Atzinums

Lai arī likumprojekta "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" (23-TA-2075) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) bija uzsvērts, ka "šobrīd ir sarežģīti noteikt visas iestādes, kuru kompetencē ietilpst uzraudzības vai citas darbības, kas varētu skart Digitālo pakalpojumu aktu", tomēr no šo noteikumu projekta anotācijas izriet, ka ir iecerēts, ka noteikumi būs piemērojami arī uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem par domēna vārda atslēgšanu, mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu vai domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas lieguma uzlikšanu.

Kā uzsvērts anotācijas mērķa aprakstā, viens no noteikumu projekta mērķiem ir noteikt privātpersonām un uzraudzības iestādēm skaidru, saprotamu un vienotu kārtību, kas tiek piemērota gadījumos, kad tiek pieņemts uzraudzības iestādes lēmums, ar kuru tiek ierobežots nelikumīgs saturs tiešsaistē.

Tomēr vēlamies vērst uzmanību, ka attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtajiem lēmumiem noteikumu projekts nav uzskatāms par skaidru, saprotamu un viennozīmīgi uztveramu regulējumu.

No Digitālo pakalpojumu akta 9.panta izriet, ka minētā regula ir attiecināms uz administratīvo iestāžu rīkojumiem, kas izdoti saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, un kuri paredz vērsties pret vienu vai vairākiem konkrētiem nelikumīga satura elementiem.
Tā, piemēram, atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 9.panta 2.punkta "ii" apakšpunktam rīkojumā norādāms pamatojums tam, kādēļ informācija ir nelikumīgs saturs, ar atsaucēm uz vienu vai vairākiem konkrētiem pārkāptajiem Savienības tiesību aktu vai valsts tiesību aktu noteikumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Savukārt, kā skaidrots Digitālo pakalpojumu akta 12.apsvērumā "jēdziens "nelikumīgs saturs" būtu jādefinē plaši, lai aptvertu informāciju, kas attiecas uz nelikumīgu saturu, produktiem, pakalpojumiem un darbībām. Jo īpaši, minētais jēdziens būtu jāuztver kā atsauce uz informāciju, neatkarīgi no tās veida, kura saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem ir vai nu nelikumīga pati par sevi, piemēram, nelikumīga naida runa vai teroristisks saturs un nelikumīgs diskriminējošs saturs, vai kuru piemērojamie noteikumi padara nelikumīgu, ņemot vērā to, ka tā ir saistīta ar nelikumīgām darbībām. Ilustratīvi piemēri ir seksuālu vardarbību pret bērnu atspoguļojošu attēlu kopīgošana, nelikumīga privātu attēlu kopīgošana bez saskaņošanas, kibervajāšana, neatbilstošu vai viltotu produktu tirgošana, produktu tirgošana vai pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktus, ar autortiesībām aizsargātu materiālu nesankcionēta lietošana, izmitināšanas pakalpojumu nelikumīga piedāvāšana vai dzīvu dzīvnieku nelikumīga tirgošana".

