Atzinums

          Problēmu un risinājumu sadaļā, norādot uz problēmu saistībā ar pēdējās garantētās piegādes (turpmāk – PGP) pakalpojumu, pirmkārt, nav minēta praksē izplatīta problēma, proti, gadījumi, kad PGP sniedzējs pēc sešu mēnešu perioda dabasgāzes piegādes PGP ietvaros šo pakalpojumu ir pārtraucis sniegt, bet sadales sistēmas operatoram netiek nodrošināta piekļuve gazificētajam objektam, lai pārtrauktu dabasgāzes padevi. Šādos gadījumos dabasgāzes piegāde faktiski turpinās (dabasgāze objektos tiek patērēta), bet rēķini par to izrakstīti netiek tādēļ, ka tam nav tiesiska pamata, jo atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 64.punktam dabasgāzes piegāde PGP ietvaros tiek nodrošināta uz laiku, ne ilgāku par sešiem kalendāra mēnešiem.
          Otrkārt, nav minēta arī praksē pastāvoša problēma saistībā ar to, ka apstākļos, kad lietotājam, kurš nav gazificētā objekta īpašnieks (visbiežāk dzīvokļa īrnieks), nav spēkā esoša dabasgāzes līguma, bet lietotājs turpina lietot dabasgāzi, neizpildot Noteikumu 31.3.apakšpunktā noteikto pienākumu. Šādā gadījumā PGP pakalpojuma nodrošināšana tiek uzsākta objekta īpašniekam, lai gan īpašnieka iespējas nodrošināt sadales sistēmas operatoram piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā ir ierobežotas. Izvērstāku problēmas aprakstu Klimata un enerģētikas ministrijai Regulators sniedza 2024.gada 19.marta vēstulē Nr.2-2.21/775.
          Ņemot vērā minēto attiecīgi nepieciešams papildināt problēmas apraksta sadaļu, kā arī risinājuma sadaļu.
 

-

Regulatora iebildums:
          No Projekta 2.26.apakšpunkta, kā arī Noteikumu 64.1.apakšpunkta izriet, ka  pēdējā garantētā piegāde (turpmāk - PGP) lietotājam, kurš nav gazificētā objekta īpašnieks, notiek tikai gadījumā, ja šādam lietotājam ir bijis spēkā dabasgāzes tirdzniecības līgums ar dabasgāzes tirgotāju, kas izbeidz dabasgāzes tirdzniecību. Savukārt pārējos gadījumos, kuros dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez rakstveidā noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma un gazificētā objekta lietotājs vai īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā, PGP tiek nodrošināta gazificētā objekta īpašniekam.
          Tātad arī gadījumā, ja lietotājs, kurš nav gazificētā objekta īpašnieks, pēc terminēta tirdzniecības līguma termiņa beigām nenoslēdz jaunu līgumu vai tirgotājs vienpusēji izbeidz ar šādu lietotāju noslēgto tirdzniecības līgumu, jo lietotājs neievēro Noteikumos noteikto regulējumu un nepilda līgumā noteiktās saistības, PGP tiek nodrošināta objekta īpašniekam, nevis lietotājam, kurš turpina lietot dabasgāzi bez līguma.
          Šāds regulējums kopsakarā ar citās Noteikumu normās noteikto PGP regulējumu ir nepilnīgs un nerisina pastāvošās problēmas. Līdz ar to ar Projektā ietverto regulējumu netiek sasniegti anotācijā minētie mērķi – precizēt normas, saistībā ar PGP, kā arī veidot vienotu izpratni par dabasgāzes sistēmas operatoru, dabasgāzes tirgotāju un dabasgāzes lietotāju tiesībām un pienākumiem. Noteikumos noteiktais PGP regulējums tikai daļēji darbosies kā anotācijā norādītais īpašs sociālo un tiesisko interešu aizstāvības risinājums, mazāk aizsargātu lietotāju (galalietotāju) daļai, jo PGP regulējums var tikt un faktiski arī tiek izmantots, lai dabasgāzes lietotāju, kuri nav gazificētā objekta īpašnieki, neizpildītās saistības un pienākumus uzliktu gazificētā objekta īpašniekam. Tomēr ne likumprojektu, ar kuriem Enerģētikas likumā tika ieviests PGP pakalpojums, ne Noteikumu grozījumu anotācijās nav konstatējams, ka PGP būtu paredzēts šādam mērķim un līdz ar to nav sniegts arī pamatojums šādam risinājumam.
          Saistībā ar minēto, pirmkārt, vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Noteikumu 131.punktu lietotājs par patērēto dabasgāzi norēķinās saskaņā ar komercuzskaites mēraparātu uzskaitīto dabasgāzes apjomu m3, kas pārrēķināts kWh. Minētais attiecas arī uz gadījumu, ja dabasgāze tiek piegādāta PGP ietvaros, tostarp gazificētā objekta īpašniekam. Tātad, ja dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez rakstveidā noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma un nav nodrošināta iespēja sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā, pirms uzsākt PGP nodrošināšanu gazificētā objekta īpašniekam, lai nodrošinātu atbilstošus norēķinus, sistēmas operatoram tomēr ir jānoskaidro komercuzskaites mēraparāta rādījums (attiecīgajā objektā izlietotās dabasgāzes daudzums) periodā pirms PGP uzsākšanas, t.i. laikā, kad dabasgāze attiecīgajam objektam tika piegādāta saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu.
          Līdz ar to PGP nodrošināšanu gazificētā objekta īpašniekam nav pamata uzsākt pirms sistēmas operators nav fiksējis komercuzskaites mēraparāta rādījumu, jo pretējā gadījumā objektīvi nav iespējams noskaidrot, par kādu objektā izlietotās dabasgāzes daudzumu lietotājam, kurš dabasgāzi lietoja saskaņā ar tirdzniecības līgumu, jānorēķinās ar dabasgāzes tirgotāju (sk. Noteikumu 31.1.apakšpunktu), un par kādu dabasgāzes daudzumu lietotājam – PGP saņēmējam (objekta īpašniekam) turpmāk jānorēķinās ar PGP sniedzēju.
          Ievērojot minēto, Projektu nepieciešams papildināt ar regulējumu, kas nodrošina, ka gan lietotājs, kurš saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu dabasgāzi objektā lietoja periodā pirms PGP uzsākšanas objekta īpašniekam, gan objekta īpašnieks pēc PGP uzsākšanas par patērēto dabasgāzi norēķinās saskaņā ar komercuzskaites mēraparāta uzskaitīto dabasgāzes apjomu periodā, kurā tie lietojuši dabasgāzi.

