Atzinums

Likumprojekta 5.panta pirmās daļas 9. punktā noteiktais operātora pienākums informēt sabiedrību neatbilst operatora veiktā monitoringa mērķim, kas ir kontrolēt savu darbību uz savas teritorijas robežas un nepieļaut piesārņojuma robežlielumu pārsniegšanu. Pienākums informēt sabiedrību rada nesamērīgas prasības monitoringa izpildes līmenim, kā arī ievērojami palielina izmaksas.
Ņemot vērā minēto, ludzam par minētā apakšpunkta izstrādi konsultēties ar gaisa monitoringu sistēmu operatoriem (vairākiem) un LVĢM, kā arī izvērtēt citu Eiropas valstu pieredzi.

Izslēgt 5.panta pirmās daļas 9. punktu, jo tā prasības ir neatbilstošas un nesamērīgas.

Lūdzam definīcijai pievienot laukumveida emisijas avotu, jo, piemēram, VAS "Latvijas dzelzceļs'"  ir kravu pārkraušanas laukumi, kuros, veicot kraušanas darbus, tiek emitētas cietās izkliedētās daļiņas.

6) emisija - tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, smaku vai trokšņa izplūde no punktveida, laukumveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē.

Lūdzam likumprojekta 8.panta otrās daļās 2.punktā aizstāt vārdus “jebkurus papildpasākumus” ar vārdiem “jebkurus lietderīgus papildpasākumus" vai “jebkurus samērīgus papildpasākumus”.

-

Lūdzam izskatīt iespēju noteikt deleģējumu monitoringa veikšanai ārpus operatora teritorijas robežām veikt pašvaldībām, jo teritorija, kuru var ietekmēt, var būt ļoti plaša, kā arī pats jēdziens ir neviennozīmīgi interpretējams.

-

Gaisa monitoringu visbiežāk veic izmantojot iekārtas, kas nodrošina nepārtrauktus mērījumus, ar pieeju mērījumu rezultātiem tiešsaistē. Likumprojekta 12.panta ceturtajā daļā noteiktā prasība šobrīd ir deklaratīva un nav samērīga operatoru veiktajam monitoringam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam par minētās daļas izstrādi konsultēties ar gaisa monitoringu sistēmu operatoriem (vairākiem) un LVĢM, kā arī izvērtēt citu Eiropas valstu pieredzi.

-

Ņemot vērā darbību ostu teritorijās, lūdzam paredzēt papildu vienreizējas vai pagaidu atļaujas, kuras izsniedz 3 dienu laikā. Tās būtu izmantojamas gadījumiem, kad rodas ekonomiski diktēta, iepriekš neparedzama īslaicīga darbība (piemēram, viena kuģa izkraušana, stratēģiski nozīmīgas kravas ienākšana ostā u. c.).

(1) Lai uzsāktu A vai B kategorijas piesārņojošo darbību, kā arī būtisku darbības izmaiņu gadījumā, operatoram ir pienākums saņemt atļauju un ievērot tajā noteiktos nosacījumus piesārņojošas darbības veikšanai. Atļauju Dienests izdod piesārņojošai darbībai konkrētā ģeogrāfiskā vietā uz visu attiecīgā objekta darbības laiku. Iepriekš neparedzamas, piesārņojošās saimnieciskās darbības gadījumos  Dienestam ir tiesības izdot terminētu, vienreizēju atļauju īslaicīgas vai vienreizējas piesārņojošās darbības veikšanai, nepiemērojot A vai B kategorijas atļaujām noteikto izdošanas procedūru.

Lūdzam precizēt, vai domāti vairāku (dažādu) operatoru objekti vienā teritorijā vai viena operatora vairāki objekti vienā teritorijā. No likumprojekta 15.panta sestās daļas izriet, ka, ja vienā teritorijā ir vairāki operatori (dažādi uzņēmumi), tad visiem operatoriem ir jāņem vērā cita operatora radītās emisijas un saražotās produkcijas apjoms.

-

Ņemot vērā darbību ostu teritorijā, lūdzam paredzēt papildu vienreizējas vai pagaidu atļaujas, kuras izsniedz 3 dienu laikā. Tās būtu izmantojamas gadījumiem, kad rodas ekonomiski diktēta, iepriekš neparedzama īslaicīga darbība (piemēram, viena kuģa izkraušana, stratēģiski nozīmīgas kravas ienākšana ostā u. c.).

(2) B kategorijas piesārņojošām darbībām atļauju izsniedz vai grozījumus veic 60 dienu laikā no brīža, kad saņemta visa lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija. Šajā termiņā neieskaita dienas, kurās operators sagatavo un iesniedz Dienesta pieprasīto informāciju. Ja piesārņojošajai darbībai rīko publisko apspriešanu, atļauju izsniedz 90 dienu laikā no brīža, kad saņemta visa lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija. Vienreizējo atļauju izsniedz vai  grozījumus veic 3 dienu laikā no brīža, kad saņemta visa lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka no spēkā esošā likuma "Par piesārņojumu" šajā likumprojektā netiek pārņemtas normas, kas attiecas uz piesārņoto vietu izpēti un sanācijas pasākumu saistīto izdevumu segšanu (VII. nodaļa “Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpēte un piesārņotu vietu sanācija”), norādot, ka tās tiks regulētas Vides aizsardzības likuma tvērumā.
Dzelzceļa nozares gadījumā vairākās teritorijās ir piesārņojums, kas ir vēsturisks, un līdz ar to pēc šobrīd esošā regulējuma visi jautājumi saistībā ar izpētes un potenciālajiem sanācijas darbiem tiek risināti kopā ar zemes īpašnieku, kura darbības laikā piesārņojums ir radies. Līdz ar to pastāv risks, ka gadījumā, ja likumprojekts stāsies spēkā atsevišķi no Vides aizsardzības likuma, tad visi izdevumi, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem varētu tikt attiecināti uz AS “Pasažieru vilciens”, kā operatoru, neņemot vērā vēsturisko piesārņojuma faktu.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija norāda, ka likumprojekts un Vides aizsardzības likums, kurā tiks iekļauti nosacījumi par piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpētes un piesārņotu vietu sanāciju pasākumu saistīto izdevumu segšanu, ir jāvērtē kopsakarā, un abiem likumprojektiem ir jāstājas spēkā vienlaikus, vai arī likumprojektā pārejas noteikumos jāparedz noteikumi par tā piemērošanu līdz Vides aizsardzības likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai jautājumos par piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpētes un sanācijas pasākumu saistīto izdevumu segšanu.

-