Atzinums

Ekonomikas ministrijai

Par informatīvo ziņojumu par vēja parku attīstību

Ņemot vērā saspringto cenu situāciju energoapgādē, Latvijas pašvaldību savienība (LPS) atbalsta vēja enerģētikas attīstību – gan MK (Ministru kabineta) atbalstīto lielo vēja parku izbūvi, gan arī vēja parku attīstību pašvaldību teritorijās.  2021.gada MK un LPS domstarpību protokolā Ministru kabinets ir apņēmušies līdz 01.03.2022. definēt vēja enerģētikas spēles noteikumus.
2021. un 2022.gadā LPS ir bijušas daudzas sarunas ar visām ieinteresētajām pusēm (EM, VARAM, VEA u.c.), nosūtītas vēstules EM un VARAM. Taču joprojām nav sagatavots un izsludināts saskaņošanai minētais informatīvais ziņojums par šo tēmu. LPS, ņemot vērā noteikto datumu, lūdz Ekonomikas ministriju steidzīgi sagatavot  un publicēt ziņojumu, lai varētu to apspriest ar pašvaldībām.
LPS viedoklis ir, ka pašvaldības nav pret vēja ģeneratoru uzstādīšanu vispār, bet vēlas, lai vēja ģeneratoru darbība neradītu traucējumus un apgrūtinājumus apkārtnes iedzīvotājiem. Savukārt, kā alternatīva būtu apgrūtinājumu kompensācija iedzīvotājiem (pašvaldībām) no vēja parku puses, jo elektroenerģijas ražošana ir bizness ar peļņu. Kompensācija var būt dažāda: gan lētas elektroenerģijas piegāde ieinteresētajiem, vai finansiāla kompensācija iedzīvotājiem, energokopienām vai pašvaldībām. Sarunās ar EM ministriju vienojāmies, ka saprātīgs finansiālās kompensācijas apjoms būtu 1,5% no vēja stacijas bruto peļņas.

Taču ir būtiski neatrisināti jautājumi, kur pagaidām nav risinājumi, bet noteikti ir jāparedz risinājumi:
-         kas notiek ar teritorijām, kurās ir VES, pēc to ekspluatācijas beigām.   LPS identificētā problēma izriet no aprites ekonomikas, kas nosaka nepieciešamību savlaicīgi atrunāt saules un vēja parka demontāžas jautājums pēc 20-30 gadiem (“demontāžas prasība” paredz ka objekta tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par būves sakārtošanu/demontāžu, vai līgumā paredzēt zemes rekultivāciju zemes īpašniekam).
-         veidojot enerģētiskās kopienas, pagaidām no likumprojekta “Par pašvaldībām” ir izslēgta norma, kas ļautu pašvaldībām iekļauties (veidot) energokopienas. Tas izslēdz pašvaldību aktīvu iesaisti energokopienās.


Taču papildus minētajam, LPS ir fiksējusi daudzas detalizētākas problēmas, ko valsts institūcijām ir jāatrisina:
- paredzēt normatīvo regulējumu, kā tiek noteikta VES ietekmes (diskomforta) zona (patreiz noteiktais attālums 0,8 km ir nepietiekams);
- paredzēt ar normatīvo regulējumu noteiktus kompensējošus mehānismus VES ietekmes (diskomforta) zonā dzīvojošām personām un enerģētiskajām kopienām: gan finansiālu atbalstu, gan iespējams finanšu piesaisti projektu veidā teritorijas labiekārtošanai, infrastruktūras sakārtošanai u.tml.. Pašvaldības uzskata ka nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, lai būtu iespējams vēja parka attīstītājam ar konkrētās teritorijas sabiedrību, kas dzīvo vēja turbīnu ietekmes zonā dalīties peļņā.  Patreiz ir situācija, kad vairākas pašvaldības saņem solījumu no vēja attīstītāja par vairāk kā viena miljona euro lielu maksājumu pašvaldības kontā, bet  esošā likumdošana neļauj šo ziedojumu pieņemt;
-         ar normatīviem aktiem noteikt, kādā veidā VES ietekmes zonā dzīvojošajiem saņemt energoresursus par zemākām cenām;
- ar mērķi samazināt enerģētiskās nabadzības risku, maksimāli  attīstīt ES vīziju par enerģētisko  kopienu izveidi, piemēram, līdz 7 km rādiusā ap vēja parku.  Tas nozīmētu, ka enerģētikas likumā tiek precizēts šāds gadījums, kad  atjaunojamās enerģijas kopiena teritoriāli būtu saistīta ar tuvumā esošo vēja parku un saņemto ES fondos nelielu priekšrocību;
- valsts vai reģiona plānošanas dokumentos noteikt vietas, kur ir iespējama VES būvniecība, pamatojoties jau uz konkrētiem pētījumiem, pēc tam pašvaldība iekļauj teritoriālajā plānojumā jau konkrētas teritorijas, kurās var vai nevar būvēt VES;
- neļaut ar Ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN) veikt darbības, kuras ir pretrunā pašvaldības teritorijas plānojumam (turpmāk – TP) – veidojas absurda situācija, ja tiek vērtēta darbība, kura neatbilst TP, bet IVN pasaka, ka nekādas ietekmes nav un akceptē to, bet pašvaldība nevar apliecināt atbilstību TP.

 

-

LPS vēlas vērst uzmanību uz pašvaldību uzstādījumu un arī uz  Ekonomikas ministrijas secinājumiem no WinWind projekta, kur ES valstu labās prakses piemēri liecina par akūtu nepieciešamību attīstīt sociāli iekļaujošu politiku, kur šajās valstīs sabiedrības atbalsts vēja parka attīstības projektam ir viens no pamata  nosacījumiem. Pašvaldību pienākums ir veicināt ilgstpējīgu un demokrātisku attīstību, kas nozīmē iespēju vietējai sabiedrībai  konkrētā pašvaldībā un it īpaši iedzīvotājiem, kas dzīvo līdz 5 km attālumā no vēja parka gūt tiešu labumu. Lai izvairītos no jelkādas interpretācijas, lūdzam kompensācijas mehānismu iestrādāt Enerģētikas likumā. 


 

-