Atzinums

OCTA direktīvas 2009/103/EK 16.pants, kas grozīts ar direktīvu (ES) 2021/2118 pieļauj, ka apdrošinātājs var ņemt un neņemt vērā apdrošināšanas vēstures izziņas, savukārt, ja šīs izziņas tiek ņemtas vērā, tad tās tiek ņemtas vērā bez diskriminācijas. Līdz ar to nepieciešams precizēt OCTA likuma 13.panta trešās daļas redakciju, lietojot tādu pašu terminoloģiju, kā minēts OCTA direktīvas 2009/103/EK 16.pantā (direktīvas  (ES) 2021/2118 1.panta 15.punktā). Lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju - tālāk būtu virzāms LTAB piedāvātais 1.var., jo atšķirīgas attieksmes aizliegums attiecas ne tikai uz tiem gadījumiem, kad apdrošinātājs vērtē apdrošināšanas vēstures izziņas. Atšķirīgas apdrošināšanas prēmijas apmēra aizliegumu šobrīd nosaka Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma (APL)  9.pants. Iekļaujot OCTA likuma 13.panta trešo daļu,  veidojas zināma dublēšanās  ar APL. Iespējams, grozījumi  par atšķirīgu aizliegumu bija jāvirza APL.
 

1.variants
Papildināt  OCTA likuma 13.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Apdrošinātājs nediskriminē apdrošinājuma ņēmējus un nenosaka tiem prēmiju piemaksas to valstspiederības dēļ vai pamatojoties tikai uz viņu iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti.”

vai 
2.variants
Papildināt  OCTA likuma 13.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Apdrošinātājs nediskriminē apdrošinājuma ņēmējus un nenosaka tiem prēmiju piemaksas to valstspiederības dēļ vai pamatojoties tikai uz viņu iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti, ja apdrošinātājs ņem vērā izziņu par apdrošināšanas vēsturi.”

OCTA direktīvas  (ES) 2021/2118 1.panta 15.punktā (Direktīvas 2009/103/EK 16.pantā)  noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, lai apdrošināšanas sabiedrības, aprēķinot prēmijas, publicētu vispārēju to savu politikas nostādņu pārskatu, kas attiecas uz ziņojumu par prasījumu vēsturi izmantošanu. Līdz ar to, arī OCTA likumā nepieciešams noteikt, ka apdrošinātājs publicē vispārēju to savu politikas nostādņu pārskatu, kas attiecas uz ziņojumu par prasījumu vēsturi izmantošanu (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).

Izteikt OCTA likuma 13.panta ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Apdrošinātājs  savā tīmekļa vietnē publicētu vispārēju to savu politikas nostādņu pārskatu, kas attiecas uz izziņu par apdrošināšanas vēsturi izmantošanu."
 

Nepiekrītam grozījumu OCTA likuma  14.pantā  un ar to saistītajās likuma normās (OCTA likuma 57. panta otrās daļas 2. teikuma grozījumi attiecībā uz vārdu "un trešajā daļā" izslēgšanu)  izslēgšanai no šī likumprojekta. Jo minēto grozījumu tālākā virzība  tiešā veidā ietekmē  jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118 1.panta 8. un 18.punkta prasību izpildi attiecībā uz  OCTA Garantijas fonda finansiālo stabilitāti prasību īstenošanai apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā (lūdzu skatīt LTAB piedāvātās redakcijas).

2021.gada 12.janvarī stājās spēkā OCTA likuma 14.panta 2¹.daļa, kas nosaka, ka OCTA likuma 14.panta otrajā daļā minētais apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājums personām ar invaliditāti piemērojams vienam transportlīdzekļa īpašnieka  (fiziskās personas) īpašumā vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja (fiziskās personas) vienam viņa turējumā esošam vieglajam transportlīdzeklim, kura pilna masa ir līdz 3,5 tonnām.

