Atzinums

Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (turpmāk – Likums) 4. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar krīzi vai katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Savukārt Likuma 8. panta pirmā daļa paredz, ko Ministru kabinetam ir tiesības noteikt, izsludinot ārkārtējo situāciju, un otrā daļa paredz, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam papildus minētā panta pirmajā daļā uzskaitītajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā ārkārtējā situācijā nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā. Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk – rīkojuma projekts) 1. punktā norādīts, ka, ņemot vērā, ka 2026. gadā ilgstošās lietavas un plūdi ir būtiski apgrūtinājuši lauksaimniecisko darbību, ārkārtējā situācija tiek izsludināta, lai mazinātu šo apstākļu radīto apdraudējumu lauksaimniecības nozarei un nodrošinātu to seku pārvarēšanu, kā arī izvērtētu lauksaimniecības nozarei radītos zaudējumus. Savukārt rīkojuma projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) norādīts, ka tā mērķis ir "izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2026. gada 29. decembrim, lai nodrošinātu vienotu pieeju nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu atzīšanai un radītu pamatu normatīvajos aktos paredzēto atvieglojumu un atkāpju piemērošanai un KLP atbalsta nosacījumu piemērošanai, investīciju projektu saistību izpildi un nodokļu maksājumu termiņu pagarināšanu, tādējādi mazinot nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radīto ietekmi uz lauksaimniekiem  un mazinot administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan atbildīgajām institūcijām." Vēršam uzmanību uz to, ka rīkojuma projektā atbilstoši Likumā noteiktajam nav noteikti pasākumi konkrēto nelabvēlīgo apstākļu un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, kā arī institūciju īpašā kompetence to novēršanā un pārvarēšanā, bet gan tikai ar informācijas ieguvi, izvērtēšanu, apkopošanu un sniegšanu saistītas darbības. Pēc būtības tie ir uzdevumi, kurus Zemkopības ministrija atbilstoši savai kompetencei veic arī ikdienā. No rīkojuma projekta neizriet, kādā veidā tiks sasniegts ārkārtējās situācijas izsludināšanas mērķis, kā arī anotācijā ir aprakstīti mehānismi, kādos nelabvēlīgo apstākļu radītās sekas var novērst ar citiem pasākumiem, kas jau šobrīd tiek piemēroti. Tādēļ no rīkojuma projekta pašreizējās redakcijas nav pietiekami skaidri izsecināms, kādus papildu pasākumus ārkārtējās situācijas izsludināšana ļaus īstenot un kāpēc šo pasākumu veikšanai nepietiek ar jau spēkā esošajā normatīvajā regulējumā paredzētajiem mehānismiem. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka 2018. gadā līdzīgā situācijā valstī netika izsludināta ārkārtējā situācija, bet gan tā tika risināta, ņemot vērā Krīzes vadības padomes 2018. gada 26. jūnija ārkārtas sēdes protokollēmumā (protokols Nr. 1  1. §, https://www.mk.gov.lv/lv/media/21199/download?attachment) paredzēto kārtību. Ievērojot minēto, nav saskatāms pamats ārkārtējās situācijas izsludināšanai, tādējādi Tieslietu ministrija neatbalsta rīkojuma projekta tālāku virzību.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka rīkojuma projekta 4.1. apakšpunkts neatbilst Regulas (ES) 2021/2116 3. pantam un attiecīgajām Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsta saņemšanu regulējošajām Eiropas Savienības tiesību normām.
Vēršam uzmanību, ka Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktā paredzētā teritoriālā pieeja ļauj vienkāršot nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu atzīšanu, taču pati par sevi nenozīmē automātisku atbrīvojumu no atbalsta saņemšanas nosacījumiem vai beznosacījumu tiesību uz atbalstu saglabāšanu.
Rīkojuma projekta 4.1. apakšpunkts paredz saglabāt tiesības saņemt atbalstu arī gadījumos, kad nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ atbalsta saņemšanas nosacījumu izpilde ir apgrūtināta. Tomēr apstāklis, ka nosacījumu izpilde ir apgrūtināta, pats par sevi vēl nenozīmē, ka ir iestājušies priekšnoteikumi attiecīgo nosacījumu neizpildes attaisnošanai.

-

Vēršam uzmanību, ka Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punkts neparedz nacionālas ārkārtējās situācijas izsludināšanu kā obligātu priekšnoteikumu teritoriālās pieejas piemērošanai. Tādējādi anotācijas 1.1. apakšsadaļā ietvertais apgalvojums, ka, neizsludinot ārkārtējo situāciju ar Ministru kabineta rīkojumu, nepārvaramas varas un ārkārtēju apstākļu atzīšana būtu īstenojama tikai individuālā kārtībā, ir nepamatots, jo ārkārtējās situācijas izsludināšana varētu būt tikai viens no Latvijā izvēlētajiem tiesiskajiem risinājumiem teritoriālās pieejas īstenošanai.

-