Atzinums

Jāņem vērā, ka apziņojamā lietotāju apjoma dēļ, šāda operatīva apziņošana tehnisku apsvērumu dēļ var nebūt iespējama izmantojot SMS izsūtīšanas rīkus. Potenciāli apziņošana varētu tik īstenota dažādos veidos, tostarp izmantojot elektroniskos plašsaziņas līdzekļus. Apziņošana ar SMS iespēju robežās arī varētu tik īstenota pirms manuālās atslēgšanas procedūru uzsākšanas, pēc Enerģētiskās krīzes izsludināšanas jau preventīvi apziņojot visus potenciālajai atslēgšanai pakļautos lietotājus. Apziņošana ar SMS selektīvi pa atslēgumu kārtām (attiecīgu līniju izvadiem pieslēgtiem lietotājiem) var nebūt tehniski iespējama un var nebūt saskaņojama ar atslēgumu rotācijas īstenošanas termiņiem (rotācija rit ātrāk, nekā izsūtās SMS).  
Šo skaidrojumu iespējams  būtu lietderīgi iekļaut noteikumu projekta anotācijā, lai paskaidrotu 7.punkta īstenošanas apsvērumus un paskaidrojot to, ka apziņošana var tikt īstenota ar dažādām tehniskām metodēm un nav piesaistīta kādam konkrētam laika brīdim (var tikt veikta pirms vai pēc atslēgšanas).

-

Kopumā sagatavotais noteikumu projekts elektroenerģijas nozarē paredz efektīvāku risinājumu enerģētiskās krīzes situācijas pārvarēšanai, nekā to noteicis līdzšinējais spēkā esošo noteikumu regulējums, kuru vairāki nosacījumi ir deklaratīvi un nav praksē reāli īstenojami. Tāpēc ir būtiski, pēc iespējas ātrāk pieņemt Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus.