2021.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi OCTA likuma 14.panta otrajā daļā, to papildinot ar 3.punktu, kas nosaka, ka apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40 procentiem tiek samazināts arī  transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir  vecāki, aizbildņi vai audžuģimene, kura nodrošina nepilngadīga bērna ar invaliditāti aprūpi.
Šādi grozījumi OCTA likumā tika veikti ar mērķi samazināt finanšu slogu uz OCTA Garantijas fondu, tomēr kompensācijas lauksaimniekiem un personām, kurām noteikta invaliditāte, pēdējo gadu laikā pieaugušas ~3x, sasniedzot kulmināciju 2023.gadā, kad gada laikā kompensācijās  no Garantijas fonda tika izmaksāts nedaudz vairāk kā 1,1 milj. EUR.

12.10.2021.  MK sēdē tika skatīts un apstiprināts Informatīvais ziņojums "Par Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 14.pantā noteiktā tiesiskā regulējuma izvērtējumu" (2021-TA-2057) (turpmāk – Ziņojums), kas tika sagatavots, lai izpildītu OCTA likuma pārejas noteikumu 24.punktā doto uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.septembrim iesniegt Saeimai izvērtējumu par OCTA likuma 14.pantā noteikto tiesisko regulējumu attiecībā uz apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu un iespējamo šā maksājuma samazinājuma pakāpenisku atcelšanu un turpmāko risinājumu, kā arī informētu par OCTA likuma 14.pantā noteiktā regulējuma ietekmi uz Garantijas fondu.
Ziņojuma secinājumos (12.lpp.) minēts, ka “Ņemot vērā to, ka tikai 2021.gadā (12.janvārī un 1.jūlijā) ir stājušās spēkā būtiskas izmaiņas OCTA likuma 14.panta regulējumā, vienlaikus gan nosakot ierobežojumus, gan paplašinot apdrošināšanas prēmijas samazinājuma saņēmēju loku, pašreizējā brīdī var sniegt tikai pirmsšķietamu šo grozījumu ietekmes novērtējumu, līdz ar to apdrošināšanas prēmijas samazinājuma pārskatīšana pašreizējā brīdī ir pāragra, jo būtu lietderīgi izvērtēt nesen spēkā stājušā regulējuma ietekmi ilgākā termiņā pirms atkārtotu grozījumu veikšanas.”
No GF izmaksājamo kompensāciju apmērs turpina kāpt, 2023.gadā pārsniedzot jau 1,1 milj EUR. 

Tā kā ar iepriekš pieminētajiem OCTA likuma grozījumiem netiek samazināts finanšu slogs uz Garantijas fondu, kā arī lai spētu nodrošināt Garantijas fonda finansiālo stabilitāti un kaut cik mazinātu izmaksas no Garantijas fonda, ar plānotajiem OCTA likuma 14.panta grozījumiem paredzēts noteikt vienādu apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu personām ar invaliditāti (nosakot apdrošināšanas prēmijas maksājuma maksimālo summu, kas tiek pārskatīta, to indeksējot) un atteikties no apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma lauksaimniekiem (kā nebūtisku atvieglojumu), paredzot, ka plānotās izmaiņas stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.

OCTA likuma 14.panta otrā daļa tiek precizēta un tiek noteikts maksimāli piemērojamais apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājums gada griezumā, paredzot, ka apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40 procentiem, bet ne vairāk kā par 40 euro kalendāra gadā, tiek samazināts  OCTA likuma 14.panta otrajā daļā minētajām personām ar invaliditāti. 40 EUR slieksnis apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumam  noteikts, ņemot par pamatu vidējo apdrošināšanas prēmiju  (93,34 EUR) pēdējo piecu gadu laikā -  laika periodā no 2019.gada  līdz 2023.gadam,  un no tās aprēķinot 40%, samazinājums sastāda 37,3 EUR, un, noapaļojot, sanāk 40 EUR .  Vidējo apdrošināšanas prēmiju rēķināt par pēdējiem 10 gadiem nebūtu samērīgi, savukārt, vidējo apdrošināšanas prēmiju rēķināt par pēdējo vai pēdējiem trim gadiem arī nebūtu pamatoti, jo tad netiktu ņemtas vērā apdrošināšanas prēmijas svārstības. 5 gadu periods ir pārskatāms periods, kas precīzāk atspoguļo vidējās apdrošināšanas prēmijas svārstības.

