Atzinums

           Attiecībā uz grozījumu 12. punktu, kurā paredzēts izslēgt no Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma (turpmāk tekstā – Kaitējuma atlīdzināšanas likums) 13. panta trešo daļu, kas noteic ierobežojumus zaudējumu atlīdzības apmēram vēršam uzmanību uz turpmāk norādīto.
            Prokuratūras ieskatā, starp Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums) un Kaitējuma atlīdzināšanas likuma regulējumu ir būtiska atšķirība, kas neļauj tajos noteikt identisku regulējumu attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanu.
            Zaudējumu atlīdzināšanas likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.
            Savukārt Kaitējuma atlīdzināšanas likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ.
            Tātad atšķirībā no Zaudējumu atlīdzināšanas likuma Kaitējuma atlīdzināšanas likums paredz privātpersonai tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu arī saistībā ar iestādes, prokuratūras vai tiesas nepamatotu rīcību.
            Iestādes, prokuratūras, tiesas vai Kontroles dienesta rīcība šā likuma izpratnē ir nepamatota, ja tā lēmums pieņemšanas brīdī ir atbildis tiesību normām, taču vēlāk iestājies viens no šajā likumā norādītajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem (Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 6. panta otrā daļa).
            No minētās tiesību normas izriet, ka zaudējumi privātpersonai var tikt nodarīti arī ar iestādes, prokuratūras vai tiesas  tiesisku rīcību.
           Likumprojekta anotācijā attiecībā uz 13. panta trešās daļas izslēgšanu cita starpā norādīts, ka, nosakot atlīdzināmo mantisko zaudējumu apmēru, par taisnīgu būtu atzīstams tāds apmērs, kas atbilst pierādītajam zaudējumu apmēram, ievērojot konkrētās lietas apstākļus (iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī cietušā rīcību).
            Kriminālprocesa likuma 6. pantā noteiktais kriminālprocesa obligātuma princips uzliek par pienākumu uzsākt kriminālprocesu ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, kā arī novest to līdz taisnīgam krimināltiesisko attiecību noregulējumam. Lai kriminālprocesu novestu līdz taisnīgam krimināltiesisko attiecību noregulējumam, kriminālprocesā tiek veiktas izmeklēšanas darbības, kas var personai radīt arī zaudējumus. Taču procesa virzītājs nevar atteikties, atturēties no savu pienākumu veikšanas tāpēc, ka, iespējams, kriminālprocess nerezultēsies ar tādu nolēmumu, kurā persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Turklāt jāņem vērā, ka kriminālprocess tiek veikts sabiedrības kopuma interesēs.
Līdzšinējā prokuratūras prakse liecina, ka absolūtā vairākumā gadījumu zaudējumi personai ir tikuši nodarīti iestādes, prokuratūras nepamatotas rīcības dēļ. Turklāt prokuratūra vērš uzmanību, ka pēdējā gada laikā ir ievērojami pieaudzis to iesniegumu par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu skaits, kuros lūgts atlīdzināt zaudējumus saistībā ar aresta uzlikšanu  kredītiestādē esošiem naudas līdzekļiem (turklāt ievērojamā apmērā), kas vēlāk ticis atcelts. Tā, piemēram, tiek lūgts atlīdzināt zaudējumus, kas radušies saistībā ar naudas vērtības samazinājumu kopš naudas līdzekļi ir tikuši nepamatoti arestēti. Pat piemērojot Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 13. panta trešo daļu, tiek lūgts atlīdzināt zaudējumus vairāku miljonu eiro apmērā (piemēram, par nepamatotu naudas līdzekļu 13 959 715,40 euro arestu, kas ilga divus gadus, tiek lūgts atlīdzināt zaudējumus 2 332 046,28 euro (ja netiek piemērota 13. panta trešā daļa zaudējumi ir aprēķināti 3 214 092,55 euro).
            Ievērojot minēto, prokuratūras ieskatā, būtu izvērtējams jautājums par to, vai zaudējumu atlīdzināšanas apmēra ierobežojums nebūtu saglabājams attiecībā uz zaudējumu nodarīšanu kriminālprocesā iestādes, prokuratūras vai tiesas nepamatotas rīcības dēļ.
             Kaitējuma atlīdzināšanas likumā pilnībā atsakoties no ierobežojuma zaudējumu atlīdzināšanai (izslēdzot 13. panta trešo daļu), jārēķinās ar nepieciešamību ievērojami palielināt šim mērķim paredzēto budžetu.
 

-

Ņemot vērā to, ka līdz ar grozījumu spēkā stāšanos Kaitējuma atlīdzināšanas likums tiks papildināts ar jaunu kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu (4. panta  trešās daļas 2. punkts), prokuratūras ieskatā, būtu nepieciešams pārejas noteikumos paredzēt kārtību, kādā izskatāmi tie iesniegumi, kas lēmējiestādē tiks saņemti pirms grozījumu spēkā stāšanās, kā arī kārtību, kādā izskatāmi tie pieteikumi par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, kas tiesā tiks saņemti pirms grozījumu spēkā stāšanās.

-