Atzinums

Projekta 2. punktā paredzēts: "Kontrolpirkuma veikšanā Valsts policijas vai pašvaldības policijas (turpmāk – policijas iestāde) darbinieks (turpmāk – policijas darbinieks) var iesaistīt personu no 15 gadu vecuma, kura brīvprātīgi piekritusi iesaistīties tā veikšanā (turpmāk – iesaistītā persona)."

1. No projekta 2. punkta izriet, ka kontrolpirkuma veikšanā var iesaistīt personu no 15 gadu vecumu (tātad arī nepilngadīgu personu), kura brīvprātīgi piekritusi iesaistīties tā veikšanā. Minētais regulējums neatbilst turpmākajam projekta tekstam, kā arī rodas jautājumi par pazīmes "brīvprātīgi piekritusi" atbilstību konkrētajai situācijai.

1.1. Projekta 3.3. apakšpunktā skaidri norādīts, ka Kontrolpirkuma veikšanas aktā ietver informāciju par pilngadīgas iesaistītās personas piekrišanu brīvprātīgi iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā. (Šajā apakšpunktā tālāk seko vārdi "un policijas darbinieka uzdevumā veikt kontrolpirkumu". No vienas puses, tas rada jautājumu par iespējamu liekvārdību, proti, ar ko gan šī norāde atšķiras no "iesaistīšanās kontrolpirkuma veikšanā". No otras puses, piekrišanai vajadzētu aptvert visu procesu, tostarp ne tikai "iesaistīšanos kontrolpirkuma veikšanā", bet arī "policijas darbinieka uzdevumā veikt kontrolpirkumu".)

Turpretī projekta 3.4. apakšpunktā paredzēts, ka aktā ietver informāciju vien par likumiskā pārstāvja atļauju nepilngadīgajai iesaistītajai personai brīvprātīgi iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā (un policijas darbinieka uzdevumā veikt kontrolpirkumu).

Tādējādi secināms, ka atšķirībā no projekta 2. punktā esošā regulējuma nepilngadīgas personas pašas piekrišana patiesībā nemaz nav nepieciešama un pietiek ar likumiskā pārstāvja atļauju. Šāda pieeja nav pieļaujama, nepilngadīga persona nav objekts un tās attieksme šādās situācijas ir vēl vairāk nozīmīga.

1.2. Pastāv jautājums, vai projekta sagatavošanas laikā ir pievērsta uzmanība "piekrišanas" izpratnei – vai nepilngadīga persona vispār var "piekrist" iesaistīties šādās administratīvās kontroles vai uzraudzības darbībās. Vismaz projekta anotācijā šis aspekts netiek analizēts.

1.3. Tāpat uzmanība pievēršama pazīmes "brīvprātīgi" izpratnei. Par piekrišanu var runāt tikai tad, ja tā ir brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīgi saprotama. Līdz ar to, pirmkārt, vārdkopa "brīvprātīgi piekritusi" ir tautoloģiska. Otrkārt, tā kā šajā gadījumā pastāv attiecības starp pārvaldi (policiju) un privātpersonu, tad brīvprātīgumam veltāma īpaša uzmanība.

Piemēram, datu aizsardzības jomā piekrišana nav brīvi sniegta, ja datu subjektam nav reālas izvēles, ja viņš jūt, ka piekrišana ir piespiedu vai tās nesniegšanas rezultātā iestāsies nelabvēlīgas sekas. Piekrišana ir spēkā neesoša jebkāda nepiemērota spiediena vai ietekmes uz datu subjektu elementa (kas var izpausties dažādi) rezultātā, liedzot datu subjektam īstenot tā brīvu gribu (Pamatnostādnes par piekrišanu saskaņā ar Regulu 2016/679. 29. panta datu aizsardzības darba grupa, 28.11.2017., WP259, 5. lpp.). Lai arī attiecībās starp publisku personu un datu subjektu bieži vien pastāv spēku nevienlīdzība, tomēr nav pilnībā izslēgta piekrišanas izmantošana par publiskas personas iestādes veiktas datu apstrādes likumīgo pamatu. Tā ir pieļaujama, ja, piemēram, iestāde (amatpersona) personai skaidri norāda, ka piekrišana nav obligāta, persona nezaudēs iespēju īstenot savas tiesības un tai neradīsies nekādas citas nelabvēlīgas sekas, izskaidro iestādes rīcību gadījumā, ja persona nepiekritīs datu apstrādei (Pamatnostādnes par piekrišanu saskaņā ar Regulu 2016/679. 29. panta datu aizsardzības darba grupa, 28.11.2017., WP259, 6. lpp.). Piekrišana var būt spēkā esoša tikai tad, ja datu subjektam ir patiesa izvēle, nepastāv maldināšana, iebiedēšana, piespiešana vai nozīmīgas nelabvēlīgas sekas, ja viņš nesniedz piekrišanu (Pamatnostādnes par piekrišanu saskaņā ar Regulu 2016/679. 29. panta datu aizsardzības darba grupa, 28.11.2017., WP259, 7. lpp.). Līdzīgi apsvērumi attiecas arī uz citām jomām attiecībās starp pārvaldi un privātpersonu. Šiem piekrišanas elementiem jābūt izvērtētiem un par tiem jāinformē privātpersona.

Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta anotāciju ar piekrišanas elementu analīzi, kā arī attiecīgi precizēt projektu (piemēram, nelietot apzīmējumu "brīvprātīga piekrišana" un pārskatīt privātpersonai sniedzamās informācijas apjomu).

2. Vienlaikus izsakām priekšlikumu redakcionāli pārskatīt projekta 2. punktu. Šobrīd izveidoto saīsinājumu skaits pavisam apgrūtina iespēju vienkārši uztvert regulējumu. Piemēram, vārdkopu "Valsts policija vai pašvaldības policija" varētu saīsināt kā "policija". Ja jau saīsina šo vārdkopu, tad nav saprotams, kāpēc vēl vajadzīgs atsevišķs saīsinājums "policijas darbinieks".
 

-

Projekta 4.1. apakšpunktā paredzēts, ka policijas darbinieks pirms kontrolpirkuma veikšanas iesaistīto personu un iesaistītās nepilngadīgās personas likumisko pārstāvi mutiski informē par kontrolpirkuma norises kārtību, piegādes veida izvēli, ja plānots veikt attālinātu kontrolpirkumu, un apstākļiem, kas atbrīvo no atbildības par kontrolpirkuma veikšanas laikā veiktajām darbībām. Līdzīgi arī projekta 3.5. apakšpunktā paredzēts, ka aktā norāda informāciju par iepazīšanos ar tiesībām jebkurā laikā atsaukt atļauju nepilngadīgajai iesaistītajai personai iesaistīties kontrolpirkumā un atteikties no kontrolpirkuma veikšanas.

1. Privātpersonai sniedzamās informācijas apjoms ir nepietiekams. Vispārīgi persona jāinformē par tās tiesībām, pienākumiem un iespējamām tiesiskajām vai faktiskajām sekām. Kā iepriekš minēts, tad šajā gadījumā nepieciešama arī informācija par piekrišanas saturu (pazīmēm) un tās sekām.

2. Būtiska informācija privātpersonai nav sniedzama tikai mutiski. Šāda informācija ir sagatavojama un izsniedzama arī rakstveidā. Turklāt, lai personu uzskatītu par pienācīgi informētu, nepietiek tikai pārrakstīt likuma vai Ministru kabineta noteikumu vienības. Informācija ir jāizklāsta privātpersonai saprotamā veidā, izskaidrojot tiesību vai pienākumu būtību. Turklāt nepilngadīgajam informācija ir īpaši pielāgojama. Līdz ar to nav atbalstāms projektā paredzētais regulējums, ka personu informē tikai mutiski.
 

-

Projekta 7. punktā norādīts, ka pakalpojuma kontrolpirkums, izņemot preču piegādes pakalpojumu, uzskatāms par pabeigtu un tiek pārtraukts brīdī, kad pakalpojuma sniedzējs ir piekritis sniegt pakalpojumu.

1. Šāds vispārīgs regulējums nav vēlams. Tas var neatbilst konkrētā tiesiskā darījuma būtībai (konsensuāls līgums vai reāllīgums) vai attiecīgā iespējamā pārkāpuma pazīmēm (piemēram, administratīvajam pārkāpumam nepastāv sagatavošanās vai mēģinājuma stadija). Līdz ar to tas, kad kontrolpirkums būtu uzskatāms par pabeigtu, atstājams izvērtēšanai katrā konkrētajā gadījumā.

2. Ja tiek nošķirtas preces un pakalpojumi, tad nav saprotams, kāpēc īpaši tiek regulēti tikai par pakalpojumu kontrolpirkumi.
 

