Projekta ID
23-TA-1007Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
16.05.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk arī LDDK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (turpmāk arī VM) izstrādāto projektu “Priekšlikumi par slimnīcu tīkla stiprināšanu” (turpmāk Projekts) un iebilst pret tā tālāku virzību VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
1. Projekta 1.pielikums ietver līdz šim pietiekami neapspriestus jauninājumus attiecībā uz I, II un III līmeņa slimnīcām. No šī līmeņa slimnīcām ir izslēgti tādi speciālisti kā ķirurgs (I līmeņa slimnīca), anesteziologs, reaminatologs, pediatrs, ķirurgs (II līmeņa slimnīca), anesteziologs, reaminatologs (III līmeņa slimnīca). Veselības ministrijas sagatavotajos priekšlikumos nav nekādu apsvērumu par šādu izmaiņu nepieciešamību, līdz ar to ir apgrūtinoši vērtēt šādu priekšlikumu lietderīgumu. Sagatavotie priekšlikumi tikai uzsver to, ka slimnīcas labprātāk izvēlas sniegt plānveida ķirurģijas pakalpojumus, nevis akūto ķirurģiju, jo pakalpojums ir saistīts ar paaugstinātu risku. Līdz ar to plānots noteikt prasības akūtai un plānveida ķirurģijai katram slimnīcu līmenim [57 pozīcija], un to, ka epidurālās dzemdību analgēzijas ieviešana ir ievērojami paaugstinājusi kopējo ārstu anesteziologu, reanimatologu noslodzi [64 pozīcija].
2. Samazinot 1.līmeņa slimnīcās uzņemšanas nodaļu kapacitāti, tiktu ievērojami samazināta akūtās palīdzības pieejamība traumu gadījumos, kuros nav nepieciešama daudzprofila slimnīcas iesaiste. Samazinot pieejamību, tiktu ievērojami ietekmēta vietējo iedzīvotāju iespēja saņemt neatliekamo palīdzību, pēc kuras tie vēršas tuvākajā ārstniecības vietā, proti, novadā. Lai nodrošinātu primāro neatliekamo palīdzību traumu un ķirurģisku akūtu problēmu gadījumā, kas ir novēršami kā neatliekamā palīdzība uzņemšanas nodaļā uz vietas, bet nav nepieciešama stacionēšana, 1.līmeņa slimnīcām nevis jāsamazina, bet gluži pretēji jāpastiprina ķirurģiskais/traumatoloģiskais profils, sākotnēji, stiprinot uzņemšanas nodaļas, traumpunkta līmenī.
Tādējādi tiktu nodrošināta arī efektīva finanšu resursu pārvaldība (saņemot pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai, tiek samazināts NMPD izmantošanas līmenis gadījumos, kuros nav nepieciešama pacientu stacionēšana, tiek samazināta nepieciešamība iesaistīt daudzprofila slimnīcas.
3. Projekta 3.pielikums ietver nozīmīgus galvenos soļus veselības nozares kvalitātes stiprināšanai:
1) izmērāmu klīnisko rezultātu standartu ieviešana un datu apkopošana;
2) pieejams kvalificēts ārstniecības un atbalsta personāls.
Vienlaikus netiek paredzēti konkrēti starpposmi galveno soļu ieviešanai, piemēram, klīnisko rezultātu standartu definēšana, diskusija par standartiem ar sadarbības partneriem, ieviešanas laika noteikšana. Abiem minētajiem pasākumiem ir nepieciešams vērtēt ietekmi uz ārstniecības iestāžu budžetu. Tādejādi 3.pielikums ir papildināms ar konkrētiem pasākumiem galveno soļu ieviešanai, detalizētu laika grafiku un ietekmes uz ārstniecības iestāžu budžetu izvērtējumu.
4. Nepieciešams izvērtēt vai Projektā ietvertie termiņi ir reāli sasniedzami. Piemēram, vienotas prasības cilvēkresursiem, materiāltehniskajam nodrošinājumam un kvalitātes kritērijus slimnīcu pakalpojumu pamatprofiliem (terapijas, ķirurģijas, dzemdniecības, ginekoloģijas un pediatrijas) paredzēts izstrādāt līdz 2023.gada 1.jūnijam. Nosakot termiņus, nepieciešams ņemt vērā, ka izmaiņas veselības aprūpes organizācijā ir jāizdiskutē ar veselības aprūpes sniedzējiem un jāparedz samērīgs laiks to ieviešanai, lai pēc iespējas nodrošinātu veiksmīgu veselības politikas ieviešanu.
Papildus LDDK vērš uzmanību uz šādām stacionārās aprūpes sektorā neatliekami risināmām problēmām:
- Nepieciešams iespējami ātri kompensēt izdevumu sadārdzinājumu (ēdināšana, siltums, elektrība, u.c.) stacionāriem, kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus;
- Nepieciešams iespējami ātri aktualizēt Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” noteiktos tarifus atbilstīgi reālajām izmaksām;
- Jānodrošina pacientiem nepieciešamos pakalpojumus atbilstoši viņu situācijai
(ar ārsta pamatotu nosūtījumu pakalpojumu pieejamību nedrīkst ierobežot ar kvotām un citiem ierobežojumiem);
- Lai stacionāriem būtu iespējams piesaistīt pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo personālu, ir jāpārskata Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” minimālo atalgojumu sliekšņi.