Regulatora iebildums:
          Saskaņā ar Noteikumu 31.3.apakšpunktu, izbeidzoties dabasgāzes tirdzniecības līgumam, lietotājs, lai pārtrauktu dabasgāzes padevi, nodrošina sadales sistēmas operatoram piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā, attiecībā uz kuru tiek izbeigts dabasgāzes tirdzniecības līgums. Arī Noteikumu 97.10.apakšpunkts noteic lietotāja pienākumu nodrošināt sadales sistēmas operatoram piekļuvi lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai. Savukārt Noteikumu 100.5.apakšpunkts noteic gazificētā objekta īpašnieka pienākumu nodrošināt sadales sistēmas operatora pārstāvju netraucētu piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmām gazificētajā objektā un komercuzskaites mēraparātiem, lai sadales sistēmas operators varētu netraucēti izpildīt tam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un īstenot paredzētās tiesības.
          No minētā secināms, ka Noteikumi vienlaikus noteic gan dabasgāzes lietotāja, gan gazificētā objekta īpašnieka pienākumu nodrošināt sadales sistēmas operatora netraucētu piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmām (komercuzskaites mēraparātam) gazificētajā objektā, nenodalot gadījumus, kuros šis pienākums attiecas uz katru no minētajiem subjektiem. Tomēr jāņem vērā, ka lietotājam, kurš nav gazificētā objekta īpašnieks, nepastāv nekādi objektīvi šķēršļi šādu piekļuvi nodrošināt. Savukārt, ņemot vērā īres un nomas tiesisko regulējumu, kā arī tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību, gazificētā objekta īpašnieka iespējas nodrošināt sadales sistēmas operatora piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai (komercuzskaites mēraparātam) objektos, kuros dabasgāzi lieto objekta īrnieks vai nomnieks, būtībā ir tikpat ierobežotas kā sadales sistēmas operatora iespējas patstāvīgi iekļūt šādos objektos. Turklāt jāņem vērā, ka apstākļos, kuros dabasgāzes lietotājs ir objekta īrnieks vai nomnieks, kurš gazificētā objekta īpašnieku neielaiž gazificētāja objektā, tiesiska iekļūšana objektā var būt iespējama tikai ar tiesas nolēmumu. Līdz ar to gazificētā objekta īpašnieks (galvenokārt, dzīvokļa īpašnieks) šādā gadījumā nemaz objektīvi nevar nodrošināt sadales sistēmas operatora netraucētu piekļuvi (komercuzskaites mēraparātam) īsā laikā.
          Ievērojot minēto, Projektu nepieciešams papildināt ar regulējumu, kurā precizēti (nošķirti) gadījumi, kuros pienākums nodrošināt piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai (komercuzskaites mēraparātam) attiecas uz dabasgāzes lietotāju, un kuros – uz gazificētā objekta īpašnieku, ņemot vērā apstākļus, kuros gazificētā objekta īpašnieks objektīvi spēj izpildīt šādu pienākumu. Šādam regulējumam arī jānodrošina, ka dabasgāzes lietotājs ir atbildīgs par visu objektā izlietoto dabasgāzi līdz brīdim, kad tas ir izpildījis Noteikumu 31.3.apakšpunktā noteikto pienākumu, nodrošinot sistēmas operatoram iespēju fiksēt komercuzskaites mēraparāta rādījumu, ar kuru izbeidzas lietotāja saistības.