-

Projekta 9. punktā paredzēts, ka attiecīgie dati vienkopus tiek glabāti attiecīgi līdz kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa vai resoriskās pārbaudes pabeigšanai policijas iestādē.

1. Katrā no šiem procesiem pastāv savs datu glabāšanas regulējums. Tajā brīdī dati jau parasti tiek izmantoti atšķirīgam mērķim. Piemēram, administratīvā pārkāpuma procesā datus, ja tie būs nepieciešami, glabās ilgāk nekā līdz "administratīvā pārkāpuma procesa pabeigšanai policijas iestādē". Līdz ar to šāds regulējums neatbilst datu apstrādes regulējumam attiecīgajā procesā. Turklāt nav arī saprotams, kāpēc glabāšanas ilgums tiek ierobežots ar procesu iestādē, arī procesā tiesā dati var būt nepieciešami.

2. Pastāv pamatotas šaubas, ka projektā, ievērojot pilnvarojuma robežas, šāds regulējums vispār ir pieļaujams. Ja projekts regulē kontrolpirkumu kā administratīvu kontroles pasākumu, tad tas ir norobežojams, piemēram, no administratīvā pārkāpuma procesa. Tiklīdz iestāde iegūst ziņas par iespējamu administratīvu pārkāpumu, tai jāiesniedz ziņojums iestādei, kuras amatpersonas veic administratīvā pārkāpuma procesu, pievienojot arī iegūtos pierādījumus.

Ievērojot minēto, šāds regulējums projektā nav iekļaujams.
 

-

Projekta 10. punkts paredz: "Ar kontrolpirkuma veikšanas aktu iegūtie personas dati, tai skaitā ar tehnisko līdzekli iegūtais balss ieraksts, var tikt nodoti valsts pārvaldes iestādēm to normatīvajos aktos noteikto pienākumu veikšanai."

Šāds regulējums projektā nav iekļaujams. Pirmkārt, tas vienkārši atkārto datu aizsardzības jomas vispārīgo regulējumu. Otrkārt, datu izmantošana citiem mērķiem vairs nav projektā regulējams jautājums.
 

-

Pierādījumi administratīvā pārkāpuma procesā 

Projekta anotācijā ir ietverta atsauce uz Administratīvās atbildības likuma 93. panta ceturto un piekto daļu. Tomēr nav saprotams, kā tieši tiktu klasificēti kontrolpirkuma rezultātā iegūtie pierādījumi, proti, kā kontroles vai uzraudzības rezultātā amatpersonas iegūtas ziņas par faktiem vai kā privātpersonas iegūtas ziņas par faktiem. Lūdzam to skaidri norādīt projekta anotācijā.

Tāpat projekta anotācijā norādīts, ka "saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 95. panta 6. punktu un 101. pantu skaņas (audio) ieraksts klasificējas kā elektronisks pierādījums". Šāds apgalvojums ir apšaubāms. Elektronisks pierādījums ir saistīts ar datu apstrādi ar automatizētas datu apstrādes ierīcēm vai sistēmām. Turpretī ar skaņu un attēlu fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem izdarīti ieraksti, kuros saturiski fiksēto informāciju var izmantot kā pierādījumus, ir dokumenti (Administratīvās atbildības likuma 100. panta otrā daļa).

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta anotācijā ietverto skaidrojumu un to precizēt atbilstoši Administratīvās atbildības likuma regulējumam.
 

-

Kontrolpirkuma tiesiskie priekšnoteikumi 

Projekta anotācijā norādīts, ka "likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 34. punktā ir noteikts kontrolpirkuma veikšanas tiesiskais pamats. Kā jau bija norādīts Tieslietu ministrijas 2022. gada 25. aprīļa atzinumā, tad likumā "Par policiju" esošais kontrolpirkuma regulējums ir ārkārtīgi kodolīgs. Būtībā kontrolpirkuma institūts nav izveidots, tikai pieminēta tā esība. Likumā būtu jābūt ietvertam minimāli nepieciešamajam regulējumam, kas nodrošinātu attiecīgā institūta darbību, tostarp arī gadījumā, ja projekts vai attiecīgie šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi vispār nepastāvētu. Līdz ar to pastāv pamatotas šaubas, vai konkrētajā gadījumā var atzīt, ka likumā "Par policiju" ir ietverts kontrolpirkuma pienācīgs regulējums (piemēram, nav noteikts, kas ir kontrolpirkums vai kādi ir tā priekšnoteikumi). Kontrolpirkums skar personas pamattiesības. Tāpēc regulējumam likumā jābūt pietiekami precīzam. Nav pieļaujama pamattiesību ierobežojuma noteikšana Ministru kabineta noteikumos bez skaidra likumdevēja pilnvarojuma.