Pamatojums
1. Projekta 1.pielikums ietver līdz šim pietiekami neapspriestus jauninājumus attiecībā uz I, II un III līmeņa slimnīcām. No šī līmeņa slimnīcām ir izslēgti tādi speciālisti kā ķirurgs (I līmeņa slimnīca), anesteziologs, reaminatologs, pediatrs, ķirurgs (II līmeņa slimnīca), anesteziologs, reaminatologs (III līmeņa slimnīca). Veselības ministrijas sagatavotajos priekšlikumos nav nekādu apsvērumu par šādu izmaiņu nepieciešamību, līdz ar to ir apgrūtinoši vērtēt šādu priekšlikumu lietderīgumu. Sagatavotie priekšlikumi tikai uzsver to, ka slimnīcas labprātāk izvēlas sniegt plānveida ķirurģijas pakalpojumus, nevis akūto ķirurģiju, jo pakalpojums ir saistīts ar paaugstinātu risku. Līdz ar to plānots noteikt prasības akūtai un plānveida ķirurģijai katram slimnīcu līmenim [57 pozīcija], un to, ka epidurālās dzemdību analgēzijas ieviešana ir ievērojami paaugstinājusi kopējo ārstu anesteziologu, reanimatologu noslodzi [64 pozīcija].
2. Samazinot 1.līmeņa slimnīcās uzņemšanas nodaļu kapacitāti, tiktu ievērojami samazināta akūtās palīdzības pieejamība traumu gadījumos, kuros nav nepieciešama daudzprofila slimnīcas iesaiste. Samazinot pieejamību, tiktu ievērojami ietekmēta vietējo iedzīvotāju iespēja saņemt neatliekamo palīdzību, pēc kuras tie vēršas tuvākajā ārstniecības vietā, proti, novadā. Lai nodrošinātu primāro neatliekamo palīdzību traumu un ķirurģisku akūtu problēmu gadījumā, kas ir novēršami kā neatliekamā palīdzība uzņemšanas nodaļā uz vietas, bet nav nepieciešama stacionēšana, 1.līmeņa slimnīcām nevis jāsamazina, bet gluži pretēji jāpastiprina ķirurģiskais/traumatoloģiskais profils, sākotnēji, stiprinot uzņemšanas nodaļas, traumpunkta līmenī.
Tādējādi tiktu nodrošināta arī efektīva finanšu resursu pārvaldība (saņemot pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai, tiek samazināts NMPD izmantošanas līmenis gadījumos, kuros nav nepieciešama pacientu stacionēšana, tiek samazināta nepieciešamība iesaistīt daudzprofila slimnīcas.
3. Projekta 3.pielikums ietver nozīmīgus galvenos soļus veselības nozares kvalitātes stiprināšanai:
1) izmērāmu klīnisko rezultātu standartu ieviešana un datu apkopošana;
2) pieejams kvalificēts ārstniecības un atbalsta personāls.
Vienlaikus netiek paredzēti konkrēti starpposmi galveno soļu ieviešanai, piemēram, klīnisko rezultātu standartu definēšana, diskusija par standartiem ar sadarbības partneriem, ieviešanas laika noteikšana. Abiem minētajiem pasākumiem ir nepieciešams vērtēt ietekmi uz ārstniecības iestāžu budžetu. Tādejādi 3.pielikums ir papildināms ar konkrētiem pasākumiem galveno soļu ieviešanai, detalizētu laika grafiku un ietekmes uz ārstniecības iestāžu budžetu izvērtējumu.
4. Nepieciešams izvērtēt vai Projektā ietvertie termiņi ir reāli sasniedzami. Piemēram, vienotas prasības cilvēkresursiem, materiāltehniskajam nodrošinājumam un kvalitātes kritērijus slimnīcu pakalpojumu pamatprofiliem (terapijas, ķirurģijas, dzemdniecības, ginekoloģijas un pediatrijas) paredzēts izstrādāt līdz 2023.gada 1.jūnijam. Nosakot termiņus, nepieciešams ņemt vērā, ka izmaiņas veselības aprūpes organizācijā ir jāizdiskutē ar veselības aprūpes sniedzējiem un jāparedz samērīgs laiks to ieviešanai, lai pēc iespējas nodrošinātu veiksmīgu veselības politikas ieviešanu.
Papildus LDDK vērš uzmanību uz šādām stacionārās aprūpes sektorā neatliekami risināmām problēmām:
- Nepieciešams iespējami ātri kompensēt izdevumu sadārdzinājumu (ēdināšana, siltums, elektrība, u.c.) stacionāriem, kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus;
- Nepieciešams iespējami ātri aktualizēt Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” noteiktos tarifus atbilstīgi reālajām izmaksām;
- Jānodrošina pacientiem nepieciešamos pakalpojumus atbilstoši viņu situācijai
(ar ārsta pamatotu nosūtījumu pakalpojumu pieejamību nedrīkst ierobežot ar kvotām un citiem ierobežojumiem);
- Lai stacionāriem būtu iespējams piesaistīt pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo personālu, ir jāpārskata Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” minimālo atalgojumu sliekšņi.
Piedāvātā redakcija
-