Regulatora iebildums:
          Noteikumu 64.punkts noteic, ka dabasgāzes piegādi PGP ietvaros nodrošina uz laiku, ne ilgāku par sešiem kalendāra mēnešiem. Periods no PGP sešu mēnešu perioda beigām līdz brīdim, kad sadales sistēmas operatoram faktiski tiek nodrošināta iekļūšana objektā dabasgāzes padeves pārtraukšanai, var būt pat gadiem ilgs. Šajā periodā lietotājs dabasgāzi objektā var turpināt lietot,  par to nemaksājot, lai gan PGP sniedzējs pakalpojuma sniegšanu ir pārtraucis (rēķinus vairs neizraksta, jo nav tiesiska pamata PGP sniegšanai pēc sešu mēnešu perioda). Līdz ar to, ja arī pēc PGP sešu mēnešu perioda beigām sadales sistēmas operatoram tiek liegta piekļuve objektam, lai pārtrauktu dabasgāzes padevi, sadales sistēmas operatoram rodas zaudējumi, kuri tiek iekļauti sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķinā un kurus sedz visi dabasgāzes lietotāji. Turklāt šādos gadījumos visbiežāk dabasgāzes lietotājs ir objekta īrnieks vai nomnieks, kurš objektā neielaiž nedz gazificētā objekta īpašnieku, nedz sadales sistēmas operatoru un, kā jau minēts iepriekš, tiesiska iekļūšana objektā šādos gadījumos var būt iespējama vien ar tiesas nolēmumu, kas attiecīgi nozīmē ilgstošu (vairāku gadu) procesu.
          Ievērojot minēto, Projektu nepieciešams papildināt ar regulējumu, kas rastu risinājumu gadījumos, kuros pēc sešu mēnešu PGP pakalpojuma saņemšanas, nenodrošinot sadales sistēmas operatoram iekļūšanu objektā dabasgāzes padeves pārtraukšanai, lietotājs dabasgāzi objektā faktiski turpina lietot bez jebkāda tiesiska pamata un bez maksas.
 

-

          Lietotājam būtu jādod tiesības iepazīties ar konstatētajiem faktiem vai attiecīgo ekspertīžu rezultātiem, nevis saņemt informāciju, ka ir konstatēti noteikti fakti, līdz ar to Regulators ierosina papildināt Noteikumu 87.punkta redakciju.
 

 

87. Ja, pārbaudot lietotāja dabasgāzes sistēmu vai komercuzskaites mēraparātu, sadales sistēmas operators konstatē, ka patvaļīgi ierīkots pieslēgums pirms komercuzskaites mēraparāta vai lietotājs dabasgāzi lieto bez komercuzskaites mēraparāta, vai komercuzskaites mēraparāts vai plomba ir bojāta un minētās darbības dēļ ir samazināts dabasgāzes patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja dabasgāzi lietot bez maksas, sadales sistēmas operators par konstatēto faktu informē lietotāju. Minēto pārkāpumu identificēšanas gadījumā lietotājs patērētās dabasgāzes apjoma noteikšanai ir tiesīgs iesniegt tā rīcībā esošo informāciju par dabasgāzes sistēmai pieslēgto iekārtu jaudu un darbības režīmu. Lietotājam ir tiesības iepazīties ar sistēmas operatora sastādītajiem dokumentiem par konstatētajiem faktiem vai attiecīgās laboratorijas atzinumiem.
 

          Termins “aizvietotājgāzes” nav skaidrots ne Projektā, ne Enerģētikas likumā, ne arī citos normatīvajos aktos. Ievērojot minēto, būtu nepieciešams termina “aizvietotājgāzes” skaidrojums, papildinot noteikumu 2.punktu vai sniedzot skaidrojumu 80.punkta ietvaros.

-

          Teksta labākai uztveramībai veikt redakcionālus precizējumus.

          Teksta labākai uztveramībai veikt redakcionālus precizējumus.

          Teksta labākai uztveramībai veikt redakcionālus precizējumus.

          Teksta labākai uztveramībai veikt redakcionālus precizējumus.

          Teksta labākai uztveramībai veikt redakcionālus precizējumus.

          Teksta labākai uztveramībai veikt redakcionālus precizējumus.

          Teksta labākai uztveramībai veikt redakcionālus precizējumus.

          Teksta labākai uztveramībai veikt redakcionālus precizējumus.

97.13. informēt sadales sistēmas operatoru par laika periodu, kad plānotais dabasgāzes patēriņš lietotāja objektā būs neatbilstošs lietotāja objekta patēriņa profilam attiecīgajā laika periodā. Lietotājs iesniedz sadales sistēmas operatoram komercuzskaites mēraparāta rādījumu ne vēlāk kā vienu darba dienu pēc perioda sākuma un nākamajā darba dienā pēc perioda beigām. Ar lietotāja objektam neatbilstošu patēriņa profilu attiecīgajā laika periodā saprot dabasgāzes patēriņa pieaugumu par vismaz 50%, salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pirms gada.
 

          Teksta labākai uztveramībai veikt redakcionālus precizējumus.

          Teksta labākai uztveramībai veikt redakcionālus precizējumus.
 

          Teksta labākai uztveramībai veikt redakcionālus precizējumus.

          Teksta labākai uztveramībai veikt redakcionālus precizējumus.