Tieslietu ministrija iepriekšējā atzinumā ir izteikusi apgalvojumu, ka kontrolpirkuma veikšanas pamatojumam būtu jābalstās uz ziņām par vismaz iespējamu likumpārkāpumu veikšanu kontrolpirkuma izdarīšanas vietā. Turpretī projekta anotācijā minēts, ka, "lai nodrošinātu kontrolpirkuma tiesiskumu, veicot pārbaudes un konstatētu pārkāpumus, nav nepieciešamas norādes uz personas veiktajām prettiesiskajām darbībām". Līdz ar to ir redzams, ka pastāv neskaidrības par kontrolpirkuma priekšnoteikumiem. Vispārīgi apgalvojumi vai atsauces uz policijas vispārīgajām tiesībām nav pietiekams pamatojums, lai atzītu vienu vai otru kontrolpirkuma priekšnoteikumu.

Vienlaikus projekta anotācijā norādīts, ka "Valsts policija kontrolpirkumu veic, lai saskaņā ar likumu "Par policiju" ne tikai novērstu vai atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus, bet arī, lai pārbaudītu, vai jomās, kuru kontrole uzticēta Valsts policijai, tiek ievērotas tiesību normas, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai". Tas acīmredzami ir pretrunā likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 34. punktam, kur kontrolpirkumu pieļaujamība ir tiešā tekstā ierobežota ar konkrētu mērķi, proti, "lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus".

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta anotāciju, tostarp norādīt konkrētus un pamatotus kontrolpirkuma priekšnoteikumus.

Papildus minētajam uzmanību piesaista projekta anotācijā norādītais, ka "pēc kontrolpirkuma, neatkarīgi no kontrolpirkuma rezultāta, struktūrvienības vadībai tiek iesniegts ziņojums". Tā kā kontrolpirkuma laikā tiek sagatavots kontrolpirkuma veikšanas akts, tad vēl atsevišķi ziņojumi rada jautājumu par atbilstību efektivitātes principam un "administratīvā sloga" mazināšanas pieejai, kas vairākkārt uzsvērta projekta anotācijā.
 

-

Lūdzam precizēt un pienācīgi aizpildīt projekta anotācijas 5. sadaļu, ievērojot arī Tieslietu ministrijas iepriekšējos atzinumos izteiktos iebildumus.

Projekta anotācijā norādīts, ka "administratīvie pārkāpumi, kuru atklāšanā paredzēts veikt policijas kontrolpirkumu, nekvalificējas pētījumā skatītajiem Engelsa kritērijiem, tādēļ secināts, ka tie nav piekritīgi Konvencijas 6. pantam". Šāds apgalvojums ir pārsteidzīgs. Ne tikai sankcijas bardzība (kā, piemēram, arests), bet arī pārkāpuma raksturs ietekmē to, vai pārkāpums un sankcija uzskatāma par krimināltiesiska rakstura administratīvu sankciju. Turklāt šie kritēriji – pārkāpums raksturs un sankcijas bardzība – ir alternatīvi (plašāk sk.: Guide on Article 6 of the European Convention on Human Rights. Right to a fair trial (criminal limb). European Court of Human Rights, 2022, p. 10 et seq.). Vienlaikus jāievēro, ka projekts netieši skar ne tikai administratīvus pārkāpumus Latvijas tiesību sistēmas izpratnē, bet arī noziedzīgus nodarījumus.
 

-

Aicinām redakcionāli pārskatīt projekta 3. punktu, lai izveidotu juridiskās tehnikas pamatnoteikumiem atbilstošu un attiecīgi viegli pārskatāmu, uztveramu un saprotamu regulējumu.

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 102. punktu, ja punktā ietverts uzskaitījums, punktu var iedalīt apakšpunktos. Katru uzskaitījuma vienību raksta atsevišķā apakšpunktā. Tāpat jāievēro, ka punkta ievaddaļai jābūt saskaņotai ar apakšpunktu, proti, kopā jāveido viens loģiski saistīts teikums.

