Atzinums

Likuma 3.pants nosaka  ietekmes novērtējuma principus, līdz ar to ir būtiska vadlīniju piemērošanas ietekme uz personām.
Latvijas tiesību normu hierarhijā vadlīnijām nav saistoša rakstura, taču tās var tikt izmantotas kā palīglīdzeklis dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai. Vadlīnijas ir institūciju izdoti iekšējie normatīvie akti un "iekšējo normatīvo aktu adresāts ir pati valsts pārvalde, tās iestādes un valsts pārvaldē nodarbinātie – valsts dienestā esošās personas un darbinieki. Tas nozīmē, ka vadlīnijas nevar privātpersonai radīt nelabvēlīgas tiesiskas sekas un uz to pamata iestādes nevar izdot nelabvēlīgus administratīvos aktus vai piemērot sodu." (Jurista vārds, 24.01. 2017 /Nr.4 (958) "Iestāžu vadlīnijas – labā prakse vai likuma atrunas principa pārkāpums").
"Vienlaikus rūpīgi jāizvērtē citu valstu pieredzes (vadlīniju) izmantošanas lietderība, lai neieviestu šo valstu regulējuma adaptācijas, kuras Latvijas tiesiskajā sistēmā nedarbosies pietiekami efektīvi vai neatbildīs Latvijas tiesību sistēmas principiem, kā arī jāņem vērā tiesību sistēma, kādai pieder valsts, kuras normatīvais akts tiek izmantots. Atšķirīga mentalitāte, normatīvā regulējuma uztvere, juridiskā kultūra un atšķirīgas tiesību piemērošanas tradīcijas var ietekmēt citas valsts tiesību izmantošanu vai pat padarīt to neiespējamu". (Normatīvo aktu projektu izstrādes  rokasgrāmata, 12.lp.)
Līdz ar ietekmes novērtējuma principi nevar būt balstīti vadlīnijās, tāpēc no no panta daļas būtu svītrojamas vadlīnijas.

"Ja ietekmes novērtējumu veic izmantojot vadlīnijas, tad ja Latvijas tiesību akti nenoteic paredzētās darbības ietekmju pieļaujamās robežvērtības, ietekmes novērtējums veicams, prioritārā secībā izmantojot Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktus;"

Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, reģistrācijas Nr. 40003466281 (turpmāk – LVM) ir iepazinusies ar precizēto tiesību akta projektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"". Ņemam vērā, ka uz LVM līdz šim sniegto priekšlikumu par Likuma 2. pielikuma 1. punkta 3) b) apakšpunkta papildināšanu tiesību aktu projektam pievienotajā izziņā sniegts skaidrojums: "Iebildums iespēju robežās tiks ņemts vērā - ministrija plāno vērtēt un pārskatīt likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. un 2. pielikuma darbības 2025. gadā.". Vienlaikus norādām, ka LVM joprojām uztur spēkā sekojošu priekšlikumu: "Ņemot vērā, ka prasība attiecas uz jau esošām būvēm (meliorācijas sistēmām), kuras saskaņā ar normatīvo aktu prasībām īpašniekam ir pienākums kopt un uzturēt, tostarp, lai to darbība nepasliktinātu citu zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju zemes izmantošanas iespējas, tad pamatoti pārbūves nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu būtu vērtēt gadījumos, kad meliorācijas sistēma atrodas, robežojas vai ir tuvāk par 100 m no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām Natura 2000). Gadījumos, kad paredzētās darbības neskar aizsargājamās teritorijas, ietekme uz vidi ir nebūtiska, tāpēc piemērot sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu esošu sistēmu pārbūvei ir nesamērīga prasība. Rosinām papildināt Likuma 2. pielikuma 1. punkta 3) b) apakšpunktu, to izsakot šādā redakcijā: “esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūve, ja to zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem un paredzētās darbības iespējamā norises vieta atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000), robežojas ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai paredzēta 100 metru attālumā no tās;”.

-