Atzinums

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - Valsts komisija) funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi.

Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" 19.punktā minētajam, ja invaliditāte vai darbspēju zaudējums ir noteikts personai pēc 18 gadu vecuma, lēmumā par invaliditāti tiek norādīts invaliditātes cēlonis lēmumā tiek norādīts invaliditātes cēlonis – "slimība", izņemot specifiskos cēloņus, kas noteikti minēto noteikumu 19.1.-19.9. apakšpunktā, pamatojoties uz specifiskajiem dokumentiem/atzinumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts komisija, nosakot specifisko invaliditātes cēloni, vērtē informāciju, ko izsniegušas citas institūcijas. Valsts komisija cilvēku skata kopumā un, vērtējot personas funkcionēšanas ierobežojumus, kādu atsevišķu veselības traucējumu ietekmi neskata kā atrautu vērtēšanas procesa sastāvdaļu.
Noteikumu projekta anotācijā tiek norādīts, ka “Atlīdzības likuma 19.panta 2.² daļā ir iekļauts nosacījums, ka invaliditātes cēlonim ir jābūt aktā par nelaimes gadījumu darbā minētajam nelaimes gadījumam. Līdz ar to lēmuma par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu pieņemšanai ir nepieciešams saņemt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par amatpersonai noteikto invaliditāti, kā arī konstatēt invaliditātes cēloņsakarību ar nelaimes gadījumu, kurā amatpersona cietusi. Praksē ir sastopami gadījumi, kad invaliditātes cēlonis ir saistīts ar vairākiem un dažādiem veselības bojājumiem un slimībām un no lēmuma par amatpersonai (darbiniekam) noteikto invaliditāti nav viennozīmīgi secināms vai slimības cēlonis varētu būt iepriekš noticis nelaimes gadījums un tieši kurš no nelaimes gadījumiem, ja tādi bijuši vairāki vai nelaimes gadījuma datums Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumā nav norādīts un nav viennozīmīgu identificēts.” Ja personai ir noteikta invaliditāte ar cēloni “slimība”, tad invaliditātes ekspertīzes veikšanai nav iesniegti dokumenti, kas apliecinātu kāda no specifikā invaliditātes cēloņa esamību. Tādējādi Valsts komisija nevar izsniegt atzinumu par nelaimes gadījuma sasiti ar invaliditātes statusu, ja tam ekspertīzes laikā nav bijis pierādījums un ekspertīzes ietvaros jau nav noteikts specifiskais cēlonis, t.i., nav bijis iesniegti specifisko cēloni pamatojošie dokumenti.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka dati par prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzēm, kā arī par personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti, tostarp personas dati tiek uzkrāti Invaliditātes informatīvajā sistēmā (turpmāk - IIS), Valsts komisija ir šīs sistēmas pārzinis.
Invaliditātes likuma 3.¹ pantā ir noteiktas iestādes un organizācijas, kurām ir tiesības apstrādāt IIS iekļauto informāciju. Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumos Nr. 759 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" ir noteikts datu apjoms, kuru Invaliditātes likumā minētās iestādes ir tiesīgas apstrādāt. Līdz ar to noteikumu projekta izstrādē vienlaikus ir jāvērtē, vai noteikumu projektā minētajām iestādēm ir tiesības šādus datus Valsts komisijai pieprasīt un apstrādāt.

-

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - Valsts komisija) funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi.

Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" 19.punktā minētajam, ja invaliditāte vai darbspēju zaudējums ir noteikts personai pēc 18 gadu vecuma, lēmumā par invaliditāti tiek norādīts invaliditātes cēlonis lēmumā tiek norādīts invaliditātes cēlonis – "slimība", izņemot specifiskos cēloņus, kas noteikti minēto noteikumu 19.1.-19.9. apakšpunktā, pamatojoties uz specifiskajiem dokumentiem/atzinumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts komisija, nosakot specifisko invaliditātes cēloni, vērtē informāciju, ko izsniegušas citas institūcijas. Valsts komisija cilvēku skata kopumā un, vērtējot personas funkcionēšanas ierobežojumus, kādu atsevišķu veselības traucējumu ietekmi neskata kā atrautu vērtēšanas procesa sastāvdaļu.
Noteikumu projekta anotācijā tiek norādīts, ka “Atlīdzības likuma 19.panta 2.² daļā ir iekļauts nosacījums, ka invaliditātes cēlonim ir jābūt aktā par nelaimes gadījumu darbā minētajam nelaimes gadījumam. Līdz ar to lēmuma par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu pieņemšanai ir nepieciešams saņemt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par amatpersonai noteikto invaliditāti, kā arī konstatēt invaliditātes cēloņsakarību ar nelaimes gadījumu, kurā amatpersona cietusi. Praksē ir sastopami gadījumi, kad invaliditātes cēlonis ir saistīts ar vairākiem un dažādiem veselības bojājumiem un slimībām un no lēmuma par amatpersonai (darbiniekam) noteikto invaliditāti nav viennozīmīgi secināms vai slimības cēlonis varētu būt iepriekš noticis nelaimes gadījums un tieši kurš no nelaimes gadījumiem, ja tādi bijuši vairāki vai nelaimes gadījuma datums Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumā nav norādīts un nav viennozīmīgu identificēts.” Ja personai ir noteikta invaliditāte ar cēloni “slimība”, tad invaliditātes ekspertīzes veikšanai nav iesniegti dokumenti, kas apliecinātu kāda no specifikā invaliditātes cēloņa esamību. Tādējādi Valsts komisija nevar izsniegt atzinumu par nelaimes gadījuma sasiti ar invaliditātes statusu, ja tam ekspertīzes laikā nav bijis pierādījums un ekspertīzes ietvaros jau nav noteikts specifiskais cēlonis, t.i., nav bijis iesniegti specifisko cēloni pamatojošie dokumenti.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka dati par prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzēm, kā arī par personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti, tostarp personas dati tiek uzkrāti Invaliditātes informatīvajā sistēmā (turpmāk - IIS), Valsts komisija ir šīs sistēmas pārzinis.
Invaliditātes likuma 3.¹ pantā ir noteiktas iestādes un organizācijas, kurām ir tiesības apstrādāt IIS iekļauto informāciju. Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumos Nr. 759 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" ir noteikts datu apjoms, kuru Invaliditātes likumā minētās iestādes ir tiesīgas apstrādāt. Līdz ar to noteikumu projekta izstrādē vienlaikus ir jāvērtē, vai noteikumu projektā minētajām iestādēm ir tiesības šādus datus Valsts komisijai pieprasīt un apstrādāt.

-