Atzinums

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 22. punktu, svītrojot regulējumu par Bērnu lietu sadarbības padomes sastāvu. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumu Nr. 545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā" 3. punktu Bērnu lietu sadarbības padomi izveido, tās uzdevumus un sastāvu nosaka un darbības nolikumu apstiprina labklājības ministrs. Savukārt ar labklājības ministres 2023. gada 10. marta rīkojumu Nr. 32 ir izpildīts Ministru kabineta dotais deleģējums un ir noteikts Bērnu lietu sadarbības padomes sastāvs. 

-

Lūdzam skaidrot noteikumu projekta 27. punkta apakšpunktos noteikto līgumcenu atšķirīgo sadalījumu, t.i., kāpēc sertificētam pakalpojuma sniedzējam (27.1. apakšpunkts) līgumcena ir noteikta zemāka. 

-

Aicinām papildināt noteikumu projektu ar punktu, ka finansējuma saņēmējs izstrādā kārtību, kā pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību.

-

Noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā ietvertajā pasākuma mērķgrupā nav iekļauti  tādi speciālisti kā izglītības iestāžu pedagogi, sociālie pedagogi, vadītāji; pašvaldību sociālo dienestu sociālie darbinieki darbam ar ģimeni ar bērniem u.c., kas noteikti, piemēram,  Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - BTAL) 5.¹ panta pirmās daļas  3., 4., 5., 6., 8., 10., 12., 13., 16., 18. punktā. Noteikumu projekta anotācijā, atsaucoties uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, teikts, ka bāriņtiesas un sociālie dienesti ģimenes uzraudzību uzsāk novēloti. Pieminēts, ka institūcijas nepietiekami apmainās ar informāciju un problēmu risināšanā iesaiste ir novēlota. Norādīts, ka pietrūkst kompleksas pieejas un risinājumu, kas nodrošinātu visu iesaistīto institūciju, kuru darbība ir saistāma ar bērnu tiesību, aizsardzības, uzraudzības, drošības jautājumiem un palīdzības sniegšanu bērniem un citām institūcijām, speciālistu profesionālās kompetences pilnveidi. Vienlaikus anotācijā nav skaidrots, kādu iemeslu dēļ arī šajā projektā tomēr netiks nodrošināta kompleksa pieeja visu speciālistu zināšanu pilnveidei. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt pasākuma mērķgrupas tvērumu vai vismaz anotācijā skaidrot, kādēļ noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā ietvertajā mērķgrupā nav iekļauti izglītības iestāžu, sociālie dienestu u.c. speciālisti, lai aptvertu visas BTAL 5.1 panta pirmajā daļā minētā grupas.

-

Lūdzam izvērtēt iespējas noteikt citu institūciju, kas būtu atbildīga par profesionālās kompetences pilnveides programmu un to mācību metodiku saskaņošanu. Vēršam uzmanību uz to, ka Bērnu lietu sadarbības padomes mērķis ir nodrošināt saskaņotu politiku bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī risināt konceptuāla rakstura starpnozaru jautājumus, par ko liecina padomes sastāvs, kurā ir  augstākās politiskās amatpersonas, kā arī valsts pārvaldes iestāžu augsta līmeņa vadītāji.

-

Saskaņā ar noteikumu projekta 28.2. apakšpunktu ir plānots īstenot informēšanas pasākumus bērnu likumisko pārstāvju un audžuģimeņu līdzdalības un atbildības veicināšanai bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju, detalizētāk aprakstot plānoto informatīvo pasākumu saturu, jo piedāvātais formulējums ir vispārīgs un nerada skaidru priekšstatu par to, kādā veidā bērnu likumiskie pārstāvji un audžuģimenes tiks iesaistītas informēšanas pasākumos un kāds būs šo informēšanas pasākumu saturs.
Tieslietu ministrija pievienojas noteikumu projekta anotācijā paustajam viedoklim par to, ka bērna likumiskie pārstāvji (vecāki, aizbildņi) un audžuģimenes ir viens no būtiskākajiem bērnu tiesību aizsardzības sistēmas elementiem, un tieši no viņiem ir atkarīgs, cik lielā mērā bērns ikdienā var tikt pakļauts apdraudējumam vai cik lielā mērā tiek pieļauti bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumi. Turklāt ir jāmin, ka ikdienā bērnu tiesību pārkāpumus nereti veic tieši bērnam tuvi cilvēki. Tādēļ mūsu ieskatā ir būtiski pievērsties bērna likumisko pārstāvju izglītošanai par bērna attīstību un bērna vajadzībām katrā attīstības posmā. Uzskatām, ka ir svarīgi nodrošināt profesionālās kompetences pilnveidošanu iestādēs strādājošajiem, bet tikpat svarīgi ir izglītot bērna likumiskos pārstāvjus. Esošā sistēma ir lielākoties vērsta uz publiskajā sektorā nodarbināto izglītošanu, taču liela loma bērnu tiesību pārkāpumu primārajā prevencijā ir tieši bērna likumisko pārstāvju izpratnes līmenim par pareizo attieksmi pret bērnu, kas tiek balstīta uz izpratni par bērna attīstības īpatnībām. Tādēļ ierosinām nākotnē attīstīt plašāku pakalpojumu klāstu, kas ir vērsts uz bērnu likumisko pārstāvju izglītošanu bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.

-

Noteikumu projekta anotācijas 1.6. apakšpunktā ietverta informācija, ka, izvērtējot plānoto bāriņtiesas amatpersonas sertifikācijas sistēmas ieviešanas ietekmi, secināts, ka bāriņtiesas darbības uzlabošanai nepieciešama plašāka darba kvalitātes novērtēšana nekā to paredz sertifikācija, kas ietver zināšanu pārbaudi, bet nesniedz izvērtējumu par kompetencēm. Līdz ar to jau pašlaik plānots, ka tiks veikti grozījumi programmā bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas sistēmas ieviešanas vietā paredzot citas sistēmas ieviešanu un attiecīgajos tiesību aktos. No Bāriņtiesu likuma 10.¹ panta (piemērojams no 2025. gada 1. janvāra) trešās daļas 1. punktā noteiktā secināms, ka sertifikācija ir bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa profesionālās darbības novērtēšana. Vienlaikus ne bāriņtiesas darbību regulējošajos tiesību aktos, ne to anotācijās nav norādes, ka sertifikācija ietver zināšanu pārbaudi, bet nesniedz kompetenču izvērtējumu. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju, norādot uz pētījumu, kurā iepriekš minētais secinājums izdarīts. Vienlaikus, ievērojot nostāju par administratīvā sloga un normatīvisma mazināšanu (https://www.mk.gov.lv/lv/administrativa-sloga-un-normativisma-mazinasana), lūdzam izvērtēt, vai iecerēto mērķi nav iespējams sasniegt negrozot tiesību aktus.
 

-