Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Satiksmes ministrijas 2025.gada 8.maijā organizētajā starpinstitūciju sanāksmē vairākas iesaistītās puses – Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – vienoti pauda viedokli, ka LSEZ pārvaldības modelis ir ne tikai saglabājams, bet arī piemērojams Rīgas un Ventspils ostām, uzsverot nepieciešamību pēc vienotas pieejas lielo ostu pārvaldībā. Piemēram, LTRK skaidri norādīja, ka LSEZ modelis ir “loģisks balanss” starp valsts, pašvaldības un uzņēmēju pārstāvību un aicināja to “klonēt” kā veiksmīgu piemēru.
Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā ir nepamatoti, priekšlaicīgi un faktiski pretrunā ar pašu Satiksmes ministrijas oficiālo nostāju. Vēršam uzmanību, ka Satiksmes ministrijas sagatavotajā un Ministru kabineta 2025.gada 6.maijā pieņemtajā "Informatīvajā ziņojumā par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām" Satiksmes ministrija skaidri atzīst, ka esošais LSEZ modelis ļauj LSEZ saglabāt līdzšinējo dinamiku un veicināt reģionālo izaugsmi.
Šādos apstākļos jebkādu lēmumu pieņemšana par institucionālām izmaiņām LSEZ pārvaldībā pēc 2035. gada – īpaši to iepriekšēja nostiprināšana likumā – ir ne tikai pārsteidzīga, bet arī nepamatota. Uzskatām, ka jebkādas izmaiņas šāda mēroga institucionālā struktūrā ir pieļaujamas tikai, balstoties uz konkrētu, uz pierādījumiem balstītu analīzi un vispusīgu izvērtējumu, kas veikts tuvāk attiecīgajam termiņam un savlaicīgi organizējot plašas un atklātas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Pretējā gadījumā tiek apdraudēta sekmīgi funkcionējoša pārvaldības modeļa pēctecība, īpaši, ja tiek atzīts, ka pašreizējais LSEZ modelis ir efektīvs.
Tādējādi Ekonomikas ministrijas ieskatā šobrīd nav pamatota nepieciešamība veikt grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā.
 

-

Lūdzam pārejas noteikumu 3.punktu izteikt redakcijā, kas skaidri nosaka, ka līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai publiskas kandidātu pieteikšanās procedūrā atlasītie vai ieceltie Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļi turpina pildīt valdes locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.
Lūdzam attiecīgi papildināt anotāciju.

3. Līdz šā Likuma spēkā stāšanās dienai publiskas kandidātu pieteikšanās procedūrā atlasītie vai ieceltie Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļi turpina pildīt valdes locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

