Projekta ID
22-TA-888Atzinuma sniedzējs
SIA "MAXIMA LATVIJA"
Atzinums iesniegts
13.10.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Atzinuma dokumenti
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Uzturam spēkā savus iepriekš paustos iebildumus pret grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likuma 11.pantā, kas paredz noteikt aizliegumus attiecībā uz alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu.
Grozījumi attiecībā uz alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu pamatoti, balstoties uz pieņēmumu, ka tas samazinās alkoholisko dzērienu patēriņu. Tā VM tiesību akta anotācijā un izziņā par priekšlikumiem atsaucas uz PVO 2016. gada pētījumu, ka alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegums varētu samazināt (nevis ir faktiski samazinājis) par zināmu procentu visas ar alkoholisko dzērienu lietošanu saistītās saslimšanas, un uz 2021. gada VM veikto izvērtējumu, kurā iekļautas aplēses liecina par iespējamo reklāmas ierobežojumu ietekmi, proti, ka tās varētu samazināt bīstamas un kaitīgas alkohola lietošanas izplatību. Savukārt pieejamie dati par līdzīgu ierobežojumu ieviešanu kaimiņvalstīs netiek ņemti vērā. Papētot kaimiņvalstu pieredzi, varam secināt, ka praksē alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi nenes iecerēto alkoholisko dzērienu patēriņa samazinājumu.
Igaunijā aizliegums norādīt preces cenu alkoholisko dzērienu reklāmā stājās spēkā 2018. gadā un ir spēkā vēl joprojām. Kā parāda statistika[i], 2018. gadā alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju virs 15 gadiem palika praktiski nemainīgs, bet nākamajos periodus pat pieauga.
Savukārt, Lietuvā aizliegums reklamēt alkoholiskos dzērienus stājās spēkā 2018. gadā un ir spēkā vēl joprojām. Kā parāda statistika[i], 2018. gadā alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju virs 15 gadiem samazinājās, taču šo nevarētu skaidrot ar reklāmas aizlieguma ieviešanu, jo tieši tāds pat kritums bija vērojams arī 2017. gadā un kopumā tendence patēriņā samazinājumam bija vērojama jau kopš 2013.gada. Tāpat nākamajos periodos pēc reklāmas aizlieguma ieviešanas alkohola patēriņš turpina pieaugt.
Mūsu ieskatā, kaimiņvalstu praktiskā pieredze liecina, ka alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumi nerezultējas alkoholisko dzērienu patēriņa kritumā.
Mūsu ieskatā nav pareizs apgalvojums, ka cenu un atlaižu reklāma veicina impulsīvu iepirkšanos (kā norādīts anotācijā un izziņā). Iespēja patērētājam pirms došanās uz veikalu izpētīt piedāvājumus mazina impulsīvu lēmumu pieņemšanu, jo patērētājs var iepriekš apsvērt savas vajadzības un plānot pirkumu.
Mūsuprāt, piedāvātais normatīvā akta regulējums radīs konkurences vides deformāciju un nostādīs interneta veikalus priviliģētā stāvoklī – proti, to piedāvājumus patērētājs, mājās esot, var izpētīt, salīdzināt un izvērtēt, savukārt fizisko veikalu piedāvājumus pircējs faktiski nevar salīdzināt vai to salīdzināšanai būtu nepieciešams patērēt nesamērīgi lielu piepūli un laika resursu. Iespēja saņemt informāciju par preču piedāvājumiem dod labumu patērētājiem un veicina veselīgu konkurenci starp tirgotājiem ekonomiski svarīgā preču grupā.
Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, uzskatām, ka no grozījumiem jāizslēdz aizliegumi attiecībā uz alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu. Ierosinām meklēt pārdomātākus risinājumus alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanai sabiedrībā, kas pārņemtu efektīvus un praksē pārbaudītus risinājumus.
Grozījumi attiecībā uz alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu pamatoti, balstoties uz pieņēmumu, ka tas samazinās alkoholisko dzērienu patēriņu. Tā VM tiesību akta anotācijā un izziņā par priekšlikumiem atsaucas uz PVO 2016. gada pētījumu, ka alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegums varētu samazināt (nevis ir faktiski samazinājis) par zināmu procentu visas ar alkoholisko dzērienu lietošanu saistītās saslimšanas, un uz 2021. gada VM veikto izvērtējumu, kurā iekļautas aplēses liecina par iespējamo reklāmas ierobežojumu ietekmi, proti, ka tās varētu samazināt bīstamas un kaitīgas alkohola lietošanas izplatību. Savukārt pieejamie dati par līdzīgu ierobežojumu ieviešanu kaimiņvalstīs netiek ņemti vērā. Papētot kaimiņvalstu pieredzi, varam secināt, ka praksē alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi nenes iecerēto alkoholisko dzērienu patēriņa samazinājumu.
Igaunijā aizliegums norādīt preces cenu alkoholisko dzērienu reklāmā stājās spēkā 2018. gadā un ir spēkā vēl joprojām. Kā parāda statistika[i], 2018. gadā alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju virs 15 gadiem palika praktiski nemainīgs, bet nākamajos periodus pat pieauga.