Nosakot apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma slieksni 40 EUR apmērā, Garantijas fonda ieguvums 2023.gadā būtu bijis ~ 127 000 EUR  gadā.


Ieviešot piedāvātās izmaiņas, visas personas ar invaliditāti tiktu nostādītas vienlīdzīgā situācijā, t.i., tiktu piešķirts vienāds apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma (atlaides) apmērs, kā arī apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma  apjoms personām ar invaliditāti tikts saglabāts ~ esošajā apmērā, katru gadu piemērojot inflācijas koeficientu.
Neieviešot piedāvātās izmaiņas, Garantijas fonds zināmā mērā pat pārmaksā, kompensējot apdrošinātājiem piešķirtās atlaides, un pašus atlaižu saņēmējus nostāda nevienlīdzīgā situācijā. Katram apdrošinājuma ņēmējam (klientam) tiek individuāli noteikta apdrošināšanas prēmija (maksājums), ņemot vērā transportlīdzekļa tehniskos datus, apdrošināšanas vēsturi u.c. kritērijus (OCTA likuma 13.pants). Piemēram,  ja apdrošinājuma ņēmējs ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, apdrošināšanas prēmija, visticamāk, paaugstināsies. Jo sliktāka apdrošinājuma ņēmēja apdrošināšanas vēsture, jo lielāka apdrošināšanas prēmija, jo lielāka arī kompensējamā atlaide no Garantijas fonda, un tas savā būtībā ir nepareizi.  Šī absurdā situācija atspoguļota tālāk aprakstītajā piemērā. Proti, pieņemot, ka apdrošināšanas līgumu slēdz 2 personas ar vienādu apdrošināšanas stāžu uz vienādiem vieglajiem transportlīdzekļiem (t.sk. marku), personai A ar labu apdrošināšanas vēsturi apdrošināšanas prēmijas sastāda 60 EUR, no kuras 24 EUR kā kompensācija (atlaide 40% apmērā) tiek segta no Garantijas fonda, savukārt, personai B ar sliktu apdrošināšanas vēsturi apdrošināšanas prēmija ir 260 EUR, no kuras 104 EUR tiek segti kompensācijās  (atlaide 40% apmērā)  no Garantijas fonda. Tātad persona, kura ir bīstamāka satiksmē, var saņemt lielāku atlaidi (aprakstītajā piemērā – par 80 EUR  lielāku atlaidi) nekā persona, kuras braukšanas stils ir drošāks satiksmei. Līdz ar to  konstantas summas piešķiršana OCTA iegādei vai apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma  maksimālās summas noteikšana, lai novērstu sociālo nevienlīdzību gan to personu, kam pienākas atlaides, gan pārējo apdrošinājuma ņēmēju starpā,  ir šā brīža labākais iespējamais risinājums, neskatoties uz to, ka OCTA likumam vispār nebija jābūt tam likumam, kur risināt valsts sociālā atbalsta pasākuma programmas.

