Atzinums

Satiksmes ministrija neatbalsta noteikumu projekta 1. punktā ietverto  30.¹⁷ punktu pašreizējā redakcijā, jo nav pieļaujams, ka valsts autoceļu nesošajās kārtās bez testēšanas tiek iebūvēts jebkāds drupināts materiāls, kam nav noteiktas fizikāli - mehāniskās īpašības. Betona elementi ir ražoti no dažādiem materiāliem un ne vienmēr šie materiāli ir bijuši augstvērtīgi. Atļaujot iebūvēt drupinātu betonu autoceļu segu konstruktīvajās kārtās bez testēšanas, var veidoties situācija, ka tiek iebūvēti materiāli, kas neatbilst autoceļu būvdarbu specifikāciju prasībām – ceļa segas konstrukcija var nenodrošināt projektēto nestspēju vai tās ilgmūžība var tikt nelabvēlīgi ietekmēta (samazināta).
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 1. punktā ietverto  30.¹⁷ punktu piedāvātajā redakcijā.

30.¹⁷ Būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūtus betona elementu izstrādājumus - betona pamata blokus, saliekamos betona seguma blokus un plātnes, apmales un caurtekas - var izmantot atkārtoti bez testēšanas pamatu izbūvei pirmās grupas būvēs,  izņemot gājēju vai velosipēdu, vai apvienotos gājēju un velosipēdu ceļus un tiltus ar garumu līdz 10 m.

Ņemot vērā, ka autoceļu būvniecībā nogāžu nostiprināšanai vienmēr tiek izmantota no tā paša ceļa posma atgūtā augu zeme, norādām, ka šajā gadījumā nav lietderīgi paredzēt tās obligātu testēšanu uz organisko vielu saturu. Lūdzam testēšanu šajā gadījumā noteikt kā izvēles (ja būvuzraugs to uzskata par nepieciešamu), kas praksē pašlaik tā arī ir, nevis obligātu visās situācijās. 
Vēršam uzmanību, ka būvdarbu sezonas laikā laboratorijas jau tā ir ļoti noslogotas un bieži veidojas rindas – kavējas dažādu materiālu (tostarp tādu būtisku materiālu, kā, piemēram, minerālmateriālu, asfalta) pārbaužu rezultāti, kas traucē veikt kvalitatīvu būvniecības procesa uzraudzību.
Papildus informējam, ka VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu kompetences centrā viens izdedzināšanas tests (organisko savienojumu daudzuma noteikšanai) maksā 153,52 EUR ar PVN, kas rada arī papildu izdevumus. Tomēr svarīgākais aspekts ir citu svarīgāku pārbaužu kavēšanās, ja kā obligāta tiks noteikta testēšana uz organisko vielu saturu.

-

Ievērojot Būvniecības likuma 1. panta 17. punktu, lūdzam aizstāt noteikumu projekta 1. punktā ietvertā  30.¹² punktā terminu "projektētājs" ar terminu "būvprojekta izstrādātājs". 

30.¹² Būvprojekta izstrādātājs, paredzot būvprojektā atkārtoti izmantojamos būvizstrādājumus, nosaka šo būvizstrādājumu raksturlielumus un atbilstības novērtēšanas kārtību šo raksturlielumu noteikšanai.
 

Noteikumu projekta 1. punktā ietvertā 30.²⁵ punkta kontekstā ir neskaidrs jautājums par tēraudkausēšanas izdedžiem, jo noteikumu projekta anotācijā saistībā ar šo punktu kā bīstamā viela ir minēta azbests. Proti, šobrīd normatīvais regulējums Latvijā attiecībā uz tēraudkausēšanas izdedžiem ir nepilnīgs un nav saprotams, kā vērtēt šos izdedžus un kādiem normatīviem tiem ir jāatbilst, lai tos varētu uzskatīt par drošiem. Šādi izdedži satur dažādus metālus (arsēns, hroms, kadmijs, dzīvsudrabs, svins, varš, cinks, niķelis) un to savienojumus, no kuriem daļa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, XVII pielikumā un kas, pārsniedzot noteiktu daudzumu, uzskatāma par kaitīgiem. Citās valstīs (piemēram, Vācijā) ir noteiktas robežvērtības, ko nedrīkst pārsniegt, bet Latvijā vienīgie ir Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 804 “Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem”, kas nosaka robežvērtības augsnei un gruntij, bet tēraudkausēšanas izdedži nav ne augsne, ne grunts. Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 804 “Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem” dotās robežvērtības ir domātas augsnei, kas atrodas blakus potenciāli piesārņojošam avotam, piemēram, tēraudkausēšanas izdedžiem, bet nav skaidrs, kā noteikt, vai izdedži piesārņo grunti pieļaujamajās normās vai pārsniedz tās.
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta anotāciju.

-