Savukārt, Lietuvā aizliegums reklamēt alkoholiskos dzērienus stājās spēkā 2018. gadā un ir spēkā vēl joprojām. Kā parāda statistika[i], 2018. gadā alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju virs 15 gadiem samazinājās, taču šo nevarētu skaidrot ar reklāmas aizlieguma ieviešanu, jo tieši tāds pat kritums bija vērojams arī 2017. gadā un kopumā tendence patēriņā samazinājumam bija vērojama jau kopš 2013.gada. Tāpat nākamajos periodos pēc reklāmas aizlieguma ieviešanas alkohola patēriņš turpina pieaugt.
Mūsu ieskatā, kaimiņvalstu praktiskā pieredze liecina, ka alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumi nerezultējas alkoholisko dzērienu patēriņa kritumā.
Mūsu ieskatā nav pareizs apgalvojums, ka cenu un atlaižu reklāma veicina impulsīvu iepirkšanos (kā norādīts anotācijā un izziņā). Iespēja patērētājam pirms došanās uz veikalu izpētīt piedāvājumus mazina impulsīvu lēmumu pieņemšanu, jo patērētājs var iepriekš apsvērt savas vajadzības un plānot pirkumu.
Mūsuprāt, piedāvātais normatīvā akta regulējums radīs konkurences vides deformāciju un nostādīs interneta veikalus priviliģētā stāvoklī – proti, to piedāvājumus patērētājs, mājās esot, var izpētīt, salīdzināt un izvērtēt, savukārt fizisko veikalu piedāvājumus pircējs faktiski nevar salīdzināt vai to salīdzināšanai būtu nepieciešams patērēt nesamērīgi lielu piepūli un laika resursu. Iespēja saņemt informāciju par preču piedāvājumiem dod labumu patērētājiem un veicina veselīgu konkurenci starp tirgotājiem ekonomiski svarīgā preču grupā.
Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, uzskatām, ka no grozījumiem jāizslēdz aizliegumi attiecībā uz alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu. Ierosinām meklēt pārdomātākus risinājumus alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanai sabiedrībā, kas pārņemtu efektīvus un praksē pārbaudītus risinājumus.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Attiecībā uz grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likuma 11.pantā, kas paredz aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus “pērc vairākas alkoholiskā dzēriena pudeles par zemāku cenu” utt., kā arī ierobežot lojalitātes programmas ietvaros popularizēt alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi.
Minētie tirdzniecības veicināšanas pasākumu ierobežojumi tieši tāpat kā ierosinātie alkoholisko dzērienu cenas un atlaižu reklāmas ierobežojumi balstīti uz pieņēmumu, ka tie ļaus samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu. Mūsu ieskatā, iepriekš apskatītie piemēri ar to, ka reklāmas ierobežojumu ieviešana citās valstīs nesamazina alkoholisko dzērienu patēriņu, parāda, ka ar tamlīdzīgām metodēm nav iespējams efektīvi ietekmēt alkoholisko dzērienu patēriņu. Savukārt, uzņēmējiem šis liedz iespēju konkurēt savā starpā ar izdevīgiem piedāvājumiem.
Tāpat pretējs loģikai ir aizliegums piedāvāt alkoholisko dzērienu atlaides lojalitātes programmu ietvaros, jo šīs programmas ir adresētas šaurākam patērētāju lokam (pretstatā visiem patērētājiem adresētām atlaidēm), kā arī nav skaidrs pamatojums, ar ko lojalitātes programmas ietvaros piedāvātā atlaide ir izteikti kaitīgāka par parastu atlaidi, un tādēļ būtu aizliedzama.
Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, uzskatām, ka no grozījumiem jāizslēdz ierosinātie ierobežojumi attiecībā uz alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas pasākumiem.
Minētie tirdzniecības veicināšanas pasākumu ierobežojumi tieši tāpat kā ierosinātie alkoholisko dzērienu cenas un atlaižu reklāmas ierobežojumi balstīti uz pieņēmumu, ka tie ļaus samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu. Mūsu ieskatā, iepriekš apskatītie piemēri ar to, ka reklāmas ierobežojumu ieviešana citās valstīs nesamazina alkoholisko dzērienu patēriņu, parāda, ka ar tamlīdzīgām metodēm nav iespējams efektīvi ietekmēt alkoholisko dzērienu patēriņu. Savukārt, uzņēmējiem šis liedz iespēju konkurēt savā starpā ar izdevīgiem piedāvājumiem.
Tāpat pretējs loģikai ir aizliegums piedāvāt alkoholisko dzērienu atlaides lojalitātes programmu ietvaros, jo šīs programmas ir adresētas šaurākam patērētāju lokam (pretstatā visiem patērētājiem adresētām atlaidēm), kā arī nav skaidrs pamatojums, ar ko lojalitātes programmas ietvaros piedāvātā atlaide ir izteikti kaitīgāka par parastu atlaidi, un tādēļ būtu aizliedzama.
Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, uzskatām, ka no grozījumiem jāizslēdz ierosinātie ierobežojumi attiecībā uz alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas pasākumiem.
Piedāvātā redakcija
-