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturto daļu Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, par lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai un lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
Savukārt šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" Valsts ieņēmumu dienestam ir paredzētas tiesības pieņemt divu veida lēmumus, kas uzskaitīti Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturtajā daļā, proti: 
1) lēmumu par domēna vārda atslēgšanu;
Kā noteikts likuma 34.⁴ panta pirmajā daļā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņem lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, ja konstatē kādu no šādiem apstākļiem:
▪ nodokļu maksātājs tīmekļa vietni izmanto nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas ekonomiskajā vidē;
▪ nerezidents (ārvalsts komersants) tīmekļa vietni izmanto Latvijas ekonomiskajā vidē, un tam saskaņā ar normatīvajiem aktiem veidojas pastāvīgā pārstāvniecība, bet tas nav reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību vai nav komercreģistrā reģistrējis filiāli;
▪ nodokļu maksātājs tīmekļa vietni izmanto saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas ekonomiskajā vidē un nav reģistrējis tīmekļa vietni kā struktūrvienību;
▪ nav ievērota kāda no šā likuma 15.³ panta prasībām (proti, nodokļu maksātājs, veicot saimniecisko darbību un piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā, nav norādījis saimnieciskās darbības veikšanas faktisko adresi vai vietu (tīmekļa vietne, mobilā lietotne u.tml.), kā arī nav norādīta fiziskās personas – nodokļu maksātāja reģistrācijas koda otrā daļa);
▪ nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība saskaņā ar šā likuma 34.¹ pantu, ja tīmekļa vietne ir struktūrvienība šā likuma 1.panta 24.punkta izpratnē;
▪ nav ievērota kāda no šā likuma 15.³ panta vai Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 4.panta pirmās daļas prasībām, un tādēļ preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs nav identificējams (tātad, atbilstoši Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 4.panta pirmajai daļai nav sniedzis šādu informāciju: pakalpojuma sniedzēja firma (nosaukums) vai vārds un uzvārds, juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta un reģistrācijas numurs (ja tāds ir); pakalpojuma sniedzēja kontaktinformācija, kas nodrošina iespēju ātri sazināties tiešā veidā, ieskaitot elektroniskā pasta adresi; ja attiecīgās darbības veikšanai nepieciešama speciālā atļauja (licence), — informācija par iestādi, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci); attiecībā uz reglamentēto profesionālo darbību — informācija par profesionālo organizāciju, kas izsniegusi profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, profesijai vai kvalifikācijai atbilstošais nosaukums un valsts, kurā tas piešķirts, kā arī atsauce uz reģistrācijas valstī piemērojamiem profesionālajiem noteikumiem un veids, kādā tie pieejami; ja attiecīgā darbība apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, — reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā);
▪ tīmekļvietnē piedāvā (ar iespēju vai bez iespējas nopirkt tiešsaistē) preces vai pakalpojumus, kuru distances tirdzniecība ir aizliegta;
▪ nodokļu maksātājs nepilda šā likuma 15.panta sestajā vai astotajā daļā noteikto pienākumu un Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā nesniedz pieprasīto informāciju (proti, interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējs pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nav sniedzis tā rīcībā esošo informāciju par izvietotajiem sludinājumiem un to izvietotājiem (sludinājumu iesniedzējiem), kā arī mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējs un interneta vai tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojumu sniedzējs, ar kura starpniecību personas piedāvā preces vai pakalpojumus, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nav sniedzis tā rīcībā esošo informāciju par personām, kuras piedāvā preces vai pakalpojumus, izmantojot tā pakalpojumus, un par minēto personu piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem;
2) lēmumu par lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai.
Kā noteikts likuma 34.⁵ panta pirmajā daļā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai:
▪ nodokļu maksātājam, kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu) un kurš ir izteicis vēlmi nodot domēna vārda lietošanas tiesības citam nodokļu maksātājam;
▪ nodokļu maksātājam, kurš domēna vārda lietošanas tiesības nodevis lietošanā citam nodokļu maksātājam, kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu), ja domēna vārda lietošanas tiesību turētājs ir izteicis vēlmi nodot domēna vārda lietošanas tiesības citam nodokļu maksātājam.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (24-TA-151), kurā iekļautie grozījumi paredz papildināt likumu "Par nodokļiem un nodevām" arī ar Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām pieņemt lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
Šādu lēmumu Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības pieņemt, konstatējot kādu no likuma 34.⁴ panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, kuri uzskaitīti iepriekš.

Tāpat (kā jau tas norādīts noteikumu projekta anotācijā) Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.⁴ panta trīspadsmito daļu ir tiesības pieņemt lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) tīmekļa vietnei, saistībā ar kuru ir konstatēti minētā panta pirmajā daļā noteiktie pārkāpumi.

