica konsolidācijas jēdzienu) ir izslēgta, līdz ar to ar zemes ierīcības projektu, kas vērsta uz konsolidāciju, atbalstoši spēkā esošajam Zemes ierīcības likumam īsti nevar realizēt.
 

-