Projekta ID
23-TA-1941Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
22.12.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Priekšlikums
1. Lūgums 17.lpp pēdējā rindkopā labot skaitli 1 746 km. Šī dokumenta 4.lpp. ir citi dati. Lūgums vadīties pēc LDz publiki pieejamiem datiem: https://www.ldz.lv/sites/default/files/LDz-darba-raditaji-2022.pdf
2. 18.lpp. lūgums nomainīt karti pret dokumenta izstrādes konsultantam SIA "Ardenis" iesniegto.
3. 19.lpp. 2 rindkopā ņemt vērā - ka Pasažieru infrastruktūras modernizāciju nav iespējams paveikt līdz 2023. gada beigām, ņemot vērā ārējo apstākļu ietekmi Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, kā arī straujo cenu kāpumu būvniecībā. Attiecīgi šobrīd tiek vērtētas un izskatītas iespējas pabeigt staciju modernizāciju 2024. gadā. Šo informāciju jau iepriekš LDz nodeva SIA ''Ardenis''.
4. 19.lpp 3.rindkopā komentārs- Vilcienu kustības ātruma paaugstināšanas projekta pabeigšana iespējama 2024. gadā, ņemot vērā sarežģīto situāciju būvmateriālu tirgū un piegāžu ķēzu izmaiņas Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ. Tāpat ir nepieciešams mainīt posmu Rīga-Krustpils uz Skrīveri-Lielvārde. Arī par šo jau iepriekš bija informēta SIA ''Ardenis''.
5. 19.lpp. papildināt 5.rindokpu beigās ar teikumu: Lai nodrošinātu pasažieriem nepieciešamās ērtības un vienotu pieeju staciju un pieturas punktu aprīkošanai, LDz ir izstrādājis Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu (https://www.ldz.lv/lv/pasazieru-infrastrukturas-universala-dizaina-standarts), kurā ievērotas visas vides pieejamības prasības un kurā staciju aprīkojums tiek noteikts atkarībā no tās klases (t.i., pasažieru skaita un citiem parametriem.
6. 19.lpp. 6.rindkopā labot, ka Projekta aktivitātes īstenošanu netiks pabeigta 2023. gadā.
7. 20.lpp. nomainīt teikumu- Plānots, ka 2023. gada beigās pirmie jaunie elektrovilcieni uzsāks kursēt līnijā Rīga-Tukums, pret informāciju, ka jau "uzsāka kursēt" vilciens.
8. 20.lpp. 1.4.3.punktā precizēt ar aktuāliem datiem teikumu - jauno elektrovilcienu skaits dzelzceļa sabiedriskā transporta maršrutos 2023. gada beigās sasniegs 23.
9. 26.lpp 1.5.4.punktā lūgums precizēt ar aktuāliem datiem teikumu - Otro kārtu ATD plāno izsludināt 2023. gadā.
10. 45.lpp. pie teikuma- IKP Baltijas valstīs pieaugs, kā šobrīd prognozēts, kā rezultātā palielināsies vietējo iedzīvotāju labklājība.- komentārs - ka paļauties uz pārvadājumu apjoma pieaugumu, balstoties tikai uz IKP izmaiņām, nav īsti mērķtiecīgi. Būtu jādomā arī par mehānismiem, kā apzināti veicināt pasažieru pārsēšanos (t.sk. ierobežojumi - līdzās pozitīvajiem, kā mobilitātes punkti).
11. 60.lpp sadaļā - Dzelzceļa infrastruktūtra nav saprotams, kas domāts ar- dzelzceļa koridoru atjaunošana.
12. 64.lpp. tabulas 1.punkta darbības rezultātā vārdi:ar intervālu (regulāru un sistemātisku) kustības grafiku- nevar būt tieši LDz darbības rezultāts - tas ir jautājums par to, kā ATD un PV tālāk plāno reisus. LDz var izveidot infrastruktūru, lai to sekmētu.
