Atzinums

Uzturam iepriekš paustos iebildumus, kuri nav tikuši ņemti vērā. ATKĀRTOTI AICINĀM SASAUKT SASKAŅOŠANAS SANĀKSMI, LAI AR VISĀM IESAISTĪTAJĀM PUSĒM PĀRRUNĀTU ORGANIZĀCIJU UN INSTITŪCIJU IEBILDUMUS UN PRIEKŠLIKUMUS.
 

-

Noteikumu projektā ir veiktas izmaiņas 3.2.1. punktā, pastiprinot prasību (rādītājs tiek prasīts pēdējos 3 gados, nevis esošajā gadā, kā bija paredzēts iepriekš). Ja nemaldāmies, izziņā nav norādīts – kura institūcija ir iesniegusi šādu iebildumu. Lūdzu papildināt izziņu ar attiecīgu informāciju.

-

Iebilstam pret 3.2.1. punktā paredzēto prasību, kas ļautu diplomatzīšanā iesaistīties tikai tām augstskolām, kurās ārvalstu studenti ir “vismaz 15% no kopējā augstskolas studentu skaita esošajā pēdējo trīs gadu laikā”. Prasība faktiski tiktu piemērota ar atpakaļejošu spēku, jo paredzētu, ka augstskolai noteiktas prasības bija jāizpilda pagātnē. Pirmšķietami, prasība vērtējama kā subjektīva, jo vērsta pret vairākām Latvijas augstskolām, t.sk. ar lielu studentu skaitu, kurām nebūs iespēju ‘kvalificēties’ saskaņā ar šiem MK noteikumiem. Prasība ir nesamērīga un tai nav pamatojuma anotācijā. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, šī redakcija neļautu 'kvalificēties' pat Tartu universitātei, kurai ārvalstu studentu skaits pēdējo 3 gadu laikā nesasniedz 15%.

-

Iebilstam pret 3.3.1.1. punktā paredzēto prasību nodrošināt personālam, kas veiks ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi, atsevišķas telpas. Prasība ir pārspīlēta un nesamērīga, tā nepamatoti prasītu augstskolām veikt materiālos ieguldījumus, kam nav sakara ar atzīšanas kvalitāti.
 

-

Veiktās izmaiņas 3.3.2. punktā ir vērtējamas kā minimālas. Iebilstam pret 3.3.2. punktā paredzētajām prasībām, kuras ir nesamērīgas. Vēlreiz uzsveram (sk. RP 28.07.2023. atzinumu), ka projektā jāparedz lielāku Akadēmiskās informācijas centra iesaisti diplomatzīšanas procesā augstskolās, cita starpā nodrošinot regulāras apmācības diplomatzīšanā iesaistītajiem augstskolu pārstāvjiem.

-

Ja ministrijas / valsts pārvaldes iestādes atsakās piedalīties komisijas darbā, aicinām paredzēt, ka komisijas darbā iesaista Akadēmiskās informācijas centra un Rektoru padomes (vai Augstākās izglītības eksporta apvienības) pārstāvjus, tādējādi atslogojot IZM ierēdņus, kuru skaits komisijā pieaudzis vairākkārt, salīdzinot ar noteikumu sākotnējo redakciju, kad IZM plānoja komisijas darbā iesaistīt citu ministriju / valsts pārvaldes institūciju pārstāvjus. 

6. Lai izskatītu augstskolas iesniegumu un lemtu par tiesību piešķiršanu augstskolai veikt noteiktu ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi, Izglītības un zinātnes ministrija izveido komisiju (turpmāk – komisija) ne mazāk kā piecu personu sastāvā, kurā iekļauj pārstāvjus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Akadēmiskās informācijas centra, Rektoru padomes [vai Augstākās izglītības eksporta apvienības] un Latvijas Studentu apvienības. Komisijas darbu vada Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis. Komisija viedokļa sniegšanai var piesaistīt pārstāvi no Ārlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.
 

Kategoriski iebilstam pret noteikumu spēkā stāšanās atlikšanu uz gadu. Saskaņā ar Augstskolu likumu šie noteikumi bija jāizdod līdz 2023. gada februārim, sk. Augstskolu likums, 91. punkts. https://likumi.lv/ta/id/37967#p91. Grozījumu Augstskolu likumā izstrāde, lai ļautu augstskolām izvērtēt diplomus, tika uzsākta 2020. gadā (!). Jāatgādina, ka pēc noteikumu spēkā stāšanās process tikai sāksies: jāizveido komisija, augstskolas iesniegs iesniegumus, komisija gatavos ieteikumu, IZM gatavos lēmumu.

-