Ievērojot minēto, nav skaidrs, vai ir iecerēts, ka noteikumu projekta regulējums būs piemērojams uz visiem gadījumiem, kad Valsts ieņēmumu dienests būs pieņēmis lēmumu atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.⁴ vai 34.⁵ pantam, jeb tikai uz tiem lēmumiem, kuri pieņemti, konstatējot pārkāpumu, kurš atbilstoši Digitālo pakalpojumu aktā noteiktajam ir uzskatāms par tādu, kas saistīts ar nelikumīgas vai citādi kaitīgas informācijas satura izplatīšanu.

Ja atbilstoši Ekonomikas ministrijas izvērtējumam, noteikumu projekts būs attiecināms uz visiem lēmumiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests būs pieņēmis saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturto daļu un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.⁴ vai 34.⁵ pantu, aicinām izvērtēt, vai šajā gadījumā noteikumu projektā nebūtu skaidri un nepārprotami jānorāda, ka šos noteikumus piemēro arī uz minētajiem Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem. Minētais aicinājums ir saistīts ar to, ka šobrīd no noteikumu projekta 2.punkta tvēruma nav skaidri, saprotami un viennozīmīgi uztverams, ka tajā ietvertais nosacījums ir attiecināms arī uz Valsts ieņēmumu dienestu.

Savukārt, ja atbilstoši Ekonomikas ministrijas izvērtējumam, noteikumu projekts nav attiecināms uz visiem lēmumiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests būs pieņēmis saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturto daļu un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.⁴ vai 34.⁵ pantu, lūdzam anotācijā konkrēti uzskaitīt tos likumā noteiktos pārkāpumus, kuru konstatāciju gadījumā pieņemtais lēmums būs uzskatāms par tādu, uz kuru ir attiecināms noteikumu projekta regulējums.

Vienlaikus saistītā ar minēto, vēlamies vērst uzmanību, ka šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir noteikta arī Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildes kārtība.
Attiecīgi, ja atbilstoši Ekonomikas ministrijas izvērtējumam noteikumu projekts būs attiecināms uz visiem lēmumiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests būs pieņēmis saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturto daļu un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.⁴ vai 34.⁵ pantu, tad attiecīgi Ekonomikas ministrijai būtu jāizvērtē, vai saistībā ar tās izstrādāto noteikumu projektu nebūtu jāveic arī atbilstoši grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai no tā izslēgtu regulējumu, kas saistīts ar lēmuma izpildes kārtību (tas ir, ja regulējums ir uzskatāms par Ministru kabineta noteikumu līmeņa regulējumu, tad to nav nepieciešams regulēt arī likuma līmenī).
Jāuzsver, ka tikai veicot šādu papildu izvērtējumu var sasniegt anotācijā izvirzīto mērķi – novērst regulējuma sadrumstalotību un pārregulāciju.
Tā, piemēram, šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.⁴ panta:
▪ sestajā daļā ir noteikts, ka pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas, ievērojot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos nosacījumus, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam pieprasījumu par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildi;
No noteikumu projekta izriet, ka šī "normatīvajos aktos noteiktā kārtība" būs noteikumu projektā noteiktā kārtība, atbilstoši kurai lēmums nosūtāms augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājam.
▪ septītajā daļā ir noteikts, ka augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs piecu darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas nodrošina konkrētā domēna vārda atslēgšanu;
Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 18.punktā ir noteikts, ka lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu vai lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājs vai domēna vārda reģistratūra izpilda piecu darbdienu laikā no dienas, kad tas ir paziņots, attiecīgi jāvērtē, vai likumā arī saglabājams šis lēmumu izpildes nosacījums;
▪ vienpadsmitajā daļā  ir noteikts, ja nodokļu maksātājs ir novērsis Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par domēna vārda atslēgšanu minētos pārkāpumus un iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par pārkāpumu novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas dienas un pārbaudes veikšanas pieņem lēmumu par domēna vārda atjaunošanu, nosūta augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam attiecīgu pieprasījumu, kā arī publicē tīmekļa vietnē https://www.vid.gov.lv/ informāciju par domēna vārda atjaunošanu. Lēmums par domēna vārda atjaunošanu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi. Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījums par domēna vārda darbības atjaunošanu, atjauno domēna vārda darbību;
Savukārt noteikumu projekta 19.punktā ir noteikts, ka lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu vai lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu ir spēkā līdz brīdim, kad iestāde, kas pieņēma šo lēmumu, paziņo par citu lēmumu ar ko maina vai atceļ iepriekšējā lēmumā norādītos pienākumus, izņemot gadījumus, kad tiek pieņemts terminēts lēmums atbilstoši šo noteikumu 20.punktā vai citos normatīvajos aktos noteiktajam.
Vēlamies vērst uzmanību, ka atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējumam Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma adresāts ir nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir konstatēts kāds no minētā likuma 34.⁴ panta pirmajā daļā ietvertajiem pārkāpumiem vai kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu). Savukārt augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam vai elektronisko sakaru komersantam tiek nosūtīts pieprasījums par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildi.
Tādējādi aicinām izvērtēt, vai šajā gadījumā noteikumu projektā noteiktais, ka "lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu vai lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu ir spēkā līdz brīdim, kad iestāde, kas pieņēma šo lēmumu, paziņo par citu lēmumu ar ko maina vai atceļ iepriekšējā lēmumā norādītos pienākumus" nebūs pretrunā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējumu, kurā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījums par domēna vārda darbības atjaunošanu izpildāms piecu darbdienu laikā (tātad, piecas darbdienas no pieprasījuma par domēna vārda darbības atjaunošanu saņemšanas joprojām ir spēkā ierobežojumi, kas noteikti ar pieprasījumu par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildi).