13. RMA plāns sadaļā 2.2.5. Rīgas valsts pilsētas sabiedriskais transports un 7.tabulā (Ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāns 2024.-2030.gadam pasākumi) 3.punktā norādītais, kas paredz slēgt 10 reģionālās nozīmes autobusu maršrutus ar kopējo gada nobraukumu 1milj. km un attiecīgi pasažieru skaitu 1,646 miljoni (2022. gada dati). Vēršam uzmanību šādiem būtiskiem apsvērumiem:
Analīze un Salīdzinājums:
a) RMA plāna esošās situācijas pārskatā nav vērtēts salīdzinājums par pasažieru pārvadājumu kvalitātes, pasažieriem šobrīd nodrošinātā komforta, esošajiem izmaksu un plānotajiem izmaksu rādītājiem. RMA plāna autori atzīst, ka slēdzot 10 reģionālās nozīmes maršrutus un atverot papildus 9 SIA “Rīgas satiksme” maršrutus SIA “Rīgas Satiksme” zaudējumi, nodrošinot papildu maršrutus un lielāku reisu skaitu Rīgas valstspilsētas administratīvajās robežās, pieaugtu par 1,6 miljoniem EUR. Līdz ar to, kopējā neto ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu ir vismaz plus 0,8 miljoni EUR 2022. gada cenās. Diemžēl RMA plāns nesniedz atbildi šādiem pieņēmumiem, un datos balstīti finanšu aprēķini šādam pieņēmumam nav atrodami.
b) Turklāt, RMA plānā atzīts, ka maršrutos, kurus potenciāli varētu slēgt, nodrošinot pārvadājumus Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīklā (“Rīga-Baloži”, “Rīga-Ķekava” u.c.) ieteicams nodrošināt atsevišķus ekspreša reisus uz komerciāliem principiem. Šos reisus varētu izmantot pasažieri, kas vēlas nokļūt Rīgas centrā ātrāk salīdzinājumā ar Rīgas valstspilsētas sabiedrisko transportu. (2.2.3. Sabiedriskā transporta konkurētspēja un komercializācijas principi). Kā viens no RMA plāna mērķiem ir samazināt iesaistīto transporta līdzekļu lielāka skaita pasažieru apkalpošanai, taču piedāvātais risinājums paralēli atvērtajiem SIA “Rīgas Satiksme” maršrutiem ieviest ekspreša reisus uz komerciāliem pamatiem nonāk pretrunā RMA plāna mērķim, palielina valsts finanšu līdzekļu apjomu, kā arī rada riskus pārvadājumu pieejamībai, nepārtrauktībai un ilgtspējas nodrošināšanai.
c) Piedāvājam veikt analīzi ar izmaksu kvalitātes rādītājiem, ņemot vērā pārvadājumu sniegšanas veidu un līguma piešķīruma veidu valstspilsētās. Aicinām veikt detalizētu salīdzinājumu pa valstpilsētu pārvadājumu līgumu veidiem, respektīvi, salīdzināt pārvadājumu kvalitatīvo rādītājus, izvērtējot līgumus, kas piešķirti publisko iepirkumu rezultātā vai ar tiešā piešķīruma līgumiem.
14. Konkurences padomes “Apkopojumā par 2020. un 2021.gadā sniegtajiem atzinumiem par publisko personu kapitālsabiedrību darbību sabiedriskā transporta un autostāvvietu pakalpojumu sniegšanas jomā” 75.punktā minēts - Iepirkuma procedūras rīkošanu pilsētas nozīmes maršrutos ir atbalstījusi SM un ATD, norādot, ka pareizākais un labas pārvaldības principam atbilstošākais veids, kā noskaidrot pārvadātāju, kas sniegs sabiedriskā transporta pakalpojumus, ir tieši atklāta konkursa rīkošana, kas ļauj pasūtītājam izvirzīt samērojamās kvalitātes prasības attiecībā uz pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem transportlīdzekļiem, kā arī Latvijas Tirdzniecības uz rūpniecības kamera, norādot: “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji būtu noskaidrojami atklātas konkursa procedūras rezultātā.” Latvijā privātais sektors ar pietiekoši lielu pārvadātāju skaitu, kā arī spēcīgi pārvadātāji Baltijas valstīs un Skandināvijā ir spējīgi piedāvāt un nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot papildus investīcijas šajā nozarē, jaunas zināšanas un inovatīvus risinājumus.
