Atzinums

Projekta ID
22-TA-1330
Atzinuma sniedzējs
Pārresoru koordinācijas centrs
Atzinums iesniegts
09.05.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Pārresoru koordinācijas centrs atbalsta valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 085 0231) ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) pamatkapitālā, vienlaikus izsakot šādu iebildumu attiecībā uz rīkojuma saturu.
No tiesību akta anotācijas (turpmāk - Anotācija) noprotams, ka pamatkapitālā ieguldāmais nekustamais īpašums Ķīšezera ielā 27, Rīgā, veido vienotu objektu kompleksu kopā ar VNĪ īpašumā esošajiem pamata portfeļa nekustamajiem īpašumiem – nekustamo īpašumu Talejas ielā 1, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 085 2143), kuru valsts funkciju vajadzībām izmanto Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Latvijas Republikas Prokuratūra, un nekustamo īpašumu Kadagas ielā 1, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 085 2142).  Minēto VNĪ nekustamo īpašumu portfelī iekļauto nekustamo īpašumu attīstība tiek skatīta kompleksi, un nekustamā īpašuma Ķīšezera ielā 27, Rīgā, ieguldīšana VNĪ pamatkapitālā,  Stratēģijas tvēruma ietvaros netiek uzskatīta kā nekustamā īpašuma atsavināšana. 
Anotācijā norādītais liecina, ka pamatkapitālā ieguldāmā nekustamā īpašuma turpmāka atsavināšana nav pieļaujama. 
Norādām, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 5.panta piektajā daļā norādīts, ka Ministru kabineta lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu nepieciešamības gadījumā tiek noteikti arī nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un atsavināšanas tiesību aprobežojumi.
Tā kā Anotācijā ir izteikts nepārprotams apgalvojums par nekustamā īpašuma turpmākas izmantošanas mērķi un atsavināšanas nepieļaujamību, PKC ieskatā situācija atbilst Atsavināšanas likuma 5.panta piektās daļas nosacījumiem un ir attiecīgi jāatspoguļo Rīkojuma saturā. Jāņem vērā, ka pēc nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kapitālsabiedrība iegūst tiesības rīkoties ar to autonomi, tādēļ, valsts interešu turpmākai nodrošināšanai zemesgrāmatā nostiprināms atsavināšanas aizliegums, kā arī citas ar īpašumu saistītas valsts intereses, tai skaitā rīcība (valsts tiesības atgūt īpašumu) gadījumos, ja kapitālsabiedrības saimnieciskai darbībai nekustamais īpašums vairs nebūs nepieciešams.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Pārresoru koordinācijas centrs atbalsta nekustamā īpašuma Ķīšezera ielā 27, Rīgā, ieguldīšanai VNĪ pamatkapitālā, tomēr uzskata, ka nepieciešams precizēt nekustamā īpašuma ieguldīšanas procedūru, Rīkojumā attiecīgi norādot, ka nekustamais īpašums tiek ieguldīts VNĪ pamatkapitālā aizstāšanas (maiņas) ceļā, vienlaikus norādot, kuras publiskas personas valdījumā nododami tie nekustamie īpašumi, kas tiek pārņemti valsts īpašumā šī procedūras ietvaros.
Anotācijā, atsaucoties uz VNĪ  līdzšinējo praksi un Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 11.augusta spriedumu lietā Nr.A42629808, norādīts, ka pamatkapitāla palielinājums tiks veikts, "aizstājot VNĪ pamatkapitālā ieguldītos nekustamos īpašumus: nekustamo īpašumu “Sala Gaujā” (kadastra Nr.8064 002 0644) Inčukalna pagastā, Inčukalna novadā (pamatkapitāla vērtība 10 672 euro); Bāriņu ielā 11, Liepājā, (kadastra Nr.1700 033 0205) (pamatkapitāla vērtība 284 574 euro); 18. novembra ielā 41B, Daugavpilī, (kadastra Nr.0500 001 0042) (pamatkapitāla vērtība 43 872 euro) un Nikolaja ielā 21, Daugavpilī, (kadastra Nr. 0500 011 1808) (pamatkapitāla vērtība 173 875 euro), minētos nosacījumus ietverot pamatkapitāla palielināšanas noteikumos."
Tomēr pievienotajā dokumentā - izrakstā Nr. APL-21/3-2 no VNĪ ārkārtas akcionāru 25.11.2021. sapulces protokola Nr. AP-21/3, vietām norādīts, ka iepriekš minētos VNĪ šobrīd piederošos četrus nekustamos īpašumus paredzēts nevis aizstāt ar valsts nekustamo īpašumu Ķīšezera ielā 27, Rīgā, bet gan "izslēgt no pamatkapitāla", atsavinot VNĪ piederošos īpašumus bez atlīdzības par labu Liepājas un citām pilsētas pašvaldībām, kā arī nododot Tieslietu ministrijas valdījumā Tiesu administrācijas funkciju nodrošināšanai. Akcionāru sapulces lēmumā norādīts, ka šāds risinājums izvēlēts, pamatojoties uz Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem.
Vēršam uzmanību, ka mantiskais ieguldījums pamatkapitālā ir tikai pamatkapitāla palielinājuma apmaksas veids, un nekustamais īpašums pēc tā ieguldīšanas neatrodas "pamatkapitālā", bet gan uzņēmuma bilances pamatlīdzekļu postenī. Uzņēmuma pamatlīdzekļa aizstāšana ar citu nekustamo īpašumu civiltiesiskā izpratnē ir uzskatāma par maiņas darījumu (kā tas pareizi norādīts arī akcionāru sapulces lēmumā), savukārt, ja maiņas darījuma rezultātā uzņēmums iegūst vērtīgāku īpašumu - ir jālemj jautājums par starpības kompensāciju. Šajā gadījumā izvēlēta pamatkapitāla palielināšana, piešķirot valstij jaunas kapitāla daļas. 

Maiņas darījums ir divpusējs, komplekss, vienots darījums/procedūra un tā priekšmetu veido gan atsavināmais, gan iegūstamais objekts, līdz ar ko Rīkojumā jābūt iekļautam gan lēmumam attiecībā uz Ķīšezera ielā 27, Rīgā, ieguldīšanai VNĪ pamatkapitālā, gan lēmumam attiecībā uz rīcību ar atgūstamajiem nekustamiem īpašumiem “Sala Gaujā”, Inčukalna pagastā, Inčukalna novadā; Bāriņu ielā 11, Liepājā; 18. novembra ielā 41B, Daugavpilī un Nikolaja ielā 21, Daugavpilī. Rīcība ar Valstij piekrītošu vai par labu valstij atsavināmu nekustamu īpašumu, ietilpst Ministru kabineta kompetencē, kuram, pārņemot īpašumus, vienlaikus jālemj par īpašumu nodošanu konkrētu publisku personu valdījumā atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.pantam. 
Līdz ar minēto, nav pamatoti norādīt, ka īpašumu aizstāšanas (maiņas)  nosacījumi tiks noteikti pamatkapitāla palielināšanas noteikumos, jo pamatkapitāla palielināšanas noteikumus apstiprina kapitālsabiedrības akcionāru sapulce, kuras kompetencē neietilpst lemt jautājumus par rīcību ar valsts vai valstij piekrītošu nekustamo īpašumu, vai vispār jebkādā veidā izteikt valsts nodomu iegādāties nekustamu īpašumu. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nekustamo īpašumu apmaiņas nosacījumus norāda, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumā formulēto lēmumu. 

Līdz ar norādīto, attiecīgi papildināma Anotācija un Rīkojums. 
Piedāvātā redakcija
-