-

Pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma normām un izskatot izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu, Finanšu ministrija konstatē, ka noteikumu projektā paredzētās Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pilnvaras nesaskan ar minētajā likumā noteikto deleģējumu.
Elektronisko sakaru likuma iekļautais deleģējums Ministru kabinetam paredz noteikt kārtību, kādā Inspekcija sagatavo un nosūta lēmumus par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencētu interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāju domēna vārdam vai IP adresei.
Tomēr izstrādātajā noteikumu projektā ir paredzētas papildu darbības, kas tieši ietekmē domēna vārda lietošanas tiesības, piemēram, domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšana vai aizliegums mainīt domēna vārda lietotāju.
Šādas papildu tiesības nav skaidri paredzētas Elektronisko sakaru likuma deleģējumā. Likumā noteiktā deleģējuma interpretācija neparedz pilnvaras ietekmēt domēna administratīvo pārvaldību vai veikt tādu tehnisko informāciju atslēgšanu, kas pārsniedz piekļuves ierobežošanas mērķus.
Lūdzam precizēt noteikumu projektu un tā anotāciju, lai nodrošinātu atbilstu Elektronisko sakaru likumā noteiktajam deleģējumam.
 

-

Ja noteikumu projektu plānots arī attiecināt uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par domēna vārda atslēgšanu un par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas lieguma uzlikšanu, tad šajā gadījumā lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 13.punktu.
Proti, atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējumam Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma adresāts ir nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir konstatēts kāds no likuma 34.⁴ panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem vai kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu) (skatīt 34.⁵ panta pirmo daļu). Savukārt augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam vai elektronisko sakaru komersantam tiek nosūtīts pieprasījums par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildi.
Savukārt saskaņā ar minētā likuma 7.² pantu Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi un oficiālo elektronisko adresi, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.
Tādējādi, ja ar noteikumu projekta 13.punktā minēto subjektu – domēna vārda lietotājs (trešā persona) – tiek saprasts nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru Valsts ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu par domēna vārda atslēgšanu vai par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas lieguma uzlikšanu, tad šajā gadījumā noteikumu projekta 13.punkts ir papildināms, nosakot, ka attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu, tas domēna vārda lietotājam tiek nosūtīts, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

