Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir izskatījusi Aizsardzības ministrijas saskaņošanai nodotā Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par vienošanās projektu par grozījumiem 2018. gada 10. decembra deleģēšanas līgumā starp Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"” (24-TA-1997) (turpmāk – Rīkojuma projekts) skaidrojumus un turpina uzturēt iebildumus pret Rīkojuma projektu.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmā daļa nosaka, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Aizsardzības ministrija pamato deleģēto uzdevumu ar to, ka Valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centram" (turpmāk - LVRTC) ir nepieciešamā pieredze, reputācija, pieejami resursi un augsti kvalificēts personāls. Tādēļ tika veikti grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7. pantā, papildinot to ar pirmo daļu un nosakot, ka Krasta apsardzei ir tiesības deleģēt GMDSS un AIS izveidi un uzturēšanu LVRTC, noslēdzot deleģēšanas līgumu.

Grozījumi augstāk minētajā Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā tika veikti 2018. gada 16. oktobrī, jeb pirms sešiem gadiem. Attiecīgi arī vērtējums par privātā tirgus dalībnieku iesaisti uzdevuma veikšanā un vai konkrēto uzdevumu var nodrošināt privātā tirgus dalībnieki, kuri atbilst noteiktām prasībām (t.sk. drošības un pieredzes) ir veikts pirms sešiem gadiem. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka 2018. gadā veiktajā vērtējumā Satiksmes ministrija, pamatojusi, kāpēc LVRTC šādu uzdevumu spēj veikt, bet ne Aizsardzības ministrija, ne Satiksmes ministrija nav vērtējusi, vai šādu uzdevumu var veikt arī citi tirgus dalībnieki un vai tie šo uzdevumu nevar veikt vēl efektīvāk, atbilstošāk, t.sk. gan no pieredzes, gan drošības aspektiem.

Uzskatām, ka 2018.gada Satiksmes ministrijas vērtējumā ietvertais pamatojums, ka LVRTC ir neprivatizējams (neatsavināms) uzņēmums un tādēļ uzskatāms par drošāku risinājumu, nav uzskatāms par pamatotu ne no efektivitātes, ne drošības aspektiem, jo LVRTC kā neprivatizējama (neatsavināma) uzņēmuma statuss ir noteikts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un tas attiecināts uz šajā likumā aprakstītajiem televīzijas un radio apraides nodrošināšanas pienākumiem, nevis visiem LVRTC nodrošinātajiem pakalpojumiem.
 
Norādām, ka līdzvērtīgu pakalpojumu darbības nepārtrauktības nosacījumus var nodrošināt nosakot virkni citu, salīdzināmāku vai objektīvāku drošības kritēriju, piemēram, pieprasot pakalpojumu sniedzējam nodrošināt IDS sertifikātu. Industriālās drošības sertifikāts (IDS) ir Satversmes aizsardzības biroja izsniegts dokuments, kas apliecina komersanta gatavību un spēju veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiropas Savienības (ES) vai ārvalstu klasificētās informācijas izmantošanu un komersanta spēju nodrošināt šāda veida informācijas aizsardzību.
 
Tāpat vairākiem uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt līdzīgus pakalpojumus kā tie, kas ir deleģēti LVRTC, ir noteikts nacionālajai drošībai nozīmīga tiesību subjekta statuss. Nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība, biedrība un nodibinājums ir Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, biedrība un nodibinājums, ja tā īpašumā vai valdījumā atrodas kritiskā infrastruktūra  vai tas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem, kas definēti Nacionālās drošības likuma 37. pantā.

Ņemot vērā augstāk minēto, uzskatām, ka LVRTC neatsavināmais statuss, kas ir noteikts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, nav pamatots arguments uzskatīt LVRTC par drošāku vai atbilstošāku pakalpojumu sniedzēju. LVRTC deleģētais uzdevums ietver sakaru tīkla, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīkla, datu centra, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centra izveidi un uzturēšanu. Esam pārliecināti, ka šādus pakalpojumus spēj atbilstošā līmenī (t.sk. no drošības aspekta) veikt arī citi privātā tirgus dalībnieki, ja tiek atbilstoši definēti kritēriji un prasības. Aizsardzības ministrija norāda, ka, izpildot deleģējumu, LVRTC saņem kompensāciju faktisko izdevumu apmērā un, ka deleģējuma izmaksas ir noteiktas, balstoties uz detalizētu izmaksu atšifrējumu, ko LVRTC ir iesniedzis deleģējuma devējam, un atbilstoši deleģējuma līgumam LVRTC deleģējuma devējam sniedz papildu detalizētas atskaites par deleģējuma finansējuma izlietojumu divas reizes gadā. Norādām, ka faktisko izmaksu atšifrējums un atskaites nebūt nav pamatojums tam, ka izvēlēts gan no izmaksu, gan pakalpojuma kvalitātes viedokļa efektīvākais risinājums.

Uzdevumu deleģēšana, ja to atbilstoši prasībām un kritērijiem var veikt arī privātā tirgus dalībnieki, var radīt negatīvu ietekmi uz godīgu konkurenci. Aicinām veikt minētā deleģētā uzdevuma atbilstošu izvērtējumu, iepriekš nosakot prasības un kritērijus uzdevuma izpildei, kā arī objektīvi novērtējot un salīdzinājumā ietverot arī ar privātā sektora pakalpojumu sniedzējus. Objektīvākais veids, kā šādu izvērtējumu veikt, lai izvēlēties efektīvāko, atbilstošāko pakalpojuma sniedzēju, ir veikt publiska iepirkuma vai tam līdzvērtīgu procedūru.
 
 

-