Piedāvātās izmaiņas OCTA likuma 14.panta otrajā daļā ietekmēs tikai tās personas, kurām šobrīd prēmijas apmērs ir 41 EUR un lielāks. 2022.gadā tika noslēgti 35 436 apdrošināšanas līgumi, bet 2023.gadā tika noslēgti 40 844 apdrošināšanas līgumi, attiecībā uz kuriem tika piemērots apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājums. No šiem  apdrošināšanas līgumiem  -  līgumi, kur  atlaide summāri sniedzas pāri 40 EUR:
1) 2022. gadā  – 5 906 līgumi jeb 16,66%,
2) 2023. gadā – 6 886 līgumi  jeb 16,85%.
Tā kā % īpatsvars nav liels, piedāvātās izmaiņas OCTA likuma 14.panta otrajā daļā neietekmēs plašu personu ar invaliditāti loku. Kā jau iepriekš minēts, izmaiņas nepieciešamas ne tikai lai samazinātu finanšu slogu uz OCTA Garantijas fondu, bet arī, lai noteiktu vienādu apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu visām personām ar invaliditāti.
Satversmes 91. panta pirmais teikums noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam, izdodot tiesību normas, ir jāņem vērā minētajā Satversmes normā ietvertais vienlīdzības princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1. punktu). Vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 11. punktu). Tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 13. februāra sprieduma lietā Nr. 2012-12-01 14.1. punktu).
Lai apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma summa būtu atbilstoša valstī esošajiem ekonomikas rādītājiem, OCTA likuma 14.pants tiek papildināts ar otro prim daļu, paredzot, ka, apdrošinātājs reizi gadā indeksē apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma maksimālo summu, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli noteikto iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu (inflācijas koeficientu, slēdzot apdrošināšanas līgumu un nosakot apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu.
Vienlaikus jāpiebilst, ka Garantijas fonda izmantošana apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma  (atlaižu) finansēšanai ir vēsturiska palieka. Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, jo parējās valstīs šis jautājums šādas atlaides vairs netiek segtas no Garantijas fonda. Garantijas fonds tika izveidots pilnīgi citiem mērķiem (OCTA likuma 51.panta pirmā un otrā daļa) atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām (OCTA direktīvas 2009/103/EK un Zaļās kartes sistēmas regulējumam) – apdrošināšanas atlīdzību izmaksām ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām, šo personu interešu aizsardzībai.


 

OCTA likuma 14.pantā:
izteikt  otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
“(2) Apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40 procentiem, bet ne vairāk kā par 40 euro kalendāra gadā, tiek samazināts transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir:”

papildināt pantu ar 2.² daļu

“(2²) Nosakot šā panta otrajā daļā noteikto apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu, apdrošinātājs reizi gadā indeksē apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma maksimālo summu, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli noteikto iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu (inflācijas koeficientu).”

izslēgt trešo daļu;
 

OCTA likuma 35.panta 5.punktu nepieciešams precizēt (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).  Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 7.panta astotajā daļā noteikts, ka atļauju publiska pasākuma rīkošanai pašvaldība izsniedz pēc tam, kad pasākuma organizators ir iesniedzis savas civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus. Civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas pasākuma organizators iesniedz ne vēlāk kā divas darbdienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises dienas. Ja pasākuma organizators noteiktajā laikā neiesniedz civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, pašvaldība neizsniedz atļauju attiecīgā pasākuma rīkošanai.   Pasākuma organizatora neizpildes pienākumu attiecībā uz civiltiesiskās apdrošināšanas iegādi nevar  automātiski pārlikt uz OCTA apdrošināšanu, t.i., OCTA likumā nevajag  veidot tādu regulējumu, kas mazina vai nonāk pretrunā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā minēto. Līdz ar to no OCTA likuma 35.panta 5.punkta redakcijas jāizslēdz piebilde "ja pasākuma organizators ir iegādājies alternatīvu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu, kas sedz trešajai personai nodarītos zaudējumus".

Izteikt OCTA likuma 35.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) zaudējumus, kas nodarīti, transportlīdzekli lietojot treniņbraucienā vai sacensību braucienā, kurš ir veikts norobežotā teritorijā, normatīvajos aktos par publisku pasākumu rīkošanu noteiktajā kārtībā,".

 

OCTA likuma 51.panta 2.¹ daļa precizējama, to papildinot arī ar atsauci uz  Eiropas Komisijas īstenošanas regulu, un  vienlaikus atkārtoti izvērtējams jautājums par pārejas noteikumu ieviešanu OCTA likuma 51.panta pirmās daļas 5. un 11.punkta redakciju spēkā stāšanās datumiem, to sasaistot ar OCTA likuma 51.panta 2.¹ daļā minēto līgumu vai Eiropas Komisijas īstenošanas regulas piemērošanas dienu.
 

-