-

Ministru kabineta 2022. gada 16. augusta noteikumu Nr. 506 "Kārtība, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sagatavo un nosūta lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju tīmekļvietnēm" 6. punkts paredz, ka elektronisko sakaru komersantam ir piecu darba dienu termiņš, lai atjaunotu piekļuvi interaktīvo azartspēļu organizētāja tīmekļvietnei pēc Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmuma par ierobežošanas (bloķēšanas) atcelšanu saņemšanas. Lūdzam izvērtēt iespēju Ministru kabineta noteikumos precīzi noteikt termiņu, kādā elektronisko sakaru komersantam jāizpilda iestāžu lēmumi, kas paredz iepriekš izdota lēmuma atcelšanu.

-

Lūdzam precizēt anotācijā ietverto skaidrojumu, ka ne tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) lēmumi nav terminēti, bet tādi šobrīd ir arī VID pieņemtie lēmumi par domēna vārda atslēgšanu, mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu vai domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas lieguma uzlikšanu

-

Kā jau iepriekš uzsvērām, atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējumam Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma adresāts ir nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir konstatēts kāds no likuma 34.⁴ panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem vai kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu). Savukārt augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam vai elektronisko sakaru komersantam tiek nosūtīts pieprasījums par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildi.
Tādējādi aicinām pārskatīt anotācijā ietvertās atsauces uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām, saskaņā ar kurām ir apstrīdami un pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtie lēmumi.
Proti, minētā likuma 34.⁴ panta devītajā daļā un 34.⁵ septītajā daļā ir paredzētas nodokļu maksātāja tiesības apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu. Minētās normas nav attiecināmas uz augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētāja tiesībām apstrīdēt vai pārsūdzēt saņemto Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumu par pieņemtā lēmuma izpildi.

-

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējumu Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma adresāts ir nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir konstatēts kāds no likuma 34.⁴ panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem vai kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu) (skatīt 34.⁵ pantu).
Savukārt augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam vai elektronisko sakaru komersantam tiek nosūtīts pieprasījums par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildi.
Tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījums par pieņemtā lēmuma izpildi nav uzskatāms par administratīvo aktu, uz kuru būtu attiecināmas Administratīvā procesa likuma 67.pantā noteiktās administratīvā akta sastāvdaļas.
Lūdzam šo specifiku attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem skaidrot anotācijā, jo šobrīd no tajā ietvertā skaidrojuma izriet, ka visos gadījumos ar noteikumu projektā ietverto lēmumu tiek saprasts administratīvais akts.

-

Lūdzam papildināt anotāciju, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir arī tiesības pieņemt lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei (skatīt Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturtās daļas 3.punktu).

 

"VID tiesības šobrīd ietver domēna vārda atslēgšanu, mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu, domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas lieguma uzlikšanu, kā arī lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."
 

Lūdzam papildināt anotāciju, ka Valsts ieņēmumu dienesta tiesības veikt tiešsaistes saturu ierobežošanu ir noteiktas arī Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturtajā daļā.

"Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID), kas noteiktas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.4 pantā un 34.⁵ pantā, un Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturtajā daļā."
 

Aicinām noteikumu projektu nosūtīt saskaņošanai un atzinuma sniegšanai arī Latvijas Darba devēju konfederācijai, it sevišķi, ņemot vērā, ka anotācijā tiek norādīts, ka minētā nevalstiskā organizācija ir bijusi iesaistīta projekta izstrādē.

Minētais ir saistīts ar apsvērumu, ka Finanšu ministrijas izstrādātā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (24-TA-151) saskaņošanas laikā no Latvijas Darba devēju konfederācijas vairākkārtīgi tika saņemts viedoklis saistībā ar regulējumu, kas paredz interneta resursu ierobežošanu.
 

-

Lūdzam anotācijas 7.1.sadaļu papildināt ar informāciju par identificētajām iestādēm, kuras skars noteikumu projekta regulējums, tostarp Valsts ieņēmumu dienestu.  

-