2. 18.lpp. lūgums nomainīt karti pret dokumenta izstrādes konsultantam SIA "Ardenis" iesniegto.
3. 19.lpp. 2 rindkopā ņemt vērā - ka Pasažieru infrastruktūras modernizāciju nav iespējams paveikt līdz 2023. gada beigām, ņemot vērā ārējo apstākļu ietekmi Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, kā arī straujo cenu kāpumu būvniecībā. Attiecīgi šobrīd tiek vērtētas un izskatītas iespējas pabeigt staciju modernizāciju 2024. gadā. Šo informāciju jau iepriekš LDz nodeva SIA ''Ardenis''.
4. 19.lpp 3.rindkopā komentārs- Vilcienu kustības ātruma paaugstināšanas projekta pabeigšana iespējama 2024. gadā, ņemot vērā sarežģīto situāciju būvmateriālu tirgū un piegāžu ķēzu izmaiņas Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ. Tāpat ir nepieciešams mainīt posmu Rīga-Krustpils uz Skrīveri-Lielvārde. Arī par šo jau iepriekš bija informēta SIA ''Ardenis''.
5. 19.lpp. papildināt 5.rindokpu beigās ar teikumu: Lai nodrošinātu pasažieriem nepieciešamās ērtības un vienotu pieeju staciju un pieturas punktu aprīkošanai, LDz ir izstrādājis Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu (https://www.ldz.lv/lv/pasazieru-infrastrukturas-universala-dizaina-standarts), kurā ievērotas visas vides pieejamības prasības un kurā staciju aprīkojums tiek noteikts atkarībā no tās klases (t.i., pasažieru skaita un citiem parametriem.
6. 19.lpp. 6.rindkopā labot, ka Projekta aktivitātes īstenošanu netiks pabeigta 2023. gadā.
7. 20.lpp. nomainīt teikumu- Plānots, ka 2023. gada beigās pirmie jaunie elektrovilcieni uzsāks kursēt līnijā Rīga-Tukums, pret informāciju, ka jau "uzsāka kursēt" vilciens.
8. 20.lpp. 1.4.3.punktā precizēt ar aktuāliem datiem teikumu - jauno elektrovilcienu skaits dzelzceļa sabiedriskā transporta maršrutos 2023. gada beigās sasniegs 23.
9. 26.lpp 1.5.4.punktā lūgums precizēt ar aktuāliem datiem teikumu - Otro kārtu ATD plāno izsludināt 2023. gadā.
10. 45.lpp. pie teikuma- IKP Baltijas valstīs pieaugs, kā šobrīd prognozēts, kā rezultātā palielināsies vietējo iedzīvotāju labklājība.- komentārs - ka paļauties uz pārvadājumu apjoma pieaugumu, balstoties tikai uz IKP izmaiņām, nav īsti mērķtiecīgi. Būtu jādomā arī par mehānismiem, kā apzināti veicināt pasažieru pārsēšanos (t.sk. ierobežojumi - līdzās pozitīvajiem, kā mobilitātes punkti).
11. 60.lpp sadaļā - Dzelzceļa infrastruktūtra nav saprotams, kas domāts ar- dzelzceļa koridoru atjaunošana.
12. 64.lpp. tabulas 1.punkta darbības rezultātā vārdi:ar intervālu (regulāru un sistemātisku) kustības grafiku- nevar būt tieši LDz darbības rezultāts - tas ir jautājums par to, kā ATD un PV tālāk plāno reisus. LDz var izveidot infrastruktūru, lai to sekmētu.
