Atzinums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atkārtoti ir izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024. – 2027.gadam projektu (turpmāk – plāna projekts) un Ministru kabineta rīkojuma projektu “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024. – 2027.gadam” un atbalsta to tālāku virzību, vienlaikus izsakot šādu iebildumu.
Vēršam uzmanību, ka Korupcijas uztveres indekss neatspoguļo korupcijas līmeni, bet gan sabiedrības, tai skaitā uzņēmēju viedokli par korupcijas izplatību valstī. Korupcijas uztveres indekss raksturo attieksmi pret korupciju, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī, ko ir sarežģīti precīzi izmērīt, jo ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir latents raksturs.
Tādējādi lūdzam precizēt plāna projekta 18. lpp. pirmo rindkopu. Vienlaikus aicinām pirmās rindkopas pirmajā teikumā svītrot vārdu “cieši”, jo pastāv virkne citu apstākļu un faktoru, kas ietekmē ēnu ekonomikas īpatsvaru, un ne vienmēr tam ir cieša saikne ar korupcijas izplatību valstī.
 

Vēl viens rādītājs, kas ir saistīts ar ēnu ekonomiku, ir privātā sektora uztvere par korupcijas izplatību valstī  (11.att.). No attēla var secināt, ka tādās valstīs kā Šveice, Dānija, Somija, Zviedrija, Vācija korupcijas uztveres indekss ir augstāks, kas varētu norādīt uz zemāku korupcijas līmeni, iesaiste ēnu ekonomikā ir mazāka. Savukārt tādās valstīs kā Ungārija, Grieķija, Slovākija korupcijas uztveres indekss ir zemāks un ēnu ekonomikas līmenis ir augstāks. Plaša korupcijas izplatība saistīta, tai skaitā ar augsto ēnu ekonomikas rādītāju un zemo morāles līmeni.