Projektā turpretī apakšpunktos ir ietvertas vairākas uzskaitījuma vienības (uzskaitījumi, kas nav nesaraujami saistīti). Piemēram, projekta 3.1. apakšpunktā akta sagatavošanas vieta un datums nav cieši saistīti ar iestādes nosaukumu u. tml. Turklāt, ja sāk regulēt dokumentu vispārpieņemtos rekvizītus, tad būtu jāveido to izsmeļošs regulējums, nevis jānorāda vien atsevišķi rekvizīti (vienlaikus arī jāpievērš uzmanība, lai tas nedublētu dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vispārīgo regulējumu). Projekta 3.2. apakšpunktā komersanta dati nav cieši saistīti ar tiesību normas norādi vai pat kontrolpirkuma veikšanas datumu un veidu (nav arī saprotams, kas tieši domāts ar "veidu"). Līdzīgi izvērtējami arī visi pārējie apakšpunkti (piemēram, 3.4. apakšpunktā ietverti jau vairāki teikumi, kam nevajadzētu būt pārskatāmi veidotā uzskaitījumā).

Iepriekš minētais attiecas arī uz citiem uzskaitījumiem projektā, piemēram, projekta 4. punktu.

2. Projekta 3.2. apakšpunktā izmantots termins "komersants". Jāievēro, ka komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība) (Komerclikuma 1. panta pirmā daļa). Tādējādi šķietami kontrolpirkumi kā kontroles veids netiks izmantoti citu fizisku vai juridisku personu vai to apvienību kontrolei. Nav saskatāms pamats šādam ierobežojumam.

3. Kā iepriekš minēts, projekta 3.3. un 3.4. apakšpunktā tiek nošķirta piekrišana "iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā" un "policijas darbinieka uzdevumā veikt kontrolpirkumu". Nav saprotams, ar ko šīs vārdkopas saturiski atšķiras. Pretējā gadījumā tā ir liekvārdība. Tāpat minētais nošķīrums nav saskaņots ar projekta 2. punktu.

4. Projekta 3.4. apakšpunkts paredz aktā norādīt apliecinājumu, ka persona ir kontrolpirkumā iesaistītās personas likumiskais pārstāvis. Nav saprotams, kāds ir šāda apliecinājuma paredzētais saturs (citiem vārdiem, ko tieši aktā norādīs, lai atspoguļotu šādu apliecinājumu).

5. Aicinām izvērtēt saikļa "un" un saikļa "vai" lietojumu projektā. Ja konkrētajā gadījumā ir nepieciešama vienlaikus divu priekšnoteikumu iestāšanās, lieto saikli "un" (kumulatīva pazīme), bet, ja vēlas norādīt, ka pietiek ar viena priekšnoteikuma iestāšanos, lieto saikli "vai" (alternatīva pazīme) (Krūmiņa V., Skujiņa V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga: Valsts kanceleja, 2002, 99. lpp.). Piemēram, projekta 3.5. apakšpunktā drīzāk būtu lietojams saiklis "vai" (var gan atsaukt atļauju, gan arī atteikties no kontrolpirkuma veikšanas, un pietiek ar vienu no šiem priekšnoteikumiem).

6. Sistēmiski apskatoties projekta regulējumu, rodas priekšstats, ka projekta 3. punktā iekļautais kontrolpirkuma veikšanas akta saturs nav izsmeļošs. Tas liecina, ka projekta struktūra nav pilnībā pārdomāta. Piemēram, arī projekta 4.1. apakšpunkts ietver akta satura regulējumu, turklāt, iespējams, tas kaut kādā mērā atkārto projekta 3.5. apakšpunktā paredzēto regulējumu. Tāpat arī projekta 5. un 6. punkts paredz ar akta saturu saistītu regulējumu.
 

-

Papildus atzinumā minētajiem apsvērumiem saistībā ar uzskaitījumu ietveršanu projekta 3. punktu aicinām projekta 4. punktā pievērst uzmanību vēl atsevišķiem apsvērumiem.

1. Punkta, kurā ietverts uzskaitījums, ievaddaļai jāaptver un jābūt loģiski saistītai ar visu turpmāk esošo uzskaitījumu kopumu. Ja punkta ievaddaļā norāda "policijas darbinieka" pienākumus, tad nav pieļaujams uzskaitījumā ietvert regulējumu, kas tieši attiecas uz citām personām. Projekta 4.1. apakšpunkta pēdējā teikumā esošais regulējums vairāk attiecas tieši uz iesaistīto personu un likumisko pārstāvi, nevis policijas darbinieku, un būtu izsakāms patstāvīgā projekta punktā. Līdz ar to šāda projekta 4. punkta struktūra ir visnotaļ maldinoša un rada jautājumu par tiesību normas skaidrību.