13. RMA plāns sadaļā 2.2.5. Rīgas valsts pilsētas sabiedriskais transports un 7.tabulā (Ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāns 2024.-2030.gadam pasākumi) 3.punktā norādītais, kas paredz slēgt 10 reģionālās nozīmes autobusu maršrutus ar kopējo gada nobraukumu 1milj. km un attiecīgi pasažieru skaitu 1,646 miljoni (2022. gada dati). Vēršam uzmanību šādiem būtiskiem apsvērumiem:
Analīze un Salīdzinājums:
a) RMA plāna esošās situācijas pārskatā nav vērtēts salīdzinājums par pasažieru pārvadājumu kvalitātes, pasažieriem šobrīd nodrošinātā komforta, esošajiem izmaksu un plānotajiem izmaksu rādītājiem. RMA plāna autori atzīst, ka slēdzot 10 reģionālās nozīmes maršrutus un atverot papildus 9 SIA “Rīgas satiksme” maršrutus SIA “Rīgas Satiksme” zaudējumi, nodrošinot papildu maršrutus un lielāku reisu skaitu Rīgas valstspilsētas administratīvajās robežās, pieaugtu par 1,6 miljoniem EUR. Līdz ar to, kopējā neto ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu ir vismaz plus 0,8 miljoni EUR 2022. gada cenās. Diemžēl RMA plāns nesniedz atbildi šādiem pieņēmumiem, un datos balstīti finanšu aprēķini šādam pieņēmumam nav atrodami.
b) Turklāt, RMA plānā atzīts, ka maršrutos, kurus potenciāli varētu slēgt, nodrošinot pārvadājumus Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīklā (“Rīga-Baloži”, “Rīga-Ķekava” u.c.) ieteicams nodrošināt atsevišķus ekspreša reisus uz komerciāliem principiem. Šos reisus varētu izmantot pasažieri, kas vēlas nokļūt Rīgas centrā ātrāk salīdzinājumā ar Rīgas valstspilsētas sabiedrisko transportu. (2.2.3. Sabiedriskā transporta konkurētspēja un komercializācijas principi). Kā viens no RMA plāna mērķiem ir samazināt iesaistīto transporta līdzekļu lielāka skaita pasažieru apkalpošanai, taču piedāvātais risinājums paralēli atvērtajiem SIA “Rīgas Satiksme” maršrutiem ieviest ekspreša reisus uz komerciāliem pamatiem nonāk pretrunā RMA plāna mērķim, palielina valsts finanšu līdzekļu apjomu, kā arī rada riskus pārvadājumu pieejamībai, nepārtrauktībai un ilgtspējas nodrošināšanai.
c) Piedāvājam veikt analīzi ar izmaksu kvalitātes rādītājiem, ņemot vērā pārvadājumu sniegšanas veidu un līguma piešķīruma veidu valstspilsētās. Aicinām veikt detalizētu salīdzinājumu pa valstpilsētu pārvadājumu līgumu veidiem, respektīvi, salīdzināt pārvadājumu kvalitatīvo rādītājus, izvērtējot līgumus, kas piešķirti publisko iepirkumu rezultātā vai ar tiešā piešķīruma līgumiem.
14. Konkurences padomes “Apkopojumā par 2020. un 2021.gadā sniegtajiem atzinumiem par publisko personu kapitālsabiedrību darbību sabiedriskā transporta un autostāvvietu pakalpojumu sniegšanas jomā” 75.punktā minēts - Iepirkuma procedūras rīkošanu pilsētas nozīmes maršrutos ir atbalstījusi SM un ATD, norādot, ka pareizākais un labas pārvaldības principam atbilstošākais veids, kā noskaidrot pārvadātāju, kas sniegs sabiedriskā transporta pakalpojumus, ir tieši atklāta konkursa rīkošana, kas ļauj pasūtītājam izvirzīt samērojamās kvalitātes prasības attiecībā uz pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem transportlīdzekļiem, kā arī Latvijas Tirdzniecības uz rūpniecības kamera, norādot: “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji būtu noskaidrojami atklātas konkursa procedūras rezultātā.” Latvijā privātais sektors ar pietiekoši lielu pārvadātāju skaitu, kā arī spēcīgi pārvadātāji Baltijas valstīs un Skandināvijā ir spējīgi piedāvāt un nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot papildus investīcijas šajā nozarē, jaunas zināšanas un inovatīvus risinājumus.
Piedāvātā redakcija
-