Tomēr AS "Sadales tīkls" atkārtoti aicina KEM precizēt noteikumu projekta 9.punkta redakciju (un kontekstā arī 8. un 34.punktu redakcijas), precizējot sistēmai pieslēgto valstiski svarīgo objektu, kuri nebūtu pakļaujami manuālās atslēgšanas procedūrai, saraksta izstrādes procedūru un iesaistīto pušu atbildības.
AS "Sadales tīkls" no grozījumu projekta izstrādes uzsākšanas ir sniegusi savus priekšlikumus un rūpīgi sekojusi līdzi grozījumu projekta attīstībai, tāpēc varam apliecināt, ka noteikumu projekta 8.punktā vismaz sākotnēji (projektā, ko izstrādāja EM) tika paredzēta divu atšķirīgu sarakstu izveidošana, kas abi kopumā būtu ņemami vērā nosakot manuālai atslēgšanai nepakļaujamo elektrolīniju izvadu apjomu. Vienu sarakstu, kurā noteikti augstas prioritātes nozīmīgiem elektroenerģijas tīkla lietotāji, saskaņā ar Regulas Nr. 2017/2196 nosacījumiem izstrādā PSO un apstiprina/saskaņo Regulators. Šajā PSO izveidotā sarakstā pēc būtības tiek iekļauti objekti, kas ir nozīmīgi elektroenerģijas sistēmas darošas un stabilas darbības nodrošināšanai. Savukārt otru sarakstu, kurā tiktu iekļauti valstij nozīmīgi objekti (t.sk. 1.3. punktā minētie) tiktu apkopoti citā sarakstā, kura izstrāde būtu jākoordinē un jāapstiprina valsts pārvaldei (KEM, EM vai citai ministrijai/iestādei). Abos minētajos sarakstos var būt pēc būtības atšķirīgi objekti. Sistēmas operatori pēc to rīcībā esošās informācijas nevar noteikt to, kuri no sistēmai pieslēgtajiem objektiem ir nozīmīgi valsts darbībai. Tāpēc būtu pamatoti, ka valsts sektors vismaz sākotnēji sniegtu informāciju, kur ir šie īpaši svarīgie izņēmuma objekti, kuri nebūtu pakļaujami atslēgšanai, līdzīgi kā to jau paredz noteikumu projekta 18.punkts attiecībā uz dabasgāzes sektoru. Bet šādu valstiski svarīgu objektu identificēšanai ir jābūt stingriem un vienotiem kritērijiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, AS "Sadales tīkls" nevar piekrist noteikumu projekta atzinumā sniegtajam KEM skaidrojumam, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2017/2196 "Tīkla kodekss par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā" 11. pantu sistēmas aizsardzības plāns (tātad arī saraksts) ir pārvades sistēmas operatora kompetence, līdz ar to Ministrija ir iesaistīta tikai kā par enerģētikas nozari atbildīgā iestāde, nevis saraksta sagatavotāja. Šis KEM skaidrojums var tikt attiecināts tikai uz augstas prioritātes nozīmīgo elektroenerģijas tīkla lietotāju saraksta izveidi. Savukārt otra saraksta izveidi - valstij nozīmīgo objektu saraksta izveidi, nevar īstenot elektroenerģijas sistēmas operatori. 
Ir svarīgi ņemt vērā, ka manuālās atslēgšanas un arī automātiskās atslēgšanas nolūks ir saglabāt vismaz daļēju elektroenerģijas sistēmas darbību un novērst pilnīgu sistēmas nodzisumu. Līdz ar to ir būtiski, lai manuāli atslēdzamās jaudas apjomā tiek atstāts pietiekami liels slodzes apjoms, ar kuriem sistēmas operators var operēt īstenojot sistēmas aizsardzības pasākumus. Tāpēc arī ir svarīgi, lai attiecīgajos sarakstos tiek iekļauts tikai ļoti limitēts objektu skaits. Ja izņēmuma objektu saraksts būs ļoti plašs, manuālās atslēgšanas procedūra nebūs praktiski izmantojama kā risinājums sistēmas aizsardzībai. Ņemot vērā elektroenerģijas sistēmas uzbūves un darbības specifiku, sistēmas automātiskā un manuālā atslogošana var tikt operatīvi tikt īstenota tikai apakšstaciju 6-20 kV izvadu līmenī. Gadījumā, ja attiecīgajam izvadam pieslēgto lietotāju kopā būs ietverts kāds izņēmuma (valstiski svarīgais) objekts, tad viss attiecīgais lietotāju kopums netiks pakļauts manuālās atslēgšanas procedūrai, tādējādi samazinot manuālai atslēgšanai pakļauto jaudas apjomu un ierobežojot operatora rīcības iespējas. Gadījumā, ja manuālās atslēgšanas procedūra dēļ ierobežotā jaudas apjoma nebūs pielietojama, iedarbosies automātiskie sistēmas atslogošanas procesi, kuru ietvaros objektu svarīgums vairs netiek izvērtēts. Sistēmas operatori būtu ieinteresēti, lai attiecīgajos sarakstos ir iekļauts pēc iespējas minimāls objektu skaits, tādējādi neierobežojot operatoru rīcības brīvību sistēmas darbības saglabāšanas pasākumu īstenošanā.