Iebilstam pret likumprojekta pārejas noteikumu 6.punktā ietverto normu, kas paredz, ka gadījumā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiek pagarināts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) darbības termiņš pēc 2035. gada 31. decembra, LSEZ pārvaldē izveido padomi atbilstoši Ostu likuma 7.¹ pantam.
Šāda norma ir nepamatota, priekšlaicīga un faktiski pretrunā ar pašu Satiksmes ministrijas oficiālo nostāju. Vēršam uzmanību, ka Satiksmes ministrijas sagatavotajā un Ministru kabineta 2025.gada 6.maijā pieņemtajā "Informatīvajā ziņojumā par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām" Satiksmes ministrija skaidri atzīst, ka esošais LSEZ modelis ļauj LSEZ saglabāt līdzšinējo dinamiku un veicināt reģionālo izaugsmi.
Šādos apstākļos jebkādu lēmumu pieņemšana par institucionālām izmaiņām LSEZ pārvaldībā pēc 2035. gada – īpaši to iepriekšēja nostiprināšana likumā – ir ne tikai pārsteidzīga, bet arī nepamatota. Uzskatām, ka jebkādas izmaiņas šāda mēroga institucionālā struktūrā ir pieļaujamas tikai, balstoties uz konkrētu, uz pierādījumiem balstītu analīzi un vispusīgu izvērtējumu, kas veikts tuvāk attiecīgajam termiņam un savlaicīgi organizējot plašas un atklātas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Pretējā gadījumā tiek apdraudēta sekmīgi funkcionējoša pārvaldības modeļa pēctecība, īpaši, ja tiek atzīts, ka pašreizējais LSEZ modelis ir efektīvs.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām svītrot pārejas noteikumu 6.punktā ietverto normu.
Kopumā, nav pamatoti arī pārējie grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, tostarp redakcionālām izmaiņām, 9. panta izslēgšanai, 9.¹ panta ieviešanai un citiem pārejas noteikumiem, kuras ierosinājusi Satiksmes ministrija. Tādējādi Ekonomikas ministrijas ieskatā šobrīd nav pamatota nepieciešamība veikt jebkādus grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā.
Papildus vēršam uzmanību, ka Satiksmes ministrijas 2025.gada 8.maijā organizētajā starpinstitūciju sanāksmē vairākas iesaistītās puses – Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – vienoti pauda viedokli, ka LSEZ pārvaldības modelis ir ne tikai saglabājams, bet arī piemērojams Rīgas un Ventspils ostām, uzsverot nepieciešamību pēc vienotas pieejas lielo ostu pārvaldībā. Piemēram, LTRK skaidri norādīja, ka LSEZ modelis ir “loģisks balanss” starp valsts, pašvaldības un uzņēmēju pārstāvību un aicināja to “klonēt” kā veiksmīgu piemēru.

-

Aicinām Satiksmes ministriju izvērtēt likumprojekta 9.¹ panta trešās daļas 5.punktā ietverto normu, kas nosaka, ka par LSEZ valdes locekļa vai pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, "kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs)", vispusīgi vērtējot vai minētais ierobežojums ir samērīgs un lietderīgs. Ekonomikas ministrijas ieskatā minētais ierobežojums nav ne praktiski pamatots, ne samērīgs, jo neparedz nekādu individuālu izvērtēšanas iespēju, piemēram, vai politiskās darbības fakts ir radījis interešu konfliktu vai ir ietekmējis lēmumu pieņemšanas neitralitāti. Ekonomikas ministrijas vērtējumā būtiska ir kandidāta profesionālā pieredze un kompetences, tostarp spēja profesionāli un neatkarīgi pildīt valdes locekļa vai pārvaldnieka pienākumus. Turklāt, politiskā darbība pati par sevi nedrīkst kalpot kā soda elements vai izslēgšanas kritērijs profesionālās kvalifikācijas un pieredzes izvērtēšanā. 
Vēršam uzmanību, ka pret šo ierobežojumu, cita starpā, izteicās arī atsevišķi Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) locekļi 2025.gada 3.aprīļa sēdē un iesaistītās puses Satiksmes ministrijas organizētajā starpinstitūciju sanāksmē 2025.gada 8.maijā, uzsverot, ka šāda norma neproporcionāli ierobežo pašvaldību pārstāvju iespējas piedalīties ostu pārvaldībā, kaut gan tieši šiem pārstāvjiem ir vislielākā interese par ostu attīstību un integrāciju pilsētas infrastruktūrā un ekonomikā. 
Lūdzam minēto ierobežojumu svītrot. 

“9.¹ pants. Prasības un atlases kārtība Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļiem un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniekam
(1) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļu un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu atlasi, lai izveidotu profesionālu un kompetentu pārvaldes institūciju.
(2) Kandidātu nomināciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļu amatiem nodrošina attiecīgā ministrija vai pašvaldība, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru.
(3) Par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa vai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu:
1) kurai nav augstākās izglītības;
2) kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta;
3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;
4) par kuru ir pasludināts maksātnespējas process.
(4) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa vai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka kandidāts, iesniedzot pieteikumu publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros, apliecina savu atbilstību šajā pantā noteiktajām prasībām.”