2. Ja personu par kaut ko informē mutiski, tad izmantot vārdkopu "informācijas saņemšana" nav stilistiki veiksmīgākais risinājums. Neskarot jautājumu par šādas informēšanas pieļaujamību, persona varētu apliecināt, ka ir informēta par kaut ko.

3. Ja apakšpunktā ir ietverts uzskaitījums, tad ir pieļaujams arī to iedalīt apakšpunktos, lai regulējums būtu labāk uztverams. Vienīgi jāievēro, ka apakšpunktu iedalījumu veido ne vairāk kā četros līmeņos (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 108. punkts).

4. Gan projekta 4. punktā, gan projektā kopumā jāievēro, ka Ministru kabineta noteikumi nav instrukcija. Nav nepieciešams ārkārtīgi detalizēts regulējums, it īpaši attiecībā uz policijas darbinieku. Piemēram, ja ir vispārīgs pienākums, ka policija nodrošina kontrolpirkumā iesaistītās personas drošību, tad tas attiecas uz visiem gadījumiem (klātienē, attālināti u. c.). Turklāt personas drošība attālināta kontrolpirkuma laikā ir jānodrošina ne tikai preces izsniegšanas laikā, bet arī iegādes laikā (piemēram, ja pastāv kiberapdraudējums).
 

-

Aicinām izvērtēt, vai projekta 5. punktā paredzētais regulējums vispār ir nepieciešams. Rīcība būtībā neatšķirsies, lai arī kādā veidā noritētu kontrolpirkums. Naudas atlikums un tehniskie līdzekļi ir jāatdod jebkurā gadījumā. Līdz ar to šādu regulējumu var vispārināt un apvienot ar projekta 6. punktu.

Projektā paredzēts, ka attiecīgos priekšmetus nodot policijas darbiniekam, "to apliecinot ar parakstu Kontrolpirkuma veikšanas aktā". Nav viennozīmīgi saprotams, kuras personas paraksts šajā gadījumā nepieciešams (privātpersonas, policijas darbinieka vai varbūt visu personu). Līdzīga pieeja izmantota arī projekta 6. punktā.
 

-

Projekta 8. punktā paredzēts: "Attālināta kontrolpirkuma izdevumos ietilpst samaksa par preci, samaksa par preces piegādi (ja preci paredzēts piegādāt) un komisijas maksa par kredītiestādes pakalpojumiem (ja tāda ir paredzēta)."

1. Nav saprotams, kāpēc ir nepieciešams šāds kazuistisks regulējums. Gan klātienē īstenota, gan attālināta kontrolpirkuma izdevumos ietilpst visi izdevumi, kas ir nepieciešami, lai iegādātos preci vai pakalpojumu. Tik detalizēts regulējums vairāk atbilst iekšējam normatīvajam aktam.

2. Projektā nav nepieciešamas tāda veida norādes kā "ja preci paredzēts piegādāt" vai "ja tāda ir paredzēta" (vai arī kā projekta 6. punktā lietotā piebilde – "izņemot gadījumus, ja pārdevējs maksājumu apliecinošo dokumentu neizsniedz"). Ir pašsaprotami vai vismaz interpretācijas rezultātā noskaidrojams, ka, ja preci nav paredzēts piegādāt, tad maksa par piegādi nepastāv, un tamlīdzīgi.
 

-

Projekta anotācijas 1.2. apakšsadaļā norādīts, ka projekta izstrādes mērķis ir "precizēt tiesisko regulējumu". Tas nav projekta mērķis, bet gan tikai viens no līdzekļiem, kā sasniegt noteiktu mērķi.

Mērķis ir vēlamais stāvoklis, kuru plānots sasniegt ar noteiktu rīcību (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 10. lpp.). Aicinām precizēt projekta mērķi.
 

-

Projekta anotācijā detalizēti aprakstīta kontrolpirkuma veikšana, tostarp preces vai pakalpojuma izvēle. Tomēr rodas jautājums, kas notiek ar tām precēm, kuras policija (resp., valsts vai pašvaldība) iegādājas, bet netiek konstatēts administratīvs pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums. Aicinām iekļaut arī šādu informāciju.
 

-