Sistēmas darbības saglabāšana un pilnīga nodzisuma novēršana ir solidāra visu sistēmas dalībnieku un operatoru atbildība, jo tikai kopējas sadarbības rezultātā ierobežotas enerģijas pieejamības apstākļos var panākt vēlamo rezultātu. Valstiski svarīgiem objektiem (tostarp 1.3. punktā minētajiem), kuriem ir svarīga elektroapgādes nepārtrauktība, būtu jābūt nodrošinātiem ar savām autonomajām elektroapgādes sistēmām, kas ļautu saglabāt to darbību arī tīkla atslēgumu gadījumā.
Apsverot iespējamo saraksta izveides procedūru, sadales sistēmas operatora ieskatā no valsts sektora puses starpministriju sadarbības ietvaros sākotnēji būtu jāapzina valsts darbība augstas prioritātes objekti, savukārt otrajā solī šis sākotnējais saraksts sadarbībā ar operatoriem un krīzes centru būtu jāvalidē attiecībā pret pārvades un sadales sistēmas tehniskajām iespējām saglabāt pietiekamu manuālās atslēgšanas procedūras ietvaros atslēdzamās jaudas apjomu, ar kuru operatori var manevrēt sistēmas aizsardzības pasākumu nodrošināšanā. 
Kā jau AS "Sadales tīkls" ir norādījusi sniedzot iepriekšējo atzinumu, sistēmas operatoriem būtu jāpiedalās saraksta veidošanā (otrajā solī), jo tikai tie no sistēmas tehniskās puses spēs izvērtēt to, kā konkrētu objektu iekļaušana sarakstā ietekmēs iespējas īstenot sistēmas aizsardzības un atjaunošanas pasākumus. Sistēmas operatori nevar būt sākotnējā saraksta veidotāji, jo pārvades sistēmas operatoram nav informācijas par valsts svarīgajiem objektiem un to pieslēguma vietām, savukārt ne sadales, ne pārvades operatoram nav informācijas par to, kāda veida/rakstura objekts konkrētā adresē atrodas un kādas ir tā prasības attiecībā uz elektroapgādes nepārtrauktību. Sadales sistēmas operatoram ir informācija par līguma slēdzēja nosaukumu, bet nav informācijas par objekta raksturu/seku smagumu pārtraucot elektroenerģijas piegādi. Piemēram, operatoram var būt līgums ar mobilo sakaru operatoru par pakalpojumu nodrošināšanu 10 adresēs, bet operatoram nav informācijas, kurā no adresēm atrodas kritiski svarīgās iekārtas vai datu centri un kuri ir mobilo sakaru operatora objekti, kuru atslēgšanai ierobežojumu nav (dzīvokļi, ofisa telpas u.tml.). Operators arī nespēj identificēt, kuri ir valsts robežsardzes vai VUGD objekti, jo  objektiem līguma slēdzējs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra u.tml. Līdzīga situācija ir ar slimnīcām un ārstniecības iestādēm un bruņoto spēku objektiem, kam līguma slēdzējs jeb sistēmas lietotājs var būt ministrija, pašvaldība vai kāda cita iestāde, kas organizē attiecīgo objektu infrastruktūras pakalpošanu. Pat ja līguma slēdzējs ir konkrēta slimnīca, tad nebūtu uzskatāms, ka visi tā objekti ir neatslēdzami objekti - slimnīcām mēdz būt līgumi par elektroenerģijas piegādi dienesta dzīvokļiem, darbnīcām, garāžām u.tml.. Turklāt noteikumu projekta 1.3. punkta tvērumā ļoti iespējams nav apzināti visi valstij nozīmīgo objektu veidi.
Atsevišķi vēlamies vērst KEM uzmanību uz to, ka atrauts skatījums uz elektroenerģijas un dabasgāzes sektoru, var radīt neloģisku pieeju enerģijas taupības pasākumu īstenošanā. Piemēram, var izveidoties situācija, ka no elektroapgādes viedokļa kāds rūpnieciskais objekts būs pirmais atslēdzamais, bet no dabasgāzes viedokļa objekts var būt maksimāli ilgi apgādājamais (minimāli ierobežojamais). Attiecīgi būtu nepieciešama arī pienākums īstenot  savstarpēju plānu koordināciju Noteikumu projekta 9.punktā un 18.punktā paredzēto sarakstu veidošanas procesā un šo lomu iespējams var uzņemties krīzes centrs.

 
 
 

8.
Pamatojoties uz Valsts enerģētiskās krīzes centra (turpmāk - Centrs) lēmumu, kas pieņemts, ņemot vērā ministriju sniegtos priekšlikumus par neatslēdzamajiem šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto lietotāju objektiem, seku smagumu, kas iestāsies, ierobežojot vai pārtraucot elektroenerģijas piegādi attiecīgā lietotāja objektam valsts enerģētiskās krīzes laikā, kā arī ietekmi uz sistēmas aizsardzības un atjaunošanas plānu īstenošanu, par enerģētiku atbildīgā ministrija (turpmāk – Ministrija) apstiprina manuālas atslēgšanas procedūrā neietveramo objektu sarakstu. Sarakstu Centrs atjauno un Ministrija apstiprina pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trīs gados līdz attiecīgā gada 1. aprīlim.

9.
Manuālo atslēgšanu var nepiemērot 330/110/6-20 kV apakšstaciju elektrolīniju izvadiem, kuri nodrošina elektroapgādi šo noteikumu 8.punktā noteiktajā sarakstā ietvertajiem objektiem un augstas prioritātes nozīmīgiem elektroenerģijas tīkla lietotājiem.