Atzinums

Rektoru padome izsaka iebildumu pret likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (24-TA-1542) 1. pantu, ar kuru paredzēts Augstskolu likuma 46. pantu papildināt ar 3-2. daļu, kurā tiktu paredzēts deleģējums MK noteikt “papildu uzņemšanas prasības un konkursa atlases kritērijus” t.s. pamatstudiju programmās. Izstrādājot likumprojektu, nav ņemti vērā vairāki būtiski apsvērumi.

Pirmkārt, mūsu valstī vairākkārt visaugstākajā līmenī ir ticis uzsvērts, ka nepieciešams mazināt birokrātiju. To vairākkārt ir apliecinājusi gan premjere (“Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, un valdība ļoti mērķtiecīgi strādās, lai mazinātu birokrātisko slogu valstī” – sk. LTV Rīta panorāma: Premjere sola mērķtiecīgi strādāt pie birokrātijas mazināšanas Latvijā. 24.04.2024. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.04.2024-premjere-sola-merktiecigi-stradat-pie-birokratijas-mazinasanas-latvija.a551607/), gan citi augsta līmeņa eksperti (sk. Leta: Birokrātijas mazināšana nedrīkst palikt lozungos, 25.10.2024. https://www.leta.lv/home/important/B7CB3C51-424B-4854-BC7A-4061A894F32B/).

Valdība drīzumā plāno pieņemt informatīvo ziņojumu “Latvijas valsts pārvaldes inovācijas stratēģija 2024.–2028. gadam” (24-TA-1640, https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/9683e1bc-9927-4a3f-96e7-54ba57f84636). Viens no paredzētajiem rezultātiem ir administratīvā sloga samazināšana valsts pārvaldē, kas nākotnē tikšot veidota inovatīva, proti – “nepārtraukti tiek mazināti galvenie administratīvie šķēršļi un birokrātija (..).”

Ar aicinājumu mazināt birokrātisko jeb administratīvo slogu, lai veicinātu savstarpējo atbalstu un uzticēšanos, ir nākuši klajā arī nozares sociālie partneri (LIZDA: Uzsākam diskusiju par nepieciešamību nacionālajā, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī mazināt birokrātisko slogu, 01.11.2024. https://www.lizda.lv/current_events/uzsakam-diskusiju-par-nepieciesamibu-nacionalaja-pasvaldibu-un-izglitibas-iestazu-limeni-mazinat-birokratisko-slogu/). Augstākās izglītības pakāpē var vilkt zināmas paralēles ar situāciju vispārējā izglītībā.

Uz Augstskolu likuma pamata ir izdoti vairāki desmiti MK noteikumu. Portālā likumi.lv tiek norādīts, ka no tiem spēkā esoši ir 39. Jaunu MK noteikumu grozījumu izdošana būs ilgstošs process – likuma grozījumu par deleģējumu izstrāde, saskaņošana, izvērtēšana 3 lasījumos parlamentā, MK noteikumu izstrāde un saskaņošana, kā arī iespējama to turpmāka grozīšana. Īpaši situācijā, kad ir iespējami citi risinājumi ar mazāku birokrātisko slogu, MK noteikumu grozījumu nepieciešamība ir īpaši jāizvērtē.   

Otrkārt, uzsākot darbu pie Augstskolu likuma grozījumu izstrādes, nav izanalizētas likuma spēkā esošās redakcijas pieļautās iespējas noteikt uzņemšanas prasības. Likuma 46. panta trešā daļa paredz, ka studenti jāuzņem “atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem”, savukārt ceturtā daļa paredz, ka augstskola, saskaņojot ar AIP, “var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi”.

Līdz ar to, jau esošā regulējuma ietvaros pastāv iespēja daudz vienkāršākā procedūrā noteikt papildus prasības, un jaunu likuma grozījumu un MK noteikumu izstrāde ir lieka.  

Treškārt, kopš 2020. gada LU skolotāju sagatavošanas programmā studējošos uzņem, ja vidusskolas beigšanas dokumentos profilējošajā priekšmetā vērtējums ir bijis vismaz “7”. Tādējādi, piemēram, ja reflektants vēlas kļūt par matemātikas skolotāju, matemātikā vērtējumam ir jābūt vismaz “7”. Līdzīga situācija ir ar visiem citiem priekšmetiem. Vērtējot reflektantu rezultātus un salīdzinot ar visas LU rezultātiem, skolotāji ir vienā no augstākajām vietām pēc visu reflektantu sasniegumiem.
Skolotāju programmas reflektanti kārto arī iestājpārbaudījumu, rakstveidā un mutvārdos sniedzot skolotāja profesijas izvēles pamatojumu. Plašāk par uzņemšanas prasībām – sk. informāciju LU mājas lapā: https://www.lu.lv/studijas/studiju-programmas/bakalaura-limena-studijas/skolotajs/

Ceturtkārt, jāatgādina, ka IZM jau ilgstoši normatīvajos aktos ir ieviesusi situāciju, kas pieļauj, ka skolās nonāk cilvēki vispār bez pedagoģiskās izglītības, kuri pabeidz 72 stundu kursus vai profesionālās kompetences pilnveides programmu un ir gatavi stāties klases priekšā. Ar pavisam nesen pieņemtajiem grozījumiem (22.10.2024. MK noteikumi Nr. 654 “Grozījumi 11.09.2018. MK noteikumos Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”” https://likumi.lv/ta/id/355774) personām bez pedagoga izglītības iekļūšana skolās ir padarīta vēl vienkāršāka.

Minētajos MK noteikumos nav paredzētas nekādas “papildu uzņemšanas prasības” un “konkursa atlases kritēriji”. Līdz ar to, veidojas neatbilstība – IZM vēlas pastiprināt uzņemšanas prasības skolotāju programmu reflektantiem, kuri studiju programmā mācīsies vairākus gadus, bet no otras puses, prasības pedagogiem tiek vienkāršotas, lai radītu iespēju “plašākam personu lokam tikt iesaistītam pedagoģiskajā darbībā”, lai nodrošinātu izglītības pieejamību (sk. MK noteikumu projekta (24-TA-1315) anotāciju,  https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ea9b6ac2-f731-4ee3-bf2f-4a95e468d8d6).

Iespējamie risinājumi (alternatīvi):
1) Pieņemamākais risinājums – atteikties no likuma grozīšanas idejas un MK noteikumu pārskatīšanas, jo augstskolas jau tagad var noteikt papildus uzņemšanas prasības.
2) Izstrādāt grozījumus likumā, neparedzot jaunus MK noteikumus, kas regulēs prasības 'no augšas', ko jāvērtē kā pārlieku plašu iejaukšanos augstskolu autonomijā, bet paredzot, ka augstskola pati var noteikt minētās papildus uzņemšanas prasības, piemēram:
“(3-2) Uzņemšanai pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālās augstākās izglītības programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, augstskola var noteikt papildu uzņemšanas prasības un konkursa atlases kritērijus.”
3) Paredzēt, ka IZM ierosinājums un potenciālie MK noteikumi attiecas tikai uz valsts budžeta finansētajām studiju vietām.

-